Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 150 latu naudas sodu Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldniekam Leonīdam Loginovam saistībā ar dienesta automašīnas nomas līguma slēgšanu, informē KNAB.

Lai arī naudas sods piemērots pērnā gada nogalē, Loginovs ir neveiksmīgi tiesājies un atbilstoši kārtībai KNAB tikai vakar savā mājaslapā publiskojis šo faktu.

KNAB konstatējis, ka Loginovs, izdodot 2011.gada 28.septembra rīkojumu un noslēdzot automašīnas nomas līgumu ar Rīgas Brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieku Aigaru Pečaku, pamatojoties uz kuru Pečaks lietoja pārvaldes automašīnu personīgajām vajadzībām, ir pārkāpis likumā noteikto ierobežojumu.

KNAB konstatēja, ka Loginovs 2011.gada 3.februārī ar Pečaku noslēdzis automašīnas nomas līgumu, ar kuru Pečaks ieguva tiesības dienesta automašīnu Volvo XC 60 lietot darba vajadzībām, ārpus darba un personīgajām vajadzībām. Tāpat ar 28.septembra rīkojumu noteikts, ka Pečakam dienesta automašīnu atļauts lietot Latvijas teritorijā bez atsevišķa rīkojuma izdošanas, kā arī personiskām vajadzībām - braucieniem no darbavietas uz dzīvesvietu un otrādi.

Bankas Citadele pārdošanas līgumu vairs nevarēja uzlabot, jo valdībā šonedēļ akceptēto variantu potenciālais investors ASV fonds Ripplewood bija atzinis par gala versiju, šodien LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes locekļa amata kandidāts, līdzšinējais PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Vienmēr var labāk, taču sarunās ar konkrēto investoru panākt uzlabojumus vairs nevarēja, atzina Loginovs, atgādinot, ka sarunas par līguma detaļām ilga trīs mēnešus.

Kā ziņots, pēc līdzšinējās PA valdes atkāpšanās Ekonomikas ministrijai jāieceļ jauna valde, bet patlaban ir atrasts tikai viens kandidāts - Loginovs. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V) prognozēja, ka apmēram nedēļas laikā varētu atrast otru PA valdes locekli, kuram pirms līguma parakstīšanas vēl būs ar to jāiepazīstas.

Loginovs uzskata, ka līgumu izdosies parakstīt tuvākās nedēļas laikā vai nedaudz ilgāk.

Viņš atzina, ka tiek apspriesti vairāki kandidāti otra valdes locekļa amatam, taču tas ir PA akcionāra – Ekonomikas ministrijas – atbildības lokā. Loginovam pašam neesot padomā neviens kandidāts.

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdei 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Plašāku komentāru par šāda Loginova lēmuma iemesliem Gailītis gan nesniedza. Ar Loginovu pagaidām nav izdevies sazināties.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka patlaban atrodas darba vizītē Baltkrievijā. Komentārus viņš sniegšot pēc atgriešanās Rīga un apstākļu noskaidrošanas.

Pēc The Wall Street Journal publicētā raksta un videointervijas ar lietotnes Fastr līdzdibinātāju, latviešu radītā ātrlasīšanai paredzētā lietojumprogramma vairākas dienas atradusies piecu labāko jauno lietojumprogrammu sarakstā AppFresh Daily.

Lietojumprogramma Fastr paredzēta ātrākai teksta uztveršanai, un tā var palielināt lasīšanas ātrumu no 30% līdz 300%. Parasti cilvēks izlasa 240 vārdus minūtē, bet Fastr palīdz izlasīt 600 vārdus minūtē, videointervijā The Wall Street Journal stāsta Fastr līdzdibinātājs Eldars Loginovs.

Patlaban Fastr pieejams planšetdatoriem iPad, tomēr drīzā nākotnē to paredzēts izstrādāt arī iPhone.

Fastr risinājumā ātrākai grāmatu un tekstu lasīšanai izmantota pieeja, kas izstrādāta pirms desmit gadiem un bija domāta telefoniem – RSVP (rapid serial visual presentation). Tā tekstu parāda pa dažiem vārdiem, ātri mainot to kā attēlus, un tai ir divi pielietojumi – tā ļauj lasīt ātrāk, kā arī ļauj lasīt normālā ātrumā cilvēkiem, kam ir disleksija. «Šādā veidā parādīts teksts ir kā hibrīds starp lasīšanu un televīzijas skatīšanos,» iepriekš intervijā DB stāstīja E. Loginovs.

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks iesnieguši atlūgumus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

PA valdei piektdien būtu jāparaksta līgums par Citadeles pārdošanu.

E. Urpena informē, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis A. Spridzāna un G. Lauska iesniegumus par amatu atstāšanu saņēmis ceturtdiena, 29. oktobrī. «Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas Citadeles darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi,» norāda ekonomikas ministrs.

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

«Manu krēslu šūpo jau 16 gadus, nepārtraukti. Tas gan neliecina par kaut kādu manu nopelnu, tas vairāk ir saistīts ar kādu politisku spēku vai grupējumu nesaskaņām un nespēju vienoties,» ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Jautāts, vai kāds no šiem spēkiem varētu būt patiesais Krievu salas projektā iesaistīto stividorkompāniju īpašnieks, pārvaldnieks sacīja, ka nevar izslēgt arī šādu iespēju.

«Manuprāt, daudzkas šajā valstī nenotiek tā, kā vajag,» viņš piebilda.

Loginovs uzskata, ka viņam veltītie pārmetumi saistībā ar Krievu salas projektu ir pilnīgi lieki. «Es domāju, ka personīgi man, kā izpildinstitūcijas vadītājam, šie visi pārmetumi ir pilnīgi lieki, jo mēs strādājam noteiktos rāmjos un pildam valdes noteiktos lēmumus».

Viņš skaidroja, ka Krievu salas termināla sākotnējais projekts paredzēja kravu pārkraušanu pārcelt tālāk no centra, un konkrēto teritoriju atbrīvot pilsētvides apbūvei. «Vēsture ir pavisam vienkārša - neviens no šiem stividoriem, kas tagad ir šo temrinālu īpašnieki, nebija domājis kraut kravas. Bija ģeniālā ideja atbrīvot pilsētas teritoriju un apbūvēt ar daudzstāvu apbūvi, kā tas notiek daudzās Eiropas pilsētās un kas ir ļoti pareizi, jo kravu pārkaušanai pilsētas centrā teorētiski un fiziski nevajadzētu būt».

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, vienbalsīgi nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, vēstulē prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti.

Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam - Amerikam.

Informācijas daudzums, kas pieejams ostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Loginova atstādināšanu no amata, skaidroja Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pēc paziņojuma par došanos pensijā pilnībā darbu brīvostā nav pametis un ir kļuvis par pašreizējā ostas vadītāja ārštata padomnieku, vēsta Latvijas Televīzija.

Loginovs ir kļuvis par pašreizējā ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītāja Aigara Pečaka ārštata padomnieku, par ko saņemot 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Strādāt šajā amatā Loginovu esot aicinājis pats Pečaks, un līgums noslēgts līdz jauna Rīgas brīvostas pārvaldnieka atrašanai. Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka darba pienākumi esot saistīti ar ostas infrastruktūras attīstības turpināšanu Krievu salā, kas ietilpa viņa pienākumos arī līdz aiziešanai.

Jau ziņots, ka Loginovs šogad 25.janvārī iesniedza brīvostas valdes priekšsēdētājam adresētu iesniegumu, kurā lūdza atbrīvot viņu no amata no šā gada 10.marta pēc paša vēlēšanās.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šodien pasludināja spriedumu krimināllietā pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, abus attaisnojot.

Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku bija ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Prokurors Artis Kļaviņš aģentūrai LETA norādīja, ka ar šādu spriedumu nav apmierināts, taču vispirms vēlas sagaidīt pilnu spriedumu un tad lemt par protesta iesniegšanu.

Savukārt Loginovs žurnālistiem teica, ka šī lieta būtībā ir Valsts kontroles darbinieku sākta un viņš varētu sniegt plašākus komentārus par viņu kompetenci, secinot, ka viņiem piemīt šaurs profesionālais redzesloks.

Šis nav ideālais brīdis bankas Citadele pārdošanai, bet tas ir labāks nekā pērn. Vai situācija būs labāka pēc pieciem gadiem, neviens nevar solīt, un nekad nebūsim pirmskrīzes laikos. Ar eiro ieviešanu mēs dabūjam unikālu iespēju, kad visi runās par Latviju, un to vērts izmantot bankas pārdošanai.

Tā Db.lv skaidroja Citadeles valsts kapitāla daļu turētājas Privatizācijas aģentūras (PA) eksperts Vladimirs Loginovs, atzīstot, ka pirms PA atkal vērsās valdībā ar Citadeles pārdošanas atsākšanu, par situāciju tirgū tika jautāts investīciju bankām, konsultantiem, arī bijušajam konsultantam Nomura.

Banka Citadele nav obligāti jāpārdod tikai stratēģiskajam investoram – saskaņā ar Eiropas Komisijas atļauju, iespējama arī bankas akciju pārdošana biržā. Tomēr izdevīgāko variantu pateiks konsultants – starptautiska investīciju banka, kuras piesaistei izsludināts konkurss.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Bill.me" nule ir vienojies par sadarbību ar mobilo sakaru operatoru SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), tā sperot soli pretī mērķim kļūt par Latvijā lielāko uzņēmēju un iedzīvotāju rēķinu pārvaldības platformu tiešsaistē, informē "Bill.me" Latvijas filiāles vadītājs Jevgeņijs Loginovs.

Latvijā platformu jau pašlaik aktīvi izmanto 50 tūkstoši lietotāju. Uzņēmums plāno šo skaitu palielināt četras līdz sešas reizes līdz gada beigām sasniedzot 200 – 300 tūkstošus lietotāju.

"Bill.me" ir Latvijā izstrādāts, uz mākoņtehnoloģijās balstīts finanšu vadības rīks, ko lielie uzņēmumi var izmantot kā papildu rēķinu piegādes un norēķinu kanālu, bet maziem un vidējiem biznesiem tas var pilnībā automatizēt rēķinu piegādes, skaitītāju rādītāju apkopošanas, norēķinu un klientu saziņas funkcijas. Tikmēr iedzīvotājiem jeb lietotājiem tā būs vietne, kur pārvaldīt savus rēķinus vienkopus.

"LMT svarīga ir ne tikai pakalpojumu kvalitāte, bet arī ērti un droši norēķini par tiem. Tāpēc esam gandarīti pievienot savam partneru lokam uzņēmumu "Bill.me", kas piedāvā klientiem inovatīvu, uz tehnoloģijām balstītu rēķinu saņemšanas, apmaksas un pārvaldības veidu. Šāda sadarbība sniegs iespēju mūsu klientiem veikt vēl vienu soli digitālās transformācijas un apkārtējās vides saglabāšanas virzienā," teica LMT viceprezidents finanšu jautājumos Alfs Janevics.

No kopējā valsts atbalsta bijušajai «Parex bankai» 1,7 miljardu eiro apmērā patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

Papildināts viss teksts

Vēl neatgūtais valsts atbalsts ietver 293,64 miljonu eiro ieguldījumu «Reverta» pamatkapitālā, kas nebūs atgūstams, kā arī 384,6 miljonu eiro ieguldījumu obligācijās.

PA vadītājs prognozēja, ka no šīs summas vēl izdosies atgūt vien pārdesmit miljonus eiro. Tiesa, Loginovs atzina, ka krietni lielāku apjomu vēl var atgūt patlaban tiesvedībā esošajos procesos, taču atgūstamās summas apmēru prognozēt vēl nevarot.

Loginovs arī norādīja, ka jau glābjot «Parex banku» 2009.gadā bija paredzēts, ka visi ieguldītie līdzekļi netiks atgūti, jo tolaik svarīgi bija izglābt Latvijas finanšu sistēmu.

Daļa no 2009.gadā sniegtā valsts atbalsta 2010.gadā pārgāja uz banku «Citadele», procentos un citos maksājumos «Reverta» valstij uz šo brīdi jau ir samaksājusi

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Neskatoties uz to, ka Satiksmes ministrija aicina tiesībsargājošās iestādes vērtēt Rīgas ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova darbu, viņš pats tuvākajās dienās ir gatavs vērsties šajās iestādēs, jo saskata kaitniecisku darbību no ierēdņu puses, atklāj Loginovs.

Pārvaldnieks norāda, ka viņa darbu visas tiesībsargājošas institūcijas kontrolējot regulāri gadiem. «Man tagad ir sagatavota dokumentu pakete trīs sējumu apmērā, ko iesniegt visām tiesībsargājošajām institūcijām par iespējamajām kaitniecībām valsts interesēm no valsts ierēdņu puses,» skaidro pārvaldnieks, norādot, ka tas tiks izdarīts tuvākajās dienās.

«Lai izvērtē, kāpēc, ko katrs ir teicis. Kāpēc pusceļā jāmaina ostas vadītājs? Ar visiem uzvārdiem un komatiem,» uzsver amatpersona.

Viņš arī kritiski vērtē valsts pārstāves ostas valdē Džinetas Innusas paveikto. Viņa pārstāv Satiksmes ministriju. «Innusas kundzes viedokļi man brīžiem šķiet dīvaini, jo to, ko viņa saka, neapliecina neviens fakts. Ir virkne viedokļu apkopojumu, kuru rezultātā viņa uzskata, ka mans izpildaparāts strādā slikti un nekvalitatīvi. Uzteikums man bija sagatavots augsti neprofesionālā līmenī, kuru bija sagatavojusi tā pati Innusas kundze. Tajā par iemeslu tika minēta vienīgi un tikai Krievu salas projekta apgūšanas termiņu neievērošana un pieminēts viens valdes sēdes jautājums par padziļināšanas iekārtu procesiem, ar kuriem, kā noskaidrojās, man vispār nebija nekāda sakara. Tad viņa atjēdzās un vainu pārmeta uz izpildaparātu. Mani jānomet malā, jo neesmu pietiekami kontrolējis,» skaidro Loginovs.

Ja prokuratūra lems sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieka Aigaru Pečaku, tad ostas valde lems par viņu abu atrašanos amatā, šorīt Latvija Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks neizslēdza, ka varētu būt runa arī par amatu zaudēšanu. «Varētu būt, ka Loginovs tiek atstādināts, varētu būt, ka vispār atstāj darbu ostā,» norādīja Ameriks, vienlaikus gan aicinot sagaidīt prokuratūras lēmumu.

Viņš sacīja, ka arī šodien oficiālu informāciju no izmeklēšanas iestādēm nav saņēmis, līdz ar to nevar apstiprināt, vai personas pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu ir Loginovs un Pečaks.

«Es domāju, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija un ostas valde lems par to. Ja prokuratūra uzskatīs, ka pārmetumi ir pamatoti, tad šis jautājums tiks skatīts ostas valdē. Tas būtībā šobrīd skar visu brīvostas administratīvo vadību,» teica Ameriks.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Tehnoloģiju iesācējuzņēmumu jeb startup specifika prasa auditoriju uzrunāt pēc iespējas agrāk, lai saprastu, kurā virzienā vislabāk attīstīties.

Kad dot par sevi ziņu auditorijai? «Īstais brīdis vienmēr ir tagad. Mārketinga vadītājs var gaidīt to brīdi, kad jutīsies «gatavs», bet sabiedrība neko negaida. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja par sevi pastāstīt un meklēt kontaktu ar auditoriju. Kamēr produkts nav gatavs, var «iesildīt» auditoriju, aktualizēt risināmo problēmu, stāstīt par saviem plāniem un iesaistīties nozares notikumos,» uzskata Andis Silakaktiņš, e-komercijas rīka MaxTraffic pārdošanas vadītājs.

Ja resursi atļauj produktu noslīpēt, tad labāk nesteigties iet pie žurnālistiem, jo visiem gatavi produkti patīk daudz labāk, saka Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzdibinātājs. Taču, ja no pozitīvas preses un lietotāju reakcijas ir atkarīga biznesa izdzīvošana, tad ir vērts mēģināt pievērst uzmanību produktam agri. Viņaprāt, personīgs kontakts ar žurnālistu ir vērtīgāks par preses relīzes sūtīšanu. «Dot ziņu par sevi nepieciešams, vēl pirms produkts ir gatavs, pašā sākumā. Tas nepieciešams, lai validētu pašu ideju un sāktu dibināt kontaktus ar potenciālajiem klientiem, kad produkts tiek izlaists,» no pieredzes saka Māris Daģis, digitālo produktu pārdošanas platformas Sellfy līdzdibinātājs.

Pārvarot dažādus šķēršļus, SIA Saimnieks-Serviss ir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas veiksmīgi realizējis ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesu un atguvis maksātspēju.

To paredz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) SIA Saimnieks-Serviss tika pasludināts ar 2010. gada 27. aprīļa minētās tiesas lēmumu.

Jāmin gan, ka ka SIA Saimnieks-Serviss turpmāko saimniecisko darbību neplāno saistīt ar būvmateriālu tirdzniecības biznesu, tālākā nākotnē plānots attīstīt SIA Saimnieks-Serviss nekustamos īpašumus. «Pašreiz, ņemot vērā esošo situāciju un iepriekšējo pieredzi, turpmākās saimnieciskās darbības plānošanā esam piesardzīgi ar pārsteidzīgu mērķu uzstādīšanu, jo to realizēšanai būs nepieciešami finanšu līdzekļi, kuru piesaiste ir tieši atkarīga no SIA Saimnieks-Serviss kapitāla daļu īpašnieku turpmākajiem lēmumiem,» skaidro uzņēmuma valdes locekle un juriste Ilze Elksne.

Mājas vīnu darītava Dzidris attīstās soli pa solim un gaida tūrisma sezonu.

Z/s Ozoliņi mājas vīna darītava Dzidris Aiviekstes novadā var lepoties ar celmlauža godu šajā nozarē. Nākamgad brūzis, ko lielākoties iecienījuši ekskursanti no Latvijas, atzīmēs 10 gadu pastāvēšanu.

Saimniecības ražotne bija pirmā, kas 2005. gadā saņēma atbilstošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sertifikātu un licenci no Valsts ieņēmumu dienesta Akcizēto preču pārvaldes, kas ļauj nodarboties ar vīna darīšanu. Viegli neesot gājis, divi gadi pagājuši, kamēr visi papīri nokārtoti, atceras brūža saimnieks Viktors Abramenko. Turklāt prasības šādai nelielai ražotnei esot tādas pašas kā lielajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms desmitos miljonos eiro.

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.