Lietuvas kompānija Klaipedos nafta gribētu, lai Minska sniedz garantijas, ka Venecuēlas nafta Baltkrievijai caur Klaipēdu tiek piegādāta vismaz divus gadus, piektdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Pēc viņa teiktā, tas šobrīd ir vienīgais apstāklis, kas kavē galīgi vienoties par Venecuēlas naftas tranzītu caur Lietuvu uz Baltkrieviju, jo politiska vienošanās par to jau panākta.

Līdz 1.novembrim Baltkrievijas un Lietuvas darba grupām jāsagatavo atzinumi par Baltkrievijas sašķidrinātās gāzes termināļa attīstību un Lietuvas jaudu izmantošanu Venecuēlas naftas transportēšanai uz Baltkrievijas rūpnīcām.

«Diskusijas tiešām bijušas ļoti vērtīgas, konstruktīvas, pozitīvas, un politiskā līmenī nekādu problēmu attiecībā uz Venecuēlas naftas transportēšanu caur Lietuvu nav,» sacījis premjers, piebilzdams, ka uzņēmumiem atlicis vienoties par to, lai darījums būtu komerciāli izdevīgs.

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Eurodek bijušais termināls, kas atrodas Muuga ostā, pēdējo mēnešu laikā saņēmis un nosūtījis uz Baltkrieviju pa dzelzceļu vairāk nekā pusmiljonu tonnu jēlnaftas no Venecuēlas, raksta telegraf.lv.

Bez Igaunijas par Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju cīnās arī Lietuva, Latvija un Ukraina. Piemēram, vairāk nekā 700 tūkst. tonnas naftas saņēmušas arī Odesas ostas.

«Iemesls kāpēc Baltkrievija izvēlējās Muggas ostu naftas tranzītam ir saistīts ar tās infrastruktūru, kā arī termināla un dzelzceļa iespējām,» norādījis Tallina Sadam vadītājs Ains Kaljurands. Pēc viņa vārdiem, visām pārējām Baltijas jūras ostām ir nepieciešamas papildus investīcijas.

Pēc Tallinas ostas datiem, Baltkrievija nākamgad plāno importēt apmēram 10 milj. tonnas jēlnaftas no Venecuēlas. Tomēr pagaidām nav zināms, kuras tieši ostas šim mērķim tā plāno izmantot. Acīmredzot Baltkrievija patlaban izmēģina dažādus variantus.

Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, šodien raksta Dienas bizness.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

«Vitol pieder vairāki LNG termināļi, tāpēc varu pateikt, ka tā ir ļoti dārga investīcija. Lielbritānijā LNG ir ļoti būtiska energoapgādes sastāvdaļa, vai šis risinājums ir labākais arī Latvijai, es nezinu. Vitol pašlaik neizskata iespēju par LNG termināļa būvniecību Latvijā, jāredz arī ekonomiskais pamatojums. Taču, ja Latvijas valdība mūs uzrunātu, mēs būtu ar mieru šī projekta detaļas apspriest,» tā M. Vērs.

Lietuva noslēgusi vienošanos, lai uz Baltkrieviju tranzītā katru gadu transportētu 17,5 miljonus barelu Venecuēlas jēlnaftas, piektdien paziņoja amatpersonas.

«Mēs esam piekrituši parakstīt vienošanos līdz oktobra beigām, lai tranzītā caur Lietuvu transportētu Venecuēlas naftu uz Baltkrieviju,» norādīja Lietuvas valdības kanclers Deivids Matuļonis.

Vienošanās paredz, ka Lietuva transportēs 2,5 miljonus tonnu jeb 17,5 miljonus barelu jēlnaftas gadā.

Sagaidāms, ka Klaipēdas ostā piestās divi līdz trīs tankkuģi mēnesī.

«Naftas tranzītam Lietuvā vajadzētu sākties līdz nākamā gada sākumam, taču pastāv iespējamība, ka tas varētu sākties pat agrāk,» sacīja Lietuvas valsts naftas kompānijas "Klaipedos nafta" vadītājs Roks Masjulis.

Viņš pavēstīja, ka naftas tranzīta darījums noslēgts uz diviem gadiem, taču "Klaipedos nafta" plāno iegūt ilgtermiņa līgumu.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš apmeklēja Venecuēlu no 15. līdz 16.martam, panācis vienošanos ar Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesusaistībā ar naftas piegādi Baltkrievijai, vēsta pravda.ru.

Tādējādi daļēji tiks aizstāta Krievijas nafta.

«Līgumu par Venecuēlas naftas piegādi Baltkrievijai un vienošanos par sadarbību enerģētikas jomā parakstīsim tuvākajā laikā. Mūsu pārstrādes rūpnīcas saņems naftu no Venecuēlas. Mēs to kopā pārstrādāsim un pārdosim naftas produktus Eiropas tirgum,» pēc sarunu noslēgšanās paziņojis A. Lukašenko.

H. Čavess informējis, ka Baltkrievija saņems 80 000 barelu naftas dienā. Arī viņš akcentējis, ka Venecuēlas un Baltkrievijas vienošanās par sadarbību enerģētikas nozarē tiks parakstīta jau tuvākajā nākotnē.

Pravda.ru raksta, ka ir interesanti, kādēļ A. Lukašenko ir nepieciešama Venecuēlas nafta, kas atrodas tik tālu no Baltkrievijas. Kāds eksperts sacījis, ka tas ir politisks jautājums - Baltkrievija vēlas parādīt Krievijai, ka tā nav vienīgais iespējamais naftas piegādātājs. Esot grūti iedomāties Čavesu piegādājam naftu Lukašenko, ņemot vērā grūtības ar naftas transportēšanu, kas atspoguļosies cenā. Ņemot vērā cenu, diez vai būšot daudz gribētāju pirkt saražotos naftas produktus.

Baltkrievijai panākot vienošanos ar Ukrainu par Venecuēlas naftas transportēšanu astoņu miljonu tonnu apmērā pa naftas vadu Odesa-Brodi, būtiski sarukušas Latvijas ostu izredzes piesaistīt Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju, vēsta laikraksts Bizness&Baltija.

Jau šā gada novembrī pa naftas vadu Odesa-Brodi tiks pārsūknēti aptuveni 80 tūkstoši tonnu naftas, bet 2011. gadā kopumā pa šo naftas vadu plānots pārsūknēt astoņus miljonus tonnu Venecuēlas naftas.

Panāktā vienošanās ar Ukrainu Baltkrievijai ļaus ietaupīt aptuveni 25 līdz 30 ASV dolārus uz katru tonnu, turklāt Ukraina arī piedāvājuši atlaidi piestātnes nodevai 20 līdz 40 % apmērā.

Līdz ar to, ka liela daļa Venecuēlas naftas tranzīta tiks piegādāta caur Ukrainu, Latvijas satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta vadītājs Andris Meldups laikrakstam paudis šaubas par to, vai Latvijas kompānijas piekristu apstrādāt neliela apjoma naftas kravas Baltkrievijai. Tiesa gan, pēc viņa teiktā, Baltkrievija vēl turpināšot sarunas ar Latvijas ostām Rīgā un Venstpilī.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group veic sarunas par Pakistānā bāzētā degvielas mazumtirdzniecības un uzglabāšanas uzņēmuma Hascol Petroleum Ltd. daļu pirkšanu.

Uzņēmumi pēta iespējamu darījumu, kas varētu būt saistīts ar Vitol ieguldījumu Hascol akcijās un vienošanos par piegādes tiesībām, stāstīja Hascol pārstāvis Zīšans Ulhaks.

Uzņēmuma Hascol valdei lūgts izvērtēt potenciālo darījumu un atļaut Vitol veikt padziļinātu pārbaudi pirms darījuma slēgšanas.

Hascol uzskata, ka Vitol kā daļu turētājs uzņēmumā dos iespēju importēt degvielu par konkurētspējīgākām cenām.

Uzņēmums Hascol pārdod un uzglabā degvieleļļu, dīzeļdegvielu, benzīnu, lidmašīnu degvielu, sašķidrināto naftas gāzi un smēreļļu Pakistānā, kas ir otra lielākā Dienvidāzijas ekonomika aiz Indijas.

Kā ziņots, šī gada jūnijā Vitol kopā ar kompāniju Helios Investment Partners par 276 miljoniem ASV dolāru (256 miljoniem eiro) nopirka Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumu Oando Plc., vienojoties par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi.

2010. gadā Vitol Grupas tirgotie apjomi pieauga par 25% līdz aptuveni 394 miljoniem metrisko tonnu (mt), salīdzinot ar 316 miljoniem mt 2009. gadā. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja lielāki jēlnaftas, elektroenerģijas un dabas gāzes apjomi.

2010. gadā ieņēmumi sasniedza 195 miljardus ASV dolāru, kas ir par 36% vairāk salīdzinājumā ar 143 miljardiem dolāru 2009. gadā. Pieaugumu veicināja pieaugošie apgrozītie apjomi un augstāka vidējā naftas cena – 79.50 ASV dolāri par barelu salīdzinājumā ar 62 dolāriem par barelu 2009. gadā.

Papildus Vitol tirdzniecības biznesam, kas ir uzņēmuma galvenais darbības virziens, arī terminālu uzņēmums VTTI un izpētes un ražošanas nozares 2010. gadā piedzīvoja izaugsmi.

«Lai arī tirdzniecība visā 2010. gadā bija apgrūtināta, Vitol Group sniegums bija pārliecinošs. Mēs piedzīvojām tirgoto apjomu pieaugumu par 25%, un vienlaikus vērā ņemama izaugsme bija vērojama jēlnaftas, dabas gāzes un elektroenerģijas jomās. Mēs pārdevām 50% mūsu uzglabāšanas un terminālu uzņēmuma VTTI Malaizijas uzņēmumam MISC Berhad, kas sniedz mums stingru pamatu turpmākajai attīstībai. Vitol Aviation un nesen iegādātie Shell naftas pārstrādes uzņēmumi 14 Āfrikas valstīs ļauj mums pietuvoties patērētāju tirgiem, kā arī, iespējams, nākotnē izveidot papildu sinerģijas ar mūsu tirdzniecības aktivitātēm. Mēs plānojam ieguldīt abos šajos uzņēmējdarbības virzienos un attīstīt tos,» sacīja Vitol Group prezidents Īens Teilors.

AS Ventspils nafta akcionārs Vitol, kas līdz šim bija zināms kā energoresursu tirgotājs, aprīļa sākumā paziņojis par darbības uzsākšanu starptautiskajos graudu tirgos. Vitol graudu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību organizēs caur Singapūru un Ženēvu, kā arī Vankūveru un Hamburgu, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Andžans.

«Šis solis ir dabiska mūsu biznesa paplašināšana,» komentējot jaunumus, norāda koncerna Vitol Group prezidents un vadītājs Īans Teilors (Ian Taylor).

Jau ziņots, ka a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs šogad martā noslēdzis ilgtermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

Vitol ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas bija par 6 miljardiem dolāru vairāk nekā 2011. gadā. Pagājušajā gadā pieaudzis arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, kas 2012.gadā sasniedza 273 miljonus tonnu. Salīdzinājumam, 2011. gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravatstundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

Šodien Vitol atklāj pārstāvniecību Baltijas valstīs un biroju Rīgā, Latvijā. Rīga kļūs par Vitol reģionālo tirdzniecības centru un pārvaldīs grupas energoproduktu plūsmu Baltijas reģionā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Roberts Kirkups (Robert Kirkup), Vitol pārstāvniecības Baltijas valstīs valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Tas apliecina, ka Vitol uzskata Latviju par mūsu darbības svarīgu daļu, un pierāda, ka mēs ticam iespējām Latvijas enerģētikas nozarē.»

Vitol strādā enerģētikas un izejmateriālu nozarē. Uzņēmuma pamatdarbības virzieni ir tirdzniecība un loģistika, tas strādā arī tādās jomās kā naftas produktu attīrīšana, kuģniecība, termināļu bizness, izpēte un ražošana, enerģijas ražošana, ieguve un mazumtirdzniecība.

Uzņēmums ir dibināts Roterdamā 1966. gadā, un pašlaik tam ir gandrīz 40 biroju visā pasaulē. Grupas apgrozījums 2013. gadā bija 307 miljardi USD.

Ventspils naftas (VN) lielākais akcionārs Vitol ir uzņēmums, kas gūst peļņu no naftas un naftas produktu pārdošanas, veidojot savu darbību tā, lai peļņa uzkrātos Lielbritānijā, nevis Latvijā, tāpēc optimālākie VN investori būtu bijuši Krievijas transporta uzņēmumi, kuriem ir visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomu, intervijā ziņu aģentūrai LETA norāda bijušais uzņēmuma Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Viņš skaidro, ka gadījumā, ja naftas produktu pārdošanas kompānijai pieder vertikāli integrētas pārkraušanas un transporta firmas, proti, VN un LatRosTrans, tas parasti liecina par transporta struktūrvienību darbu bez peļņas vai ar pavisam nelielu peļņu.

Kompānija Vitol pelna, tirgojot naftu un naftas produktus, tā ir ieinteresēta gūt maksimālu peļņu Londonā, nevis Rīgā un vienlaikus vēlas, lai transportēšana būtu pēc iespējas lētāka, sacīja eksperts. «Transporta ķēde, kurā ir VN un LatRosTrans, ir tās struktūrvienības, ar kuru palīdzību viņi vēlas nodrošināt efektīvu darbību, minimizēt izdevumus, nevis gūt lielu peļņu, jo šeit ir jādalās ar citiem akcionāriem, kuriem pieder 50% kompānijas,» paskaidroja Solomatins.

Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

650 518 vēlētāju izsaka neuzticību Saeimai

Referendumā par 10. Saeimas atlaišanu piedalījušies 687 304 balsstiesīgie vēlētāji, kas veido 71% no šo Saeimu vēlējušajiem 967 162 vēlētājiem pērnruden.

Reportāža

Nu jau vairākus gadus Latvijas valdība domā dažādus variantus, kā konsolidēt valsts budžetu, nereti šā mērķa sasniegšanai izvēloties absurdus, neefektīvus vai pat tautsaimniecībai nelabvēlīgus pasākumus. Tajā pašā laikā neizprotamu iemeslu dēļ faktiski tiek ignorēta iespēja mēģināt paņemt teju vai zemē gulošu naudu. Runa ir par bēdīgi slvenajā tā saucamajā Ventspils naftas cauruļvadā esošo bufernaftu, kuras izsūknēšanu nu ir sākusi kompānijas LatRosTrans.

Pirmkārt, īsti nav skaidrs, vai šis cauruļvads nesāks strauji bojāties brīdī, kad bufernafta būs izsūknēta. Protams, var teikt, ka Ventspils cauruļvads netiek izmantots jau vairākus pēdējos gadus, tomēr tas nenozīmē, ka tā izmantošanu nebūtu iespējams veikt kaut kad nākotnē. Jāatgādina vien tas, ka tieši Polocka - Ventspils cauruļvada iespējamā izmantošana ir tikusi apsvērta saistībā ar Venecuēlas naftas transportēšanas iespējām caur Ventspili uz Baltkrieviju.

Otrkārt, kaut kādā mērā fascinējoša ir Latvijas valdības attieksme pret šobrīd notiekošo procesu. Proti… LatRosTrans ir sācis bufernaftas izsūknēšanu, lai gan savā finanšu pārskatā šim produktam ir piešķīris apzīmējumu «iespējamais aktīvs». Tas nozīmē, ka šī nafta varbūt arī pieder LatRosTrans. Taču tikpat labi tā minētajam uzņēmumam var piederēt tikai daļēji vai nepiederēt nemaz. To pašu varētu teikt arī par Balkrieviju vai Latvijas valsti.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group (Vitol), kas arī ir, paziņojis, ka iegādāsies 50% Sargeant Marine (Sargeant) – pasaulē lielākā asfalta tirdzniecības, uzglabāšanas un transportēšanas uzņēmuma. Darījuma summa netiek atklāta, teikts paziņojumā medijiem.

Viens no Sargeant uzņēmējdarbības virzieniem ir starptautiskā tirdzniecība. Uzņēmums piegādā asfaltu klientiem visā pasaulē un diviem stratēģiski izvietotiem termināliem Nīderlandē un Rumānijā.

Paredzams, ka pēc darījuma noslēgšanas uzņēmums tirgos aptuveni 1,3 miljonus tonnu asfalta gadā. Uzņēmējdarbības centri atradīsies Floridā, Londonā un Singapūrā. Jaunā uzņēmuma rīcībā būs trīspadsmit specializētie kuģi, kas veidos pasaulē otro lielāko ISO asfalta konteineru floti. Tiks arī izmantota piekļuve Vitol asfalta ražotnēm visā pasaulē.

Komentējot darījumu, Sargeant vadītājs Daniels Seržants (Daniel Sargeant) sacīja: «Mēs priecājamies par iespēju apvienot spēkus ar Vitol. Mūsu jaunā partnerība ļaus klientiem arī turpmāk izmantot mūsu speciālistu zināšanas, turklāt viņi saņems papildu atbalstu no pasaulē vadošā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma.»

Energoresursu tirgotājs "Vitol Group" līdz gada beigām plāno pilnībā pārtraukt Krievijas izcelsmes jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību.

"Vitol" tirgotās Krievijas naftas apmērs otrajā ceturksnī būtiski kritīsies, jo samazināsies pašreizējās līgumsaistības," norāda uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija plāno pārtraukt Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību, ja vien netiks saņemti citi norādījumi, un šo procesu paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām.

"Vitol" arī uzsver, ka neslēgs jaunus līgumus par Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību. Līdz šim uzņēmums Krievijas naftu iepircis jau esošo līgumu ietvaros.

"Vitol" grupā Latvijā ietilpst kuģu pārvaldības sabiedrība SIA "LSC", naftas terminālis SIA "Ventspils naftas termināls", cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" un loģistikas operators SIA "Vitol Baltics".

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Vitol, kas ir a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs, ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas ir diviem procentiem vairāk nekā 2011. gadā.

Pērn palielinājies arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, 2012. gadā sasniedzot 273 miljonus tonnu, kamēr 2011.gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā gan netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravastundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

Vitol nodarbojas ar enerģijas fizisku tirdzniecību un loģistiku, un pērn bija viens no lielākajiem spēlētājiem kuģošanas biznesā – kopumā veikti teju 5500 frakta reisi, piegādājot naftu un naftas produktus visā pasaulē. Grupa turpina izvērtēt jaunas investīciju iespējas dažādos enerģētikas biznesa sektoros, un pērn īstenoja vairākus projektus Āfrikas tirgū, Šveicē, Vācijā, ASV un citviet pasaulē.

A/s Ventspils nafta lielākais akcionārs noslēdzis ilgetermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

2013. gada 4. martā Rosņeftj parakstījis ilgtermiņa līgumus ar divām pasaules vadošajām tirdzniecības kompānijām Glencore un Vitol par jēlnaftas piegādi. Līgums ar Glencore paredz jēlnaftas piegādes apjomus līdz 46,9 milj. t, bet līgums ar Vitol – līdz 20,1 milj. t. Pirms piegāžu uzsākšanas Rosņeftj jāsaņem priekšapmaksa līdz 10 miljardiem ASV dolāru.

«Šie līgumi ir izdevīgi visām pusēm: tie veicina Rosņeftj resursu bāzes attīstību, garantē stabilas piegādes Glencore un Vitol, nodrošina energoresursus gala patērētājiem, un ilgtermiņā dos iespēju optimizēt pārvadāšanas un loģistikas ķēdes jēlnaftas un naftas produktu tirdzniecībā,» sacījis Rosņeftj prezidents un valdes priekšsēdētājs Igors Sečins.

Vitol Group – AS Ventspils nafta lielākais akcionārs – un Helios Investment Partners vienojušies par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi 276 miljonu ASV dolāru vērtībā Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumā Oando Plc. Uzņēmuma Oando galvenā mītne atrodas Nigērijā, bet pārstrādes un tirdzniecības vietas atrodas arī Rietumāfrikā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Mantisko tiesību un balsstiesību iegāde vēl jāapstiprina kontrolējošām un uzraudzības iestādēm, kā arī ir jāveic parastās pirkuma cenas korekcijas, tostarp attiecībā uz apgrozāmo kapitālu.

Pēc iegādes apstiprināšanas tiks izveidots jauns, neatkarīgs pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmums, kurā ietilps vairāk nekā 400 degvielas uzpildes stacijas Nigērijā, kā arī noliktava, kurā būs iespējams uzglabāt kopumā 84 000 tonnu kravu. Uzņēmums paplašinās savu darbību, pārņemot daļas piegādes un beztaras izplatīšanas uzņēmumā Ganā un sniedzot sašķidrinātās naftas gāzes uzpildīšanas un izplatīšanas un smēreļļu tirdzniecības pakalpojumus.

Vitol sadarbībā ar Helios Investment Partners vienojies par Shell vairākuma naftas pārstrādes uzņēmu akciju iegādi Āfrikā kopā par aptuveni 1 miljardu dolāru.

Saskaņā ar šo vienošanos divi kopuzņēmumi turpmāk nodrošinās Shell degvielas un smērvielu pieejamību 14 Āfrikas valstīs ar Shell zīmolu. Viens kopuzņēmums nodarbosies ar Shell eļļas produktiem, to izplatīšanu un mazumtirdzniecību 14 Āfrikas valstīs, ar potenciālu nākotnē pievienot vēl piecas valstis. Vitol un Helios piederēs 80% uzņēmuma, bet pārējie 20% - Shell. Otrs uzņēmums, kurā 50% piederēs Shell un 50% Vitol un Helios, nodarbosies ar Shell esošajām smērvielu jaukšanas rūpnīcām septiņās valstīs un uzraudzīs attiecības ar lielākajiem izplatītājiem katrā valstī, kurā darbojas galvenais kopuzņēmums, kā arī veiks vairākas citas darbības.

Vitol pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība Vitol Investment Partnership ir vienojusies par MISC Berhad (MISC) piederošo 50% VTTI BV akciju iegādi 830 miljonu ASV dolāru vērtībā. Vitol īpašumā šobrīd jau atrodas 50% VTTI BV akciju. VTTI BV turpinās darboties kā neatkarīgs uzņēmums, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ar Vitol, pasaulē lielākā neatkarīgā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma, atbalstu, esam spējuši izveidot neatkarīgu uzglabāšanas pakalpojumu uzņēmumu. Esam pārliecināti, ka gan mūsu piedāvājums klientiem, gan mūsu aktīvu apjoms turpinās pieaugt,» norāda Robs Nijsts (Rob Nijst), VTTI BV izpilddirektors.

Vitol prezidents un izpilddirektors Īans Teilors (Ian Taylor) uzsver: «Darbs pēdējos piecos gados kopā ar MISC ir bijis pagodinājums. Ar lielu optimismu un prieku skatāmies nākotnē un plānojam pilnībā izmantot VTTI BV potenciālu. Vadības komanda ar Robu priekšgalā ir veiksmīgi izaugusi un attīstījusi uzņēmumu visā pasaulē – šodien VTTI BV kopējā bruto uzglabāšanas ietilpība ir 54 miljoni barelu, ieskaitot nepabeigtos projektus. Termināļiem ir izcils HSE reģistrs; tie tiek strukturēti un pārvaldīti ar mērķi apmierināt enerģijas tirdzniecības nozares izvirzītās augstās prasības.»

Vitol Group ietilpstošajam uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited sakarā ar nesen notikušu darījumu pašlaik pieder ap 49,5% AS Ventspils nafta (VN) akciju, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vitol akciju daļa VN pieaugusi par vairāk nekā 1,5%, jo pirms tam uzņēmumam piederēja 47,89% akciju.

«Mēs vienmēr esam teikuši, ka Vitol uz Latviju skatās ilgtermiņa perspektīvā un mūsu galvenais fokuss ir bijis un turpinās būt VN portfelī esošo uzņēmumu veiksmīgs sniegums. Akciju papildinājums ļaus mums vēl vairāk koncentrēties uz uzņēmuma biznesa sniegumu, kas būs ieguvums visiem tā akcionāriem,» skaidro Vitol Group Korporatīvo attiecību direktors Marks Vērs (Mark Ware).

Laikraksts Dienas bizness rakstīja, ka advokāts Jānis Zelmenis, kas pārstāv trīs VN akcionārus, skaidroja, ka, pirms tam atceļot VN akcionāru sapulci, ir iegūts laiks, lai iegādātos papildu VN akcijas. Sāksies «mežonīgais skrējiens pēc VN akcijām,» uzskata J. Zelmenis un prognozē, ka Vitol centīsies to darīt. «Svarīgi, kurš piepirks, paspēs piepirkt VN akcijas. To var darīt līdz kādam 20. maijam, ja vien birža neapturēs kotāciju, ko mēs lūdzām,» tā advokāts. Pēc viņa lēstā, lai šobrīd mainītos spēku samēri, Euromin pietrūkst 400-500 tūkst. VN akciju. Jautāts, vai arī viņa pārstāvētie akcionāri plāno iegādāties vēl VN akcijas, viņš atzina, ka «laikam labprāt plānotu, ja varētu kaut ko nopirkt».

LK gadījumā tiek pārkāptas ārvalstu investoru tiesības, un tas ir Eiropas Savienības (ES) normu pārkāpums, šodien žurnālistiem paziņoja LK akcionāra VN valdes priekšsēdētājs un VN lielākā akcionāra Vitol pārstāvis Saimons Bodijs.

Improvizētā preses konferencē pie iežogotās LK ēkas ar dzeloņstieplēm fonā S. Bodijs atgādināja, ka Latvija ir ES dalībvalsts un tas uzliek pienākumu nodrošināt ārvalstu investoru ieguldījumu drošību. Savukārt LK jau ilgu laiku nenodrošina akcionāriem iespējas paust savu viedokli, diskutēt un ietekmēt notikumus kompānijā. Pēc viņa pieļautā, VN pēc šīs dienas notikumiem reaģēs ātri un investoru aizsardzības jautājumus risinās ES līmenī.

VN vadītājs pauda sarūgtinājumu par šodien nenotikušo LK akcionāru sapulci, skaidrojot, ka VN uz to neieradās, bet tās atcelšana bijusi nelegāla.

S. Bodijs, norādot uz iežogoto LK ēku, pieļāva, ka tas ir veids, kā LK vadība mēģina noslēpt nelegālas darbības.