Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.
«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.
Loginovs paskaidroja, ka Krievijai nav nekādas intereses dot Baltkrievijai pieeju šim cauruļvadam. Pēc viņa teiktā, pašlaik Baltkrievija no Krievijas saņem naftu, kuru pārstrādā naftas produktos dažādu Krievijas uzņēmumu vajadzībām. «Tādējādi krievi līdz šim arī šo produktu tirgoja, bet baltkrievu naftas pārstrādātājiem līdz pat šim brīdim nebija neviena sava produkta. Tagad baltkrievi iegādāsies Venecuēlas naftu, pārstrādās to, bet vēlāk pārdos pasaules tirgū. Ņemot vērā, ka cauruļvada izmantošana ir liegta, īsākais ceļš Baltkrievijai domātās naftas un naftas produktu transportēšanai ir caur Rīgas ostu. Tomēr Rīgas osta pagaidām šīs kravas vēl nevar paņemt,» atzina Loginovs.
Viņš klāstīja, ka naftas pārkraušanai Rīgas brīvostā jāizveido attiecīga infrastruktūra - naftas rezervuāri, dzelzceļa pārsūknēšanas estakādes, lai atvesto naftu salietu vagonos.
«Protams, ir arī otrs variants - uzbūvēt jaunu cauruļvadu uz Baltkrieviju,» minēja Loginovs, atzīstot, ka šāda iespēja Latvijā netiek izskatīta, lai gan, pēc viņa teiktā, Daugavas izmantošana tranzīta biznesam būtu apsveicama. «Uz iekšējo ūdeņu aktīvāku izmantošanu pašlaik virzās visa pasaule, jo tas ir ekonomiskākais kravu transportēšanas veids. Lai radītu šādu tranzīta ceļu, jāveic nopietni infrastruktūras attīstības darbi. Tomēr tas ir pats drošākais veids, kā nākotnē nodrošināt stabilu transporta infrastruktūru, zem Daugavas izbūvējot ne vien naftas, bet arī gāzes vadu uz to pašu Baltkrieviju. Daugava tomēr ir valsts manta, un, lai izveidotu šādus infrastruktūras objektus, nav jāatpērk ne zeme, ne mājas, ne meži,» sacīja Loginovs.
Viņš arī informēja, ka pašlaik baltkrievi Venecuēlas naftu ved caur Klaipēdu un Tallinu un Ventspils šajā ziņā Rīgai neesot konkurents. «Ventspils priekšrocība būtu naftas un naftas produktu cauruļvads. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ tas nedarbojas. Tad nu atliek naftu uz Baltkrieviju vest pa dzelzceļu. Šajā momentā Ventspils priekšrocības samazinās, jo Rīgas osta ir par apmēram 100 kilometriem tuvāk nekā Ventspils. Tādējādi, ja Venecuēlas naftas piegādes būs ilgtermiņa projekts, transportēt naftu caur attālāku ostu nebūtu ekonomiski izdevīgi. To atzīst arī baltkrievi,» viņš pavēstīja.
Loginovs stāstīja, ka baltkrievu interese par Rīgas ostas izmantošanu Venecuēlas naftas tranzītam ir ļoti liela. «Atminos, ka Baltkrievijas premjers trīs stundas braukāja pa Rīgas ostu, fiziski novērtēja visu infrastruktūru un runāja par tranzīta iespējām ar ostā strādājošiem uzņēmējiem. Jāteic, ka tas bija kaut kas neredzēts,» minēja Loginovs.
Savukārt vienojoties par naftas transportēšanu pa cauruļvadu Ventspils-Polocka, neviena Venecuēlas naftas krava Rīgas brīvostā nenonāks. «Mēs Ventspils ostai nevēlamies atņemt nevienu kravu. Ja Ventspils vienosies par cauruļvada iedarbināšanu, neviena Baltkrievijai domātā naftas krava Rīgā neienāks,» uzsvēra Loginovs.
Latvijas Satiksmes ministrija (SM) paudusi cerību, ka Baltkrievija un Latvija spēs rast abpusēji izdevīgus nosacījumus un vienosies par ilgtermiņa sadarbību Venecuēlas naftas tranzītā uz Baltkrieviju.
Venecuēlas prezidents Ugo Čavess pavasarī pēc tikšanās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko paziņoja, ka Venecuēla no maija sāks pārdot 80 tūkstošus barelu naftas dienā Baltkrievijai, kas ar kaimiņvalsti Krieviju nespēj vienoties par naftas importu un tā tarifiem.
Rīgas brīvosta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita pērn bija lielākā osta Latvijā. Šā gada pirmajos mēnešos tā gan atpalika no Ventspils ostas.