VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 miljoni eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: «Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību.»

Šogad novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājusies privatizācijas sertifikātu cena, savukārt īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarukusi, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Privatizācijas sertifikātu vidējā cena 2016.gada novembrī bija 29,07 eiro, kas ir par 1,43 eiro vairāk nekā oktobrī, bet īpašuma kompensācijas sertifikāti maksāja 28,67 eiro, kas ir par 2,24 eiro mazāk.

Kopumā novembrī darījumi notika ar 1870 privatizācijas sertifikātu, kas ir par 48% mazāk nekā mēnesi iepriekš, un 580 īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas ir pieaugums 8,4 reizes.

Pēc ministrijas datiem, kapitālsabiedrību starpā novembrī veikti darījumi ar 500 tūkstošiem privatizācijas sertifikāriem par vidējo cenu 27,44 eiro, savukārt darījumi ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem kapitālsabiedrību starpā pagājušajā mēnesī nav veikti.

Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1. janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu, informē Privatizācijas aģentūra.

Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 tūkst. kontos. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem.

Lai nodrošinātu vienotu un efektīvāku privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu, 2016. gadā visi privatizācijas sertifikātu (t.sk. par nodzīvoto laiku, politiskām represijām un īpašuma kompensācijas sertifikātu) konti, kas iepriekš bija atvērti AS Latvijas Krājbanka” un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”), ir “pārcelti uz PA, kas šobrīd veic to centralizētu uzturēšanu un apkalpošanu.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Kuģu ielā 13, Rīgā, kas sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Izsoles sākuma cena ir noteikta 1 660 000 eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Nekustamais īpašums atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un viesnīcas Radisson Blu Daugava. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā. Iepriekš ēka ir tikusi izmantota kā mācību iestāde.

Ar Ministru kabineta 2018. gada 13. jūnija rīkojumu nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā, tika nodots privatizācijai. PA valdes apstiprinātie nekustamā īpašuma privatizācijas noteikumi paredz to pārdot izsolē ar augšupejošu soli. Izsoles sākuma cena ir 1 660 000 eiro.

Maksāšanas līdzekļu proporcija par nekustamo īpašumu kopumā ir noteikta 75,31% euro, 18,43% privatizācijas sertifikāti un 6,26 % īpašuma kompensācijas sertifikāti. Samaksu par nekustamo īpašumu varēs veikt uzreiz, vai arī paredzēta nomaksa līdz 10 gadiem. Pircējs ir tiesīgs privatizācijas sertifikātos un/vai īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu pēc to nominālvērtības samaksāt euro pirms līgums noslēgšanas, kā arī visā nomaksas pirkuma līgums laikā.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) saņemtie maksājumi par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem ir sasnieguši 10,39 miljonus eiro, kas ir par 0,43 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, informē PA pārstāvji.

Lielākie maksājumi saņemti par valsts zemesgabalu privatizāciju.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns skaidro, ka, neskatoties uz to, ka PA portfelī ir daudz problemātisku un pircējiem ne ļoti pievilcīgu īpašumu, PA spējusi piesaistīt investoru interesi. Atsevišķās dzīvokļu izsolēs pretendentu skaits sasniedza pat 16 interesentus.

2013. gadā aģentūra noslēdza 127 pirkuma līgumus par kopējo summu 4,13 miljoni eiro. No tiem 70 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 0,37 miljoni eiro, 15 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 3,27 miljoni eiro, 35 dzīvokļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,2 miljoni eiro, 7 kapitāla daļu atsavināšanas un privatizācijas līgumus par kopējo summu 0,23 miljoni eiro. No šīs summas 103,87 tūkstoši eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) daļa, kas tiks pārskaitīta pensiju speciālajā budžetā pakāpeniski līgumu darbības laikā atbilstoši faktiski saņemtajiem subjektu maksājumiem.

Privatizācijas aģentūras (PA) izbeigšanas stratēģijas kontekstā būtu jādomā arī par privatizācijas sertifikātu apgrozības izbeigšanas kārtību, norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka tas ir likumdevēja kompetencē, jo darījumi privatizācijas sertifikātos notiek, ne tikai privatizējot valsts īpašuma objektus, bet arī pašvaldību īpašuma objektus.

«Iepriekš vairākkārt tika noteikts privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņš, bet patlaban tas ir atcelts. Joprojām noslēgtajos līgumos par dzīvokļu, objektu u.c. privatizāciju tiek paredzēta iespēja maksāt ar sertifikātiem, līdz ar to tehniski būtu jāļauj maksāt ar sertifikātiem, kamēr līgums ir spēkā un kamēr likumdevējs nav noteicis citādu šo valsts vērtspapīru izmantošanas izbeigšanas kārtību,» skaidroja Spridzāns.

10.Saeimas amata kandidāts no sociāldemokrātiskās politisko partiju apvienības Atbildība, 1947.gadā dzimušais Meinards Mētelis deklarējis piecus dzīvokļus Rīgā, vienu Jūrmalā, kā arī ap 20 zemesgabaliem, tostarp ar māju īpašumiem, Kuldīgā, Kuldīgas novadā un Alsungas novadā.

Kā liecina deputāta amata kandidāta deklarācija, kas iesniegta Centrālajai vēlēšanu komisijai, Mēteļa īpašumā ir trīs dzīvokļi Rīgā, dzīvoklis Jūrmalā, bet divi dzīvokļi Rīgā ir viņa pārvaldījumā.

Tāpat Mēteļa pārvaldījumā ir zeme un mājas pirmais stāvs Kuldīgā, bet kā īpašums deklarēti 11 zemesgabali Kuldīgas novadā, četri zemesgabali ar mājām Kuldīgas novadā, divi zemesgabali ar mājām Kuldīgas pilsētā, kā arī zemesgabals Kuldīgā un zemesgabals ar māju Alsungas novadā.

Mētelis deklarējis 8000 latu parādu, 50 000 latu aizdevumus, kā arī 10 000 latu skaidras naudas uzkrājumus un 3700 latu uzkrājumu AS SEB.

Mētelim pieder 120 AS Ventspils nafta akcijas un 80 AS Latvijas Krājbanka akcijas, un Latvijas Krājbankā noguldīti 3,68 privatizācijas sertifikāti, kā arī 64,37 kompensācijas sertifikāti.

Pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami bijušais vadītājs Andris Lācis, iespējams, izmantojis savu dienesta stāvokli, lai par «sviestmaizi» privatizētu pusotra simta kvadrātmetru lielu dzīvokli pašvaldības namā Smilšu ielā. Pats A. Lācis portālam pietiek.com noliedz dienesta stāvokļa izmantošanu un visā vaino sakritības.

Smilšu ielā 14 kopš 1990. gada atrodas Rīgas namu birojs. Šī nama 5. dzīvokli, kas atrodas virs pašvaldības uzņēmuma biroja, kā savu dzīvesvietu A. Lācis publiskos reģistros norādījis jau vairāk nekā 10 gadus. Tomēr pirkuma līgums starp Lāci un pašvaldības dzīvokļu privatizācijas komisiju noslēgts tikai 2007. gada 31. oktobrī. Pirkuma maksa par dzīvokli tobrīd noteikta 6 456,24 lati jeb 230,58 sertifikāti, nosakot, ka apmaksa par pirkumu veicama 100% sertifikātos. Jau tobrīd, kā rāda Zemesgrāmatas dati, šī dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 146 162 lati, tātad pārdesmit reižu lielāka par tā noteikto privatizācijas cenu.

Andra Šķēles slavenā Bolster Management Limited vekseļa vērtība no sākotnējiem 29 miljoniem ASV dolāru ir sarukusi līdz 600 000 ASV dolāru. Toties A. Šķēle ir aizdevis kopumā 19,09 miljonus latu. To rāda A. Šķēles deputāta kandidāta deklarācija, kura pievienota partiju apvienības Par labu Latviju! Centrālajai Vēlēšanu komisijai iesniegtajam deputātu kandidātu sarakstam.

A. Šķēle norāda, ka viņam ir 92 185 latu lielas parādsaistības.

A. Šķēlem pieder kapitāldaļas SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas 62460 latu vērtībā, kapitāldaļas SIA TA sabiedrība 2 000 latu vērtībā, kā arī kapitāldaļas SIA Dārzs un drava 100 latu vērtībā. Šķēle norāda, ka ir AS Valmieras piens padomes loceklis, SIA TA sabiedrība valdes loceklis, kā arī SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas konsultants.

A. Šķēle deklarējis, ka viņa īpašumā ir māja ar zemi Rīgā, bet slaveno privātmāju Mākoņi Saulkrastu kāpās, kur ar ģimeni dzīvo politiķis, viņš vēl aizvien tikai nomājot. A. Šķēlem nepiederot neviens transportlīdzeklis. Tāpat A. Šķēle uzrāda, ka viņam pieder 12,79 privatizācijas sertifikāti.

Ekspremjers Andris Šķēle stājoties Saeimas deputāta amatā, deklarācijā norādījis izsniegtos aizdevumus kopumā par 18,73 milj.Ls, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamā amatpersonu deklarācijā.

Tur norādīts, ka A.Šķēle (attēlā) izsniedzis 25,55 milj. eiro un 766,7 tūkst. Ls lielus aizdevumus.

Deputātam pieder arī dzīvojamā māja ar zemi Rīgā un viņa lietošanā atrodas nekustamais īpašums Saulkrastu novadā.

Deklarācija liecina, ka skaidrā naudā A.Šķēle uzkrājis 22 tūkst. Ls, savukārt bezskaidrā naudā Nordea Bank Latvijas filiālē glabājas 14,92 tūkst. Ls un 171 tūkst. eiro, Nordea Bank Luxemburg uzkrāti 372,96 tūkst. eiro, a/s Swedbank uzkrāti 9,64 tūkst.Ls, HSBC – 153,87 tūkst. ASV dolāri, bet National Westminster Bank uzkrāti 3,82 tūkst. ASV dolāri.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) ienākumi pērn bijuši 27,3 tūkstoši lati, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2010.gadu.

Par darbu valdībā Valsts kanceleja izmaksājusi 22,94 tūkstošus latu, saistībā ar līguma laušanu Eiropas Parlaments atmaksājis dzīvības apdrošināšanas polises iemaksas 4,1 tūkstoša eiro (2,87 tūkstoši latu) apmērā, KBC Bank noguldījumu procentos izmaksājusi 561 eiro (392 latus), par vieglās automašīnas Saab 9-3 pārdošanu iegūti 1,05 tūkstoši latu un Latvijas Hipotēku un zemes banka par noguldījumu procentos samaksājusi 71 latu.

Ministru prezidentam Latvijas Krājbankā glabājas 0,5 privatizācijas sertifikāti, skaidrā naudā uzkrāti 500 lati, bet Latvijas Hipotēku un zemes bankā noguldīti 5,92 tūkstoši latu, 3,57 ASV dolāri un 24 eiro (16,8 lati). KBC Bank noguldīti 42,5 tūkstoši eiro jeb gandrīz 30 tūkstoši latu. Premjera izsniegtie aizdevumi veido 178,79 tūkstošus eiro jeb ap 125 tūkstošiem latu.

Bijušā politiķa un publiskajā telpā par oligarhu dēvētā ekspremjera Andra Šķēles gada laikā pēc deputāta pilnvaru nolikšanas izsniegtie aizdevumi saglabājušies 2010.gada līmenī, sasniedzot 18,69 miljonus latu.

Par to liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija, kura iesniegta par pirmo gadu pēc Saeimas deputāta amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas - no 2011.gada 17.oktobra līdz 2012.gada 16.oktobrim.

Šķēle aizdevumus izsniedzis latos, eiro un ASV dolāros.

Minētajā periodā viņš veicis darījumus par vairākiem simtiem tūkstošu latu, tajā skaitā vekseļa prasījuma cesiju.

Savukārt bijušā politiķa bezskaidras naudas uzkrājumi veido 301 546 latus, un bijušajai amatpersonai ir arī 65 545 latus lieli skaidrās naudas uzkrājumi.

Saskaņā ar likumu deklarācijā ir jānorāda tie darījumi, naudas uzkrājumi un aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Pagājušajā gadā kopējie Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ienākumi pārsnieguši 309 tūkstošus eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā.

Lielākie ienākumi gūti AS Valters un Rapa - 90 tūkstošu eiro apmērā. No Ventspils attīstības aģentūras A. Lembergs saņēmis algu 83,7 tūkstošu eiro apmērā, bet Venspils pilsētas domē – 17 tūkstošus eiro. Ienākumi no Ventspils brīvostas pārvaldes bijuši 48 tūkstoši eiro, bet Biznesa attīstības asociācijas – 47 tūkstoši eiro.

A. Lembergs kopumā aizdevis 232 tūkstošus eiro, savukārt viņa parādsaistības pērn bijušas 5,3 miljoni ASV dolāru un vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Pērn A. Lembergam bijuši skaidras naudas uzkrājumi – 40 tūkstoši latu, 45 tūkstoši ASV dolāru, 1100 Lielbritānijas mārciņu un 50 tūkstoši eiro, savukārt bezskaidrā naudā uzkrāti 179 tūkstoši latu, 36 tūkstoši eiro un gandrīz 900 Šveices franku.