Cauruļu sistēmu ražotājs «Evopipes» ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro. Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro un palielināt ražošanas jaudu par 15% jeb līdz pat 25 000 tonnām gadā, biznesa portālam db.lv stāsta Jelgavā strādājošās SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

«Evopipes» dibināts 2005. gadā, un pirmie trīs gadi pagājuši projektējot, būvējot, izvēloties pareizās tehnoloģijas un iegādājoties iekārtas. 2008.gada nogalē tika uzsākta ražošana.

Pēdējos trīs uzņēmuma attīstības gados investētas būtiskas investīcijas, no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro ik gadu. Pērn ražotnei tapusi jauna piebūve un iegādāta jauna ražošanas iekārta, kas spēj saražot caurules pat viena metra diametrā. Šo cauruļu tirdzniecības zīme ir GIGAPIPE, un projektā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro.

Uzņēmuma produkti iedalāmi divās lielās grupās – caurules, kuras paredzētas kabeļu aizsardzībai un šķidrumu pārvadīšanai. «Evopipes» ražo caurules gan elektroinstalācijām iekštelpām, gan ārējai infrastruktūrai, sākot no augstsprieguma kabeļiem līdz pat telekomunikāciju optiskās šķiedras kabeļu sistēmām.

Cauruļu ražotājs Evopipes šo gadu plāno pabeigt ar peļņu.

Kopš 2009. gadā SIA Evopipes atklāja cauruļu ražotni Jelgavā, pirmajos gados strādāts ar zaudējumiem. 2008. gadā tie bija 1,4 milj. Ls, bet pērn – 1,3 milj. Ls, savukārt apgrozījums pēdējā gada laikā pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 5,9 milj. Ls. «Ražotne darbu uzsāka 2009. gadā, un kā jebkuram ražojošam uzņēmumam pirmie divi gadi ir tādi kā ieskriešanās gadi, turklāt Evopipes savu darbību sāka jau ekonomiskās krīzes apstākļos,» norāda SIA Evopipes mārketinga direktore Ieva Šaripo. Uzņēmuma apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis par 30%, līdz ar to tiek plānots gadu pabeigt ar peļņu.

Jelgavas sadraudzības pilsētas Baranoviču delegācija 11. decembrī iepazīsies ar modernāko polimēra cauruļu ražošanas kompleksu Eiropā – Evopipes.

Baltkrievu delegācija iepazīsies ar ražotnes vadību un apskatīs ražotnes teritoriju, kā arī iepazīsies ar ražošanas tehnoloģisko procesu.

Evopipes caurules tiek ražotas pēc pēdējo tehnoloģiju sasniegumiem, ražotne ir pilnībā automatizēta. Visi ražošanas tehnoloģiskie atkritumi tiek pārstrādāti un izmantoti ražošanas procesā, kā rezultātā ražošana ir praktiski bez vides piesārņojuma.

Evopipes rūpnīca ražošanu uzsāka pagājušā gada beigās, krīzes sākuma posmā. Pašreiz Evopipes definē eksportu par ražotnes prioritāti un jau pirmajā darbības gadā eksportē produkciju uz Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu. Gada nogalē izdevies iekarot arī Skandināvijas tirgus, kuros šobrīd ar partneriem Evopipes startē nozīmīgos projektos un konkursos.

Izmaiņas reģistrētas cauruļu sistēmu ražotāja SIA Evopipes dalībnieku sastāvā, liecina Lursoft dati.

Esošo īpašnieku IVN Invest daļas samazinājušās un līdzšinējo 37,16% vietā uzņēmumam tagad pieder 30% SIA Evopipes. Dalībnieku pulkam pievienojies SIA MMA Invest, kurš pārņēmis 29,98% SIA Evopipes daļu.

Uzņēmuma īpašnieku vidū atrodams arī SIA Modulex-Invest, kuram pieder 37,15% un Edgars Viļķins ar 2,87%. Šā gada septembrī SIA Evopipes dalībnieku sarakstu pametis SIA Arčers un Māris Martinsons.

SIA Evopipes reģistrēts 2005.gadā, pērn, uzņēmumam veiksmīgi attīstoties, tā apgrozījums sasniedzis 11,32 miljonus latu, savukārt peļņu veidojuši 338,08 tūkstoši latu.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Polimēra cauruļu ražotājam SIA Evopipes piešķirts Bureau Veritas Certification Latvia starptautiskais kvalitātes vadības sistēmas sertifikāts ISO 9001:2008.

Sertifikāts apliecina, ka uzņēmums piedāvā klientiem kvalitatīvu produktu, kas atbilst klientu vēlmēm un spēj konkurēt tirgū, gan arī efektīvu kvalitātes vadības sistēmu un kontroli, kas ļauj organizēt uzņēmuma darbību atbilstoši visaugstākajiem kvalitātes standartiem.

Sertifikāta iegūšana uzņēmumam ļaus paaugstināt klientu apkalpošanas efektivitāti, optimizēt uzņēmuma iekšējo darba un finanšu sistēmu, paaugstināt atpazīstamību un komunikāciju kvalitāti starptautiskos kontaktos.

SIA Evopipes ir dibināts 2005. gadā ar mērķi attīstīt cauruļu ražotnes projektu Latvijā, Jelgavā. 2008. gada beigās uzņēmums Evopipes sāka sērijveidā ražot visu sortimentā esošo produkciju. Evopipes ir modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss Eiropā, izmantojot tehnoloģijas pēdējos sasniegumus, tā maksimālā jauda ir 14 000 tonnu cauruļu gadā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Tirgotāji Rimi un Maxima ir apņēmības pilni produktu, kas tiek pārdoti ar zīmoliem - attiecīgi Rimi un Optima līnija, skaitu savos plauktos arvien palielināt. Tirgotāji arī skaidro, kā šiem produktiem iespējams nodrošināt zemāku cenu.

«Rimi zīmola preces pēc preču vienību skaita Rimi veikalu sortimentā aizņem aptuveni 3% jeb šobrīd pircējiem ir pieejami aptuveni 1400 Rimi zīmola produkti dažādās preču grupās. Un šim skaitlim ir tendence pieaugt, jo mēs redzam, ka arvien vairāk pircēju uzticas mūsu zīmolam,» biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. «Mēs turpinām darbu arī pie jaunu produktu izveides - tas nav ātrs process, piemēram, pavisam nesen veikalos ienāca Rimi sviests, jaunas garšas biezpiena sieriņi, piens 2L iepakojumā,» viņa stāstīja.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Pašreizējos pārdošanas darījumus cauruļu ražotājs Evopipes ir kaldinājis vismaz pirms gada vai pat senāk.

«Mēs ražojam produktus, kas lielākoties paredzēti ārējās infrastruktūras būvniecībā, un tos jūs nekad neredzat - tie vienmēr atrodas zem zemes,» stāsta Edgars Viļķins, plastmasas cauruļu ražotāja SIA Evopipes valdes priekšsēdētājs. Šis uzņēmums konkursā Eksporta un inovācijas balva 2012 pieteicies divās kategorijās - Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā un Importa aizstājējprodukts.

Kopumā 58% no SIA Evopipes 2011. gada apgrozījuma nodrošināja Latvijas tirgus, šogad tie būšot aptuveni 53%. E. Viļķins norāda, ka katram ražotājam ir svarīgs vietējais tirgus, kur izmēģināt jaunus produktus. Taču šobrīd nav skaidrības par tendenču noturību Latvijas tirgū, tā lielumu. Pagaidām tirgus ir diezgan liels, jo tiek apgūti ES Kohēzijas fonda līdzekļi, bet nav zināms, kas gaidāms nākamajā ES plānošanas periodā. Tāpēc uzņēmums attīsta eksportu.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

No 22. līdz 25. septembrim Ventspilī notiks Baltijas Polimēra simpozijs. Simpozijā piedalīsies SIA Evopipes kā Latvijas vadošais un Eiropā modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss.

Simpozija galvenais mērķis ir dalīšanās pieredzē un Eiropas zinātnieku sadarbības veicināšana polimēra pētījumu jomā, kā arī jaunu cilvēku piesaistīšana zinātnei.

Simpozijā piedalīsies SIA Evopipes kā Latvijas vadošais un Eiropā modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss, kas izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu.

«Mēs kā polimēra cauruļu ražotāji esam vislielākajā mērā ieinteresēti sadarbībā ar zinātniekiem. Tas ļauj mums rast jaunus risinājumus, uzlabot ražošanu un līdz ar to - sniegt klientiem augstākās kvalitātes galaproduktu,» skaidro Evopipes valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Desmit dažādu nozaru Latvijas ražotāji ir atzīti par uzvarētājiem konkursā mazajiem un vidējiem eksporta uzņēmumiem Izrāviens 2010, vēsta Dienas Bizness.

Konkursā, ko organizēja Lattelecom, Swedbank un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, visvairāk punktu ieguva būvniecības uzņēmums Skonto Plan LTD, metālapstrādes uzņēmums Vikom un plastmasas izstrādājumu ražotne Evopipes. Skonto Plan apgūst pasaules būvniecības tirgus ar augstas kvalitātes Latvijā ražotām alumīnija stikla konstrukcijām un pašlaik aktīvi darbojas Īrijā, Lielbritānijā un Norvēģijā. Galvenie Vikom ražoto metāla konstrukciju noieta tirgi ir Baltija, Zviedrija, Centrāleiropa un Turcija. Savukārt Evopipes ražotās polimēru caurules labi pērk Skandināvijas tirgū, Baltijā, Krievijā un Baltkrievijā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

SIA Jelgavas tipogrāfija ir pabeigusi šogad ieplānoto ražošanas procesa modernizāciju kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, informē kompānijā.

Jelgavas tipogrāfijā ir uzstādīta grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija, jauna vāku izgatavošanas iekārta, uzstādīta atgriezumu nosūkšanas sistēma, kā arī iegādātas jaunās iespiedformu izgatavošanas iekārtas. Šī ir lielākā investīcija Jelgavas tipogrāfijā pēc astoņkrāsu iespiedmašīnas iegādes 2012.gadā.

Būtiskākais jauninājums ir Jelgavas tipogrāfijas grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija.

SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis uzsver, ka līdz ar grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunās līnijas darba uzsākšanu, uzņēmums nostiprina savu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, paaugstina grāmatu kvalitāti un ražošanas procesu efektivitāti, kā arī atvieglo darbu cehā strādājošiem darbiniekiem.

Dīzeļdegvielas piedevas "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem" investējis 300 000 eiro jaunas, digitalizētas ražošanas un fasēšanas līnijas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Projekts īstenots sadarbībā ar Norvēģijas grantu programmu.

Jaunā ražošanas un fasēšanas līnija ir daļa no "AdBlue EVO" ieviešanas projekta. Tā īstenošanai "CrossChem" izveidota īpaša programmatūra, kas nodrošina un uzrauga ražošanas procesa darbību.

Digitalizētā ražošanas līnija sastāv no vairākiem sektoriem, kas iekļauj "AdBlue" ražošanu noteiktās partijās, uzglabāšanu lielākos apmēros un fasēšanu dažādu tilpumu tarā. Attīstot ražošanas procesu, "CrossChem" pietuvojas vienai no uzņēmuma prioritātēm - procesu automatizācijai.

"Jaunā ražošanas un fasēšanas līnija ir pēdējais solis darbā pie "CrossChem" radītā "AdBlue EVO" nonākšanas tirgū. Jaunā ražošanas un fasēšanas līnija ļaus apgādāt tirgu ar nepieciešamajiem produkta apjomiem. Šobrīd iekārta ir uzstādīta un pabeigta, to testējam un pielāgojam programmatūru," atzīmē "CrossChem" valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Latvijas gumijas drošības seguma ražotājs Rubrig investējis jaunā ražošanas līnijā, kas turpmāk uzņēmumam ļaus dubultot ražošanas apjomus.

Jaunās līnijas kapacitāte ir 100 000 m2 gumijas seguma gadā, kas kompānijai radīs arī jaunas eksporta iespējas un ražotnē izveidos papildu 10 darbavietas.

Ir pagājuši seši gadi kopš brīža, kad Latvijas uzņēmums RUBRIG Ādažos 2016. gadā atklāja savu pirmo sporta un rotaļu laukumu gumijas drošības flīžu ražošanas rūpnīcu.

Kopš tā laika uzņēmums ir strauji attīstījies, par ko liecina arī 2021. gada beigās sasniegtais apgrozījums vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā. Kompānijas produkcija ir novērtēta arī ārvalstīs – šobrīd 75% saražotās produkcijas Rubrig realizē 20 eksporta tirgos. Uzņēmums jau laicīgi gatavojās ražošanas paplašināšanai – 2021. gadā Rubrig inženieru komanda sadarbībā ar ASV un Itālijas inženieru palīdzību, kā arī ar Luminor Bank un Altum finansiālu atbalstu, izstrādāja un veiksmīgi ieviesa jaunās ražošanas līnijas projektu, kura kopējās izmaksas pārsniedz 800 000 eiro.

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā, Liepājā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ).

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 m2. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni 4 milj. eiro, bet ražošanas iekārtās ~11,4 milj. eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot ~250 liepājnieku.

SIA "iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013. gada pavasarī, kad uzsāka mitro salvešu ražošanu LSEZ SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā, Liepājā, bet 2016. gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.

Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportējot uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums sapratis, ka pieprasījums pēc tā precēm pārsniedz saražotā apjomus, tāpēc pieņemts lēmums par rūpnīcas paplašināšanu.