«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Balstoties uz izskanējušo informāciju par notiekošo Turcijā, tūrisma aģentūra Novatours norāda, ka situācija valsts tūristu apmešanās vietās ir droša un šobrīd nerada draudus ceļotājiem.

«Esošā situācija tiek nepamatoti pārspīlēta un saasināta no mediju puses,» teikts Novatours paziņojumā presei.

«Protestu akcija nerada nekādus draudus Latvijas tūristiem. Protesti sākās kā publiska atbalsta akcija, atsaucoties uz notikumiem Stambulā. Daži provokatīvi jaunieši mēģināja uzsākt protesta akciju pret policiju, kura tūlītēji reaģēja, šo akciju apturot. Protestētāju darbība ir notikusi attālākos rajons, radot nelielas nekārtības. Tie nav kvalificējami kā protesti, kas nestu apdraudējumu tūristiem,» apgalvo Novatours direktors Latvijā Leonīds Močenovs.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz premjerministra vietnieka atvainošanos, Turcijā sadursmes nemiernieku un likumsargu starpā turpinājušās arī naktī uz trešdienu.

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Turcijas lielākā pilsēta Stambula plāno ieviest peldošas autostāvvietas, lai mēģinātu atrisināt tajā valdošās satiksmes problēmas, atsaucoties uz vietējo amatpersonu sniegto informāciju, ziņo AFP.

Saskaņā ar plāniem tiks izmantoti peldlīdzekļi, kas noenkuroti Bosfora šaurumā, tādējādi radot daudzstāvu stāvvietas satiksmes «karsto» punktu tuvumā.

Peldošās autostāvvietas būšot aprīkotas arī ar kafejnīcām, atpūtas zonām un mākslas galerijām.

Satiksmes sastrēgumi un autostāvvietu trūkums ir liela problēma rosīgajā pilsētā ar 16 miljoniem iedzīvotāju.

Oktobrī Turcija atvēra tuneli zem Bosfora šauruma - pasaulē pirmo, kas savieno divus kontinentus. Tiek plānota arī trešā lidosta Stambulā un trešais tilts pār Bosfora šaurumu.

Stambula ir tūristu iecienītākā pilsēta Turcijā. Šogad tā uzņēmusi vairāk nekā 9,7 miljonus ārvalstu tūristu.

Turcijas valdība piekritusi apturēt Gezi parka Stambulā apbūves plānus līdz brīdim, kad par to savu atzinumu nesniegs tiesa, pēc sarunām ar demonstrantiem, pavēstījusi valdība.

Gezi parka apbūves plāns Turcijā izraisīja lielākās demonstrācijas un protestus, kas daudzviet izvērtās sadursmēs ar drošības spēkiem, pēdējās desmitgades laikā. Turcijas valdība norāda, ka Gezi parka apbūve netiks atsākta līdz brīdim, kad par to savu lēmumu sniegs tiesa. Gadījumā, ja tiesa ļaus valdībai uzsākt parka apbūvi, Stambulā tiks organizēts referendums par parka tālāko likteni, vēsta BBC.

Turcijas premjers Radžeps Tajips Erdogans valsts galvaspilsētā Ankarā ceturtdienas vakarā aizvadīja tikšanos ar protestētāju pārstāvjiem. Sarunas notika tikai dažas stundas pēc tam, kad premjers bija izteicis savu «pēdējo brīdinājumu», aicinot demonstrantus pamest Gezi parku. Sarunas, kuru rezultātā panākts valdības solījums pārtraukt parka apbūvēšanu, Turcijas premjera līdzgaitnieki nodēvējuši par veiksmīgām.

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

No Rietumu un Krievijas konflikta dēļ ieviestajām sankcijām Turcija cenšas gūt sev maksimālu labumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada nogalē Krievijas gāzes koncerns Gazprom paziņoja ne tikai par gāzes vadu projekta uz Dienvid-Austrumeiropu, sauktu par Dienvidu straumi (South stream) apturēšanu, bet arī paziņoja, ka Eiropā vispār vairs nebūvēšot gāzes vadus. Ja Eiropas Savienība (ES) gribot saņemt Krievijas gāzi pa alternatīviem piegādes ceļiem, tad tai turpmāk būšot jāvienojas ar tranzītvalsti Turciju. Krievija Dienvidu straumes projekta izgāšanā vainoja lielo ES birokrātiju, lai gan nevar noliegt, ka sakarā ar dabasgāzes patēriņa kritumu Eiropā un jau ieviestām alternatīvām sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu izskatā, Dienvidu straumes projekts, kura izmaksas lēstas uz 40 miljardiem eiro, pašlaik nevarētu sevi attaisnot arī komerciāli.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir paziņojis, ka Lielbritānijas plānotā aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ir signāls jaunas ēras sākumam, un brīdinājis, ka blokam draud jaunas atšķelšanās.

«Uzskatu, ka šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums ir jaunas ēras sākums gan Lielbritānijai, gan ES,» Erdoans komentējis ceturtdien notikušā referenduma rezultātu.

«Līdzīgi kā visa pasaule, arī mēs gaidījām referenduma rezultātu par [Lielbritānijas palikšanu ES], bet dzīvē sanāca citādāk,» viņš piebilda.

Ceturtdien notikušajā referendumā vēlētāji Lielbritānijā nobalsoja par valsts aiziešanu no bloka, kas radījis šaubas par visas ES nākotni.

Lielbritānija tradicionāli ir atbalstījusi Turcijas centienus pievienoties blokam, tomēr pirms referenduma viens no galvenajiem jautājumiem bija migrācija, kas pēdējā laikā saasinājusies, jo no Turcijas Eiropā ierodas daudz nelegālo imigrantu no Tuvajiem Austrumiem.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Turcijas armijas grupa piektdienas vakarā paziņojusi, ka tā pārņēmusi varu valstī.

«Vara valstī ir pārņemta pilnībā,» teikts telekanālā NTV nolasītajā armijas grupas paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka šāds solis sperts, lai nodrošinātu un atjaunotu konstitucionālo kārtību, demokrātiju, cilvēktiesības un brīvības un ļautu valstī valdīt likuma varai, lai atjaunotu izjaukto kārtību.

«Visi mūsu starptautiskie līgumi un saistības paliek spēkā. Mēs ceram, ka mūsu labās attiecības turpināsies ar visām valstīm pasaulē,» teikts paziņojumā.

Tajā norādīts, ka valsti tagad pārvalda miera padome un tiek noteiktas kara stāvokļa tiesības un komandantstunda. Tāpat arī būšot jauna konstitūcija.

Šobrīd nav skaidrs, kas ir apvērsumu sarīkojusī armijas grupa.

Sestdienas rītā Turcijas galvaspilsētas Ankaras ielās izbraukuši tanki un izcēlušās sadursmes pie drošības spēku galvenās mītnes, ziņo telekanāls CNN Turk un aculiecinieki sociālajos medijos.

Tiek ziņots, ka tanki izvietoti arī pie Turcijas parlamenta ēkas.

Tikmēr valsts lielākās pilsētas Stambulas ielās dažādos rajonos ielās izgājušas cilvēku grupas, nosodot apvērsumu un izsakot atbalstu prezidentam Radžepam Tajipam Erdoanam.

Kā no notikumu vietas ziņo aģentūras AFP fotogrāfs, Stambulā karavīri atklājuši uguni uz pūli, ir upuri.

Tikmēr telekanāls NTV ziņo, ka Turcijas iznīcinātājs F-16 notriecis helikopteru, kurā bijuši apvērsuma plānotāji.

Ankarā pie armijas īpašo uzdevumu spēku galvenās mītnes nogalināti 17 policisti, vēsta valsts ziņu aģentūra Anadolu, sīkāku informāciju nesniedzot.

Kā vēstīts, Turcijas armijas grupa piektdienas vakarā paziņoja, ka tā pārņēmusi varu valstī.

Turcija otrdien piedzīvojusi masīvus traucējumus elektroapgādē, kādēļ lielā daļā valsts iestājies haoss, vēsta mediji.

Telekanāls NTV un citi mediji vēsta, ka Stambulā elektrība pazudusi ap plkst.10.40 pēc vietējā un Latvijas laika. Ap to pašu laiku elektrība pazudusi arī vairākās citās Turcijas pilsētās.

Elektroapgādes traucējumi skāruši gandrīz visas valsts provinces, sākot no Grieķijas robežas līdz valsts dienvidaustrumiem.

Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu paziņojis, ka sākta notikušā izmeklēšana un pagaidām netiek izslēgta neviena iespēja, arī teroristu uzbrukums.

Turcijas Enerģētikas ministrijā sasaukta krīzes komanda.

Arī enerģētikas ministrs Taners Jildizs norādīja, ka varasiestādes pašreiz cenšas noskaidrot, vai elektrības zudumu izraisījušas tehniskas problēmas vai kiberuzbrukums.

Turcijas premjerministra vietnieks Bulents Arinčs atvainojies demonstrācijās pret koku izciršanu Gezi parkā ievainotajiem protestētājiem, kā arī kritizējis likumsargus par pārmērīga spēka pielietošanu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Sākotnējie protesti pret koku izciršanu Gezi parkā bijuši taisnīgi un likumīgi, sacījis B. Arinčs. «Pārmērīga spēka pielietošana pret tiem, kas aizstāv apkārtējo vidi ir nepareiza un netaisnīga. Es atvainojos šiem pilsoņiem,» sacīja premjerministra vietnieks. Tomēr Turcijai neesot jāatvainojas tiem, kas protestu akciju laikā nodarbojušies ar demolēšanu. B. Arinčs arī piedāvājis sarīkot tikšanos ar Gezi parka protestu organizētājiem un aicinājis pārtraukt vardarbīgos nemierus.

Sadursmes demonstrantu un likumsargu starpā Turcijā turpinājušās arī naktī uz otrdienu. Protesta akcijām Turcijas pilsētās vēršoties plašumā, valsts lielākās arodbiedrības uzsākušas divu dienu streiku.

Neskatoties uz premjerministra vietnieka atvainošanos, Turcijā sadursmes nemiernieku un likumsargu starpā turpinājušās arī naktī uz trešdienu.

Policija izmantojusi asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai izklīdinātu simtiem protestētāju galvaspilsētā Ankarā, Stambulā, Izmirā un dienvidaustrumu pilsētā Hatajā.

Stambulā protestētāji pulcējās Taksima laukumā, kur izkliedza pret premjeru Tajipu Erdoganu vērstus saukļus. Tikmēr Izmirā varasiestādes arestējušas divdesmit piecus cilvēkus par «dezinformācijas izplatīšanu» sociālajā vietnē Twitter. Opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas pārstāvis BBC norādīja, ka arestētie izplatījuši aicinājumus piedalīties pret valdību vērstos protestos.

Tikmēr atvainošanos izplatījusi viena no lielākajām Turcijas televīzijas stacijām NTV, kas sākotnēji neziņoja par valstī notiekošajām protesta akcijām. Televīzijas kanāls atzinis, ka tam veltītā kritika ir pelnīta un godīga.

Lietuviešu starptautisko naudas pārskaitījumu kompānijas TransferGo klientu skaits pārsniedzis pirmo miljonu

Nesen TransferGo noslēdza B līmeņa investīciju raundu, un līdz šim kopumā kompānija piesaistījusi aptuveni 44,4 milj. dolāru investīcijas no Revo Capital, Seventure Partners, Vostok Emerging Finance, Practica Capital, Hard Yaka, U-Start u.c., liecina TechCrunch apkopotā informācija. «Uzņēmumā ir ienākuši vērienīgi investīciju fondi, par ko esam priecīgi,» saka Daumants Dvilinsks (Daumantas Dvilinskas), TransferGo (UAB GoSystems) līdzdibinātājs. Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu sekot nākamais finanšu piesaistīšanas raunds. Pirms dažiem mēnešiem uzņēmums sasniedza miljons klientu robežu, turklāt izaugsme no pusmiljona līdz miljonam notikusi ļoti strauji – dažos mēnešos. D. Dvilinsks spriež, ka izdosies vēlreiz dubultot klientu skaitu mazāk nekā gada laikā. Dienā klientu skaits aug par aptuveni 3000, un kompānija apstrādā 2,5 miljonus transakciju gadā. Vidējā summa, ko cilvēki pārsūta, izmantojot TransferGo, ir 350 britu mārciņas.

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Turcijā piektdien bloķēta piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", un tas noticis pēc tam, kad prezidenta administrācijas amatpersona apsūdzēja platformu cenzūrā, kavējot publicēt līdzjūtības apliecinājumus saistībā ar palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu.

"Instagram.com ir bloķēts ar lēmumu, kas pieņemts 02.08.2024," teikts paziņojumā telekomunikāciju regulatora - Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldes - tīmekļa vietnē, neminot iemeslus.

Turcijas prezidenta administrācijas komunikācijas direktors Fahretins Altuns trešdien kritizēja "Instagram" par to, ka šī platforma "kavē cilvēkus publicēt līdzjūtības vēstījumus par mocekli Haniju".

"Tas ir ļoti skaidrs un acīmredzams cenzūras mēģinājums," platformā "X" ierakstīja Altuns.

Hanija un viņa miesassargs trešdien tika nogalināti triecienā Hanijas rezidencei Teherānā. Hanija bija ieradies Teherānā, kur otrdien piedalījās Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna zvēresta došanas ceremonijā.

Turcija uzņems krievu oligarhus, taču viņiem būs jāievēro starptautiskās tiesības, lai nodarbotos ar biznesu, paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Ja krievu oligarhi vai citi Krievijas pilsoņi vēlēsies apmeklēt Turciju, protams, viņi var. Vai šie oligarhi var nodarboties ar kaut kādu biznesu Turcijā, tad, protams, ja tas ir likumīgi un nav pretrunā starptautiskajām tiesībām, es to izskatīšu, bet ja tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tad tas ir cits stāsts," pavēstīja Čavušoglu.

Turcijas kūrortos šobrīd piestājušas divas superjahtas, ka pieder Rietumu sankcijām pakļautajam miljardierim Romanam Abramovičam.

Turcija turpina uzturēt kontaktus gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu Volodimu Zelenski.