No Rietumu un Krievijas konflikta dēļ ieviestajām sankcijām Turcija cenšas gūt sev maksimālu labumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Pērnā gada nogalē Krievijas gāzes koncerns Gazprom paziņoja ne tikai par gāzes vadu projekta uz Dienvid-Austrumeiropu, sauktu par Dienvidu straumi (South stream) apturēšanu, bet arī paziņoja, ka Eiropā vispār vairs nebūvēšot gāzes vadus. Ja Eiropas Savienība (ES) gribot saņemt Krievijas gāzi pa alternatīviem piegādes ceļiem, tad tai turpmāk būšot jāvienojas ar tranzītvalsti Turciju. Krievija Dienvidu straumes projekta izgāšanā vainoja lielo ES birokrātiju, lai gan nevar noliegt, ka sakarā ar dabasgāzes patēriņa kritumu Eiropā un jau ieviestām alternatīvām sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu izskatā, Dienvidu straumes projekts, kura izmaksas lēstas uz 40 miljardiem eiro, pašlaik nevarētu sevi attaisnot arī komerciāli.
Lai nu kā, energopatēriņa, tajā skaitā dabasgāzes, patēriņa kritums nekādi neattiecas uz ES robežvalsti Turciju, kas ar 77 miljoniem iedzīvotāju un 608 miljardu eiro lielo IKP (IKP pieaugums 2014. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 2,8% apmērā, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2013. gadā) turpina attīstīt savu globāli nozīmīgas lielvalsts sapni. Tā kā Turcija pret Krieviju, atšķirībā no Rietumvalstīm, nav ieviesusi nekādas sankcijas, tad tās tirdzniecības apjomi ar šo valsti pēdējā gada laikā esot auguši būtiski, norāda Turcijas eksperti. Savukārt Krievijas gāzes piegādes stratēģijas maiņa, kas Turcijai nākotnē dod izredzes uz 50 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā varēs tālāk pārvadīt Eiropas valstu vajadzībām, dod Turcijai jaunu pozīciju sarunās ar Eiropu. ES pēc Eurogas aplēsēm gadā patērē 462 miljardus kubikmetru dabasgāzes, no kuras 125 miljardus, jeb 27% 2013. gadā saņēma no Krievijas. Jāpiebilst, ka Turcija jau ilgstoši ir vēlējusies pievienoties Eiropas Savienībai, pēc jaunākajām aptaujām šādu soli atbalsta ap 53% Turcijas iedzīvotāju, taču tālāk par muitas ūniju ar ES tā arī nav tikusi, jo Brisele Turcijai pārmetusi pārkāpumus demokrātijas un cilvēktiesību jomās, kas neesot savienojams ar Eiropas Savienības pamatprincipiem.
«Putins savas vizītes laikā Turcijā teica, ka ir iedevis Turcijai dāvanu South stream projekta izskatā, lai tā var spēlēties ar Eiropas Savienību. Putins, acīmredzot, gribētu redzēt Turcijas un Eiropas Savienības attiecību pasliktināšanos,» vērtē Turcijas ekonomikas, tirdzniecības un lauksaimniecības eksperts Balazs Gargija. Viņš gan piebilst, ka Krievijas gāzes stratēģijas maiņa, par gāzes piegādes galapunktu turpmāk paredzot Turciju, nevis Dienvideiropas valstis, gan pašai Turcijai, kuras lielākais dabasgāzes piegādātājs arī tagad ir Krievija, nozīmētu tikai gāzes piegādes ceļu, nevis avota diversifikāciju.
Visu rakstu Turcija gatava gāzes tranzītmezgla lomai lasiet otrdienas, 6. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (12.-13. lpp.)!