Tuvākajā laikā vēlēšanas gaidāmas ne tikai ASV, bet arī Venecuēlā, kur no 1999. gada pie varas ir pret kapitālismu noskaņotais Ugo Čavess. Čavesa konkurents gaidāmajās vēlēšanās šā gada 7. oktobrī ir Enrike Capriles, kas solījis, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas minimālā alga Venecuēlā tiks palielināta par 22% līdz 2500 bolivāriem (581 ASV dolārs – aptuveni 320 lati). Tāpat Venecuēlas prezidenta amata kandidāts ik gadu solījis radīt 500 tūkst. jaunu darba vietu.

Pagaidām gan Ugo Čavess ir līderis visās lielākajās sabiedriskās domas aptaujās. Kolorīto amatpersonu atbalsta liela daļa valsts nabadzīgo iedzīvotāju. Tieši par šo Venecuēlas iedzīvotāju slāni savas varas laikā U. Čavess rūpējies sevišķi pastiprināti (pats Ugo Čavess nāk no nabadzīgas ģimenes) – labklājības sistēmai tiek novirzīta faktiski visa peļņa no Venecuēlas bagātības naftas. Rezultātā Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Piemēram, veselības aprūpe un izglītība Venecuēlā ir par velti.

Tāpat jāatgādina, ka šajā valstī ir zemākā benzīna cena pasaulē – aptuveni 1,3 santīmi par litru. U. Čavess slavens ar valsts naftas industrijas nacionalizēšanu. Db.lv jau rakstījis, ka, iespējams, ka bez šīs kolorītās personības Venecuēlā aina būtu līdzīga kā Nigērijā, kur naftu iegūst pamatā ārvalstu kompānijas un viena galona (3,79 litri) iegādei valsts iedzīvotājam aiziet 51% no vidējiem dienas ienākumiem (venecuēlietim ir vidēji jāatvēl vien 0,3% savu dienas ienākumu, lai nopirktu galonu naftas). Turklāt Nigērijā izveidojusies ačgārna aina, kad valsts, lai gan ir lielākā naftas eksportētāja Āfrikā, pašu benzīnu importē, jo Nigērijā vienkārši nav pietiekami daudz naftas pārstrādes rūpnīcu.

Pēc Venecuēlas pretrunīgā prezidenta Ugo Čavesa nāves naftas tirgū paredz ievērojamas svārstības, jo samazināsies Venecuēlas naftas ražošanas apjomi. Tomēr ilgtermiņā situācija ar naftas eksportu varētu uzlaboties.

Ugo Čavesa valdīšanas laikā Venecuēlas, kas ir OPEC dalībvalsts un kuras naftas rezerves tiek lēstas kā vienas no lielākajām pasaulē, naftas eksperts samazinājās no trīs miljoniem barelu dienā 2000. gadā, līdz 1,7 miljoniem barelu 2011. gadā. Lai gan U. Čavess ienākumus no naftas pārdošanas izmantoja sociālo programmu uzturēšanai, tomēr investīcijas nozarē bija relatīvi minimālas, raksta AP.

Analītiķi prognozē, ka Venecuēlas līdera nāvei sekojoša politiskā nestabilitāte varētu naftas ieguves nozari valstī bremzēt vēl vairāk. Lai atgūtos un palielinātu ražošanas apjomus un eksportu, Venecuēlas naftas nozarei būtu nepieciešami vairāki gadi un arī tādā gadījumā, ja jaunā valdība to padarītu par prioritāti.

Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam ir «smags elpceļu iekaisums», kas traucē elpošanu un apgrūtina viņa atveseļošanos pēc vēža operācijas Kubā, pavēstījusi Venecuēlas valdība.

Dienvidamerikas valsts līderis jau vairāk nekā trīs nedēļas nav parādījies sabiedrībā un Venecuēlas valdība norāda, ka viņš jau pēc ceturtās pārciestās vēža operācijas atrodas sarežģītā stāvoklī. Līdz šim Venecuēlas valdība nav atklājusi, ar kādu vēža veidu sirgst Ugo Čavess. Zināms tikai, ka slimība skārusi Venecuēlas līdera iegurņa zonu.

«Infekcija izraisījusi elpošanas nepietiekamību, kura jāārstē ar speciālām metodēm,» teikts Venecuēlas izplatītajā paziņojumā. Venecuēla plašāk U. Čavesa veselības stāvokli nav komentējusi. Savukārt Venecuēlas viceprezidents Nikolass Maduro iepriekš norādīja, ka U. Čavess ir pie pilnas apziņas un ir pārliecināts par saviem spēkiem slimības, lai tādējādi izgaiņātu pieaugošās bažas, ka valsts ilggadīgais līderis atrodas tuvu nāvei.

Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvaru ar nelielu balsu pārsvaru ieguvis mirušā valsts līdera Ugo Čavesa izraudzītais politiskās varas mantinieks Nikolass Maduro.

Svētdien notikušajās vēlēšanās N. Maduro ieguvis 50,7% vēlētāju balsu, bet viņa konkurents Enrike Kapriless – 49,1% balsu. Abus kandidātus šķir tikai daži simti tūkstošu balsu un E. Kapriless jau pieprasījis to pārskaitīšanu, norādot uz vēlēšanās notikušiem pārkāpumiem.

Vēlēšanu rezultātus Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā plaši nosvinējuši N. Maduro atbalstītāji. Savā pirmajā pēcvēlēšanu uzrunā jaunais Venecuēlas vadītājs norādīja, ka iznākums esot «godīgs, likumīgs un konstitucionāls» un liecina par to, ka U. Čavesa idejas turpina būt nesatriecamas. N. Maduro pauda arī, ka aicinājis savu konkurentu atzīt sakāvi.

Otrdien 58 gadu vecumā miris Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kurš pēdējos gandrīz divus gadus cīnījās ar vēzi. Čavezs valsti vadīja 14 gadus. Venecuēlā izsludinātas 7 dienu ilgas sēras. Ielās jau sākuši pulcēties Čavesa atbalstītāji.

Venecuēlas aizsardzības ministrs Diego Molero norāda, ka valsts militārie spēki ir «gatavībā rīkoties, lai nodrošinātu visu venecuēliešu drošību».

Pēc paziņojuma par līdera nāvi Karakasas centrā tika slēgti veikali un restorāni, Venecuēlieši strauji devās mājās, daži pat skriešus.

Pagaidām gan vienīgais zināmais politiskās vardarbības incidents noticis pie Augstākās tiesas, kur vairāki maskās un ķiverēs tērpti motociklisti, no kuriem dažiem bijuši ieroči, uzbrukuši aptuveni 40 studentiem, kas jau ilgāk nekā nedēļu protestēja, aicinot valdību atklāt vairāk par Ugo Čavesa veselības stāvokli.

Nedēļas nogalē notikušajās Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts vadītājs Ugo Čavess, ziņo BBC.

U. Čavess pie varas atrodas jau vairāk nekā 10 gadus. Viņš pārvēlēts prezidenta amatā ar 54,42% balsu. Sāncensis Enrike Kapriless ieguvis 44,97% balsu.

U. Čavess pavēstījis, ka Venecuēla turpinās savu gājienu uz ​​sociālismu, bet arī apsolījis būt labāks prezidents.

«Revolūcija ir triumfējusi,» paziņojis U. Čavess. «Lai dzīvo Venecuēla! Lai dzīvo tēvzeme! Kauja bija prefekta un uzvara bija perfekta,» viņš sacījis.

Venecuēlas viceprezidents nācis klajā ar skumju ziņu - sirgstošais prezidents Ugo Čavess slimnīcā Karakasā patlaban cīnās par savu dzīvību, vēsta euronews.

Nikolā Maduro, kuru Čavess nosaucis par viņa izvēlēto pēcteci, šoreiz nav slēpis līdera smago veselības stāvokli.

«Mūsu komandieris ir slims, jo viņš atdeva savu dzīvi tiem, kuriem nav nekā un nekad nekas nav bijis. Viņš cīnās par savu dzīvību un veselību. Un mēs esam ar viņu,» viņš sacījis. Konkrētāka informācija par to, ar ko sirgst Čavess, netiek sniegta, bet domājams, ka viņam ir vēzis iegurņa zonā.

Pēc Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa aiziešanas mūžībā Karakasas ielās redzami sērojoši iedzīvotāji, bet viņa mirstīgās atliekas atrodas militārajā akadēmijā, ziņo ārvalstu mediji.

Čavess nomira 58 gadu vecumā, zaudējot cīņā ar vēzi.

Tagad valstī izsludinātas septiņas sēru dienas, skolas nedarbojas un norisinās gatavošanās Čavesa bērēm, kas būs rītdien.

Čavess kā Venecuēlas prezidents tika vērtēts dažādi. Viņa atbalstītāji - tā sauktie Chavistas - bieži viņu dēvēja par moderno sociālistu varoni, bet pretinieki salīdzināja viņu ar tā sauktajiem personības kulta līderiem, piemēram, Ķīnas Mao Dzedunu.

Pēc Čavesa nāves valstī iestājusies saspringa situācija, jo Čavess un viņa partija kontrolēja pasaulē lielākās naftas rezerves.

Bijušais Venecuēlas prezidents Ugo Čavess cerēja, ka «Karību pilsēta» (Ciudad Caribia), kas nesen uzcelta ziemeļos no galvaspilsētas Karakasas, kļūs par «sociālistu pilsētas» paraugu, vēsta Reuters, kas piedāvā fotogalerijā aplūkot, kā pašlaik izskatās šī piepilsēta.

Iedzīvotāji lielāko daļu pakalpojumu piepilsētā var iegūt bez maksas, iepriekš vēstīja BBC. Mājokļi paredzēti galvenokārt Venecuēlas pamatiedzīvotājiem.

Aizsaulē aizgājušais Venecuēlas prezidents solīja, ka līdz 2019. gadam tiks uzbūvēti trīs miljoni mājokļu, un liela daļa no tiem atradīsies piepilsētā Ciudad Caribia. Šis projekts iepriekš izpelnījies opozīcijas un arī daļas iedzīvotāju kritiku.

2012. gada pavasarī šajā pilsētas daļā bija apmetušies tūkstoš iedzīvotāju. Tolaik cilvēki sūdzējās, ka solītie dzīvokļi nav saņemti, un vienā miteklī dzīvoja pat vienpadsmit cilvēkiem. Cita problēma ir sabiedriskais transports uz Karakasu - lai iekļūtu sabiedriskajā transportā, cilvēki stāv garās rindās.

Venecuēlas harizmātiskais līderis zaudējis cīņā ar vēzi.

Db.lv ielūkojās fotoaģentūru arhīvos, apkopojot spilgtākās fotogrāfijas no Ugo Čavesa dzīves.

Bijušais izpletņlēcēju pulkvežleitnants, kas vadīja neveiksmīgu valsts apvērsumu 1992. gada februārī, tika ievēlēts par prezidentu 1998. gadā. Viņa prezidentūras laikā Venecuēlā pieņemta jauna konstitūcija un tiek īstenota konfrontējoša ārpolitika attiecībā pret ASV, liecina ieraksts Vikipēdijā.

Savā «Bolivāra revolūcijā» Čavess atsaucas uz Latīņamerikas atbrīvošanas cīņu varoņa Simona Bolivāra idejām. Čavess cenšas īstenot demokrātiski sociālistisku valsts pārvaldes modeli. Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Viņš pazīstams kā ciešākas Latīņamerikas integrācijas aizstāvis, kurš vienlaikus asi kritizē neoliberālismu, globalizāciju un ASV ārpolitiku, vēsta interneta vietne.

Nesen mirušais Venecuēlas līderis Ugo Čavess dzīvi uz zemes ietekmējot arī, pats esot aizsaulē, jo tieši viņam jāpateicas par Kristus lēmumu izvēlēties pāvestu no Latīņamerikas, tā domā Venecuēlas pašreizējais pagaidu prezidents Nikolā Maduro, raksta Reuters.

«Mēs zinām, ka mūsu komandieris aizgājis augstumos un ir aci pret aci ar Kristu,» Karakasas grāmatu gadatirgū teicis Maduro. «Kaut kas ietekmēja izvēli par labu Dienvidamerikas pāvestam, kāds jauns ieradās pie Kristus un teica viņam: šķiet, ka Dienvidamerikas laiks ir pienācis,» skaidrojis Maduro.

Db.lv jau rakstīja, ka katoļu kardinālu konklāvs par jauno Romas katoļu pāvestu izraudzījies līdzšinējo Buenosairesas arhibīskapu Horhi Mario Bergoljo. Jaunā pāvesta vārds ir Francisks. Daudziem viņa izvēlēšanās ir pārsteigums, jo viņš ir pirmais pāvests, kura izcelsmes vieta nav Eiropa, gandrīz 1300 gadu laikā.

Pēc vairāk nekā mēnesi ilgas klusēšanas beidzot sniegta jaunākā informācija par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa veselības stāvokli, vēsta euronews.com.

Decembrī Čavess Kubā pārcieta ceturto vēža operācijas kārtu.

Tomēr 58 gadus vecajam Čavesam sākās plaušu infekcija. Nekāda jaunāka informācija par viņa veselības stāvokli vairs netika sniegta līdz pat šodienai.

«Prezidenta stāvoklis pēdējās dienās ir uzlabojies,» paziņojis informācijas ministrs Ernesto Villegas. «Un viņš stingri seko ārstu norādījumiem. Prezidentam joprojām vajadzīga palīdzība, lai pārvarētu grūtības ar elpošanu. Viņš ir pie samaņas,» teicis

Spāņu aktieris Antonio Banderass pārsteidzis CNN skatītājus, kad kritizējis ASV prezidentu Baraku Obamu un rosinājis, ka Eiropā un ASV vajadzētu tādu pašu ekonomisko politiku, kādu īstenoja Venecuēlas aizsaulē aizgājušais prezidents Ugo Čavess, vēsta thelocal.es.

Runājot ar spāņu žurnālisti Anu Pastori, Banderasam tika uzdoti vairāki jautājumi par pašreizējo finanšu krīzi un iespējamiem risinājumiem.

Malagā dzimusī zvaigzne kā vainīgos minējusi «tirgus, lobijus, lielās korporācijas». Banderass arī norādījis, ka šie vainīgie nav uzņēmušies atbildību, kad valstīm un valdībām ir bijušas problēmas.

Jautāts, kāds būtu iespējamais risinājums, viņš atbildējis: «Jālauž to tā, kā Čavess darīja, jāpaņem visas šīs lielās korporācijas un tās jānacionalizē. Cita ceļa nav.»

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Cenšoties atbalstīt ekonomiku, Venecuēla samazinājusi savas valūtas vērtību pret ASV dolāru par 32%, ziņo BBC.

Šī gaidītā soļa rezultātā oficiālais valūtas kurss mainījies no 4,3 līdz 6,3 bolivāriem pret ASV dolāru.

Par valūtas vērtības samazināšanu pavēstīts pēc tam, kad valsts viceprezidents Nikolā Maduro atgriezies no Kubas, kur, pēc viņa vārdiem, sirgstošais prezidents Ugo Čavess viņam devis norādījumus saistībā ar ekonomiku.

Valsts līderis nav nedz redzēts, nedz dzirdēts publiski kopš decembra, kad viņš devās uz Havanu, lai ārstētu vēzi.