Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Apmēram 60% no vidēji lielajiem uzņēmumiem ir eksportētāji, liecina Nordea bankas veiktais pētījums.

Visbiežāk eksportē ražošanas, vairumtirdzniecības uzņēmumi un uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Visbiežākie eksporta galamērķi ir Baltijas valstis, Skandināvija, Vācija, Krievija un Eiropas Savienības valstis.

Pētījumā noskaidrots, ka tipisks Latvijas uzņēmums sāk eksportēt divu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas un eksportē uz piecām dažādām valstīm.

Tipiska eksportējoša uzņēmuma eksporta apgrozījums veido aptuveni 60% no kopējā apgrozījuma.

Pēdējo piecu gadu laikā eksporta apgrozījuma izaugsme ir stāvejusi praktiski uz vietas un izmaiņas to valstu skaitā, uz kurām no Latvijas tiek eksportētas preces un pakalpojumi ir bijušas nelielas. Tipisks eksportētājs nepiedzīvoja nekādu eksporta apgrozījuma izaugsmi un uzsāka eksportu uz vēl vienu papildu valsti, liecina pētījums. Salīdzinājuma ar visu uzņēmumu kopējā apgrozījuma pozitīvo pieaugumu šis fakts norāda uz to, ka Latvijas eksportētāji kopumā nav veiksmīgi paplašinājuši savas eksporta aktivitātes.

Autodīleru starpā sākusies sīva cīņa par iespējām pārstāvēt Ķīnas autoražotāja Great Wall zīmolu Baltijā. Eiropas tirgum pielāgoto Great Wall pick up modeli Baltijā ieraudzīsim gada nogalē, bet rudenī ķīniešu autoražotājs sola atklāt tirgotāju vārdus. Pretendentu pulkā ir arī Latvijas Subaru pārstāvji Ad Rem Auto un Partner Motors.

Intervija 8,9

Jānis Ģīlis: Ir pamats būt optimistiem

Laikā, kad visapkārt čīkst un pīkst, ka viss ir slikti, man martā mēneša apjoms krūšu operāciju skaita ziņā bijis tik liels kā nekad iepriekš, tā plastiskais ķirurgs J. Ģīlis.

Iepirkumi 6,7

Sūdzas par dempingu ēdināšanā

Iepirkumu uzraudzības birojā pieci uzņēmumi iesnieguši sūdzību, apstrīdot ēdināšanas iepirkumu Siguldā un paužot aizdomas par cenu dempingu.

Lauksaimniecība 10

Paplašina graudu apstrādes kompleksu

Dānijas kapitāla SIA Artis JP ar ERAF atbalstu investējusi vairāk nekā 300 tūkstošus latu, modernizējot un paplašinot graudu apstrādes kompleksu Gudeniekos.

Reģionu un pašvaldību pārvaldē ir būtiska Latvijas ekonomikas efektivizācijas rezerve, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ražošanas jaudu kāpinājums līdz ar darbaspēka trūkumu ir Latvijas uzņēmēju pašreizējais izaicinājums. Savukārt privātpersonām problemātiska ir ekonomiskās klases mājokļu pieejamība tirgū, kam daļa risinājuma ir pašvaldību un valsts iesaiste dzīvojamā fonda nodrošināšanā. Tā sarunā ar DB par bankas pirmā pusgada rādītājiem un Latvijas ekonomikas efektivizāciju vērtē SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Šā gada divos ceturkšņos lauvas tiesa no SEB jaunizsniegtajiem kredītiem – 82% jeb 418 miljoni eiro ‒ ir tikuši biznesa kreditēšanai. I. Tetere to skaidro ar īstenotām agrākām iestrādēm pat vairāku gadu garumā. Tāpēc privātpersonu salīdzinoši mazā daļa – 91 miljons eiro jaunajos kredītos – nenozīmē SEB pārorientēšanos, un tās stratēģija aizvien ir būt universālai bankai. Rādītāju ietekmē arī tas, ka 72% aizdevumu kompānijām ir lielajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 20 miljoniem eiro gadā, un katram šādam darījumam ir liela ietekme.

Valstij būtu lietderīgi veikt dažādu politiku un budžeta izdevumu auditu, lai atteiktos no nelietderīgiem vai neefektīviem pasākumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas amatā atkārtoti uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu ievēlētā Inna Šteinbuka. Viņa uzskata, ka vajadzētu saprātīgi rīkoties ar valsts maku, bet nevajadzētu turpināt slikto praksi ar ES līdzekļu ierakšanu betonā.

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2023. gadā un varbūt arī 2024. - 2025. gadā?

Galvenais turpmāko gadu izaicinājums ir saistīts ar recesijas pārvarēšanu, turklāt apstākļos, kad nav iespējams pareģot, kā attīstīsies Krievijas karš Ukrainā un ar kādām sekām Latvijai būtu jārēķinās. Lai gan īsais ekonomikas izrāviena brīdis pēc pandēmijas pierādīja, ka ekonomika spēj atgūties no akūtas krīzes diezgan ātri, turpmāk nevar paļauties uz brīnumu, it īpaši, ņemot vērā Latvijas pieaugošo atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Ekonomikas izrāviens ir iespējams tikai tad, ja tiks iedarbināti spēcīgi ekonomikas politikas instrumenti, kas veicinātu tautsaimniecības konkurētspēju un produktivitāti.

Šokolādes trifeļu ražotājs SIA Pure Chocolate augusta nogalē atvērs jauno rūpnīcu, jau šogad plānojot divkāršot apgrozījumu, savukārt nākamo gadu definē kā izrāviena gadu, apgrozījumam sasniedzot piecus miljonus eiro, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants.

«Rūpnīca tiks atvērta 26.augustā, tā būs jauna ēka ar modernām ražošanas līnijām. Rūpnīca bija nepieciešama, jo pieprasījums pēc mūsu šokolādes trifelēm ir ļoti audzis. Kopumā iecerēts šogad saražot vismaz 220 tonnas gadā šokolādes izstrādājumu. Plānots, ka 80% produkcijas būs šokolādes trifeles ar augļu ogu pildījumu, bet 20% - citi produkcijas veidi, kurus pagaidām neatklāšu,» sacīja Žimants.

Viņš arī norādīja, ka dažas dienas pirms fabrikas atklāšanas tiks atvērta arī šokolādes muzeja otrā kārta, līdz ar to muzejam pievienosies vēl septiņas ekspozīciju telpas.

«Pērn tika parakstīta vienošanās ar Finanšu ministriju par Nodokļu politikas stratēģiju, kurā norādīts, ka prioritāri jāsamazina darba, nevis patēriņa nodokļi. Aicinām valdību turēt solījumus darba devējiem un sākt ar darba nodokļu samazinājumu, lai darba devēji justu atbalstu to konkurētspējas paaugstināšanai kopīga ekonomikas izrāviena sasniegšana,» norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

LDDK rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) izlases veidā, koncentrējoties uz stratēģiskām jomām, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par sešiem procentpunktiem, vienlaikus ieviešot fiksētu veselības finansēšanas maksājumu, kā arī atbalsta atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošām personām un neapliekamā minimuma slieksni.

«Valdība izvirzījusi ambiciozu mērķi sasniegt Māstrihtas kritērijus. Cilvēkkapitāla attīstība par labu ekonomikai ir darba devēju prioritāte šo mērķu sasniegšanai, tādēļ jāmotivē strādāt efektīvi. Savukārt darbinieki sagaida adekvātu materiālu atlīdzību par paveikto darbu, un pirmais, ko valsts var darīt - samazināt darba nodokļus, kā IIN. Tas būtu reāls signāls tam, ka tieši cilvēkkapitāls Latvijai ir vissvarīgākais un ka valdība apzinās ekonomikas izrāviena būtiskākos priekšnoteikumus,» norādīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai jau septembrī vai oktobrī gaidāmajās neoficiālajās sarunās par Eiropas Savienības fondiem Latvijas pārstāvjiem nepietrūktu argumentu Briseles gaiteņos, uzņēmēju un pašvaldību pārstāvji mudina pieņemt Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) sākotnējo versiju jau šodien valdības sēdē. Tai pašā laikā sociālie partneri norāda uz daudziem trūkumiem Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā dokumentā, kura sagatavošana aizkavējusies par pusotru mēnesi.

Vidēja termiņa mērķi - ekonomikas izrāvienu - Latvijai būs grūti sasniegt, ja netiks izvirzīti ambiciozāki mērķi un izcelti prioritārie darbības virzieni, uzsver uzņēmēju pārstāvji. Kaut arī piedāvātais NAP variants ir strukturāli vairāk izsvērts un sabalansēts nekā sākotnējā tā versija, tajā ir labāka sasaiste ar virsmērķi un definētajām prioritātēm un arī satura ziņā tas ir uzlabots, zināmas nekonsekvences saglabājas, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš. Diezin vai ekonomikas izrāviens būs iespējams ar viduvējiem rādītājiem, proti, ja gribēsim būt padsmitajās vietās pasaulē dažādu indeksu jomā, nepietiekamo ambiciozitāti kritizē uzņēmēju pārstāvis. Viņaprāt, kā mērķi nepieciešams noteikt arī konkurētspējīgu nodokļu sistēmu vismaz Baltijas valstu starpā, ja ne plašākā reģionā. «Diezin vai ekonomikas izrāvienam pietiks tikai ar pakāpenisku nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu,» tā viņš.

Nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir «ekonomikas izrāviens», liecina DNB Latvijas barometra jaunākais pētījums.

Nedaudz mazāk (14 - 15%) respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir «Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts», «Latvija - labklājības valsts» un «cilvēks pirmajā vietā».

Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.

«Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde (2012. gadā Dirty Deal Teatro tika uzvesta teātra izrāde par NAP). Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā,» pētījuma rezultātus komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Eksportētāju atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, lai varētu pārliecināties par krīzes seku objektīvo ietekmi uz katra uzņēmuma saimniecisko darbību.

Tā revīzijā par Covid-19 finansējumu tūrisma nozarei, eksportējošajiem uzņēmumiem un daudzdzīvokļu ēku būvprojektiem secinājusi Valsts kontrole (VK).

Pārbaudot valsts piešķirtā atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem eksportējošajiem uzņēmumiem izmaksu pamatotību, VK revīzijā secināja, ka 30,4 miljoni eiro, kas pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) lēmumiem kopumā izmaksāti 260 eksportējošajiem uzņēmumiem, ir ne tikai sekmējuši eksportētāju darbības apjoma saglabāšanu, bet pat veicinājuši tā paplašināšanu.

Vienlaikus VK nonākusi pie slēdziena, ka eksportētāju atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, lai varētu pārliecināties par krīzes seku objektīvo ietekmi uz katra uzņēmuma saimniecisko darbību.

Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets" turpina apzināt eksportējošos uzņēmumus un dīkstāves ietekmi uz uzņēmējdarbību. Secinājums - situācija ir strauji pasliktinājusies.

Tādēļ tā aicina valdību rast atbalsta mehānismus eksportējošo uzņēmumu atbalstam.

"Tukši restorāni, viesnīcas, lidmašīnas ir visiem ieraugāmi ar savām acīm, un visi viegli piekrīt, ka tie ir jāatbalsta. Tas, kas notiek aiz eksportējošu uzņēmumu sienām, nav visiem zināms un ieraugāms.

Bieži eksportētāji ir "neredzamās frontes" cīnītāji, kurus novērtē pasaulē, bet nepazīst Latvijā.

Eksportētājam viegli ir nokļūt situācijā "tālu no acīm - tālu no sirds", taču tieši eksportētāji rada teju vislielāko pievienoto vērtību, ko pēc tam izmantot Latvijas izaugsmei. Ja kopējā palīdzības programmā atcerēsimies par atbalsta nepieciešamību eksportētājiem, tad pēc krīzes ātrāk atkal celsimies!" norāda Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Ņemot vērā likumprojekta apstiprināšanu par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā, ir ļoti būtiski neaizmirst par tiem, kuri šo naudu Latvijas budžetā ienes.

Lai gan preču eksports 2020. gadā sasniedzis rekordu un kopējā vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, pakalpojumu eksportētāji var saskarties ar nepārvaramām grūtībām.

Pakalpojumu eksports pēdējos 10 gados veidojis aptuveni 30% no kopējā Latvijas eksporta (vidēji 16% no IKP). Pandēmija ir būtiski apgrūtinājusi pakalpojumu eksportu un arī Latvijas Banka prognozē, ka pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas. Tas viss norāda, ka pakalpojumu eksportētāji ir jāvakcinē iekļaujot tos kādā no prioritārajām grupām, lai sekmētu pēc iespējas ātrāku ekonomikas atgūšanos.

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Ekonomikas rudens prognozēs Eiropas Komisija vērš Latvijas uzmanību uz paredzamo konkurētspējas mazināšanos, turpinoties negatīvām demogrāfijas tendencēm līdz ar sabiedrības novecošanu un izceļošanu.

Negatīvā demogrāfija EK vērtējumā ir galvenais faktors bezdarba sarukumam turpmāk, un 2017. gadā tam Latvijā vajadzētu būt 8,8% apmērā no darbaspējīgajiem. Tas radīs spiedienu uz algu celšanu straujāk, nekā paredzami augs darba ražīgums. Tas gan Latvijā, līdzīgi kā Baltijā vispār, pieaug straujāk nekā ES vidēji, tomēr nepietiekami, lai izlīdzinātu vidējā atalgojuma pieauguma tendenci.

Uz tuvojošos risku DB norāda arī Latvijas vadošo banku ekonomisti, sakcīdami – jaunākā tendence ir tāda, ka nepieaug Latvijas eksportētāju daļa citu valstu importa tirgos, kas uz izmaksu rēķina strauji pieauga pēc krīzes 2010. – 2012. gadā. Darba ražīgumu ir grūti novērtēt, jo uzņēmumu specifika ir atšķirīga, saka Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, tāpēc mērķa valstu importa tirgus daļas mērījums ir kvalitatīvāks, un tas neko labu Latvijai nerāda.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Vācijas eksportētāji, kas ir eirozonas lielākās ekonomikas mugurkauls, var iztikt arī bez kopējās valūtas, paziņojis Vācijas vairumtirdzniecības, ārējās tirdzniecības un pakalpojumu federācijas BGA vadītājs Antons Boerners.

«Mums svarīgākais ir brīvais tirgus, mums obligāti nav nepieciešama kopēja valūta,» sacīja A. Boerners, raksta AFP. «Vai Vācijā ir dzīve bez eiro? Jā ir, eksportētāji var iztikt arī bez eiro,» viņš piebilda.

Vācijas ir pasaules otra lielākā eksportētāja pēc Ķīnas. Septembrī valsts eksportējusi preces un pakalpojumus 91,3 miljarda eiro apmērā, kas ir 0,9% pieaugums, salīdzinot ar augustu.

BGA apvieno galvenokārt Vācijas eksportētājus – mazos un vidējos uzņēmumus. A. Boerners norāda, ka šo uzņēmumu eksportu apjomi uz eirozonu nav atkarīgi no vienotās valūtas, bet gan no brīvā tirgus.

Db.lv jau vēstīja, ka nesen veiktā aptaujā, kuru organizēja Forsa institūts, secināts, ka pie Vācijas markas vēlētos atgriezties 54% vāciešu. Tāpat vairākums vāciešu esot pret turpmākas palīdzības sniegšanu Grieķijai.

Digitalizācija Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet pasaulē, attīstās viļņveidīgi. Pēdējais straujais attīstības lēciens tika pieredzēts 2020. un 2021. gadā, kad visā pasaulē dzīvi uz brīdi paralizēja COVID pandēmija.

Tad visa pasaule bija spiesta ātri meklēt veidus kā veikt darbus attālināti un sprādzienveidīgu attīstību pieredzēja e-komercija vai attālinātās apmācības. Arī Latvija rekordīsā laikā ieviesa gan dažādus inovatīvus izglītības projektus, gan vakcinācijas reģistru manavakcina.lv un vakcinācijas QR sertifikātu, kurš funkcionāli darbojās visā ES teritorijā.

Tomēr, lai arī dažādu digitalizācijas projektu attīstība ir turpinājusies, tā ir bijusi ievērojami lēnāka. Jā, katru gadu arvien vairāk cilvēku izmanto e-parakstu vai saņem valsts un pašvaldību pakalpojumus elektroniski, tomēr mēs šajā gadījumā nevaram runāt par revolūciju, bet gan salīdzinoši lēnu evolūciju. Latvijas potenciāls ir ievērojami lielāks un, salīdzinot ar laiku pirms 5 gadiem, vajadzība pēc modernas e-pārvaldes nav samazinājusies, tā ir kļuvusi vēl aktuālāka.

Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties ekspertu stāstījumā, vai vērojot no malas, bet viena no vērtīgākajām un iedarbīgākajām metodēm ir praktiska mācīšanās, kad apgūstamā viela tiek apgūta interaktīvi, piemēram, izspēles veidā.

Šādi iespējams apgūt tiesību zinātnes, un šādas izspēles ir nozīmīgas topošajiem juristiem, kas spēj sniegt tiem papildus kompetenci un ticību saviem spēkiem, veidojot ievērojamu pieredzi nākotnes profesijā.

Atšķirība starp jaunajiem juristiem un jau pieredzējušiem, ilgus gadus praktizējošiem speciālistiem, noteikti ir, tas ir nenoliedzami. Esmu diezgan daudz par to domājis un salīdzinājis. Pirmais ko redzu - ļoti straujā tehnoloģiju attīstība. Pat iespējas, kas bija pirms 10 gadiem, ir nesalīdzināmas ar šobrīd pieejamajām. Informācija, kas saistīta ar studiju procesu, agrāk nebija tik viegli pieejama, taču tas vairoja studentu darba spēju attīstību, kad bija nepieciešams sevi motivēt, lai atrastu vajadzīgo. Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk tu iegūsti. Iespējams, ka jaunie juristi vairs nav tik rūdīti, kā tie, kas mācījās pirms 10 un 20 gadiem, jo mācību process šobrīd kļuvis pieejamāks – tas nav slikti, bet dažkārt izpaliek ieguldījums sevī pašā. Ļoti daudziem redzami robi vispārējā izglītībā, vispārējās zināšanās un loģiskajā domāšanā brīdī, kad viņi uzsāk studijas. Mūsdienās daudziem jaunajiem studentiem vairāk jāpiedomā pie motivācijas stiprināšanas un konkrēta mērķa izvirzīšanas. Ir jāspēj noticēt tam, ka nav nekā neiespējama, un jāatceras, ka būt zinošam ir stilīgi un ilgtermiņā arī izdevīgi. Studenti šobrīd ir aktīvāki un savstarpēji saliedētāki, kas arī skaidrojams ar ļoti ātru informācijas apmaiņas iespējamību. Domu apmaiņa šobrīd notiek zibenīgā ātrumā. Ja students spēs informācijas pieejamību pavērst savā labā, tad iespējas augt ir neizmērojamas, bet jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs viņiem, ne augstskolu docētājiem. Jo vairāk pieejamo avotu, jo students kļūst izklaidīgāks – dažkārt viņi lielajā plūsmā vienkārši apjūk.

Eksportētāji, meklējot jaunus noieta tirgus, paralēli izmanto valsts piedāvātos atbalsta pasākumus

Ražotāji, kas eksportēja savas preces uz Krieviju, patlaban aktīvi piesakās valsts piedāvātajam finansējumam zaudējumu segšanai, ko radījis šīs valsts noteiktais embargo, taču ir skaidrs, ka finansējuma apjoms ir pārāk mazs, tādēļ var prognozēt, ka atsevišķas saimniecības piemeklēs bankrots, pieļauj lauksaimnieki. Daži valsts piedāvātie eksportētāju atbalsta pasākumi mūsu ražotājiem nav aktuāli, un tiem līdz šim nav pieteicies neviens uzņēmējs, stāsta ministrijas.

Lauksaimniekiem, kurus smagāk skāris Krievijas embargo, patlaban pieejams finansējums vairākās atbalsta programmās, taču jau iepriekš lauksaimnieki minēja, ka atbalsts ir nepietiekams, lai segtu visus zaudējumus un pietiks vien dažiem mēnešiem. Tā, pērn Eiropas Savienība piešķīra ārkārtas atbalstu piena ražotājiem, lai daļēji kompensētu Krievijas importa embargo ietekmē izraisītos zaudējumus, ko rada būtisks piena iepirkuma cenas samazinājums - vidēji par 20%. Latvijai piešķirtā summa ir 7,72 miljoni eiro. Tiesa gan, lauksaimnieki šo finansējumu vēl nav saņēmuši, taču patlaban Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas pēc diskusijām ar nozari tiek saskaņots ar ministrijām. Atbalsts tiks izmaksāts tūlīt pēc noteikumu stāšanās spēkā, un tiek sagaidīts, ka naudu izmaksās par faktiski piegādātiem piena apjomiem laikā no pērnā gada augusta līdz oktobrim, laikraksts Dienas Bizness uzzināja ZM.