Tehnoloģijas

Baltkrievi interesējas par Evopipes

,10.12.2009

Jaunākais izdevums

Jelgavas sadraudzības pilsētas Baranoviču delegācija 11. decembrī iepazīsies ar modernāko polimēra cauruļu ražošanas kompleksu Eiropā – Evopipes.

Baltkrievu delegācija iepazīsies ar ražotnes vadību un apskatīs ražotnes teritoriju, kā arī iepazīsies ar ražošanas tehnoloģisko procesu.

Evopipes caurules tiek ražotas pēc pēdējo tehnoloģiju sasniegumiem, ražotne ir pilnībā automatizēta. Visi ražošanas tehnoloģiskie atkritumi tiek pārstrādāti un izmantoti ražošanas procesā, kā rezultātā ražošana ir praktiski bez vides piesārņojuma.

Evopipes rūpnīca ražošanu uzsāka pagājušā gada beigās, krīzes sākuma posmā. Pašreiz Evopipes definē eksportu par ražotnes prioritāti un jau pirmajā darbības gadā eksportē produkciju uz Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu. Gada nogalē izdevies iekarot arī Skandināvijas tirgus, kuros šobrīd ar partneriem Evopipes startē nozīmīgos projektos un konkursos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ražotājs Evopipes attīstībā ik gadu investē vismaz miljonu

Monta Glumane,27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauruļu sistēmu ražotājs «Evopipes» ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro. Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro un palielināt ražošanas jaudu par 15% jeb līdz pat 25 000 tonnām gadā, biznesa portālam db.lv stāsta Jelgavā strādājošās SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

«Evopipes» dibināts 2005. gadā, un pirmie trīs gadi pagājuši projektējot, būvējot, izvēloties pareizās tehnoloģijas un iegādājoties iekārtas. 2008.gada nogalē tika uzsākta ražošana.

Pēdējos trīs uzņēmuma attīstības gados investētas būtiskas investīcijas, no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro ik gadu. Pērn ražotnei tapusi jauna piebūve un iegādāta jauna ražošanas iekārta, kas spēj saražot caurules pat viena metra diametrā. Šo cauruļu tirdzniecības zīme ir GIGAPIPE, un projektā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro.

Uzņēmuma produkti iedalāmi divās lielās grupās – caurules, kuras paredzētas kabeļu aizsardzībai un šķidrumu pārvadīšanai. «Evopipes» ražo caurules gan elektroinstalācijām iekštelpām, gan ārējai infrastruktūrai, sākot no augstsprieguma kabeļiem līdz pat telekomunikāciju optiskās šķiedras kabeļu sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Evopipes sāks pelnīt

Dace Skreija,21.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauruļu ražotājs Evopipes šo gadu plāno pabeigt ar peļņu.

Kopš 2009. gadā SIA Evopipes atklāja cauruļu ražotni Jelgavā, pirmajos gados strādāts ar zaudējumiem. 2008. gadā tie bija 1,4 milj. Ls, bet pērn – 1,3 milj. Ls, savukārt apgrozījums pēdējā gada laikā pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 5,9 milj. Ls. «Ražotne darbu uzsāka 2009. gadā, un kā jebkuram ražojošam uzņēmumam pirmie divi gadi ir tādi kā ieskriešanās gadi, turklāt Evopipes savu darbību sāka jau ekonomiskās krīzes apstākļos,» norāda SIA Evopipes mārketinga direktore Ieva Šaripo. Uzņēmuma apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis par 30%, līdz ar to tiek plānots gadu pabeigt ar peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Evopipes īpašniekus pamet Arčers un Māris Martinsons

Žanete Hāka,11.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas cauruļu sistēmu ražotāja SIA Evopipes dalībnieku sastāvā, liecina Lursoft dati.

Esošo īpašnieku IVN Invest daļas samazinājušās un līdzšinējo 37,16% vietā uzņēmumam tagad pieder 30% SIA Evopipes. Dalībnieku pulkam pievienojies SIA MMA Invest, kurš pārņēmis 29,98% SIA Evopipes daļu.

Uzņēmuma īpašnieku vidū atrodams arī SIA Modulex-Invest, kuram pieder 37,15% un Edgars Viļķins ar 2,87%. Šā gada septembrī SIA Evopipes dalībnieku sarakstu pametis SIA Arčers un Māris Martinsons.

SIA Evopipes reģistrēts 2005.gadā, pērn, uzņēmumam veiksmīgi attīstoties, tā apgrozījums sasniedzis 11,32 miljonus latu, savukārt peļņu veidojuši 338,08 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmējs Martinsons pērn no Latvijā vislielāko pelnītāju pjedestāla gāzis ABLV Bank īpašniekus

LETA,20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos pārdošanas darījumus cauruļu ražotājs Evopipes ir kaldinājis vismaz pirms gada vai pat senāk.

«Mēs ražojam produktus, kas lielākoties paredzēti ārējās infrastruktūras būvniecībā, un tos jūs nekad neredzat - tie vienmēr atrodas zem zemes,» stāsta Edgars Viļķins, plastmasas cauruļu ražotāja SIA Evopipes valdes priekšsēdētājs. Šis uzņēmums konkursā Eksporta un inovācijas balva 2012 pieteicies divās kategorijās - Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā un Importa aizstājējprodukts.

Kopumā 58% no SIA Evopipes 2011. gada apgrozījuma nodrošināja Latvijas tirgus, šogad tie būšot aptuveni 53%. E. Viļķins norāda, ka katram ražotājam ir svarīgs vietējais tirgus, kur izmēģināt jaunus produktus. Taču šobrīd nav skaidrības par tendenču noturību Latvijas tirgū, tā lielumu. Pagaidām tirgus ir diezgan liels, jo tiek apgūti ES Kohēzijas fonda līdzekļi, bet nav zināms, kas gaidāms nākamajā ES plānošanas periodā. Tāpēc uzņēmums attīsta eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aizliegums sērfot ārzemju lapās apolitiskajiem baltkrieviem nerūp

Gunta Kursiša,25.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra sākumā tika paziņots, ka Baltkrievijā tiks ierobežota pieeja ārzemju tīmekļa vietnēm, taču janvāra vidū publicētajā aģentūras Gemius pētījumā atklājās, ka šis aizliegums lielāko daļu baltkrievu neskars – vairums Baltkrievijas interneta apmeklētāju nav ieinteresēti neatkarīgo informatīvo portālu un varai oponējošo mājas lapu satura lasīšanā, vēsta belarusdigest.com.

Tādējādi izrādās, ka, neņemot vērā demokārtijas ierobežošanu, Baltkrievijas iedzīvotājus arī līdz šim nav interesējusi politika un mājas lapas ar pret vadošo varu vērstu saturu.

Jau vēstīts, ka likums, kas Baltkrievijā stājās spēkā janvāra sākumā nosaka, ka ikvienam, kas pārdod preces vai pakalpojumus Baltkrievijas iedzīvotājiem, jāizmanto domēns .by, savukārt interneta kafejnīcām jāziņo par lietotājiem, kas apmeklēs ārvalstīs reģistrētas vietnes. Par likuma pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz vienam miljonam Baltkrievijas rubļu (120 ASV dolāru).

Gemius pētījums liecina, ka Baltkrievijas interneta lietotāji novembrī, vēl pirms interneta brīvību ierobežojošā likuma stāšanās spēkā, visvairāk apmeklējuši dažādus interneta veikalus, e-pasta pakalpojumu sniedzēju, sociālo tīklu un mūzikas portālu, un tikai viena vietne varētu saturēt politiska rakstura lasāmvielu – blogošanas vietne livejournal_by.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas piena pārstrādātāji vēlas iepirkt pienu Latvijā un Lietuvā, piedāvājot maksāt par 20-30% vairāk nekā vietējie pienrūpnieki.

Baltkrievi gatavi maksāt 34,8 eiro centus jeb aptuveni 24 santīmus kilogramā, kas ir viena no augstākajām iepirkuma cenām Eiropā, vēsta Veršlo Žinios, atsaucoties uz Lietuvas lauksaimniecības kooperatīva Pieno gele vadītāju Andreju Stanciku.

Lauksaimnieki Lietuvā gan nevarot izlemt, vai pārdot viņiem savu produkciju, jo baltkrievi atteikušies par pienu veikt priekšapmaksu. Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Agrokoncernas prezidents Ramūns Karbauskis norādījis, ka pašlaik vienīgais šķērslis tirdzniecībā ar Baltkrieviju ir maksājumi.

Ja baltkrievi garantēs, ka maksājumu problēmu nebūs, viņu piedāvājums būs interesants, teicis Karbauskis. Baltkrievijā izveidojies piena deficīts, jo vietējiem ražotājiem izdevies atrast labus noieta tirgus Krievijā. Baltkrievijas pienrūpnieki paziņojuši, ka vēlas ieiet Eiropas Savienības valstu tirgos, tāpēc viņiem esot nepieciešams labas kvalitātes piens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uz Eksporta un inovācijas balvu 2012 pretendē 43 uzņēmumi

Dienas Bizness,12.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksportētāji pierāda sevi Izrāvienā

,19.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit dažādu nozaru Latvijas ražotāji ir atzīti par uzvarētājiem konkursā mazajiem un vidējiem eksporta uzņēmumiem Izrāviens 2010, vēsta Dienas Bizness.

Konkursā, ko organizēja Lattelecom, Swedbank un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, visvairāk punktu ieguva būvniecības uzņēmums Skonto Plan LTD, metālapstrādes uzņēmums Vikom un plastmasas izstrādājumu ražotne Evopipes. Skonto Plan apgūst pasaules būvniecības tirgus ar augstas kvalitātes Latvijā ražotām alumīnija stikla konstrukcijām un pašlaik aktīvi darbojas Īrijā, Lielbritānijā un Norvēģijā. Galvenie Vikom ražoto metāla konstrukciju noieta tirgi ir Baltija, Zviedrija, Centrāleiropa un Turcija. Savukārt Evopipes ražotās polimēru caurules labi pērk Skandināvijas tirgū, Baltijā, Krievijā un Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Modulex–Invest reģistrē 19 milj. Ls ķīlu

Gunta Kursiša,20.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Modulex–Invest, kas nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu, kā arī nekustamā īpašuma mērķprojektiem, reģistrējusi vairāk nekā 19 milj. Ls vērtu komercķīlu, liecina informācija Lursoft.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspilī notiks Baltijas Polimēra simpozijs

Vēsma Lēvalde, Db,22.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 22. līdz 25. septembrim Ventspilī notiks Baltijas Polimēra simpozijs. Simpozijā piedalīsies SIA Evopipes kā Latvijas vadošais un Eiropā modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss.

Simpozija galvenais mērķis ir dalīšanās pieredzē un Eiropas zinātnieku sadarbības veicināšana polimēra pētījumu jomā, kā arī jaunu cilvēku piesaistīšana zinātnei.

Simpozijā piedalīsies SIA Evopipes kā Latvijas vadošais un Eiropā modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss, kas izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu.

«Mēs kā polimēra cauruļu ražotāji esam vislielākajā mērā ieinteresēti sadarbībā ar zinātniekiem. Tas ļauj mums rast jaunus risinājumus, uzlabot ražošanu un līdz ar to - sniegt klientiem augstākās kvalitātes galaproduktu,» skaidro Evopipes valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā cerību stars turpmākajai Ventspils ostas spējai pelnīt ir pēdējā laika paziņojumi, ka tā varētu tikt izmantota Venecuēlas naftas tranzītam uz Baltkrieviju. Īpaši jāuzsver, ka tādējādi baltkrievi varētu «atdzīvināt» jau vairākus gadus tukšo naftas cauruļvadu. Ziņu par kādu lielu progresu vismaz pagaidām nav. Kaut arī gribētos.

Ir skaidrs, ka šīs naftas tranzītam kāda osta baltkrieviem ir nepieciešama, taču šeit sākas kāda problēma. Proti, Ventspils nav gluži vienīgā osta, caur kuru ir iespējams veikt attiecīgos naftas pārvadājumus. Vēl ir Tallinas osta Igaunijā, Odesas osta Ukrainā, kā arī mūsu galvenais konkurents - Klaipēdas osta Lietuvā. Jo interesantāks šajā situācijā ir fakts, ka caur minētajām trīs ostām Venecuēlas naftas tranzīts jau notiek, kamēr par Ventspili vēl tikai tiek gudri spriests. Iemeslus tam var atrast ne vienu vien.

Pirmkārt, Ukraina, Lietuva un Igaunija ir spējusi piedāvāt baltkrieviem gana nozīmīgas dzelzceļa un ostu atlaides, kamēr Latvija šajā jomā vismaz pagaidām klusē. Protams, cīņa par Venecuēlas naftas tonnām nedrīkst pārvērsties par izsoli ar lejup­ejošu soli, ko droši vien vēlētos baltkrievi. Tajā pašā laikā diez vai par elastīgu var uzskatīt biznesa pieeju, kad viens tarifu plāns ir teju vai akmenī iecirsts, un potenciālajam klientam atliek vien izdomāt - var vai nevar viņš atļauties tās maksāt. Turklāt diez vai lietuvieši, igauņi un ukraiņi pārkrauj šīs kravas vien sava prieka pēc - acīmredzot tarifu atlaižu politika, kā arī efektīva privāto stividorkompāniju politika dod arī ekonomisku labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuviešu politologs: Kučinska vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu

LETA/BNS,09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmani nopērk «Mildronāta» ražotni Slovākijā

Dace Skreija,12.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder pazīstamajam latviešu uzņēmējam Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, no Lietuvas koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Ražotne Martinas pilsētā, kas šobrīd tiek noslogota tikai par 50%, gadā var saražot 60 milj. ampulu un 450 milj. tablešu, vēsta laikraksts Bizness&Baltija. Uzņēmuma tirdzniecības, mārketinga un medikamentu reģistrācijas departamenti Slovākijā un Čehijā arī turpmāk piederēs lietuviešu koncernam Sanitas.

Darījuma summu ne K. Lipmans, ne arī lietuvieši neatklāj. Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro (43,85 milj. litu). Pērn HBM Pharma ienākumi veidoja 14,2 milj. eiro, kas ir par 3,4% mazāk nekā 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmani par Mildronāta ražotni Slovākijā samaksāja 9,3 milj. Ls

Sanita Igaune,24.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, par Lietuvas koncerna Sanitas piederošo Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma samaksāja 45,5 milj. litu jeb 9,3 milj. Ls.

Tā liecina Sanitas pirmā pusgada finanšu pārskats, kas ir iesniegts Nasdaqomxbaltic.

DB jau rakstīja, ka Liplats 2000 no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma. Tiesa, līdz šim abas puses neatklāja darījuma summu.

Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro jeb 43,85 milj. litu (pēc šā brīža kursa 8,9 milj. Ls).

Gan Liplats 2000 īpašumā nonākusī HBM Pharma (iepriekšējais nosaukums Hoechst—Biotika), gan Sanitas ražotnes Lietuvā un Polijā ražo preparātu Mildronāts pēc Latvijas farmācijas koncerna Grindeks pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltkrievi gatavi paplašināt sadarbību ar Latviju

Lelde Petrāne,18.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievu uzņēmēji ir gatavi paplašināt sadarbību ar Latviju, apsverot iespēju palielināt arī naftas produktu un minerālmēslu tranzītu caur Rīgas brīvostu, vēsta Latvijas Avīze.

Par to vizītē Minskā nule esot runājuši Rīgas vicemērs Andris Ameriks un naftas un ķīmijas koncerna Belneftehim vadība.

Laikraksts atgādina, ka Rīgas pašvaldības un Latvijas uzņēmēju delegācija Baltkrievijā uzturas jau kopš nedēļas vidus. Pirmās dienas svarīgākā tikšanās bijusi vizīte koncernā Belneftehim. «Nevar teikt, ka pēc šīs tikšanās jau būtu kāds galarezultāts, jo mēs vairāk iepazinām viens otra piedāvājumus,» telefonsarunā skaidrojis A. Ameriks.

«Baltkrievi domā par iespēju paplašināt naftas produktu tranzītu caur Rīgas brīvostu, galveno uzsvaru liekot uz mazutu. Pērn tie bija 1,3 miljoni tonnu. Rīgas brīvostu interesētu arī minerālmēslu apjomu palielināšana. Taču baltkrievi pašlaik rēķina tarifus un iespējamās izmaksas, kas veidosies, saņemot naftu no diviem atšķirīgiem virzieniem – no Melnās jūras vai no ziemeļu puses. Ja izdotos vienoties par jau esošo cauruļvadu, tad viņi sadarbosies tikai ar Latviju. Ja tomēr būs nepieciešams dzelzceļš, tad jau sadarbība plānota arī ar Klaipēdu,» stāstījis Rīgas vicemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievi iekļaujas Zīda ceļā

Egons Mudulis,17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīniešu finansēto dzelzceļa elektrifikāciju Lietuvas virzienā grib pabeigt 2017. gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamagad, pieliekot punktu 2015.gada rudenī iesāktajai elektrifikācijai Baltkrievijas dzelzceļa (BDz) posmā Maladzječna‒Gudogaja‒valsts robeža Lietuvas virzienā, būs elektrificēts 21% valsts dzelzceļa līniju, vēsta kaimiņvalsts mediji. Gan baltkrievi, gan naudas aizdevēji ķīnieši elektrifikācijas projektus uzlūko kā Baltkrievijas tranzīta koridora konkurētspējas palielinātāju un būtisku ieguldījumu Zīda ceļa attīstībā.

Kravu pārvadājumu pašizmaksa elektrificētajās līnijās salīdzinājumā ar tām, kur tiek izmantotas dīzeļlokomotīves, ir teju par 20% zemāka, norādījis BDz vadītājs Vladimirs Morozovs. Saskaņā ar speciālistu aplēsēm par 19% varēs pieaugt kravas vilcienu svars un par 24% ‒ kravas un pasažieru vilcienu kustības ātrums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lipmans reģistrējis 15,7 miljonu latu ķīlu, neatklāj kāpēc

Jānis Šķupelis,15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Kirovs Lipmans reģistrējis komercķīlu 15,7 miljonu latu apmērā, liecina Komercķīlu reģistra informācija. Kā parādnieks savukārt norādīts AB.LV Private Equity Fund 2010, savukārt ķīlas ņēmējs ir Aizkraukles banka.

«Bizness nevar bez kredītiem vai ķīlām strādāt un man nebūtu jāattaisnojas, kāpēc es šo ķīlu esmu ņēmis. Nesaprotu tādus cilvēkus, kas baidās ņemt kredītu vai ķīlu, jo tas ir saistīts ar biznesa attīstību. Es pats nekad neesmu baidījies tos ņemt un man šajā ziņā ir liela pieredze. Es droši saku, ka man šajā ziņa nav problēmas un droši varu arī teikt, ka esmu viens no labākajiem banku klientiem. Varēsim redzēt, ka pēc dažiem mēnešiem šī ķīla jau vairs nebūs,» tā pats Kirovs Lipmans.

DB jau rakstīja, ka kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam vasarā no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese investēt Latvijā un apmaiņā pret to dabūt uzturēšanās atļauju ir liela, un pamatā to izrāda NVS valstīs dzīvojošie - viņi lielākoties savu naudu vēlas ieguldīt nekustamajos īpašumos Rīgā un Jūrmalā. Šādu informāciju atklājusi Rietumu banka un juridiskais birojs Inlat Plus, šodien raksta laikraksts Diena.

Kā ziņots, Saeima pavasarī pieņēma pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā uz pieciem gadiem, ja būs veikti noteikta apjoma ieguldījumi nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā vai bankās.

Par reāliem darījumiem gan vēl ir pāragri runāt, jo iespēja trešo valstu pilsoņiem pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja ir veikti zināmi ieguldījumi Latvijā, stājās spēkā 1. jūlijā. Taču daļa darījumu jau ir procesā, un nebūs ilgi jāgaida, līdz tie īstenosies, sacīja abos uzņēmumos, kas savus pakalpojumus piedāvā arī trešo valstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Plastmasas ražotāji akcentē eksportu

Kristīne Stepiņa
,19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties izejmateriālu cenai, sadārdzinās plastmasas izstrādājumi; vietējos ražotājus vilina ārvalstu tirgus, pieaug otrreizējā izejvielu pārstrāde

Plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanas nozare pērn apgrozījusi 150,5 milj. eiro, uzrādot 1,18% kritumu salīdzinājumā ar 2013. gadu (152,3 milj. eiro), izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem. Eksporta apjoms 2014. gadā ir palielinājies vairāk nekā par 4% un sasniedzis 61,5%.

Lai plastmasas ražošana Latvijā attīstītos, nav nepieciešamā atbalsta no valsts, taču klibo nodokļu politika un ir nesamērīgi augstas darbaspēka izmaksas, uzskata lielgabarīta plastmasas ražotāja SIA Rotons īpašnieks un vadītājs Armands Mucenieks. Tā kā uzņēmumā plastmasas izstrādājumu ražošanas process ir saistīts ar intensīvu roku darbu, darbaspēka izmaksas ir augstas, turklāt, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas plastmasas ražotājiem nav visu nepieciešamo dūžu konkurētspējas stiprināšanai. Vienīgais atbalsts plastmasas ražotājiem ir iekārtu iegādē. SIA Rotons ar LIAA starpniecību ir saņēmis ES finansējumu aptuveni 0,5 miljonu eiro apjomā jaunas rotējošās formēšanas iekārtas polietilēna un polipropilēna detaļu ražošanai. Ražošana, izmantojot jauno iekārtu, sākta šī gada aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien svinīgā godināšanas ceremonijā laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau sešpadsmitais TOP 500 žurnāls. 2011. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, uz otro pozīciju novirzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo.

  1. Nominācija TOP 500 līderisSIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums pakāpies par vienu pozīciju un ierindojies TOPa pirmajā vietā, pēc neto apgrozījuma apsteidzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 719,9 miljonus latu (pret 2010. g. + 58%). Lielāko uzņēmumu TOPa trijnieku 2011. gadā pēc neto apgrozījuma, tāpat kā gadu iepriekš, noslēdz mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia
  2. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 jaunpienācējs – plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes. 2011. gadā uzņēmums strādāja ar 9,4 miljonu latu apgrozījumu un lielāko uzņēmumu topā tas debitējis 476. vietā;
  3. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 koncernsAS Elko grupa. Šis datortehnikas vairumtigotājs 2011. gadā spējis sasniegt apgrozījumu 396,3 miljonu latu apmērā (pret 2010.g. + 11,8%). TOP 500 uzņēmumu sarakstā AS Elko grupa, tāpat kā pērn, ierindojies 5. vietā;
  4. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 EBITDA pelnītājsAS Olainfarm, farmaceitisko preperātu ražotājs. AS Olainfarm 2011. gadā strādājis ar 35,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 43,2%), un 2011. gada lielāko uzņēmumu TOPā pēc neto apgrozījuma šoreiz ierindojas 107. vietā;
  5. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 reģionu uzņēmumsSIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne. Uzņēmums, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi un konservēšanu, 2011. gadā strādāja ar 10,9 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 29%). Lielāko uzņēmumu topā tas ieņem 406. vietu pēc neto apgrozījuma 2011. gadā;
  6. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 darba devējs AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Šis uzņēmums, kas darbojas masīnbūves jomā 2011. gadā strādājis ar 22,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 68,9%). Lielāko uzņēmumu topā ražotājs ieņem 186. vietu;
  7. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 eksportētājs – SIA Kwintet Production, kas nodarbojas ar darba apģērbu ražošanu. Uzņēmums 2011. gadu noslēdzis ar 11,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 167%) un topā ieņem 378.vietu;
  8. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 pakalpojumu sniedzējs – graudu un lopbarības vairumtigotājs LPKS Latraps. Šis uzņēmums 2011. gadā strādājis ar 75,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 34%) un TOPā ieņem 37. vietu;
  9. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 ražotājs – mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF. 2011. gadā uzņēmums strādājis ar 16,9 miljonu latu apgrozījumu (2010.g. + 17%). TOPā mēbeļu ražotājs ieņem 262. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru