Turcijā izcēlušās jaunas sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem pēc tam, kad tiesa izlēma atbrīvot policistu, kurš tiek vainots demonstranta nogalināšanā.

Tikmēr varasiestādes visā valstī veikušas apjomīgas kratīšanas, aizturot vismaz divdesmit cilvēkus, kas saistīti ar piedalīšanos protesta akcijās, vēsta AP. Kopš protesta akciju sākšanās gandrīz pirms mēneša, tajās bojā gājuši trīs demonstranti un viens policists. Vairāki simti cilvēku guvuši ievainojumus, no tiem aptuveni 60 - smagus.

Otrdien Turcijas policija Ankarā veikusi kratīšanas, pārmeklējot protesta akcijās iesaistīto cilvēku mājokļus, un aizturējusi vismaz divdesmit cilvēkus, turot tos aizdomās par saistību «ar teroristiskiem grupējumiem», kā arī par protestu laikā paveiktiem «uzbrukumiem policijai un videi».

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalsts Francijas preču boikotam ir jauns apgrūtinājums jau tā problēmu māktajiem Turcijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES), otrdien brīdināja Eiropas Komisija (EK).

"Aicinājumi boikotēt dalībvalsts produktus ir pretrunā šo saistību garam un vēl vairāk attālinās Turciju no ES," skaidroja EK pārstāvis sakariem ar presi.

Turcija pieteicās uzņemšanai Eiropas Ekonomiskajā kopienā 1987.gadā un oficiāli sāka sarunas par iestāšanos ES 2005.gadā, bet šīs sarunas šobrīd faktiski ir apstājušās.

Ar oficiālu boikotu tiks pārkāpti nosacījumi, kādi ir Turcijas attiecībām ar ES, brīdināja EK, kas pārrauga iestāšanās procesu.

"ES ar Turciju noslēgto vienošanos nosacījumi paredz brīvu preču tirdzniecību," norādīja EK pārstāvis.

"Divpusējās saistības, kādas Turcija ir uzņēmusies atbilstoši šo vienošanos nosacījumiem un kādi tie ir formulēti asociācijas līgumā, muitas savienībā, kā arī lauksaimniecības preču, ogļu un tērauda brīvās tirdzniecības līgumos, ir pilnībā jārespektē," piebilda pārstāvis.

Turcija pirmdien sāka īstenot pasākumu paketi, kas vērsti pret nacionālās valūtas liras devalvāciju.

Turcijas liras vērtība pret ASV dolāru un pret eiro bija kritusies līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem, bet pēc paziņojuma par šiem pasākumiem pieauga par apmēram 25%.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc ministru kabineta sēdes paziņoja, ka cilvēku noguldījumi bankās tiks aizsargāti pret zaudējumiem, kurus radītu valūtas kursa svārstības.

Ja zaudējumi izrādīsies lielāki par banku solītajiem noguldījumu procentiem, šie zaudējumi tiks kompensēti.

"No šī brīža nevienam mūsu pilsonim nevajadzēs konvertēt savus noguldījumus no lirām uz ārvalstu valūtām, baidoties, ka maiņas kursa svārstības varētu iznīcināt peļņu no procentu maksājumiem," sacīja Erdogans.

Turcijas galvenais biržas indekss Borsa Istanbul 100 nokritis par 6%, atspoguļojot investoru bažas par to, ka vardarbīgie protesti, kas nedēļas nogalē un pirmdienas rītā izcēlās valsts pilsētās, varētu ietekmēt ekonomiku.

[Papildināts viss teksts]

Tikmēr valsts premjers Tajips Erdogans aicinājis ievērot mieru un nepaļauties «ekstrēmisku elementu» organizētām akcijām. «Esiet mierīgi, atbrīvoti un tas viss beigsies,» preses konferences laikā pirms došanās vizītē uz Maroku sacījis T. Erdogans. Tikmēr ASV aicinājušas visām iesaistītajām pusēm ievērot mieru. ASV uzsver, ka miermīlīgas demonstrācijas ir demokrātiskas izpausmes daļa, bet Turcijas ilgtermiņa stabilitāti vislabāk iespējams nosargāt ar fundamentālu brīvību palīdzību.

Sadursmes ar drošības spēkiem Turcijas pilsētās norisinājās pirmdienas rītā. Tomēr patlaban situācija kļuvusi mierīgāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas valdība piekritusi apturēt Gezi parka Stambulā apbūves plānus līdz brīdim, kad par to savu atzinumu nesniegs tiesa, pēc sarunām ar demonstrantiem, pavēstījusi valdība.

Gezi parka apbūves plāns Turcijā izraisīja lielākās demonstrācijas un protestus, kas daudzviet izvērtās sadursmēs ar drošības spēkiem, pēdējās desmitgades laikā. Turcijas valdība norāda, ka Gezi parka apbūve netiks atsākta līdz brīdim, kad par to savu lēmumu sniegs tiesa. Gadījumā, ja tiesa ļaus valdībai uzsākt parka apbūvi, Stambulā tiks organizēts referendums par parka tālāko likteni, vēsta BBC.

Turcijas premjers Radžeps Tajips Erdogans valsts galvaspilsētā Ankarā ceturtdienas vakarā aizvadīja tikšanos ar protestētāju pārstāvjiem. Sarunas notika tikai dažas stundas pēc tam, kad premjers bija izteicis savu «pēdējo brīdinājumu», aicinot demonstrantus pamest Gezi parku. Sarunas, kuru rezultātā panākts valdības solījums pārtraukt parka apbūvēšanu, Turcijas premjera līdzgaitnieki nodēvējuši par veiksmīgām.

Neskatoties uz Turcijas premjera Radžepa Tajipa Erdogana brīdinājumiem, protesti un sadursmes ar likumsargiem Stambulā turpinājušās. Varasiestādēm izdevies no protestētājiem atkarot Taksima laukumu, kurā bija izveidojies gandrīz divu nedēļu ilgo nemieru epicentrs.

Cīņā ar protestētājiem naktī no otrdienas uz trešdienu Turcijas policija izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus, uz ko demonstranti atbildējuši ar akmeņiem un petardēm. Lai izgaiņātu protestētājus, Turcijas likumsargi rīkojušies īpaši nežēlīgi, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas premjers T. Erdogans aizstāvējis policijas rīcību, sakot, ka sākotnējos vides aizstāvju protestus ļaunprātīgi izmanto cilvēki, kas grib nodarīt kaitējumu valstij. «Tiem, kuri demonstrācijās piedalās ar godīgiem nolūkiem, es sūtu savu mīlestību un aicinu pamest [protestu] vietas. Taču tiem, kuri vēlas turpināt sadursmes, es saku, ka tam ir pienākušas beigas. Mūsu pacietība ir beigusies,» sacīja Turcijas premjers.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien brīdināja Krieviju, ka Ankarai bez Maskavas ir citas alternatīvas Turcijas pirmās atomelektrostacijas (AES) būvniecībai un gāzes piegādēm.

Krievija šobrīd Akuju, Vidusjūras piekrastē, būvē Turcijas pirmo AES. Projekts, kura mērķis ir nostiprināt Turcijas enerģētisko neatkarību, izraisījis strīdīgus vērtējumus un izmaksās 20 miljardus dolāru.

Turcija arī ir viena no lielākajām Krievijas gāzes importētājām un apvienojusi spēkus ar Maskavu vērienīgā projektā, lai pa Melnās jūras dibenu uzbūvētu gāzesvadu.

Runājot ar žurnālistiem ceļā uz Japānu, Erdogans brīdināja, ka sadarbība ir apdraudēta, jo Krievija iesaistījusies Sīrijas konfliktā un tās kara aviācijas lidmašīnas ielidojušas Turcijas gaisa telpā.

«Turcijas zaudēšana Krievijai nozīmēs lielus zaudējumus,» sacīja Erdogans. «Citi var uzbūvēt Akuju spēkstaciju, ja krievi to nedarīs.»

Gada inflācija Turcijā jūnijā pieaugusi līdz 78,62% salīdzinājumā ar 73,5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1998.gada, pirmdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu veicina vairāki faktori, tai skaitā zema nacionālās valūtas liras vērtība.

Tikmēr transporta izmaksas jūnijā pieaugušas par 123,37%, bet pārtikas produktu cenas - par 93,93%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Turcijā jūnijā kāpušas par 4,95%.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Vienlaikus Turcijas centrālā bankā atsakās palielināt bāzes procentu.

Erdogans ir augstu procentlikmju pretinieks un ir tās savulaik nosaucis par "visa ļaunuma māti un tēvu".

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans aicinājis nekavējoties izbeigt valsti pārņēmušos protestus, uzsverot, ka tie balansē uz likumpārkāpšanas robežas. Tikmēr demonstrācijas Turcijā turpinājušās arī piektdien.

Premjerministrs agrā piektdienas rītā atgriezās no savas vizītes Ziemeļāfrikā. Lidostā viņu sagaidīja aptuveni desmit tūkstoši atbalstītāju, kurus Turcijas premjers uzrunāja. «Mēs nekad neesam iestājušies par saspīlējuma radīšanu un sabiedrības šķelšanu, tomēr tajā pašā laikā mēs nevaram priecāties par vardarbību,» sacīja T. Erdogans.

Daļa viņu atbalstītāju izsauca saukļus, aicinot doties nojaukt protestētāju telšu pilsētiņu, kas izveidojusies Taksima laukumā. Tomēr Turcijas premjers tos aicināja mierīgi doties mājās. «Mums jāpaliek mierīgiem, pieaugušiem un jāievēro veselais saprāts. No šejienes mēs visi dosimies mājup,» sacīja premjers.

Turcijas arodbiedrības izsludinājušas streiku, lai protestētu pret policijas brutalitāti, padzenot demonstrantus no Gezi parka. Iepriekš Turcijas iekšlietu ministrs pavēstīja, ka streiks ir nelikumīgs un netiks pieļauts.

Turcijas arodbiedrību konfederācija (DISK) un Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrību konfederācija (KESK), kas apvieno tūkstošiem biedru, pieprasa, lai tiktu izbeigta policijas vardarbība, kuru likumsargi piemēro pret protestētājiem.

Kopumā streikā piedalās 800 tūkstoši arodbiedrību pārstāvju. Streikotājiem pievienojušies strādnieki, inženieri un ārsti. Arodbiedrību streiks notiek pēc nedēļas nogalē piedzīvotajām sadursmēm demonstrantu un policijas starpā, kas ar jaunu spēku uzvirmoja pēc tam, kad likumsargi padzina Stambulas Gezi parkā esošos protestētājus.

Reaģējot uz arodbiedrību protestiem, Turcijas iekšlietu ministrs Muamers Gillers paziņoja, ka tas ir pretlikumīgs un netiks pieļauts.

Turcijas premjerministra vietnieks Bulents Arinčs atvainojies demonstrācijās pret koku izciršanu Gezi parkā ievainotajiem protestētājiem, kā arī kritizējis likumsargus par pārmērīga spēka pielietošanu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Sākotnējie protesti pret koku izciršanu Gezi parkā bijuši taisnīgi un likumīgi, sacījis B. Arinčs. «Pārmērīga spēka pielietošana pret tiem, kas aizstāv apkārtējo vidi ir nepareiza un netaisnīga. Es atvainojos šiem pilsoņiem,» sacīja premjerministra vietnieks. Tomēr Turcijai neesot jāatvainojas tiem, kas protestu akciju laikā nodarbojušies ar demolēšanu. B. Arinčs arī piedāvājis sarīkot tikšanos ar Gezi parka protestu organizētājiem un aicinājis pārtraukt vardarbīgos nemierus.

Sadursmes demonstrantu un likumsargu starpā Turcijā turpinājušās arī naktī uz otrdienu. Protesta akcijām Turcijas pilsētās vēršoties plašumā, valsts lielākās arodbiedrības uzsākušas divu dienu streiku.

Protestiem Turcijā turpinoties jau vairāk nekā desmit dienas, valsts premjerministrs Radžeps Tajips Erdogans brīdinājis, ka viņa pacietībai ir robežas un nosaucis demonstrantus par laupītājiem.

Svētdien uzrunājot savus atbalstītājus galvaspilsētā Ankarā, Turcijas premjers norādīja, ka ielūkojoties vārdnīcā, redzams cik patiesi apzīmējums laupītāji atbilst notiekošajam, vēsta BBC. «Tie, kuri dedzina un iznīcina tiek saukti par laupītājiem vai vandaļiem. Tie, kuri to atbalsta, daudz neatšķiras. Mēs esam bijuši pacietīgi, mēs joprojām esam pacietīgi. Tomēr tam ir robežas,» sacījis Turcijas premjers, vienlaikus aicinot savus atbalstītājus arī rīkot demonstrācijas.

Tikmēr Turcijas galvaspilsētā Ankarā nedēļas nogalē turpinājās sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem pret valdību. Nekārtības izcēlušās arī Turcijas dienvidu pilsētā Adanā, kur ielu cīņās iesaistījušies T. Erdogana atbalstītāji un protestētāji. Savukārt Taksima laukumā Stambulā, kas kļuvis par neoficiālu protestu centru, nedēļas nogalē notikušas līdz šim lielākās demonstrācijas, kurās pulcējušies tūkstošiem cilvēku.

Gada inflācija Turcijā aprīlī pieaugusi līdz 69,97% salīdzinājumā ar 61,14% martā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, ceturtdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu veicina vairāki faktori, tai skaitā zema nacionālās valūtas liras vērtība.

Tāpat inflācijas pieaugums skaidrojams ar piegāžu tīklu problēmām un izejmateriālu cenu kāpumu.

Salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Turcijā aprīlī pieaugušas par 7,25%.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Neveiksmīgs militārais apvērsums ir laba ziņa, kuras turpinājums sāk izvērsties murgaini

Kad nu pret Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdību vērstā neveiksmīgā puča putekļi sāk nosēsties, varētu pavilkt svītru zem notikušā. Diemžēl izskatās, ka pašam virsroku guvušajam nav vēlēšanās šos pīšļus nokratīt, bet gan pa tiem pavāļāties un paputināties vēl.

Pirmām kārtām caurkritušais apvērsums ir laba ziņa, jo tas ir pirmais no pieciem kopš 1960. gada Turcijā notikušajiem apvērsumiem, kas militāristiem nav izdevies. Var pabrīnīties par sazvērnieku slikto sagatavotību tādam pasākumam un iespaidīgo pārrēķināšanos par «piemērotāko brīdi». Apvērsumā bija iesaistīta samērā neliela bruņoto spēku daļa, kas rīkojās ne īpaši mērķtiecīgi. Tika pārtverta, bet tad palaista vaļā prezidenta lidmašīna, viņam steigšus atgriežoties no atvaļinājuma piekrastē, lai pārņemtu pasprukušos varas grožus. Sakaru kanāli netika pienācīgi bloķēti. Nenotika dumpinieku pārliecinoša vēršanās pie tautas, bet tā vietā tika atklāta pat aviācijas uguns pret civilistiem.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien, viesojoties Ungārijā, atkārtojis savus draudus atvērt nelegālajiem imigrantiem durvis uz Eiropu, ja starptautiskā sabiedrība nepalielinās atbalstu Turcijai. Eiropas Savienība un Turcija 2016. gadā noslēdza vienošanos, saskaņā ar kuru ES apņēmās piešķirt palīdzību Turcijai sešu miljardu eiro apmērā. Turcija piekrita apturēt nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu. Erdogans ir vairākkārt draudējis atļaut nelegālajiem imigrantiem doties tālāk uz Eiropu, ja starptautiskie partneri nepiešķirs Turcijai vairāk naudas, lai palīdzētu tai izmitināt bēgļus.

Nule aizvadītais pasaules ietekmīgāko valstu G20 samits Hamburgā, uz kuru arī es biju aizbraukusi, ļauj izdarīt vairākus secinājumus.

Sīkāk par tiem var izlasīt šodienas avīzes 7. lpp. Te izcelšu tikai savus galvenos iespaidus.

Situācija pasaulē joprojām saglabājas visai labila. No vienas puses to veicina nemierīgais iedzīvotāju noskaņojums, ko varēja novērot arī grautiņos Hamburgā G20 samita laikā. Nenoliedzami arī cilvēku nemierīgajam noskaņojumam ir savi iemesli, ilgstoši ielaistu un nerisinātu problēmu veidolā.

Taču no otras puses stabilitāti neveicina arī globāli sasāpējušie jautājumi un aktualitātes kā starptautiskās tirdzniecības līgumi un konflikti, karadarbība Sīrijā un Ukrainā, terorisms, bēgļu straumes, klimata izmaiņas un pāreja uz alternatīvu energoresursu izmantošanu. Pēdējā no minētajiem jautājumiem Vācijai ir skaidri nodefinēts virziens - prom no klimatu apgrūtinošām un piesārņojošām tehnoloģijām. 18 no G20 valstīm arī atbalstīja šo nostāju. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps palika pie sava jau iepriekš paustā viedokļa par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, bet Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bilda, ka vispirms gribētu redzēt šīs pārejas finansējumu. Kā indikāciju ES un Turcijas turpmākām attiecībām var interpretēt arī faktu, ka R.T. Erdogans 7. jūlija vakarā neapmeklēja samita viesiem paredzēto koncertu Elbas filharmonijā, kur tika atskaņota Ludviga van Bēthovena 9. simfonija, kuras sastāvdaļa - Oda priekam - pazīstama arī kā Eiropas Savienības himna.

Turcijas policija iebrukusi Stambulas Taksima laukumā, kas kļuvis par valsti pārņēmušo protestu neoficiālo centru. Starp protestētājiem un policiju izcēlušās sadursmes. Likumsargi izmantojuši ūdens lielgabalus, asaru gāzi un gumijas lodes, lai izgaiņātu protestētājus, kas savukārt atbildējuši ar akmeņiem un degbumbām.

Varasiestādes norāda, ka to mērķis ir no laukuma aizvākt plakātus un atkritumus, nevis likvidēt protestētāju nometi, kas laukumā eksistējusi jau gandrīz divas nedēļas, kopš valsti pārņēmušo nemieru sākuma.

Kārtējās sadursmes naktī no pirmdienas uz otrdienu notikušas Turcijas galvaspilsētā Ankarā, kur simtiem demonstrantu iesaistījās ielu cīņas ar policiju.

Tikmēr Turcijas premjers Radžeps Tajips Erdogans pavēstījis, ka gatavs tikties ar atsevišķiem protestu organizatoriem, lai «uzklausītu viņu domas».

«Premjerministrs ielūdza atsevišķu grupu pārstāvju – ar dažiem no tiem viņš tiksies trešdien, bet ar citiem – nākamajās dienās. Viņiem tiks izskaidroti fakti un premjers uzklausīs viņu domas,» sacījis T. Erdogana vietnieks Bulents Arinčs. Viņš tomēr uzsvēra, ka nelegālas demonstrācijas vairs netiks paciestas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien Maskavā atklājis rekonstruēto galveno mošeju, kas pēc atjaunošanas kļuvusi par lielāko mošejas kompleksu Eiropā.

Ceremonijā piedalījās Turcijas un Kazahstānas prezidenti Redžeps Tajips Erdogans un Nursultans Nazarbajevs, palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass, Eiropas valstu vēstnieki, tradicionālo reliģiju pārstāvji.

Pēc restaurācijas Maskavas galvenās mošejas kompleksa platība palielinājusies 20 reizes - no 964 kvadrātmetriem līdz 19 000 kvadrātmetriem, kas ļaus uz lūgšanām vienlaicīgi pulcēties 10 000 cilvēku.

Sešstāvu ēka aprīkota ar septiņiem liftiem un visu nepieciešamo draudzes locekļiem, kā arī ar iekārtām invalīdiem.

Vairākās zālēs uzstādīti lieli ekrāni, kas translēs mošejas galvenajā zālē notiekošo.

Ja Eiropas Savienība neveiks radikālas pārmaiņas eirozonas fiskālajā politikā un patvēruma meklētāju politikā, tas kritiski ietekmēs uzticību un sadarbību starp valstīm, liekot šaubīties arī par savstarpējām drošības garantijām.

Tā sarunā ar DB spriež Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Viņš norāda, ka eirozonas fiskālā integrācija ir nonākusi strupceļā, jo sevišķi Itālijas jaunā valdība, kurai ir liels sabiedrības atbalsts, nepiekritīs ne ES fiskālajai, ne banku savienībai, kur spēles noteikumi ir Ziemeļeiropas diktēti. Lai izbeigtu pirkstu rādīšanu vienam uz otru un spriedzi starp tautām publisko finanšu dēļ, Ī. Kērnss fiskālās savienības vietā iesaka pretējo – fiskālo decentralizāciju. Tas prasītu Māstrihtas kritēriju aizvietošanu ar citiem, piemēram, ar pretcikliskas fiskālās politikas noteikumu, nosakot taupīgu fiskālo politiku augšupejošā ekonomiskajā ciklā.

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

Turcijas ekonomiku un valūtu var gaidīt tālāka nestabilitāte.

Situācija Turcijas ekonomikā nepārliecina. Jau pagājušogad tieši šo valsti periodiski apņēma lielākas neskaidrības uzplūdi, kur ziņu virsrakstos tika minēta tāda lieta kā valūtas krīze. Saistībā ar Turciju vēl skaļu toni bija uzņēmis tās diplomātiskais strīds ar ASV, kas nebūt nevairoja jau tā vājo investoru ticību šai valstij.

Pēdējā laikā var manīt, ka Turcijas tautsaimniecība virzās tuvāk grāvja malai – dati liecina, ka Turcijas IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sarucis par 3% (vēl pagājušā gada pirmajā ceturksnī tas palēcās par 7,4%), inflācija atrodas pie 20% un bezdarbs pieaudzis līdz 13,5% (pagājušā gada aprīlī tie bija 9,6%).

Liras nestabilitāte

Turcijā piektdien bloķēta piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", un tas noticis pēc tam, kad prezidenta administrācijas amatpersona apsūdzēja platformu cenzūrā, kavējot publicēt līdzjūtības apliecinājumus saistībā ar palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu.

"Instagram.com ir bloķēts ar lēmumu, kas pieņemts 02.08.2024," teikts paziņojumā telekomunikāciju regulatora - Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldes - tīmekļa vietnē, neminot iemeslus.

Turcijas prezidenta administrācijas komunikācijas direktors Fahretins Altuns trešdien kritizēja "Instagram" par to, ka šī platforma "kavē cilvēkus publicēt līdzjūtības vēstījumus par mocekli Haniju".

"Tas ir ļoti skaidrs un acīmredzams cenzūras mēģinājums," platformā "X" ierakstīja Altuns.

Hanija un viņa miesassargs trešdien tika nogalināti triecienā Hanijas rezidencei Teherānā. Hanija bija ieradies Teherānā, kur otrdien piedalījās Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna zvēresta došanas ceremonijā.

Francija vēlas piešķirt jaunu impulsu Turcijas virzībai uz Eiropas Savienību (ES) un plāno atsākt sarunas par valsts pievienošanos ES, pavēstījis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.

Līdz šim Francija bija asi noskaņota par Turcijas iespējamo iestāšanos ES un tās iepriekšējais prezidents Nikolā Sarkozī izteicies, ka Turcijai nekad nevajadzētu pievienoties blokam. N. Sarkozī gan arī rosināja Turcijai piedāvāt kādu speciālu sadarbības modeli.

Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā Trucija uzsāka 2005. gadā. Patlaban no 35 sarunu sadaļām noslēgtas tikai vienas. Pret Turcijas dalību ES iebilda ne tikai Francija, bet arī Kipra un Vācija, kuras valdība gan norāda, ka nav pret sarunām kā tādām. Pirms trīs gadiem sarunas par Turcijas iestāšanos ES tika apturētas.

Šāda situācija vairākkārt izraisījusi Ankaras sašutumu. Aizvadītajā nedēļā Turcijas premjers Tajips Erdogans pavēstīja, ka viņa valsts ES vietā varētu iestāties Šanhajas sadarbības organizācijām, vēsta Euobserver.