Turcijā izcēlušās jaunas sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem pēc tam, kad tiesa izlēma atbrīvot policistu, kurš tiek vainots demonstranta nogalināšanā.
Tikmēr varasiestādes visā valstī veikušas apjomīgas kratīšanas, aizturot vismaz divdesmit cilvēkus, kas saistīti ar piedalīšanos protesta akcijās, vēsta AP. Kopš protesta akciju sākšanās gandrīz pirms mēneša, tajās bojā gājuši trīs demonstranti un viens policists. Vairāki simti cilvēku guvuši ievainojumus, no tiem aptuveni 60 - smagus.
Otrdien Turcijas policija Ankarā veikusi kratīšanas, pārmeklējot protesta akcijās iesaistīto cilvēku mājokļus, un aizturējusi vismaz divdesmit cilvēkus, turot tos aizdomās par saistību «ar teroristiskiem grupējumiem», kā arī par protestu laikā paveiktiem «uzbrukumiem policijai un videi».
Turcijas premjers Radžeps Tajips Erdogans, uzrunājot parlamentu, pavēstījis, ka pret valsti ir vērsta starptautiska sazvērestība un protestus organizē spēki, kas nevēlas pieļaut Turcijas ekonomisko varenību. Līdzīgi notikumi esot novērojami Brazīlijā, sacījis T. Erdogans, uzsverot, ka abas valstis samaksājušas savus parādus Starptautiskajam Valūtas fondam. Pret Turciju organizētajā sazvērestībā, saskaņā ar premjera pārliecību, piedalās arī rietumvalstu masu mediji. «Viņu mērķis ir kavēt demokrātiju, graut Turcijas ekonomiku un tūrismu,» klāstīja T. Erdogans.
Tikmēr Eiropas Savienība nolēmusi nogaidīt ar iestāšanās sarunu atjaunošanu ar Turciju, kas bija paredzētas 26. jūnijā. Sarunu atsākšana pēc Vācijas lūguma pārcelta uz oktobri.
Vācijas nostāju par labu tam, lai sarunu atjaunošana tiktu pārcelta, ietekmējusi Turcijas varasiestāžu rīcība, apspiežot protesta akcijas. Līdzīgu pozīciju paudušas arī Austrija un Nīderlande. Kā norāda Euobserver, Vācijas kanclere Angela Merkele, tuvojoties vēlēšanām, nevēlas riskēt ar balsu zaudēšanu Turcijas dēļ.
Turcijas iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā strupceļā nonāca 2010. gadā pēc Kipras veto, kas to uzlika jo Ankara nepakļāvās prasībām savas ostas atvērt Kipras kuģiem. Februārī Francija pavēstīja, ka vēlas atsākt sarunas par Turcijas pievienošanos ES. Savienība ir vairākkārt norādījusi uz cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijā, kā arī pārāk lielo armijas lomu politikā un konfliktiem ar kurdu minoritāti. Tāpat ES vēlas, lai Turcija savas ostas un lidotas ļautu izmantot Kipras kuģiem un lidsabiedrībām.
Turciju pārņēmušie protesti izcēlās pēc tam, kad varasiestādes gandrīz pirms mēneša vardarbīgi mēģināja izklīdināt demonstrantus, kas bija ieņēmuši Stambulas Gezi parku, protestējot pret tā apbūvi. Protesti drīz vien pārauga plašos nemieros pret T. Erdogana valdības autoritārisma iezīmēm un islamizāciju.