Biedrību Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji no Latvijas reģioniem tikušies ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu un ministrijas vadību, lai pārrunātu aktualitātes augkopības nozarē un biedru priekšlikumus attiecībā uz iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai, informē Zemnieku saeima.
Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Tikšanās laikā Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sniedza atbildes uz biedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Daži ierosinātie atbalsta mehānismi tiks īstenoti jau drīzumā. Savukārt, lai risinātu jautājumus, kas skar nākamā gada budžetu, mums pašiem ir jādodas pie Ministru prezidenta Māra Kučinska un Finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas. Šīs tikšanās plānojam jau tuvākajā laikā, lai pārliecinātu par atbalsta nepieciešamību lauksaimniekiem, ņemot vērā šī gada dramatisko situāciju augkopībā. Zemkopības ministrija pauda gatavību atbalstīt lauksaimniekus.»
Biedrība Zemnieku saeima paredzējusi vērsties valdībā ar lūgumu piešķirt papildus 30 milj. eiro 2017.gada pārejas posma valsts atbalsta maksājumiem, kas nodrošinātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, lai kaut daļēji pietuvinātu maksājumus ES vidējam platību maksājumu līmenim. Tāpat vērsīsimies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildus 30% lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas 2016./2017. gada sezonai. Biedrība plāno aicināt Latvijas Pašvaldību savienību un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) lauksaimniecībā izmatojamajai zemei 2017. gadā saglabāt 2016. gada līmeni.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons: «Vidzemes zemniekiem situācija šogad ir visdramatiskākā, jo izdevumi par graudu kaltēšanu ir sasnieguši vislielākos izdevumus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Papildus tam, reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošana graudiem radījusi situāciju, ka uzkrātā nodokļa atgūšanas iespējas būs tikai nākamgad. Jāatzīmē, ka šogad novāktā raža zemniekiem ir no 2,5-3 t/ha, lai gan plānojot ražu, ieguldījumi tika veikti, lai nodrošinātu ražu 4-5 t/ha līmenī. Ja vērtējam plašāk, vērojama liela politiķu un Valsts ieņēmu dienesta neieinteresētība vietējo ražotāju atbalstīšanā.»
2016. gadā Latvijai netipiskie laika apstākļi, kas sākās ar nepieredzētu sausumu atsevišķos Latvijas reģionos maija beigās - jūnija sākumā un turpinājās ar lielu nokrišņu daudzumu augusta mēnesī, ir radījuši sarežģītu situāciju visās lauksaimniecības nozarēs.
Pēc biedrības Zemnieku saeima apkopotās informācijas 2016. gada ievāktais graudu kopapjoms salīdzinot ar 2015. gadu tiek prognozēts par 20-30% mazāks. 2016. gada biržas cenas samazinājums graudiem, salīdzinot ar 2015. gadu ir ap 20%, salīdzinot ar 2014. gadu, cenu samazinājums ir 40-50%, kas ir visai dramatisks rādītājs.
Pēc provizoriskajiem aprēķiniem ieņēmumu samazinājums 2016. gadā augkopības saimniecībās salīdzinot ar 2015. gadu būs vismaz par 20%, bet, salīdzinot ar 2014. gadu, būs vismaz par 40 % mazāks.