Jaunākais izdevums

Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājies par vairāk nekā 33% un veidoja 3280 mājokļu, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Savukārt īres dzīvokļu piedāvājums veidoja 2430, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar decembri.

Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas - dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro par kvadrātmetru.

Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos janvārī pārsniedza piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās. Janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļu jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas "Latio" skaidro ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu.

"Latio" informē, ka mājokļa pārdošanai par tirgus cenu janvārī vidēji bija nepieciešamas 60 dienas (60 - decembrī, 61 - novembrī, 63 - oktobrī, 65 - septembrī, 65 - augustā, 70 - jūlijā), bet 13% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (13% - decembrī, 12% - novembrī, 10% - oktobrī, 11% - septembrī, 12% - augustā, 8% - jūlijā).

Janvārī 14% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (14% - decembrī, 15% - novembrī, 17% - oktobrī, 18% - septembrī, 17% - augustā, 15% - jūlijā). Janvārī, tāpat kā decembrī, 65% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (66% - novembrī un oktobrī, 64% - septembrī, 61% - augustā, 59% - jūlijā).

Pēc "Latio" datiem, janvārī 20% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (22% - novembrī, 19% - septembrī, 16% - augustā un jūlijā, 22% - jūnijā, 21% - maijā).

Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, jauno projektu cenas pārdošanas sludinājumos janvārī kāpušas par nepilniem 3%, sasniedzot 2850 eiro par kvadrātmetru, turpretī noslēgtajos darījumos bija kritums par 6%, iekštelpu platības vidējai cenai samazinoties līdz 2610 eiro par kvadrātmetru, informē "Latio". Līdzīga situācija ir arī jauno projektu otrreizējā tirgū, kur vidējās cenas mājokļiem apkaimēs samazinājās par 5% un bija 1950 eiro par kvadrātmetru, savukārt Rīgas centrā pieauga par nepilniem 2%, sasniedzot 3070 eiro par kvadrātmetru.

"Latio" darījumu vadītāji secinājuši, ka janvāris mājokļu tirgū ienesis pozitīvas vēsmas, kas ir turpinājums tirgus aktivitātei pērnā gada otrajā pusē. Dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgum atbilstošu cenu, samazinājies līdz diviem mēnešiem, kamēr šajā pašā periodā pērn pārdevējam bija jārēķinās ar vidēji 78 dienām. Tāpat samazinājies to pārdevēju īpatsvars, kuri piedāvā īpašumus iegādei par nesamērīgi augstu cenu - no 22% pērnā gada janvārī līdz 14% šā gada janvārī, liecinot par pielāgošanos reālai tirgus situācijai.

Latvijas mājokļu tirgū iezīmējusies būtiska tendence - arvien vairāk pircēju iegādājas īpašumu bez bankas aizdevuma. Vairums darījumu notiek par pircēju pašu uzkrātajiem līdzekļiem vai ar minimālu hipotekārā kredīta piesaisti. Pagājušā gada janvārī šādu bezkredīta darījumu īpatsvars mēneša ietvaros bija 45%, savukārt 2024.gada beigās sasniedza jau 66%.

Galvenokārt darījumi ar pašu līdzekļiem notiek ar dzīvokļiem, nelielām privātmājām vai lauku īpašumiem līdz 100 000 eiro. Lai gan 2024.gadā Eiropas Centrālā banka pērn pieņēma vairākus lēmumus pakāpeniski samazināt procentu likmes, šāds solis nav būtiski ietekmējis pircēju lēmumus - iedzīvotāji ir iemācījušies kritiskāk izvērtēt sev pieejamās kreditēšanas iespējas, labprātāk slēdzot darījumus par saviem līdzekļiem, skaidro "Latio".

Reģionos arvien populārs ir tā sauktais mazais mājokļu kredīts (patēriņa kredīts) līdz 20 000 eiro, kas nereti ir vienīgā iespēja iegādāties īpašumu, ņemot vērā banku ierobežoto kreditēšanu ārpus Rīgas.

Neskatoties uz to, ka būvniecības izmaksas pērn augušas visā Baltijā, jaunu ēku celtniecība Latvijā attīstās daudz lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Ja vēl 2011.gadā visās trijās Baltijas valstīs jauno projektu būvniecības apmēri noritēja līdzīgi, pēdējo trīs gadu laikā Latvija vairs nespēj tikt līdzi Igaunijas un Lietuvas tempam, kamēr kaimiņvalstis piedzīvo straujāku izaugsmi.

"Latio" ieskatā daļēji tas skaidrojams ar regulējumu valstī un tā birokrātisko pusi, proti, Latvijā vajadzīgs vairāk nekā pusgads būvatļaujas saņemšanai, kamēr Lietuvā un Igaunijā to var iegūt divu līdz trīs mēnešu laikā. Arī izmaksu ziņā Latvija ir topa augšgalā - būvatļaujas saņemšana attīstītājam veido 0,4% no kopējās būves vērtības.

Augstās izmaksas un regulējuma nepilnības bremzē arī jauno projektu attīstību reģionos, kur piedāvājums nespēj sasniegt pieprasījumu. "Latio" informē, ka sevišķi izteikta interese par jaunajiem projektiem novērojama Liepājā, Jelgavā un Valmierā. Tomēr mājokļu trūkums jaunuzbūvētās ēkās nav apstādinājis tirgu - pieprasītākajās lokācijās pircēji ir gatavi iegādāties īpašumus arī zemākas kvalitātes īpašumus.

Piemēram, Liepājā darījumu skaits stabili audzis kopš 2022.gada, ko veicinājušas pircējiem pievilcīgas mājokļu cenas, kas, pēc "Latio" aplēsēm, gada laikā samazinājušās par 12%. Savukārt Valmierā darījumu un mājokļu cenas nav būtiski mainījušās, toties nozīmīgi pieaugusi potenciālo pircēju pārliecība par savām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaņojums mājokļu tirgū lēnām sāk uzlaboties, novērojuši nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” darījumu vadītāji.

Pircēju uzmanības starmešos nonāk jaunie projekti otrreizējā tirgū. Sevišķi augsta interese manāma privātmāju segmentā, kur interese sastopas ar zemu piedāvājumu – trūkstot labas kvalitātes savrupmājām, sākas pircēju cīņa par izdevīgāko piedāvājumu. Analizējot nekustamā īpašumu tirgus rādītājus, atklājas vēl viena nianse – būtiska plaisa starp mājokļu patieso vērtību un cenām, kas norādītas oficiālajos darījumos. Proti, 50% mājokļu tiek pārdoti par mazāk nekā 35 000 tūkstošiem EUR, turklāt daļā darījumu pirkuma maksa ir vien 1 EUR. Lai gan zem eiro vērtā darījuma visticamāk slēpjas dāvinājuma līgumi, aktuāls kļūst jautājums, kā šādi tirgus dati pēcāk ietekmē nekustamā īpašuma vērtēšanu un kreditēšanu un cik lielā daļā gadījumu pircējs īpašniekam daļu darījuma summas maksā neoficiāli. Darījumu zemūdens akmeņi pētīti jaunākajā “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī bankas dati par aizvadīto gadu liecina, ka Latvijas hipotekārais tirgus ir aktivizējies, tomēr 2025. gadā jāievēro piesardzīgs optimisms, jo Baltijas valstu atvērtās ekonomikas ietekmē ārpolitiskie notikumi un patlaban ir daudz nezināmā, analizē “Bigbank” eksperti.

“Bigbank” Latvijas filiāles apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada novembrī no jauna noslēgto mājokļu kredītu līgumu skaits pieaudzis par 116 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā pieaugums attiecīgi bija 65 % un 62 %.

Pieauga arī vidējā izsniegtā kredīta summa vienam klientam. Latvijā 2024. gada novembrī tā bija par 39 % augstāka nekā pērnā gada novembrī. Tas ir saistīts gan ar izmaiņām mājokļu cenās, gan klientu pamatprasību un kvalitātes standartu celšanos. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā, kur vidējā kredīta summa gadā palielinājusies par 47 %, tikmēr Lietuvā novērots neliels kritums (-2 %).

“Pērn hipotekāro kredītu tirgū bija vērojama atgūšanās, ko sekmēja arī “Euribor” kritums. Šobrīd “Euribor SONIA” līknes liecina, ka līdz 2025. gada decembrim “Euribor” līmenis varētu kristies līdz aptuveni 1,95 %, ir analītiķi, kas sagaida pat vēl zemāku līmeni. Tikmēr “Bigbank” eksperti ir piesardzīgāki savā prognozē – mūsuprāt, “Euribor” nākamā gada beigās būs aptuveni 2 %,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 188 EUR/ ha gadā – vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā (+1.6 %);
  • 13 000 EUR/ ha – augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena šī gada 3. ceturksnī (darījums jūlijā – Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads);
  • 3% - par tik pieaugusi lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru (salīdzinot ar 2023. gada pirmajiem trim ceturkšņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Baltijas klientu pieaugošo interesi par nekustamo īpašumu vērtēšanu kaimiņvalstīs, trīs vadošie nekustamo īpašumu uzņēmumi - “Inreal” (Lietuva), “UUS MAA” (Igaunija) un “Latio” (Latvija) - noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi paātrināt savstarpējo īpašuma vērtēšanas un iegādes procesu, tādējādi sperot soli uz priekšu starptautisko klientu servisa attīstībā.

Pēdējos gados Baltijas nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējis gan pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīves un komercplatību risinājumiem, gan arvien lielāka uzmanība reģionālajai attīstībai. Tirgum attīstoties daudzveidīgā virzienā, īpašs fokuss tiek pievērsts ilgtspējīgiem un inovatīviem projektiem, kas atbilst mūsdienu patērētāju gaidām un globālajām tendencēm.

Pieaug interese par modernām biroju un industriālajām telpām, kas atbilst jaunākajām tehnoloģiju prasībām un darba vides standartiem, kā arī pieprasījums pēc kvalitatīvām īres platībām. Tendenci veicina gan starptautiskie investori, vēloties apgūt Baltijas tirgu, gan vietējie uzņēmēji, kas nereti izvēlas veidot savu biznesu kaimiņvalstīs, attīstot modernus mājokļu projektus vai loģistikas centrus un ražotnes. Šo faktoru kopums pastiprina nepieciešamību pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojuma un tirgus analīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru