Cauruļu sistēmu ražotājs «Evopipes» ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro. Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro un palielināt ražošanas jaudu par 15% jeb līdz pat 25 000 tonnām gadā, biznesa portālam db.lv stāsta Jelgavā strādājošās SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

«Evopipes» dibināts 2005. gadā, un pirmie trīs gadi pagājuši projektējot, būvējot, izvēloties pareizās tehnoloģijas un iegādājoties iekārtas. 2008.gada nogalē tika uzsākta ražošana.

Pēdējos trīs uzņēmuma attīstības gados investētas būtiskas investīcijas, no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro ik gadu. Pērn ražotnei tapusi jauna piebūve un iegādāta jauna ražošanas iekārta, kas spēj saražot caurules pat viena metra diametrā. Šo cauruļu tirdzniecības zīme ir GIGAPIPE, un projektā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro.

Uzņēmuma produkti iedalāmi divās lielās grupās – caurules, kuras paredzētas kabeļu aizsardzībai un šķidrumu pārvadīšanai. «Evopipes» ražo caurules gan elektroinstalācijām iekštelpām, gan ārējai infrastruktūrai, sākot no augstsprieguma kabeļiem līdz pat telekomunikāciju optiskās šķiedras kabeļu sistēmām.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Cauruļu ražotājs Evopipes šo gadu plāno pabeigt ar peļņu.

Kopš 2009. gadā SIA Evopipes atklāja cauruļu ražotni Jelgavā, pirmajos gados strādāts ar zaudējumiem. 2008. gadā tie bija 1,4 milj. Ls, bet pērn – 1,3 milj. Ls, savukārt apgrozījums pēdējā gada laikā pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 5,9 milj. Ls. «Ražotne darbu uzsāka 2009. gadā, un kā jebkuram ražojošam uzņēmumam pirmie divi gadi ir tādi kā ieskriešanās gadi, turklāt Evopipes savu darbību sāka jau ekonomiskās krīzes apstākļos,» norāda SIA Evopipes mārketinga direktore Ieva Šaripo. Uzņēmuma apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis par 30%, līdz ar to tiek plānots gadu pabeigt ar peļņu.

Izmaiņas reģistrētas cauruļu sistēmu ražotāja SIA Evopipes dalībnieku sastāvā, liecina Lursoft dati.

Esošo īpašnieku IVN Invest daļas samazinājušās un līdzšinējo 37,16% vietā uzņēmumam tagad pieder 30% SIA Evopipes. Dalībnieku pulkam pievienojies SIA MMA Invest, kurš pārņēmis 29,98% SIA Evopipes daļu.

Uzņēmuma īpašnieku vidū atrodams arī SIA Modulex-Invest, kuram pieder 37,15% un Edgars Viļķins ar 2,87%. Šā gada septembrī SIA Evopipes dalībnieku sarakstu pametis SIA Arčers un Māris Martinsons.

SIA Evopipes reģistrēts 2005.gadā, pērn, uzņēmumam veiksmīgi attīstoties, tā apgrozījums sasniedzis 11,32 miljonus latu, savukārt peļņu veidojuši 338,08 tūkstoši latu.

Jelgavas sadraudzības pilsētas Baranoviču delegācija 11. decembrī iepazīsies ar modernāko polimēra cauruļu ražošanas kompleksu Eiropā – Evopipes.

Baltkrievu delegācija iepazīsies ar ražotnes vadību un apskatīs ražotnes teritoriju, kā arī iepazīsies ar ražošanas tehnoloģisko procesu.

Evopipes caurules tiek ražotas pēc pēdējo tehnoloģiju sasniegumiem, ražotne ir pilnībā automatizēta. Visi ražošanas tehnoloģiskie atkritumi tiek pārstrādāti un izmantoti ražošanas procesā, kā rezultātā ražošana ir praktiski bez vides piesārņojuma.

Evopipes rūpnīca ražošanu uzsāka pagājušā gada beigās, krīzes sākuma posmā. Pašreiz Evopipes definē eksportu par ražotnes prioritāti un jau pirmajā darbības gadā eksportē produkciju uz Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu. Gada nogalē izdevies iekarot arī Skandināvijas tirgus, kuros šobrīd ar partneriem Evopipes startē nozīmīgos projektos un konkursos.

Polimēra cauruļu ražotājs Evopipes investēs vienu miljonu latu jaunas tehnoloģiskās ražošanas līnijas bloka iegādē.

Līdz ar jaunās līnijas ieviešanu uzņēmums paplašinās savu piedāvāto sortimentu elektroinstalācijas kabeļu aizsardzības produktu programmā, informēja SIA Evopipes valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins. Jaunā iekārta ļaus ražot tehnoloģiski inovatīvus produktus - trīsslāņu caurules ar speciālu slīdvirsmu cauruļu iekšpusē, kas ļaus Evopipes klientiem būtiski samazināt instalācijas laiku un padarīt efektīvāku klientu darbu. Caurules tiks ražotas no halogēnbrīviem polimēru materiāliem, kas ugunsgrēka gadījumā izdala 10 reižu mazāk dūmus nekā tradicionālie materiāli, turklāt dūmi ir mazāk toksiski.

«Jaunie produkti pavērs mums iespējas stiprināt eksportu un būs eksporta tirgus balsts, jo līdzvērtīgus produktus starptautiskajā un vietējā tirgū piedāvā vien pāris ražotāju Eiropā. 1 miljons latu krīzes laikā ir nopietnas investīcijas, kas atmaksāsies ilgtermiņā,» norādīja E.Viļķins.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Laikposmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,22 privatizācijas sertifikātus, lēmis Ministru kabinets.

Kopš 2008. gada šī attiecība svārstījusies no 1,37 līdz 1,21. Ministru kabinets vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju.

Savukārt proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai, šo 12 mēnešu periodu beidzot vienu mēnesi pirms datuma, no kura īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Pašreizējos pārdošanas darījumus cauruļu ražotājs Evopipes ir kaldinājis vismaz pirms gada vai pat senāk.

«Mēs ražojam produktus, kas lielākoties paredzēti ārējās infrastruktūras būvniecībā, un tos jūs nekad neredzat - tie vienmēr atrodas zem zemes,» stāsta Edgars Viļķins, plastmasas cauruļu ražotāja SIA Evopipes valdes priekšsēdētājs. Šis uzņēmums konkursā Eksporta un inovācijas balva 2012 pieteicies divās kategorijās - Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā un Importa aizstājējprodukts.

Kopumā 58% no SIA Evopipes 2011. gada apgrozījuma nodrošināja Latvijas tirgus, šogad tie būšot aptuveni 53%. E. Viļķins norāda, ka katram ražotājam ir svarīgs vietējais tirgus, kur izmēģināt jaunus produktus. Taču šobrīd nav skaidrības par tendenču noturību Latvijas tirgū, tā lielumu. Pagaidām tirgus ir diezgan liels, jo tiek apgūti ES Kohēzijas fonda līdzekļi, bet nav zināms, kas gaidāms nākamajā ES plānošanas periodā. Tāpēc uzņēmums attīsta eksportu.

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.

Līdz decembrim privatizācijā izmantoti 94,8% jeb 106,59 miljoni piešķirto sertifikātu.

No tiem 446 tūkstošu namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izlietoti 37,94 miljoni sertifikātu, bet uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu.

Uzņēmumu kapitāla daļu (akciju) iegādei izmantoti 44,46 miljoni sertifikātu, tostarp akciju iegādei publiskajos piedāvājumos - 37,14 miljoni sertifikātu.

Savukārt 1,762 miljonu hektāru lauku zemes un 15,5 tūkstošu hektāru pilsētu zemes izpirkšanai un privatizācijai izlietoti 16,92 miljoni sertifikātu.

Ministrijas dati arī liecina, ka no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 1.decembrim 299 tūkstošu īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 391,5 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju, informē PA.

Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Jelgavā nesen darbu sākusi plastmasas cauruļu ražotne Evopipes. Rūpnīcas nākotnes plānos ietilpst ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas tirgus, informē laikraksts Zemgales Ziņas.

Nedaudz vairāk kā divus hektārus plašo zemes gabalu kompānija nomā no Jelgavas pašvaldības. Nomas līgums noslēgts uz 20 gadiem. Rūpnīcas izveidē ieguldīti par apmēram 15 miljoni eiro. Komplekss, strādājot ar pilnu jaudu, spēs saražot 14 tūkstošus tonnu cauruļu gadā. Turklāt produkcija pēc kvalitātes standartiem būs par pakāpi augstāka nekā to paredz atbilstošās ES normas, apgalvo rūpnīcas vadība.

Lai gan rūpnīca oficiālo atklāšanu piedzīvoja tikai ceturtdien, ražošana tajā notiek jau kopš pērnā gada decembra.

«To tikai nosacīti var nosaukt par testa režīmu, jo šo mēnešu laikā esam pildījuši vairākus pasūtījumus ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, kur atrodas mūsu kompānijas pārstāvniecība,» situāciju skaidro SIA Evopipes mārketinga direktore Ieva Šaripo.

Desmit dažādu nozaru Latvijas ražotāji ir atzīti par uzvarētājiem konkursā mazajiem un vidējiem eksporta uzņēmumiem Izrāviens 2010, vēsta Dienas Bizness.

Konkursā, ko organizēja Lattelecom, Swedbank un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, visvairāk punktu ieguva būvniecības uzņēmums Skonto Plan LTD, metālapstrādes uzņēmums Vikom un plastmasas izstrādājumu ražotne Evopipes. Skonto Plan apgūst pasaules būvniecības tirgus ar augstas kvalitātes Latvijā ražotām alumīnija stikla konstrukcijām un pašlaik aktīvi darbojas Īrijā, Lielbritānijā un Norvēģijā. Galvenie Vikom ražoto metāla konstrukciju noieta tirgi ir Baltija, Zviedrija, Centrāleiropa un Turcija. Savukārt Evopipes ražotās polimēru caurules labi pērk Skandināvijas tirgū, Baltijā, Krievijā un Baltkrievijā.

No 22. līdz 25. septembrim Ventspilī notiks Baltijas Polimēra simpozijs. Simpozijā piedalīsies SIA Evopipes kā Latvijas vadošais un Eiropā modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss.

Simpozija galvenais mērķis ir dalīšanās pieredzē un Eiropas zinātnieku sadarbības veicināšana polimēra pētījumu jomā, kā arī jaunu cilvēku piesaistīšana zinātnei.

Simpozijā piedalīsies SIA Evopipes kā Latvijas vadošais un Eiropā modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss, kas izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu.

«Mēs kā polimēra cauruļu ražotāji esam vislielākajā mērā ieinteresēti sadarbībā ar zinātniekiem. Tas ļauj mums rast jaunus risinājumus, uzlabot ražošanu un līdz ar to - sniegt klientiem augstākās kvalitātes galaproduktu,» skaidro Evopipes valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

Ieilgusī cīņa ar Covid-19 pandēmiju piespiedusi veikt korekcijas nevienā vien dzīves jomā, tostarp ikdienas darbu organizēšanā uzņēmumos un institūcijās.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darba devējam šobrīd ir jāpārliecinās par faktu, ka darbinieki ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, pieprasot uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu.

Kas ir būtiskākās darba devēju kļūdas, pildot noteiktās prasības un veicot personas un veselības datu apstrādi, un kā no tām izvairīties?

Vispirms jāteic, ka veicot jebkāda veida personas un veselības datu apstrādi, piemēram, apstrādājot vakcinācijas sertifikātu un izpildot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir jānodrošina tā atbilstība datu aizsardzības prasībām. Tiesa, praksē atsevišķi darba devēji normatīvajos aktos noteikto prasību pārbaudīt attiecīgā sertifikāta esamību pārprot un, nolūkā atvieglot šo pārbaudes procesu un padarīt to ātrāku, veic sertifikātu kopiju iegūšanu un glabāšanu turpmākai izmantošanai.

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Digitālo Covid-19 sertifikātu tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv līdz šim izveidoti nepilni 140 tūkst. digitālo sertifikātu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Tajā skaitā izveidoti vairāk nekā 118 tūkst. sertifikātu par veikto vakcināciju pret Covid-19, vairāk nekā 12 tūkst. sertifikātu par veiktā Covid-19 laboratoriskā testa rezultātu un vairāk nekā 8 tūkst. sertifikātu par pārslimošanas faktu. Kopumā jauno tīmekļvietni iedzīvotāji līdz šim ir apmeklējuši vairāk nekā 360 tūkst. reižu.

Vienlaikus NVD skaidro, ka atsevišķos gadījumos 1.jūnijā iedzīvotājiem vēl nebija iespējas izveidot savus Covid-19 pārslimošanas sertifikātus. Tas ir saistīts ar pozitīvo testu rezultātu augšupielādi par pēdējiem sešiem mēnešiem, kas norisinājās visas dienas ietvaros.

Šorīt pārslimošanas sertifikātu pieejamība ir būtiski uzlabojusies - sistēmā ir pieejama informācija par 95% gadījumu, kuros laboratoriski apstiprināta Covid-19 saslimšana (nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS), uz kā pamata ir izveidojams pārslimošanas sertifikāts. Savukārt par 5% gadījumu datu ielāde sistēmā tiks veikta šīs dienas ietvaros.

Šogad novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājusies privatizācijas sertifikātu cena, savukārt īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarukusi, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Privatizācijas sertifikātu vidējā cena 2016.gada novembrī bija 29,07 eiro, kas ir par 1,43 eiro vairāk nekā oktobrī, bet īpašuma kompensācijas sertifikāti maksāja 28,67 eiro, kas ir par 2,24 eiro mazāk.

Kopumā novembrī darījumi notika ar 1870 privatizācijas sertifikātu, kas ir par 48% mazāk nekā mēnesi iepriekš, un 580 īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas ir pieaugums 8,4 reizes.

Pēc ministrijas datiem, kapitālsabiedrību starpā novembrī veikti darījumi ar 500 tūkstošiem privatizācijas sertifikāriem par vidējo cenu 27,44 eiro, savukārt darījumi ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem kapitālsabiedrību starpā pagājušajā mēnesī nav veikti.

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.