Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Latvija ir laimīgākā valsts pasaulē, jo tās tirdzniecības partneri ir spējuši veiksmīgi atgūties no krīzes, paaugstinot Latvijas eksporta apjomu par vairāk nekā 20%, atsaucoties uz Danske Bank vecākā analītiķa Larsa Kristensena teikto, vēsta BBN.

Latvija beidzot ir ceļā, lai kļūtu par ražotājvalsti, tādu, kas spēj nopelnīt vairāk nekā tērē, ko pierāda Latvijas tekošā konta pārpalikums, sacījis Kristensens.

Pateicoties eksporta pieaugumam, Latvija var uzskatīt sevi par vislaimīgāko valsti pasaulē, un ir svarīgi, lai cilvēki to saprastu, klāstījis analītiķis.

Viņš norādījis, ka krīze gandrīz iznīcināja Latviju, bet, pateicoties lielam darbam krīzes laikā, Latvija izdzīvoja. Tagad Latvijas ekonomika atgūstoties diezgan ātri - Latvijas iekšzemes kopprodukts neaugšot par 10% gadā, kā tas bija pirms krīzes, jo šāda izaugsme neesot ilgtspējīga, bet ilgtermiņā Latvijas IKP varētu palielināties par 3-4% gadā, uzskata Kristensens.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nav nekādas nepieciešamības taupīt epitetus par Latvijas ekonomikas sniegumu pirmajā ceturksnī — tas ir bijis apbrīnojams, jo īpaši, ievērojot pārējā pasaulē notiekošo. Šā gada sākumā ir sasniegts straujākais izaugsmes temps šajā ciklā: gada izteiksmē par 6,8%, sezonāli neizlīdzinātajos datos, saka DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Mūsu valsts šobrīd ir Eiropas izaugsmes līderis ar lielu atrāvienu. Diez vai kādai citai ES valstij izaugsmes temps pārsniedzis 4%, vismaz būtiski. Kā lai te nepiemin, ka nepilnu piecu gadu laikā esam kļuvuši no Eiropas straujāk augošās ekonomikas par straujāk krītošo un atkal par straujāk augošo,» situāciju Eiropas tautsaimniecības kartē ieskicē DNB eksperts.

DNB bankas kopējo 2012.gada izaugsmes tempa prognozi, kura jau pavisam nesen tika paaugstināta līdz 3,5%, šobrīd netiek mainīta, taču katra diena, kurā eirozonas finanšu sistēma nepiedzīvo Absolūto Vētru, tuvina vēl vienu prognozes pārvērtējumu tajā pašā virzienā. Ir aizvadīta jau gandrīz puse no sekojošā — otrā ceturkšņa un šobrīd nekas neliecina, ka mūsu tautsaimniecība būtu iekūlusies lielās nepatikšanās, kaut arī redzamas samērā ticamas izaugsmes piebremzēšanās pazīmes dažās nozarēs, norāda P. Strautiņš.

Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Krievijas finanšu ministra Alekseja Kudrina atkāpšanās var kaitēt Latvijas eksportētājiem un palielināt investoru riskus, jo, iespējams, valsts ekonomiskā politika turpmāk būs nepārdomātāka, atzīst Db.lv aptaujātie eksperti.

«Kudrins līdz šim ir glābis Krieviju no lielām nepatikšanām. Straujās izaugsmes laikā pirms 2008. gada krīzes, kad kāpa naftas cena, Krievijas politiskajā elitē bija daudz cilvēku, kas vēlējās šo naudu iztērēt, taču Kudrins panāca, ka daļa no tās tika uzkrāta. Tas palīdzēja Krievijai salīdzinoši veiksmīgi pārlaist krīzi, pretējā gadījumā viņiem varēja klāties gluži kā Latvijai,» Db.lv skaidroja DnB NORD Bankas Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Līdzīgās domās ir SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, kurš norāda, ka Kudrina realizētā fiskālā politika ļāva mazināt valsts ārējo parādu un izveidot finanšu rezerves, kas bija pozitīvs signāls ārvalstu investoriem.

Pasaules ekonomikas izaugsmes pamati pakāpeniski nostiprinās, taču process nerit raiti, vērojami atslābumi, un tas joprojām ir atkarīgs no vērienīgās ekspansīvās monetārās politikas, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pamazām noslēdzas fiskālās taupības periods gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan Eiropā, bet publiskā sektora parāds joprojām ir ļoti augsts. Ir vērojamas skaidras pārmaiņas pasaules ekonomikas izaugsmes virzošo spēku rindās. Uzsvars no strauji augošajām ekonomikām ir novirzījies uz turīgāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm, saka eksperts.

Taču tas rada jaunus jautājumus, kā dēļ uzmanību nāktos veltīt, lai koncentrētos uz ilgtermiņa globalizācijas, globālās recesijas un krīzes politikas seku izvērtēšanu. Tas ietver pārvērtēt nodarbinātības politiku, ienākumu un turības sadalījumu sabiedrībā, inflācijas virzošos faktorus, centrālo banku politiku, kā arī ilglaicīgi noturīgas zemas izaugsmes (stagnācijas) riskus. Nav šaubu, ka ir pienācis laiks, lai pastāvošais skatījums tiktu pārvērtēts, saka eksperts.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs.

Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē, skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.

Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs.

Noteiktās Krievijas sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet samazinās izaugsmi mazāk nekā par vienu procentpunktu, norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos embargo skarto preču kategoriju eksports uz Krieviju veidoja ap 0,5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, tātad to nevar saukt par graujošu kaitējumu.

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums un to papildinošā epizodiskā informācija viegli pārsteidz, saka eksperts.

Nav šaubu, ka šī gada 2.ceturksnis nebija tas labākais laiks apstrādes rūpniecībai. Jau iepriekš CSP ziņoja, ka rūpniecības izlaide 2.ceturksnī gada laikā auga par 1,8%, bet tie ir kalendāri izlīdzināti dati, tātad ņem vērā darba dienu skaita atšķirības.

Nozares pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Pasaules ekonomikā ir vērojami labvēlīgi apstākļi ātrākai izaugsmei, savukārt eirozonas noskaņojuma rādītāju līmenis augstākais kopš 2011. gada. Tas atsauksies arī labākos izaugsmes nosacījumos Latvijā, secināts SEB bankas jaunākajā ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Kopš globālās ekonomiskās krīzes ir pagājuši astoņi gadi, ko ASV, Eiropa un citi pasaules reģioni pavadījuši izdevumu samazināšanas un restrukturizācijas aktivitātēs. Taču šobrīd ir pazīmes, kas liecina, pasaules ekonomika pāriet jaunā ciklā – investīciju ciklā, ko raksturos vēlme ieguldīt, lai varētu vairāk pelnīt.

Pamazām iezīmējas arī izmaiņas centrālo banku politikā. Sāk noslēgties nulles procentu likmju un naudas drukāšanas posms.

Globālās krīzes cirstās brūces ir apārstētas, un arī centrālo banku politika lēnām atgriežas normālā gultnē. Tas nozīmē, ka naudas drukāšanas un vērtspapīru uzpirkšanas programmu laikmets tuvojas izskaņai, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.