Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.
Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.
“Viens no Finanšu ministrijas argumentiem, palielinot PVN likmi Latvijā raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām no 5% uz 12%, bija ierobežot importa produkcijas pieplūdumu. Vēl tikai sezonai “ieskrienoties” ir skaidrs, ka definētais mērķis nav sevi attaisnojis un ir noticis pretējais. Šobrīd ir redzams, ka lielveikalos ir iespējams iegādāties daudz lētāku importa produkciju par cenu, kādu vietējais tirgotājs nespēj piedāvāt. Šobrīd zaudē visi. Pircējs, jo lielveikalos samazinājies vietējās produkcijas klāsts. Audzētājs, jo daudzi cieš lielus zaudējumus. Valsts, jo pērkot importa produkciju, valsts nodokļos tiek iemaksāts vismaz par trīs reizēm mazāk nekā par tāda paša apjoma un cenas ziņā līdzvērtīgu Latvijā ražotu produkciju. Tāpēc tikai kā tuvredzīgu lēmumu varam nosaukt samazinātās 5% PVN likmes atcelšanu, jo esošā situācija ir sekas šai nespējai izkāpt ārpus excel tabulas rāmjiem un ieklausīties lauksaimnieku prognozēs,” informē biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Daudzi Latvijas audzētāji, neskatoties uz PVN likmes kāpumu, cenu saviem produktiem nav palielinājuši. Tai pat laikā lielveikali Latvijā izmanto situāciju, liekot būtisku uzcenojumu pārtikas produktiem.
“Pēdējo trīs gadu laikā situācija tirgū ir strauji mainījusies. Būtiski pieaugušas ražošanas izmaksu pozīcijas, īpaši enerģijas izmaksas. Neskatoties uz mūsu centieniem efektivizēt izmaksas, ir kļuvis vēl sarežģītāk konkurēt ar importēto produkciju, kurai daudzas izmaksu pozīcijas ražotājiem ir zemākas. Tai pat laikā mēs, vietējie ražotāji, šogad cenu saviem audzētiem produktiem cēluši neesam, pēdējā laikā to pat samazinājuši, lai dotu iespēju tirdzniecības tīkliem vairāk izvēlēties vietējo audzētāju produkciju. Ļoti ceram uz savu ilggadējo sadarbības partneru atsaucību un pretimnākšanu, izvēloties vietējo produktu un jau pārbaudītas vērtības,” stāsta SIA “Latgales dārzeņu loģistika” (zīmols “Mežvidu tomāti” izlolots Latgalē) pārstāvis Edgars Romanovskis.
Novērots, ka nereti Latvijas pircējs tiem maldināts, izmantojot tieši pircēja lojalitāti vietējai pārtikai. M. Trons: “Kad pērkam Latvijas zemenes, gurķus vai tomātus tirdzniecības vietās ne vienmēr pircējs var būt pārliecināts, ka produkts tiešām ir no Latvijas. Cilvēki uzticas, ja uzrakstīts, ka gurķis audzēts Latvijā, bet pārdevējs iejauc Latvijas gurķus ar Polijas un tirgo kā vietējo. Vēl pavasarī atsevišķos lielveikalos varējām novērot, ka tika pārdoti it kā Latvijā audzēti āboli, tai pat laikā audzētāji tikai raustīja neizpratnē plecus, jo noliktavās āboli sen jau bija beigušies. Vienu brīdi tika tirgoti it kā Latvijā audzēti gurķi par kuriem bija pamatotas aizdomas, ka tie ievesti no Krievijas. Līdzīga situācija ir ar zemenēm. Katru dienu Latvijā “ienāk” fūres ar kaimiņvalstīs audzētām zemenēm un ņemot vērā to, ka šogad vietējā zemeņu raža, karstā laika ietekmē ir “strauja un ātra”, tirgū ieplūst zemas kvalitātes un lētākas zemenes. Un, protams, ņemot vērā cilvēku pieprasījumu pēc vietējām zemenēm, pircējs nevar būt pārliecināts, ka par augstāku cenu piedāvāto it kā vietējo zemeni viņš neiegādājas poļu produkciju.”
“Zemnieku saeima” aicina pircējus būt vērīgiem, iegādājoties Latvijā ražotus dārzeņus, augļus un ogas un aizdomu gadījumā tirgotājam pieprasīt informāciju par produkta izcelsmi un ražotāju.
“Ja pircējam rodas aizdomas, ka viņš tiek maldināts, viņam ir tiesības uzzināt tieši kur konkrētais produkts ir audzēts. Galu galā ir iespējams sazināties ar nosaukto audzētāju, lai pārliecinātos, ka zemene, gurķis vai tomāts nāk tieši no tās audzētavas,” informē M. Trons.
Lai veicinātu patērētāju informētību, aprīļa beigās Saeimā tika atbalstīti grozījumi, kas paredz, ka pārtikas tirdzniecības vietās visiem produktiem būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To varēs izdarīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Jau šobrīd šī likuma norma attiecas uz svaigiem augļiem, dārzeņiem un gaļu. Jāatzīst, ka tikai no tirgotāja godaprāta ir atkarīgs, vai informācija par uzrādīto ražotāja vai audzētāja valsti ir patiesa.
Viena no protestu prasībām, ko šogad lauksaimnieki izvirzīja valdībai, bija samazinātās 5% PVN likmes atgriešana Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Ja prasība netiks apmierināta, visticamāk rudenī Latvijā protesti turpināsies.
