Tuvākajā laikā vēlēšanas gaidāmas ne tikai ASV, bet arī Venecuēlā, kur no 1999. gada pie varas ir pret kapitālismu noskaņotais Ugo Čavess. Čavesa konkurents gaidāmajās vēlēšanās šā gada 7. oktobrī ir Enrike Capriles, kas solījis, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas minimālā alga Venecuēlā tiks palielināta par 22% līdz 2500 bolivāriem (581 ASV dolārs – aptuveni 320 lati). Tāpat Venecuēlas prezidenta amata kandidāts ik gadu solījis radīt 500 tūkst. jaunu darba vietu.

Pagaidām gan Ugo Čavess ir līderis visās lielākajās sabiedriskās domas aptaujās. Kolorīto amatpersonu atbalsta liela daļa valsts nabadzīgo iedzīvotāju. Tieši par šo Venecuēlas iedzīvotāju slāni savas varas laikā U. Čavess rūpējies sevišķi pastiprināti (pats Ugo Čavess nāk no nabadzīgas ģimenes) – labklājības sistēmai tiek novirzīta faktiski visa peļņa no Venecuēlas bagātības naftas. Rezultātā Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Piemēram, veselības aprūpe un izglītība Venecuēlā ir par velti.

Tāpat jāatgādina, ka šajā valstī ir zemākā benzīna cena pasaulē – aptuveni 1,3 santīmi par litru. U. Čavess slavens ar valsts naftas industrijas nacionalizēšanu. Db.lv jau rakstījis, ka, iespējams, ka bez šīs kolorītās personības Venecuēlā aina būtu līdzīga kā Nigērijā, kur naftu iegūst pamatā ārvalstu kompānijas un viena galona (3,79 litri) iegādei valsts iedzīvotājam aiziet 51% no vidējiem dienas ienākumiem (venecuēlietim ir vidēji jāatvēl vien 0,3% savu dienas ienākumu, lai nopirktu galonu naftas). Turklāt Nigērijā izveidojusies ačgārna aina, kad valsts, lai gan ir lielākā naftas eksportētāja Āfrikā, pašu benzīnu importē, jo Nigērijā vienkārši nav pietiekami daudz naftas pārstrādes rūpnīcu.

Pēc Venecuēlas pretrunīgā prezidenta Ugo Čavesa nāves naftas tirgū paredz ievērojamas svārstības, jo samazināsies Venecuēlas naftas ražošanas apjomi. Tomēr ilgtermiņā situācija ar naftas eksportu varētu uzlaboties.

Ugo Čavesa valdīšanas laikā Venecuēlas, kas ir OPEC dalībvalsts un kuras naftas rezerves tiek lēstas kā vienas no lielākajām pasaulē, naftas eksperts samazinājās no trīs miljoniem barelu dienā 2000. gadā, līdz 1,7 miljoniem barelu 2011. gadā. Lai gan U. Čavess ienākumus no naftas pārdošanas izmantoja sociālo programmu uzturēšanai, tomēr investīcijas nozarē bija relatīvi minimālas, raksta AP.

Analītiķi prognozē, ka Venecuēlas līdera nāvei sekojoša politiskā nestabilitāte varētu naftas ieguves nozari valstī bremzēt vēl vairāk. Lai atgūtos un palielinātu ražošanas apjomus un eksportu, Venecuēlas naftas nozarei būtu nepieciešami vairāki gadi un arī tādā gadījumā, ja jaunā valdība to padarītu par prioritāti.

Otrdien 58 gadu vecumā miris Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kurš pēdējos gandrīz divus gadus cīnījās ar vēzi. Čavezs valsti vadīja 14 gadus. Venecuēlā izsludinātas 7 dienu ilgas sēras. Ielās jau sākuši pulcēties Čavesa atbalstītāji.

Venecuēlas aizsardzības ministrs Diego Molero norāda, ka valsts militārie spēki ir «gatavībā rīkoties, lai nodrošinātu visu venecuēliešu drošību».

Pēc paziņojuma par līdera nāvi Karakasas centrā tika slēgti veikali un restorāni, Venecuēlieši strauji devās mājās, daži pat skriešus.

Pagaidām gan vienīgais zināmais politiskās vardarbības incidents noticis pie Augstākās tiesas, kur vairāki maskās un ķiverēs tērpti motociklisti, no kuriem dažiem bijuši ieroči, uzbrukuši aptuveni 40 studentiem, kas jau ilgāk nekā nedēļu protestēja, aicinot valdību atklāt vairāk par Ugo Čavesa veselības stāvokli.

Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvaru ar nelielu balsu pārsvaru ieguvis mirušā valsts līdera Ugo Čavesa izraudzītais politiskās varas mantinieks Nikolass Maduro.

Svētdien notikušajās vēlēšanās N. Maduro ieguvis 50,7% vēlētāju balsu, bet viņa konkurents Enrike Kapriless – 49,1% balsu. Abus kandidātus šķir tikai daži simti tūkstošu balsu un E. Kapriless jau pieprasījis to pārskaitīšanu, norādot uz vēlēšanās notikušiem pārkāpumiem.

Vēlēšanu rezultātus Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā plaši nosvinējuši N. Maduro atbalstītāji. Savā pirmajā pēcvēlēšanu uzrunā jaunais Venecuēlas vadītājs norādīja, ka iznākums esot «godīgs, likumīgs un konstitucionāls» un liecina par to, ka U. Čavesa idejas turpina būt nesatriecamas. N. Maduro pauda arī, ka aicinājis savu konkurentu atzīt sakāvi.

Nedēļas nogalē notikušajās Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts vadītājs Ugo Čavess, ziņo BBC.

U. Čavess pie varas atrodas jau vairāk nekā 10 gadus. Viņš pārvēlēts prezidenta amatā ar 54,42% balsu. Sāncensis Enrike Kapriless ieguvis 44,97% balsu.

U. Čavess pavēstījis, ka Venecuēla turpinās savu gājienu uz ​​sociālismu, bet arī apsolījis būt labāks prezidents.

«Revolūcija ir triumfējusi,» paziņojis U. Čavess. «Lai dzīvo Venecuēla! Lai dzīvo tēvzeme! Kauja bija prefekta un uzvara bija perfekta,» viņš sacījis.

Venecuēlas prezidents Ugo Čavess ir atgriezies mājās no vēža operācijas Kubā, ziņo euronews.

Viceprezidents Nikolā Maduro apstiprinājis, ka Čavess ielidojis no Havanas rīta pusē un tagad ir militārajā slimnīcā Karakasā.

Čavess devās uz Kubu decembrī, lai turpinātu ārstēšanos. Vēzis viņam pirmoreiz tika diagnosticēts 2011. gadā.

Lai gan oficiālas informācijas nav, tiek vēstīts, ka Čavesam šoreiz no iegurņa rajona izņemti audzēji.

Mikroblogošanas vietnē Twitter pirmdien Čavess pateicās Venecuēlas iedzīvotājiem un pavēstīja, ka turpinās ārstēšanos mājas apstākļos.

Pēc ilga klusēšanas laika publiskotas arī jaunākās fotogrāfijas ar Čavesu.

Venecuēlas viceprezidents nācis klajā ar skumju ziņu - sirgstošais prezidents Ugo Čavess slimnīcā Karakasā patlaban cīnās par savu dzīvību, vēsta euronews.

Nikolā Maduro, kuru Čavess nosaucis par viņa izvēlēto pēcteci, šoreiz nav slēpis līdera smago veselības stāvokli.

«Mūsu komandieris ir slims, jo viņš atdeva savu dzīvi tiem, kuriem nav nekā un nekad nekas nav bijis. Viņš cīnās par savu dzīvību un veselību. Un mēs esam ar viņu,» viņš sacījis. Konkrētāka informācija par to, ar ko sirgst Čavess, netiek sniegta, bet domājams, ka viņam ir vēzis iegurņa zonā.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Pēc Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa aiziešanas mūžībā Karakasas ielās redzami sērojoši iedzīvotāji, bet viņa mirstīgās atliekas atrodas militārajā akadēmijā, ziņo ārvalstu mediji.

Čavess nomira 58 gadu vecumā, zaudējot cīņā ar vēzi.

Tagad valstī izsludinātas septiņas sēru dienas, skolas nedarbojas un norisinās gatavošanās Čavesa bērēm, kas būs rītdien.

Čavess kā Venecuēlas prezidents tika vērtēts dažādi. Viņa atbalstītāji - tā sauktie Chavistas - bieži viņu dēvēja par moderno sociālistu varoni, bet pretinieki salīdzināja viņu ar tā sauktajiem personības kulta līderiem, piemēram, Ķīnas Mao Dzedunu.

Pēc Čavesa nāves valstī iestājusies saspringa situācija, jo Čavess un viņa partija kontrolēja pasaulē lielākās naftas rezerves.

Bijušais Venecuēlas prezidents Ugo Čavess cerēja, ka «Karību pilsēta» (Ciudad Caribia), kas nesen uzcelta ziemeļos no galvaspilsētas Karakasas, kļūs par «sociālistu pilsētas» paraugu, vēsta Reuters, kas piedāvā fotogalerijā aplūkot, kā pašlaik izskatās šī piepilsēta.

Iedzīvotāji lielāko daļu pakalpojumu piepilsētā var iegūt bez maksas, iepriekš vēstīja BBC. Mājokļi paredzēti galvenokārt Venecuēlas pamatiedzīvotājiem.

Aizsaulē aizgājušais Venecuēlas prezidents solīja, ka līdz 2019. gadam tiks uzbūvēti trīs miljoni mājokļu, un liela daļa no tiem atradīsies piepilsētā Ciudad Caribia. Šis projekts iepriekš izpelnījies opozīcijas un arī daļas iedzīvotāju kritiku.

2012. gada pavasarī šajā pilsētas daļā bija apmetušies tūkstoš iedzīvotāju. Tolaik cilvēki sūdzējās, ka solītie dzīvokļi nav saņemti, un vienā miteklī dzīvoja pat vienpadsmit cilvēkiem. Cita problēma ir sabiedriskais transports uz Karakasu - lai iekļūtu sabiedriskajā transportā, cilvēki stāv garās rindās.

Venecuēlas harizmātiskais līderis zaudējis cīņā ar vēzi.

Db.lv ielūkojās fotoaģentūru arhīvos, apkopojot spilgtākās fotogrāfijas no Ugo Čavesa dzīves.

Bijušais izpletņlēcēju pulkvežleitnants, kas vadīja neveiksmīgu valsts apvērsumu 1992. gada februārī, tika ievēlēts par prezidentu 1998. gadā. Viņa prezidentūras laikā Venecuēlā pieņemta jauna konstitūcija un tiek īstenota konfrontējoša ārpolitika attiecībā pret ASV, liecina ieraksts Vikipēdijā.

Savā «Bolivāra revolūcijā» Čavess atsaucas uz Latīņamerikas atbrīvošanas cīņu varoņa Simona Bolivāra idejām. Čavess cenšas īstenot demokrātiski sociālistisku valsts pārvaldes modeli. Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Viņš pazīstams kā ciešākas Latīņamerikas integrācijas aizstāvis, kurš vienlaikus asi kritizē neoliberālismu, globalizāciju un ASV ārpolitiku, vēsta interneta vietne.

Pēc vairāk nekā mēnesi ilgas klusēšanas beidzot sniegta jaunākā informācija par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa veselības stāvokli, vēsta euronews.com.

Decembrī Čavess Kubā pārcieta ceturto vēža operācijas kārtu.

Tomēr 58 gadus vecajam Čavesam sākās plaušu infekcija. Nekāda jaunāka informācija par viņa veselības stāvokli vairs netika sniegta līdz pat šodienai.

«Prezidenta stāvoklis pēdējās dienās ir uzlabojies,» paziņojis informācijas ministrs Ernesto Villegas. «Un viņš stingri seko ārstu norādījumiem. Prezidentam joprojām vajadzīga palīdzība, lai pārvarētu grūtības ar elpošanu. Viņš ir pie samaņas,» teicis

Nesen mirušais Venecuēlas līderis Ugo Čavess dzīvi uz zemes ietekmējot arī, pats esot aizsaulē, jo tieši viņam jāpateicas par Kristus lēmumu izvēlēties pāvestu no Latīņamerikas, tā domā Venecuēlas pašreizējais pagaidu prezidents Nikolā Maduro, raksta Reuters.

«Mēs zinām, ka mūsu komandieris aizgājis augstumos un ir aci pret aci ar Kristu,» Karakasas grāmatu gadatirgū teicis Maduro. «Kaut kas ietekmēja izvēli par labu Dienvidamerikas pāvestam, kāds jauns ieradās pie Kristus un teica viņam: šķiet, ka Dienvidamerikas laiks ir pienācis,» skaidrojis Maduro.

Db.lv jau rakstīja, ka katoļu kardinālu konklāvs par jauno Romas katoļu pāvestu izraudzījies līdzšinējo Buenosairesas arhibīskapu Horhi Mario Bergoljo. Jaunā pāvesta vārds ir Francisks. Daudziem viņa izvēlēšanās ir pārsteigums, jo viņš ir pirmais pāvests, kura izcelsmes vieta nav Eiropa, gandrīz 1300 gadu laikā.

Spāņu aktieris Antonio Banderass pārsteidzis CNN skatītājus, kad kritizējis ASV prezidentu Baraku Obamu un rosinājis, ka Eiropā un ASV vajadzētu tādu pašu ekonomisko politiku, kādu īstenoja Venecuēlas aizsaulē aizgājušais prezidents Ugo Čavess, vēsta thelocal.es.

Runājot ar spāņu žurnālisti Anu Pastori, Banderasam tika uzdoti vairāki jautājumi par pašreizējo finanšu krīzi un iespējamiem risinājumiem.

Malagā dzimusī zvaigzne kā vainīgos minējusi «tirgus, lobijus, lielās korporācijas». Banderass arī norādījis, ka šie vainīgie nav uzņēmušies atbildību, kad valstīm un valdībām ir bijušas problēmas.

Jautāts, kāds būtu iespējamais risinājums, viņš atbildējis: «Jālauž to tā, kā Čavess darīja, jāpaņem visas šīs lielās korporācijas un tās jānacionalizē. Cita ceļa nav.»

Karakasas Botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmirst.

Saistībā ar valsts ekonomisko sabrukumu Botāniskā dārza uzturēšanai nepietiek ne ūdens, ne elektrības.

LASI ARĪ:

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

FOTO: Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

Cenšoties atbalstīt ekonomiku, Venecuēla samazinājusi savas valūtas vērtību pret ASV dolāru par 32%, ziņo BBC.

Šī gaidītā soļa rezultātā oficiālais valūtas kurss mainījies no 4,3 līdz 6,3 bolivāriem pret ASV dolāru.

Par valūtas vērtības samazināšanu pavēstīts pēc tam, kad valsts viceprezidents Nikolā Maduro atgriezies no Kubas, kur, pēc viņa vārdiem, sirgstošais prezidents Ugo Čavess viņam devis norādījumus saistībā ar ekonomiku.

Valsts līderis nav nedz redzēts, nedz dzirdēts publiski kopš decembra, kad viņš devās uz Havanu, lai ārstētu vēzi.

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

Satiksmes autobusi lielākajā daļā Venecuēlas ir pakāpeniski izzuduši. Tas saistīts ar pārmērīgi augstajām cenām riepām, motoreļļai, akumulatoriem un detaļām vai pat to nepieejamību.

Venecuēliešu alternatīvas sabiedriskajam transportam skatāmas raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Venecuēla konfiscē Kellogg brokastu pārslu rūpnīcu

FOTO: Venecuēlā turpinās pārtikas krīze

Venecuēla rada naftas kriptovalūtu

FOTO: Bada dēļ uz Venecuēlas ceļiem siro laupītāji

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Venecuēlā drošības spēki pagājušajā gadā bez tiesas sprieduma nogalinājuši vismaz 189 cilvēkus, otrdien paziņojusi cilvēktiesību aizstāvju organizācija PROVEA.

Tas ir par 5% vairāk, nekā organizācija konstatēja 2013.gadā.

Vēl 31 cilvēks miris no spīdzināšanas vai pārmērīgas spēka pielietošanas no policijas vai karavīru puses. Tostarp pieci cilvēki nošauti demonstrācijās pret prezidenta Nikolasa Maduro valdību, liecina organizācijas apkopotie dati.

No 189 nogalinātajiem cilvēkiem vairums miruši policijas vai armijas reidos ar plašiem arestiem, paziņoja PROVEA, kas seko līdzi situācijai cilvēktiesību jomā Venecuēlā kopš 1988.gada.

Visvairāk cilvēku miris policijas izmeklēšanas vienības CICPC reidos agri no rītiem, kuru mērķis «ir nomedīt noziedzniekus un panākt taisnīgumu», norādīja PROVEA pētnieks Inri Rodrigess.

Ekonomikas krīzes pārņemtajā Venecuēlā, kur ir pasaulē augstākā inflācija, no apgrozības tiks izņemtas 100 bolivaru banknotes, kas ir nominālvērtības ziņā lielākās banknotes, bet kuru melnā tirgus vērtība ir tikai apmēram divi eiro centi.

Valsts kreisais prezidents Ernesto Maduro par 100 bolivaru banknošu izņemšanu no apgrozības paziņoja runā svētdien. Viņš sacīja, ka tas nepieciešams, lai cīnītos pret kontrabandu uz robežas ar Kolumbiju.

«Esmu nolēmis nākamo 72 stundu laikā izņemt no apgrozības 100 bolivaru banknotes. Mums ir jāturpina cīņa pret mafiju,» sacīja Maduro.

100 bolivaru banknotes būs apgrozībā līdz trešdienai, bet pēc tam iedzīvotājiem būs divas nedēļas, lai tās apmainītu pret citām banknotēm.

Pēc centrālās bankas ziņām, pavisam apgrozībā ir vairāk nekā 100 miljardi 100 bolivaru banknošu jeb 48% no visām apgrozībā esošajām banknotēm un monētām.

35 000 venecuēliešu svētdien devušies pāri robežai uz Kolumbiju, lai iepirktu savā valstī par deficītu kļuvušās pārtikas preces un medikamentus.

Venecuēlas robeža ar Kolumbiju tika atvērta pirmo reizi 11 mēnešu laikā, un venecuēlieši lielā skaitā steidzās uz Kolumbijas pierobežas pilsētu Kukutu, kas ir Ziemeļsantanderas departamenta galvaspilsēta.

Departamenta gubernators sacīja, ka viņi nav gaidījuši vairāk par 10 000 venecuēliešu un to lielais skaits pierāda, ka robeža jāatver nekavējoties.

Venecuēla ir smagi cietusi no naftas cenu samazināšanās pēdējos divos gados un šobrīd cīnās ar hiperinflāciju, ekonomikas kritumu, plašu noziedzību un korupciju, kā arī ar pieaugošu pārtikas un elektroenerģijas trūkumu.

Privāto organizāciju aplēses liecina, ka pārtikas pamatpreču un medikamentu trūkums Venecuēlā sasniedzis 80%, bet situācija līdzās Kolumbijas robežai ir īpaši smaga.