#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Kokosriekstu eļļa izgājusi no modes, un tas liek sarukt tās cenai

Dažādu pārtikas izejvielu cena preču biržās mēdz svārstīties visai strauji. Šo procesu var ietekmēt, piemēram, ražu noteicošie laika apstākļi, kas pēc savas būtības ir visai neparedzami. Tiesa gan, dažkārt kāds pārtikas produkts arī iziet no modes, kas nozīmē, ka palicis milzīgs tā piedāvājums uz sarūkoša pieprasījuma fona. Interesanti, ka viena no šādām izejvielām pēdējā laikā ir kokosriekstu eļļa, kuras cena 12 mēnešos ir sarukusi aptuveni uz pusi. Pasaules Bankas apkopotā informācija liecina, ka vairumtirdzniecības cena kokosriekstu eļļai pagājušā gada nogalē paslīdēja zem 800 ASV dolāru atzīmes par tonnu, kas ir gandrīz par 60% mazāk nekā 2017. gada vasarā.

Šobrīd ražotājiem pārtikas produktu sastāvā nav obligāti jānorāda, kādi tieši augu tauki ir izmantoti, līdz ar to zem šāda nosaukuma var būt gan rapšu, gan palmu eļļa, taču decembrī būs izmaiņas un augu tauku veids būs jāatklāj, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai cilvēki būtu lietas kursā, kāda tieši augu eļļa ir izmantota pārtikas produktu ražošanā, no decembra ražotājiem savās produktu etiķetēs būs jānorāda konkrēti augi, no kuriem eļļa ir iegūta. To paredz Eiropas Savienības regula (Nr.1169/2011). Tas arī izskaudīs esošo situāciju, kad daļai pārtikas produktu uz etiķetes ir norāde «augu tauki», tomēr tālāk nav paskaidrots, vai zem šī nosaukuma slēpjas rapšu, saulespuķu vai palmu eļļa. Šobrīd spēkā esošā direktīva nosaka to, ka ražotājiem nav obligāti jānorāda eļļas veids. Tādējādi daļa pārtikas ražotāju sniedz pilnīgu sastāvdaļu sarakstu, tostarp norādi, ka produkts satur ne tikai augu eļļu, bet konkrētu eļļas veidu, piemēram, rapšu, olīveļļu, palmu eļļu, citi aprobežojas ar nosaukumu «augu tauki». Uz DB jautājumu, vai par pārtikas kontroli atbildīgajam Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir informācija, cik pārtikas produktu sastāvā ir palmu eļļa, cik produktos izmantota, piemēram, rapšu eļļa, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidru atbildi nesniedza, sacīdama, ka «PVD nav nekāda statistikas pārvalde,» tomēr atzina, ka Latvijā pārtikas produktu sastāvā ir palmu eļļa, kas pārsvarā tiek izmantota konditorejas izstrādājumos. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka PVD ievēro prasības un likumdošanu, un PVD inspektori seko līdzi tam, kā tās tiek pildītas praksē. Nākotnē būs izmaiņas, kas vērtējamas pozitīvi, un PVD sekos līdzi izpildei.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Iknedēļas radio programma This American Life atklājusi dzēriena Coca-Cola vairāk nekā simts gadus slepenībā turēto recepti, vēsta ārvalstu mediji.

Kritiķi gan pieļauj, ka tā varētu būt mānīšanās.

Saskaņā ar radio vēstīto populārais dzēriens gatavots no ūdens, cukura, spirta, laima sulas un citām sastāvdaļām.

This American Life tīmekļa vietnē uzskaitītas sekojošas sastāvdaļas: koka ekstrakts, citronskābe, kofeīns, cukurs, ūdens, laima sula, vaniļa, karamele, spirts, apelsīnu sula, citrona sula, muskatrieksta eļļa, koriandra eļļa, neroli eļļa un kanēļa eļļa.

Radio apgalvo, ka uzgājis recepti 1979.gada laikraksta fotogrāfijā.

Atlantā bāzētā Coca-Cola, kura recepti ir glabājusi noslēpumā kopš 1886.gada, gan noliegusi, ka šī ir īstā recepte.

This American Life tīmekļa vietnē, kas piedzīvojusi milzīgu apmeklētāju skaita pieaugumu, tiek piedāvāts iepazīties gan ar recepti, gan fotogrāfijām, uz kurām balstīta šī informācija.

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi, kas apvienojušies biedrībā Rīgas šprotes, atvēlēs vairāk nekā 87,5 tūkstošus latu Rīgas šprotes stenda izstrādēi un realizācijai starptautiskajā izstādē Prodexpo 2012, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Biedrības Rīgas šprotes stenda uzstādīšanu veiks SIA Baltijas eksposerviss.

Izstāde norisināsies nākamā gada februārī Krievijā, Maskavā. Līdz šīs nedēļas vidum šajā pārtikas forumā dalību Latvijas kopstendā bija pieteikuši divi uzņēmumi – SIA Velte L un SIA Grāventāle. Dalību Latvijas kopstendā uzņēmumi var pieteikt vēl līdz oktobra beigām.

Kopstenda nodrošinājumam Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) rezervējusi vietu Latvijas uzņēmumiem ar kopējo platību 160 kvadrātmertri. Ņemot vērā kopējo pieejamo platību un nepārsniedzot to, izstādes dalībnieki tiek nodrošināti ar līdzfinansējumu līdz 50% neaprīkotas platības maksai, kas vienam izstādes dalībniekam nepārsniedz 18 kvadrātmetri. Katram izstādes dalībniekam kopstendā tiek nodrošināts kopīgs un vienots, pilnībā aprīkots stends - dizains, būve, stenda iekārtojums, kā arī produktu paraugu transportēšana.

Vēl pirms pāris gadiem saldējumu ražotāji apgalvoja, ka savas produkcijas gatavošanā augu taukus vairs neizmanto. Šobrīd augu tauki atkal iezagušies atsevišķu saldējumu sastāvdaļās, trešdien raksta laikraksts Neatkarīgā.

Food Union sastāvā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pērn vasaras sākumā Neatkarīgajai atzina, ka «visi saldējumi ražoti no Latvijas piena un krējuma, izmantojot tikai dabiskas sastāvdaļas. Augu taukus uzņēmums saldējuma ražošanā neizmanto jau vismaz divus gadus». Arī Druva Food pārdošanas vadītājs Jānis Muižnieks pagājušajā gadā uzsvēra, ka «Druvas saldējuma produkcija atbilst augstākajiem standartiem. Saldējums ražots no īsta piena, nodrošinot pircējiem plašas izvēles iespējas garšas ziņā, šī kvalitātes zīme laika gaitā ļāvusi cilvēkiem mūsu saldējumu iemīlēt».

Janvārī noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas atraitnis Igors Ivanovs apsūdzēts par uzkūdīšanu uz slepkavību un tās atbalstīšanu mantkārīgā nolūkā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina Db rīcībā esošā informācija, kamēr Ģenerālprokuratūra neatklāj, kādas līdzdarbības formas bijušas katram no četriem slepkavībā apsūdzētajiem. Prokuratūra arī neinformē, pret kurām no izmeklēšanas sākumā apcietinātajām sešām personām kriminālprocess izbeigts. Db noskaidroja: par nevainīgiem atzīti Ivanovu ģimenes šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns, kā arī Sergejs Davidovičs. Pēdējais savulaik bija apcietināts spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavības lietā, taču atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.

Apsūdzības piedāvātais stāsts tomēr ir nesaprotamu detaļu pilns. Pirmkārt, kāpēc L. Antonovam ziemas naktī būtu meklējis patvērumu mežā tā vietā, lai iespējami ātrāk nokļūtu Rīgā. Otrkārt, ja I. Ivanovs, iepriekš iemidzinot suņus, izbrauca no valsts ap plkst. 15 dienā pirms slepkavības nakts, jāsecina, ka dzīvnieki gulējuši vismaz desmit stundas – slepkavība notika ap vieniem naktī. Ekspertīze miegazāļu konstatēšanai suņu organismos veikta tikai nedēļu pēc slepkavības, pēc Db informācijas – paklausot neatlaidīgiem paša I. Ivanova lūgumiem. Treškārt, ja slepkavas ir saistīti ar organizēto noziedzību, izvēlēts pasūtījuma slepkavībām netipisks ierocis – par vītņu šaujamieroci pārveidota, Krievijā ražota gāzes-signālpistole. Db jau rakstīja: nozieguma vietā tika atrastas sešas izšautas lodes, no tām piecas – E. Ivanovas ķermenī, no kurām viena – galvā. Tās raidītas no ieroča, kura kalibrs ir mazāks par 9 mm.

Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests (Россельхознадзор) atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu, ziņo Krievijas medijs Ria Novosti. Lai konstatētu pārkāpuma cēloņus, SIA Rānda produkcijas pārbaudes veiks arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš iepriekšējās pārbaudēs uzņēmumā pārkāpumus nav konstatējis.

[Ziņa papildināta ar PVD komentāru]

Krievijā ir uzsākta pastiprināta kompānijas ražojumu pārbaude. Krievijas uzraudzības dienesta paziņojums nenozīmē, ka SIA Rānda produkciju aizliegts eksportēt uz Krieviju, skaidroja PVD.

«Laboratorijas ekspertīzē noskaidrots, ka benzopirēna koncentrācija ir lielāka par maksimālo pieļaujamo normu, un tas ir Krievijas un Muitas savienības normatīvo aktu pārkāpums,» teikts Krievijas pārtikas uzraudzības dienesta paziņojumā. Tajā arī uzsvērts, ka benzopirēns ir bīstams cilvēku veselībai arī nelielos daudzumos, jo viela organismā uzkrājas.

Savukārt Latvijas PVD pārbaudes laikā tiks pārbaudīta produktu kūpināšanas procesu atbilstība, izmantotie kūpināšanas materiāli, uzņēmuma paškontroles ietvaros veikti laboratoriskie izmeklējumi, kā arī noņemti oficiālie paraugi produkcijas testēšanai.

Jelgavas novada uzņēmums Zekants uzkodu segmentā piedāvā alternatīvu jau ierastajiem kartupeļu čipsiem un sāļajiem riekstiņiem – grauzdētas cūku pupas

Māsas Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa ražo kraukšķīgas cūku pupas ar sāli, oregano un ķiplokiem, bez jebkādām piedevām. «Šī ir uzkoda – tādi kā jaunās paaudzes čipsi. Šie ir veselīgāki nekā tie produkti, kas vārīti eļļā. Esam pievienojušas mazāk sāls – 0,8 gramus uz 100 gramiem produkta, lai to varētu lietot gan sportisti, gan arī mazi bērni. Mūsu mērķis nav izkonkurēt čipsus, bet gan aizpildīt nišu, kas ir mūsējā,» saka Zanda. Veselīgo uzkodu niša šobrīd gūst atsaucību – cilvēki domā, ko ēd, ir gatavi maksāt vairāk par to, kas ir veselīgs. Tāpēc arī augļu un dārzeņu čipsi ir iecienīti. «Visu cieņu – cilvēki sākuši domāt, no kā viņi pārtiek,» saka Zanda. Grauzdē, nevis fritē

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi arī turpmāk varēs ražot šprotes, izmantojot tradicionālo kūpināšanu zivju apstrādes nozarei nozīmīgā produkta ražošanā.

To panākusi Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar zivrūpniekiem pēc ilgstošām un saspringtām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK). EK kompromisa vārdā ir mainījusi savu viedokli par kūpinātu šprotu policiklisko aromātisko ūdeņražu maksimāli pieļaujamo līmeni (MPL) un akceptējusi šprotes kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu MPL līmeni, vēsta ZM. Lai to pierādītu, ZM sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm MPL, kas būtu augstāks nekā pārējām kūpinātām zivīm. «Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi ir daudz darījuši, lai veiktu ievērojamus tehnoloģiskos uzlabojumus un izpildītu Eiropas Komisijas rekomendācijas. Latvija atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas uzrādīto pretimnākšanu, kā rezultātā ir pieņemts veiksmīgs kompromiss, kas pieņemts, ņemot vērā gan patērētāju veselības, gan pārtikas industrijas intereses,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Rīgā durvis vēris jauns ātrās ēdināšanas restorāns Chickenson’s, kura ēdienkartē uzsvars likts uz panētiem un eļļā fritētiem ēdieniem, informē restorāna pārstāvji.

Chickenson’s pārstāvis Ivars Kalvis atzīmē, ka veselīgs dzīvesveids kļūst arvien populārāks, taču cilvēku vēlme sevi palutināt ar ātrajām uzkodām nemazinās.

Jaunā ātro uzkodu restorāna Chickenson’s ēdienkarti pamatā veido panēts un fritēts ēdiens, pagatavots no svaigiem produktiem. Nekas nav pirkts vairumā sasaldēts - ēdiens tiek pagatavots uz vietas restorānā, tai skaitā arī sīpolu gredzeni, frī kartupeļi, vairums mērču un panējums, kas ir neatņemama fritēto ēdienu sastāvdaļa. Chickenson’s ēdienkartes «slavas zāle» atvēlēta fritētām vistiņām un frī kartupeļiem labākajās beļģu tradīcijās - tie pagatavoti no svaigi grieztiem īpašas šķirnes kartupeļiem un fritēti liellopa taukos. Chickenson’s padomājuši arī par veģetāriešiem un vegāniem - pieejama arī ierastā, eļļā fritēto frī kartupeļu versija, salāti, panēts siers, zivs ar frī (Fish & Chips), jūras veltes un tofu.

«Galvenais ir ne tikai labi izskatīties, bet arī labi runāt. Sākumā mūs neviens nopietni neuztver,» intervijā Radio 101 sacīja Santa Kola, dziedātājas Ellas jeb Elīnas Fūrmanes biznesa partnere.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Fūrmane kopā ar savu draudzeni S. Kolu nolēma apvienot spēkus un oktobra sākumā atvēra Dstyle jeb Dionysus Style, kas pa dienu ir restorāns, bet vakarā – klubs.

Biznesa uzsākšana padevusies salīdzinoši viegli – maijā sākts darbs pie kluba izveides, bet jau oktobrī Dstyle vēris durvis, Ella pastāstīja radio. Uz jautājumu, cik gludi noritējusi saskaņošana Rīgas Domē, jaunā uzņēmēja paskaidroja, ka bijusi meitene, kas šīs lietas nokārtojusi. Manā pārziņā bija AKKA/LAA, paskaidroja Ella.

Ne klubā ieguldīto naudu, ne investoru abas jaunās biznesa partneres DB iepriekš neatklāja. Tas esot ārzemju uzņēmējs, kam bija interese par savu klubu Rīgā, bet pašam neesot laika. Investoram gan esot shēma, kā uzņēmējas pakāpeniski atdos naudu.

Jums ir auto, tātad periodiski būs nepieciešamība pēc autodaļām. Var iet uz tuvāko veikalu

vai arī pašam atrast nepieciešamo auto rezerves daļu. Nevienā veikalā uz pasaules navpieejams pilnīgi viss. Tātad skatāmies interneta veikalā, kuru princips ir piedāvāt labākorisinājumu no dažādiem piegādātājiem un dažādām valstīm.

autoSKAN rekomendē sākt ar piedāvājumu izpēti.

Iegādājoties auto detaļas un arī motoreļļas, ielūkojieties vairākās interneta vietnēs.Atšķirīgs būs piedāvājums, cenas, atrašanās vieta (ja vēlaties izņemt preci pats) un vietnes darbības ātrums, rezerves daļu meklēšanas ērtums, sadaļu izkārtojums un vienkārši, vai interneta veikals šķiet simpātisks, vai ne pārāk.

Jums ir ne tikai jānopērk pareizās auto detaļas par iespējami pieņemamāko cenu, bet arījāpārliecinās, ka pastāv atgriešanas politika un garantijas nosacījumi. Ja auto rezerves daļasun piederumi kāda iemesla dēļ ir bojāti, Jums ir jābūt iespējai tos atdot atpakaļ vai nodot tosgarantijas remontā. Ja ir gadījusies kļūda un internetā ir nopirktas nepareizās rezerves daļas,Jums ir jābūt opcijai tās samainīt.

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

«Ir divas sliktākās lietas – degusi automašīna un slīkusi automašīna. Nekad pie jebkādiem apstākļiem neizvēlieties slīkušu automašīnu. Tā jums izmaksās abnormālu naudu, un jūs nonāksiet tādās problēmās, ka jūs gribēsiet tikt vaļā no tā lūžņa,» Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzstāja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs un atklāja, kā lietotu auto pircēji var izvairīties no slīkušas automašīnas iegādes.

Kulbergs norādīja, ka vispirms jāizvērtē, vai automašīnas cena ir atbilstoša tās stāvoklim. «Kaut kas nav kārtībā, ja tu redzi – pārāk mazi kilometri, pārāk labs gads, laba automašīna, bet cena salīdzinoši zema un atraktīva,» raidījumā sacīja Kulbergs. Turklāt slīkušā automašīnā varēs novērot vēl citas pazīmes.

Pirmkārt, pircējam jāpievērš uzmanību eļļai. «Ja eļļā ir nonācis ūdens, tad tu to vari redzēt – eļļa ir balta un ar emulsiju. Ja tas tā nav un eļļa ir pārāk svaiga, atkal kaut kas nav kārtībā. Nu kurš tev pirms pārdošanas pēkšņi mainīs eļļu?» Kulbergs norādīja, aicinot izvērtēt automašīnas pārdevēja nodomus.

Otrkārt, mašīnā var novērot ūdens līmeņa atzīmi. «Ja automašīna ir nonākusi plūdos, tā ir bijusi kaut kādā līmenī. Apskaties iekšpusē arkās, no iekšpuses motortelpā. Vai ir redzams, ka bijis kaut kāds līmenis?» aicina Auto asociācijas prezidents.

Šprotes eļļā dažkārt tiek dēvētas arī par «Latvijas zeltu», un to pašmāju šprotu mīļiem un ārzemniekiem gādā vairāki uzņēmumi. Db.lv viesojās uzņēmuma Gamma-A konservu ražošanas cehos Mangaļsalā, lai aplūkotu, kā top «Latvijas zelts».

Kopumā Gamma-A ražo 140 dažādus konservus, taču populārākās aizvien ir šprotes eļļā. No visas saražotās preces Latvijas tirgū tiek pārdoti vien 1,5 – 2%, parējās šprotes tiek eksportētas.

Šprotes eļļā tiek gatavotas gan no saldētām, gan svaigām zivīm. Lielākoties ražošanā gan tiek izmantotas svaigās zivis, kas pirktas no vietējiem zvejniekiem vai arī ir pašu sazvejotas. Gamma-A rīcībā ir četri lielāki zvejas kuģi Liepājā, kā arī mazāki zvejas kuģi Rīgas jūras līcī, Ventspilī, Rojā.

Kopumā Gamma-A eksportē uz 50 dažādām valstīm, bet lielākais vairums «Latvijas zelta» nonāk Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā un Baltkrievijā. Taču vērā ņemami apjomi tiek tirgoti arī ASV un Izraēlā, bet nesen spēki izmēģināti arī Japānā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

«Kādu dienu Latvijas pilsoņi pamodīsies un ar lielu pārsteigumu uzzinās, ka pret Latvijas valsti ir izsludināts maksātnespējas process un valstij jau ir nozīmēts administrators, bet Valsts kases un Latvijas Bankas priekšniekiem visi pārskaitījumi jāsaskaņo ar tiesas ieceltu administratoru,» laikrakstā Neatkarīgā raksta Juris Paiders.

«Jūs teiksiet, ka tas nav iespējams. Ja veic nelielus sagatavošanās darbus, tad tas ir iespējams,» viņš norāda.

Shēma esot vienkārša. Ir jāatrod kāda valsts iestāde, kuras vadītājs nav samaksājis vismaz 3001 latu lielu rēķinu par nepaveiktu vai nekvalitatīvi veiktu darbu. Tad jāpanāk, lai misters Smits no Zambijas vai Pupkins no Saratovas nopērk prasījuma tiesības. Savukārt Smitam vai Pupkinam ir jāuzraksta pilnvara kādam Latvijas advokātam. Advokātam ir jāuzraksta nemaksātājam brīdinājums par maksātnespējas procesa sākšanu un tas jāiesniedz Saeimā, liekot parakstīties par saņemšanu jebkuram, kas apgalvos, ka strādā valsts labā.

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.