Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ierosina slēgt lielveikalus svētdienās, kas ļaus Latvijas iedzīvotājiem biežāk doties uz laukiem, iepazīt zemnieku saimniecības un pārtikas produktus iegādāties no mājražotājiem un lauku veikaliņiem.

Latvijas saimniecību saražotā pārtika lielveikalu plauktos jau izsenis konkurē ar importa produkciju cenas ziņā. Lai atbalstītu vietējās saimniecības un pārtikas ražotājus, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs aicina novembrī, valsts svētku mēnesī, svinību galdus klāt ar pašmāju produkciju.

Pārtikas precēm lielveikalos jau ilgstoši ir novērotas augstas cenas. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, mazāk turīgie iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē pat trešdaļu no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Turklāt, pērkot pārtiku, Latvijas iedzīvotāji tērē par 10% vairāk nekā mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi.

“Diemžēl tieši vietējai produkcijai lielveikalos cena nereti ir augstāka kā importa produkcijai. Atsevišķām Latvijā audzēto dārzeņu grupām uzcenojums lielveikalos ir trīs reizes lielāks par pašizmaksu. Ja uzcenojums vietējiem kartupeļiem, kāpostiem un bietēm sasniedz 200%, mēs garantējam peļnu lielajām lielveikalu ķēdēm, nevis vietējam ražotājam.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Biedrību Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji no Latvijas reģioniem tikušies ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu un ministrijas vadību, lai pārrunātu aktualitātes augkopības nozarē un biedru priekšlikumus attiecībā uz iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai, informē Zemnieku saeima.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Tikšanās laikā Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sniedza atbildes uz biedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Daži ierosinātie atbalsta mehānismi tiks īstenoti jau drīzumā. Savukārt, lai risinātu jautājumus, kas skar nākamā gada budžetu, mums pašiem ir jādodas pie Ministru prezidenta Māra Kučinska un Finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas. Šīs tikšanās plānojam jau tuvākajā laikā, lai pārliecinātu par atbalsta nepieciešamību lauksaimniekiem, ņemot vērā šī gada dramatisko situāciju augkopībā. Zemkopības ministrija pauda gatavību atbalstīt lauksaimniekus.»

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Briselē ceturtdien norisinās Latvijas lauksaimnieku pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai vēlreiz atgādinātu par nepieciešamību palielināt tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējumu, kā arī apspriestu svarīgākās jaunās prasības, kuras Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemamas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē: "Lai arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un lauksaimniecības finansēšanu šobrīd vislielākais smagums ir jānes Eiropadomei un mūsu premjeram Krišjānim Kariņam, arī EK lauksaimniecības komisāram Vojcekovskim vēlreiz atgādināsim par godīga tiešmaksājuma apmēra svarīgumu Baltijas valstu lauksaimniekiem."

Pašreizējais EK piedāvājums Latvijai paredz niecīgu tiešo maksājumu pieaugumu, norāda "Zemnieku saeima". "Turpinot šādā tempā, vienlīdzīgus tiešos maksājumus mēs varētu saņemt vien ap 2100. gadu, kas nav pieņemami. Pretēji niecīgajam pieaugumam tiešajos maksājumos, EK piedāvā arī par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu, no kura galvenokārt finansē videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi, lauku infrastruktūras sakārtošanu, investīcijas mazajos lauku uzņēmumos un pārstrādē. Šāds solis pārvelk treknu strīpu cerētajai lauku reģionu attīstībai," pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ pēdējās divas sezonas dārzeņu audzētājiem Latvijā bijušas smagas. Izvērtējot pašreizējo situāciju, biedrība «Zemnieku saeima» janvāra beigās nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam un Zemkopības ministram ar aicinājumu atbalstīt Latvijas dārzeņu un augļu audzētājus.

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro: «Lai saglabātu Latvijas tautsaimniecībai un reģionu attīstībai tik nozīmīgās nozares ekonomisko dzīvotspēju un pastāvēšanu, kā arī vienlaicīgi nodrošinātu iespēju Latvijas patērētājam arī nākotnē iegādāties Latvijā augušus dārzeņus un augļus, aicinām Ministru prezidentu un Zemkopības ministru izvērtēt situāciju un iespēju robežās rast atbalsta mehānismus dārzeņkopības un augļkopības nozarei.

Visu laiku Latvijā dārzeņu audzēšanas platībām ir tendence samazināties un šādi gadi to tikai pastiprina. Pie tik sarežģītiem apstākļiem, iespējams, ka daļa dārzeņkopju samazinās ražošanu vai izvēlēsies citu darbības veidu.»

Biedrība Zemnieku saeima šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts ir ļoti svarīgs.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju par iespējamo Brīvprātīgi saistītā atbalsta (turpmāk – BSA) likmes samazināšanu par gaļas liellopiem 2017. gadā, biedrība Zemnieku saeima kategoriski iebilst pret paredzēto atbalsta samazināšanu par 30% šogad un iespējamo iesaldēšanu turpmākajos gados. Biedrība aicina Zemkopības ministriju izvērtēt organizācijas izstrādātos priekšlikumus gaļas liellopu nozares atbalstam.

Primāri organizācija aicina saglabāt BSA esošajā līmenī, jo gaļas liellopu nozare tikai šobrīd Latvijā sāk attīstīties un pozitīvu rezultātu sasniegšanai un stabilas ilgtspējīgas sistēmas izveidošanai, atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Saimnieki, kuri uzsākuši gaļas liellopu audzēšanu, ir rēķinājušies ar solīto atbalstu, tādēļ ļoti negatīvs signāls ir mainīt spēles noteikumus «pusceļā».

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Piektdien Ādažu kultūras centrā notika biedrības Zemnieku saeima kongress – konference, kas pulcēja vairāk nekā 250 lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā lauksaimnieki atskatījās uz organizācijas paveikto 2016.gadā, izvirzīja mērķus 2017.gadam, ievēlēja jauno vadību un diskutēja ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Šogad atkārtoti par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Lazdiņš (Zemgale), un tieši tā pati valde, kas iepriekš: Artūrs Akmens (Latgale), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Arnis Burmistris (Zemgale), Arnolds Jātnieks (Zemgale), Ieva Alpa – Eizenberga (Vidzeme), Juris Cīrulis (Zemgale), Edīte Strazdiņa (Vidzeme), un Maira Dzelzkalēja – Burmistre (Zemgale).

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem ar organizācijas valdi, biedriem un biroju ikdienā paveicam nozīmīgu darbu Latvijas lauksaimniecībā. Šobrīd mēs nevaram apstāties pie sasniegtā, jo izaicinājumi darbā pie jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas ir un būs apjomīgi. Mums katram ir jāvelta savs laiks, resursi un jāiesaistās lauksaimniecības nākotnes veidošanā, lai izdarītu maksimāli daudz savu kopējo mērķu sasniegšanai. Šodien atkārtoti ievēlētajai valdei būs jauns izaicinājums un vēlu izturību un izdošanos pie Latvijai tik nozīmīga jautājuma.»

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.

Šogad būtiski pieaudzis zādzību skaits no zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar augkopību, informē biedrība “Zemnieku saeima”.

Ņemot vērā augu aizsardzības līdzekļu augsto cenu un pieprasījumu nelegālajā tirgū, garnadži sākuši pastiprināti apmeklēt saimniecības.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Vienas 5 litru aizsardzības līdzekļu kannas cena var sasniegt pat 400 eiro. Tāpēc, protams, zagļiem tas ir labs ķēriens. Tālāk jau nozagtais tiek pārdots Lietuvā vai tepat, Latvijā, mazdārziņu īpašniekiem vai citiem saimniekiem. Gribu uzsvērt, ka tirgot un iegādāties izmantošanai augu aizsardzības līdzekļus drīkst tikai tie, kas saņēmuši speciālas atļaujas, jebkādas darbības melnajā tirgū ir kategoriski aizliegtas.”

Lauksaimniekiem ir jāizvērtē riski, un augu aizsardzības līdzekļi jāglabā drošās, slēdzamās noliktavās, vislabāk arī slēgtā teritorijā, kā arī ar informāciju par glabāšanas vietām nevajadzētu dalīties ar citām personām. Būtu jāapsver šīs noliktavas aprīkot arī ar videonovērošanas kamerām un kustību sensoriem.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nākusi klajā ar paziņojumu par cīņas uzsākšanu pret negodīgu tirgus praksi pārtikas piegādes ķēdēs. EP deputāti iecerējuši veikt labojumus Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas paredz godīgu un iesaistītajām pusēm līdzvērtīgu pārtikas piegādes ķēdi. Ar nākamo gadu jauns likums, kas ierebožos negodīgu tirgus praksi, stāsies spēkā arī Latvijā, informē biedrība Zemnieku saeima.

Aktīvāku rīcību atbalsta Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA-COGECA, kura akcentē, ka ar līdz šim pastāvošo brīvprātīgo godīgas tirdzniecības iniciatīvu nav pietiekami, jo tā nav spējusi panākt reakciju uz sūdzībām, kā arī tai trūkst preventīva sankciju mehānisma.

Jau daudzus gadus netaisnīgi produktu iepirkumu nosacījumi un negodīgas mazumtirdzniecības prakse (NMP) sagādā problēmas arī Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas patērētājiem, norāda Zemnieku saeima. Lai uzlabotu tirdzniecības situāciju, Latvijā 1. janvārī spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzskata, ka cīņa pret negodīgu tirgus praksi ir tikai apsveicama: «Izmaiņas ES likumdošanā vērtēju pozitīvi, jo šādi tiks veicināta brīva un godīga tirdzniecības platforma. Latvijā tas liks uzņēmumiem, kuri līdz šim nav ieviesuši šo praksi darbībā brīvprātīgi, ievērot godīgas uzņēmējdarbības praksi. Pašreiz liela daļa no peļņas paliek tirdzniecības tīklos, taču tas notiek uz citu iesaistīto pušu rēķina. Šobrīd lauksaimniekiem nav garantijas par piegāžu regularitāti, netiek piedāvātas atbilstošas realizācijas cenas, nav taisnīgi apmaksas termiņi - īpaši svaigai pārtikai. Tāpat ir zināmas vietas, kurās par papildus samaksu ir iespējama preces izcelšana akcijā, izdevīgāko plauktu un preču novietojumu izvēle. Visi minētie ir negodīgi nosacījumi, kas kavē kvalitatīvas pārtikas tirdzniecības ķēdes darbību.»

Notikusi Zemnieku saeimas rīkotā atvērtā padomes sēde, kurā kopā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktori un DNB bankas ekspertiem tika diskutēts par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un 2016. gadā sasniedzamajiem mērķiem, informē Zemnieku saeimas pārstāvji.

Sarunās LAD direktore Anna Vītola-Helviga iezīmēja divus galvenos jautājumus - plānotās izmaiņas maksājumu pieteikumu iesniegšanai 2016.gada sezonā, kā arī aktualitātes saistībā ar projektu pieteikumu iesniegšanu investīciju atbalstam.

Savukārt DNB bankas pārstāvji uzklausīja lauksaimnieku viedokli par sniegtajiem kreditēšanas pakalpojumiem, kā arī sniedza ieskatu nozares attīstības perspektīvās.

LAD direktore Anna Vītola - Helviga atzinīgi novērtēja dienesta un uzņēmēju paveikto iepriekšējā plānošanas periodā, kad Latvijai piešķirtais finansējums tika izlietots pilnībā.

LAD 2016. gadam ir izvirzījis ambiciozu mērķi strādāt daudz ātrāk un efektīvāk – platību maksājumus lielākam klientu skaitam izmaksāt ātrāk, nekā līdz šim. Lai īstenotu minēto, LAD ir iecerējis veicināt elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) izmantošanu. Pašreiz pastāvošā divu sistēmu pieteikšanās (papīra un elektroniskie pieteikumi) prasa gan krietnus resursus, gan ievērojami daudz laika. Spraiga diskusija izvērtās par gaidāmo lauku bloku un ainavu elementu precizēšanu Līdzīgi kā iepriekš, problēmas ir sagaidāmas saistībā ar iezīmēto platību pārklāšanos. Taču LAD piedāvā risinājumu šai problēmai – pārklātās teritorijas būs sistēmā redzamas, tās būs maināmas un saimnieku starpā pārrunājamas.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.