Interese investēt Latvijā un apmaiņā pret to dabūt uzturēšanās atļauju ir liela, un pamatā to izrāda NVS valstīs dzīvojošie - viņi lielākoties savu naudu vēlas ieguldīt nekustamajos īpašumos Rīgā un Jūrmalā. Šādu informāciju atklājusi Rietumu banka un juridiskais birojs Inlat Plus, šodien raksta laikraksts Diena.
Kā ziņots, Saeima pavasarī pieņēma pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā uz pieciem gadiem, ja būs veikti noteikta apjoma ieguldījumi nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā vai bankās.
Par reāliem darījumiem gan vēl ir pāragri runāt, jo iespēja trešo valstu pilsoņiem pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja ir veikti zināmi ieguldījumi Latvijā, stājās spēkā 1. jūlijā. Taču daļa darījumu jau ir procesā, un nebūs ilgi jāgaida, līdz tie īstenosies, sacīja abos uzņēmumos, kas savus pakalpojumus piedāvā arī trešo valstu tirgos.
Pēc Inlat Plus pārstāves Santas Gāršnieces teiktā, 95% interesentu, kas grib izmantot iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, izteikuši vēlmi ieguldīt Latvijā, pērkot nekustamo īpašumu Rīgas centrā vai Jūrmalā. Lielākoties potenciālos investorus abās pilsētās interesējot dzīvokļu iegāde par summu virs 100 000 latu. Dienā Inlat Plus saņem vidēji 10-15 informācijas pieprasījumu par iespēju ieguldīt Latvijā. «Tas ir milzīgs apjoms,» uzskata S. Gāršniece un piebilst, ka pārsvarā interesi izrāda Krievijā dzīvojošie, mazāk - baltkrievi, arī indieši. Mazāka interese tiek izrādīta par ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Par to interesējoties gan investori, kam jau ir bizness Latvijā, gan tādi, kas vēl vēlas savus resursus ieguldīt Latvijas uzņēmumos.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē gan Dienai norādīja, ka investīcijas īpašumā, bankās vai uzņēmumos investoriem no trešajām valstīm vēl negarantē uzturēšanās atļaujas saņemšanu, bet tikai nosaka tiesības lūgt šādu atļauju. Vērtējot cilvēka lūgumu piešķirt atļauju pēc veiktajiem ieguldījumiem, tiks ņemti vērā vairāki aspekti, tostarp - vai investors nav Latvijai un Šengenas zonai nevēlamo personu sarakstā. Līdz šim normatīvos jau paredzēti vairāk nekā 30 gadījumu, kad personas var lūgt piešķirt uzturēšanās atļauju, piemēram, ja studē Latvijā. Gada sākumā bija izdotas 50 785 uzturēšanās atļaujas.