2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

ASV un Klusā okeāna valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ir mēģinājums samazināt Ķīnas ietekmi; ES jāpieņem stratēģiski lēmumi

ASV un Klusā okeāna valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ir vērtējams kā ASV Baraka Obamas ārpolitikas panākums. Šis līgums gan vēl ir jāratificē tā dalībvalstīm, taču vienota tirdzniecības telpa ar ekonomisko jaudu 77,3 triljoni ASV dolāru, kurā sadarbosies ASV, Japāna, Kanāda, Austrālija, Meksika, Malaizija, Singapūra, Čīle, Peru, Jaunzēlande, Vjetnama un Bruneja, nenoliedzami ir vērienīgs projekts. Jautājums, protams, kā šī sadarbība izpaudīsies praksē, jo nevar noliegt, ka šajā līgumā ir apvienotas ļoti dažādas valstis ar ļoti atšķirīgu sociāli ekonomisko vidi. Malaizija, piemēram, tiek dēvēta par cilvēku tirdzniecības centru, Vjetnama apņēmusies atļaut brīvo arodbiedrību darbību, taču tas var nopietni satricināt tās komunistiskās partijas varu, savukārt Bruneja ir pilnībā autokrātiska valsts, kur visa vara pieder sultānam. Tāpēc vēl ir pāragri spriest, kā izveidotā šo valstu partnerība funkcionēs, taču tas vismaz ir solis uz priekšu ASV brīvo tirdzniecības līgumu jomā, jo īpaši tāpēc, ka sarunas ar Eiropas Savienību par līdzīgu līgumu rit smagi un pagaidām nekas neliecina par to, ka B. Obamas valdīšanas laikā šāds līgums ar ES tiks parakstīts.

Eiropas Savienība (ES), Krievija un Ukraina nākamnedēļ Briselē atsāks pārrunas par Maskavas bažām attiecībā uz ES brīvās tirdzniecības līgumu ar Kijevu, otrdien paziņoja bloka amatpersonas.

Brīvās tirdzniecības līgums ir daļa no plašāka 2014.gada ES asociācijas līguma, kuru Ukraina un ES ratificēja pērn.

«Trīspusējās pārrunas starp ES, Ukrainu un Krieviju atsāksies nākamnedēļ, lai iegūtu praktisku risinājumu Krievijas paustajām bažām attiecībā uz padziļinātā un plašā brīvās tirdzniecības līguma ieviešanu starp Ukrainu un ES,» norāda Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis Daniels Rosario.

«Šīs tehniskā līmeņa pārrunas norisināsies Briselē pirmdien un otrdien, un mēs sagaidām, ka šie sakari drīzumā pāries politiskā līmenī,» saka Rosario. Iepriekšējo reizi šādas pārrunas tika rīkotas pērn septembrī.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Eiropas Komisija (EK) otrdien piekāpusies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un atteikusies no paātrinātās ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma apstiprināšanas procedūras, nododot to ratificēšanai nacionālajiem parlamentiem.

Sākotnējā vienošanās tika panākta jau 2013.gada oktobrī, un tolaik EK to nosauca par "vēsturisku sasniegumu transatlantiskajai ekonomikai" un par atspēriena punktu brīvās tirdzniecības līguma slēgšanai ar ASV.

Plānots, ka ES un Kanāda līgumu parakstīs oktobrī, kad tā galīgo tekstu būs apstiprinājušas abas puses. Sākotnēji EK uzstāja, ka līgums, kas pazīstams kā CETA, jāratificē tikai Eiropas Parlamentā, bet no dalībvalstu puses pietiek vienīgi ar apstiprinājumu ministru līmenī.

Ar šo nostāju dalībvalstu līderus EK prezidents Žans Klods Junkers iepazīstināja pagājušajā nedēļā.

Taču daudzu dalībvalstu valdības, saskaroties ar pieaugošu sabiedrības pretestību gan CETA, gan jo īpaši brīvās tirdzniecības līgumam ar ASV (TTIP), paudušas viedokli, ka līgums jāapstiprina arī to nacionālajos parlamentos.

Ņemot vērā eksporta nozīmīgumu Latvijas ekonomikā, mūsu uzņēmēju balsis kopējā diskusijā par brīvās tirdzniecības līgumiem šķiet pārāk klusas

Augstu vilni sit kaislības abos Atlantijas okeāna krastos par ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu, kas tā oficiālā nosaukuma dēļ (Transatlantiskā Tirdzniecības un ieguldījumu partnerība) tiek dēvēts par TTIP. Pirms pāris dienām no Vašingtonas tika ziņots, ka demokrāti ASV Senātā TTIP virzību nobloķējuši bažu dēļ par tautiešu darbavietām, bet jau nākamajā dienā izrādījās, ka turpat Kapitolija kalnā kompromiss tomēr rasts.

Ne mazāk grumbuļains TTIP ceļš ir Briselē, kur ar plaša spektra ekstrēmismu un populismu pilnajā Eiroparlamentā pašlaik tiek formulēta Eiropas attieksme par līgumā apspriežamajiem un neapspriežamajiem jautājumiem, kurus Eiropas Komisijai diskutēt ar amerikāņiem. Pēc saviem novērojumiem, sevišķi Briselē un arī pēc sarunām ar atbildīgiem Vašingtonas ierēdņiem, es tomēr spriežu, ka nekādi šķēršļi nebūs tik kritiski, lai pēc gadiem diviem vai trim šis pasaules vēsturē ambiciozākais tirdzniecības līgums šādā vai tādā redakcijā nestātos spēkā. Ko tiešām nevarēs sarunāt, to izcels atsevišķai diskusijai vai atliks uz vēlāku laiku, bet pats līgums, skeptiķiem spītējot, būs.

«Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir ne tikai tirdzniecības veicināšanas nozīme, bet arī būtiska loma pašlaik, kad Eiropu un pasauli satricinājusi Krievijas Federācijas agresija pret kaimiņvalsti Ukrainu,» uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne trešdien, 18.februārī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti apstiprināja Latvijas prezidentūras mandātu, kas dod tiesības strādāt pie topošā Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības līguma.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienestā norāda, ka līgums būs abpusējs kompromiss, tomēr tas nemazinās ES noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz pārtikas drošumu un kvalitāti - pārtikas piedevu un augšanas hormonu izmantošanu, kā arī ģenētiski modificēto organismu riskiem, komisijas sēdē apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Nevalstisko organizāciju (NVO) un sociālo partneru pārstāvji komisijas sēdē kliedēja izskanējušās bažas par līguma tapšanu slepenībā, paužot gandarījumu, ka sarunas kļuvušas caurskatāmākas. Vienlaikus tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību līdz ar līguma noslēgšanu nemazināt darba tiesību standartus. Tāpat NVO un sociālo partneru pārstāvji pauda gandarījumu, ka tiks veikts pētījums par ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvija varētu būt Eiropā pirmā tirdzniecības līguma ar Kanādu ratificētāja; tā lielākā praktiskā jēga solās būt augstajās tehnoloģijās

Kanādiešiem ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem, intervijā DB saka Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).

Pēc bīstamās iestrēgšanas Valonijas parlamentā ES līmenī, CETA ratifikācija nu ir sākusi ne mazāk piņķerīgu ratifikācijas procesu. Kā uz to raugāties?

Optimistiski. Ratifikācija ES tiešām ir ļoti komplicēta – līgums ir jāapstiprina apmēram 40 nacionālajos un arī reģionālajos līmeņos. Iespaidīgi. Un nedaudz biedējoši. (Pasmejas.)

Ko kanādieši par to saka?

Kanādiešu attieksme ir ļoti pozitīva, jo mums ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL). Pirms daudziem gadiem sabiedrība bija drusku bažīga, kā tas būs – atrasties brīvas tirdzniecības attiecībās ar mūsu lielo Amerikas kaimiņu, jo mūsu ekonomika tomēr ir apmēram astoņas reizes mazāka.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Ne vien ASV muitas nodevas, bet arī atšķirīgie iepakojuma un marķējuma standarti bremzē Latvijas eksportētājus

Līdz ar nesen panākto vienošanos par daudzpusējo Klusā okeāna reģiona sadarbības līgumu ASV valdībai ir brīvākas rokas aktīvāk pievērsties ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumam (angliskais saīsinājums – TTIP). Par gaidāmajām politikas un biznesa aktualitātēm DB sadarbībā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā un Eiropas Komisiju 26. oktobrī rīko konferenci ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums: ieguvumi un riski.

Ne obligāti gludi

Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Koulija savas valsts aktīvo iesaisti TTIP veicināšanā skaidro ar jau ciešajām attiecībām starp Lielbritāniju un ASV. Briti lēš, ka līgums viņu ekonomikai dos papildus desmit miljardus mārciņu gadā. Uz DB jautājumu, vai šis tirdzniecības jauninājums kā jau jauninājumi vispār nenozīmēs arī satricinājumus, vēstniece atzīst, ka sekmīga pielāgošanās jaunajiem nosacījumiem prasīs kādu laiku un «ne obligāti būs pilnīgi gluda». Tomēr tirdzniecības tarifu pazemināšana un atcelšana un tirgus regulējumu saskaņošana paredzami dos izrāvienu jau pašlaik apjomīgajām biznesa attiecībām starp abiem Atlantijas okeāna krastiem. Pašlaik preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums starp ASV un ES ir 2,16 mljrd. EUR dienā, un tas ir saistīts ar 13 miljoniem darba vietu.

Mēdz teikt, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. ASV līderis par eiropieti uzēsties, izskatās, negrib

ASV jaunā prezidenta inaugurācijas balles proviantā nebija ne letiņu skābēto kāpostiņu, ne leišu pildītā cūkas kuņģa un droši vien pat ne beļģu miestiņa (varētu pastrīdēties par Briseles kāpostu piederību kādai nācijai, ņemot vērā, ka tie minēti oficiālajā inaugurācijas maltītes ēdienkartē), nebija arī francūžu varžu ķepiņu vai vācu pipardesiņu. No Eiropas pāri okeānam raugoties, Trampa triumfa galds nepārprotami bija klāts defektīvi, jo no vecā kontinenta labumiem tur nebija ne smakas. Donalds Tramps pat nedabūja satauķēt pirkstus ar mūsu šprotēm. Nedabūja, jo negribēja. Vēl trakāk – pirms pāris mēnešiem viņš sociālajos tīklos demonstrēja savu amerikāņa smaidu privātajā lidmašīnā, ar sudraba galda piederumiem knakstoties ap bezformīgu kotleti, kas izķeksēta no blakus stāvošā Kentucky Fried Chicken plastmasas spaiņa, kas turklāt uzstutēts uz laikrakstu čupiņas, tādējādi uzskatāmi demonstrējot ne tikai lojalitāti Amerikas ātrās ēdināšanas un dzīvošanas kultūrai, bet arī norādot uz žurnālistikas vietu pasaules ietekmīgākās valsts līdera vērtību skalā. Internetā atrodamā inaugurācijas lenča ēdienkarte liecina, ka galdi lūzuši no aizokeāna labumiem (no mūsu puses raugoties), sākot ar Amerikas zemes briedinātiem zemesriekstiem un beidzot ar vietējiem Virdžīnijas gaļas lopu sulīgākajiem gabaliem.

Lielbritānija piektdien paziņoja par brīvās tirdzniecības līgumu ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, kas samazinās muitas tarifus Lielbritānijas pārtikas un lauksaimniecības produktiem.

"Šodien noslēgtā vienošanās sniegs būtisku atbalstu mūsu tirdzniecībai ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, turpinot mūsu ekonomiskās attiecības 21,6 miljardu sterliņu mārciņu (25 miljardu eiro) apmērā, kā arī atbalstot darbavietas un labklājību visā Lielbritānijā," norāda Lielbritānijas starptautiskās tirdzniecības ministre Liza Trasa.

Brīvās tirdzniecības līgums arī paredz, ka Lielbritānijas eksportu uz šīm trīs valstīm būs iespējams veiks bez birokrātijas.

Tirdzniecības līgums galvenokārt koncentrējas uz kaimiņos esošo Norvēģiju, ar kuru Lielbritānijai ārējās tirdzniecības apjoms pērn veidoja 20,4 miljardus mārciņu.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Krievija no nākamā mēneša noteiks embargo pārtikas produktu importam no Ukrainas saistībā ar Kijevas tirdzniecības vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), pirmdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Tādējādi Krievija paplašinās represīvos pasākumus, kas šobrīd noteikti pret rietumvalstīm.

«Šie pasākumi tiks paplašināti, lai iekļautu arī Ukrainu, jo nav panākta vienošanās, kas ņemtu vērā Krievijas tirdzniecības intereses,» norādīja Medvedevs. «Es tikko parakstīju attiecīgu dekrētu.»

Sākot ar nākamā gada 1.janvāri spēkā stāsies Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības līgums, taču Krievija vairākkārt paudusi bažas, ka tas varētu pārpludināt tās tirgu ar Eiropas precēm.

Savukārt pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par brīvās tirdzniecības līguma apturēšanu ar Ukrainu, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

Baltiešiem nav skaidri potenciālie ieguvumi no ASV un ES brīvās tirdzniecības līguma, toties ir bažas, ka lielās valstis nosmels visu krējumu, mūs atstājot zaudētājos

ASV un Eiropas Savienības (ES) Transatlantiskais brīvās tirdzniecības līgums (saīsinājumā T-TIP) daudzās ES valstīs ir karsti apspriests temats. Ir dzirdēti vairāki šim līgumam par labu runājoši argumenti, piemēram, ka tas mazinās birokrātiskos šķēršļus, līdz ar to preču un pakalpojumu eksports abos virzienos varēs plūst raitāk nekā līdz šim. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šī līguma nozīme ir ieguvusi arī politisko dimensiju. Stokholmā speciāli šim līgumam veltītajā konferencē, kurā piedalījos arī es, izskanēja frāzes, ka faktiski T-TIP paredz Eiropas brīvā tirgus paplašināšanu no Bukarestes līdz Honolulu, turklāt to var uzskatīt par tādu kā «ekonomikas NATO» – proti, ja amerikāņi šeit pastiprināti ienāks ar savām investīcijām, tad viņi tās gribēs aizstāvēt, «ja nu kas». Austrumeiropiešu virzienā izskanēja mājieni: vai tad jūs tiešām nesaprotat, ka ar Krieviju nekas vairs nevar sanākt?! Atbildē uz to baltieši un poļi «turēja kopīgu līniju», norādot, ka mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir tāda, kāda ir, un vairākos sektoros, piemēram, transportā un tranzītā, Krieviju mums vienkārši nav, ar ko aizstāt. Taču arī bez Krievijas jautājuma T-TIP runā par vairākām lietām, no kurām pozitīvais efekts Latvijai pagaidām ir diezgan neskaidrs.

Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers šodien plānojis tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai pārrunātu izveidojušos tirdzniecības karu un pārspriestu varbūtējos risinājumus. ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins G20 tikšanās laikā Buenosairesā izteicies, ka gaida no Eiropas Savienības (ES) konkrētu piedāvājumu konflikta risināšanā, tikmēr no Eiropas vadītājiem izskanējis, ka ar pistoli pie krūtīm neesot iespējams vienoties.

Lai nu kā lietas turpmāk virzīsies, skaidrs ir tas, ka alojās tie, kas domāja, ka Baltā nama tviterfans pret Eiropu izdarīs kādus izņēmumus. Kā Donalds Tramps jau iepriekš pierādījis, viņš ir ne tikai gatavs «uzmest» Parīzes klimata vienošanos un Irānas kodolvienošanos, bet arī brīvi izpausties NATO samitā vai tiekoties ar citu pasaules lielvaru vadītājiem. Arguments, ka no tirdzniecības kara neviens nav ieguvējs, arī ne ASV, kur uzņēmumiem šo politspēlīšu dēļ tāpat pieaug izdevumi, šajā konkrētajā gadījumā var arī nestrādāt, ja vien Tramps jutīsies pārliecināts, ka ar šo soli izpilda savu Rust Belt reģiona vēlētāju gaidas. Politiskās ieguvējas no ASV un ES tirdzniecības kara varētu būt vienīgi Ķīna un Krievija.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paudusi nopietnas bažas par iespējām nākamā gada laikā noslēgt Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas vienošanos par tirdzniecības attiecībām pēc Brexit.

Gaidāms, ka Lielbritānija no ES izstāsies 31.janvārī, bet līdz nākamā gada beigām būs spēkā pārejas laika nosacījumi, lai pusēm būtu iespēja vienoties par turpmākām tirdzniecības attiecībām.

"Mani ļoti bažīgu dara īsais laika sprīdis, kas mums dots," Leiena teikusi Francijas laikrakstam "Les Echos" piektdien publicētā intervijā. "Tās nav tikai sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu, bet arī daudziem citiem jautājumiem. Man šķiet, ka abām pusēm sev ir nopietni jāpajautā, vai tik īsā laikā ir iespējamas visas šīs sarunas," viņa paudusi.

"Uzskatu, ka būtu prātīgi gada vidū pārskatīt lietas, lai nepieciešamības gadījumā redzētu, vai termiņš ir jāpagarina," pauda EK vadītāja.

Ja vienošanās par brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību (ES) netiks panākta līdz 15. oktobrim, Lielbritānijas un ES sarunas turpināt nav jēgas, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Jāpanāk vienošanās par brīvo tirdzniecību ar mūsu draugiem no Eiropas Savienības līdz Eiropadomes sanāksmei 15. oktobrī, ja [gribam], lai tā stājas spēkā līdz gada beigām," sacījis Džonsons, kura izteikumus izplatījusi Lielbritānijas premjera kanceleja. "Nav jēgas domāt par termiņu pēc tam. Ja mēs nespēsim vienoties līdz šim termiņam, tad es neredzu, ka starp mums būs brīvās tirdzniecības līgums, un mums abiem tas jāpieņem un jāvirzās uz priekšu," uzsvēris Lielbritānijas valdības vadītājs.

Arī Brisele iepriekš likusi saprast, ka vienošanās par tirdzniecību jāpanāk līdz 15. oktobrim, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams tulkošanai un ratifikācijai. Džonsons sacījis, ka arī gadījumā, ja vienošanās ar ES netiks panākta, Lielbritānija "vareni uzplauks", pat ja savstarpējā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES notiks ar tādiem pašiem noteikumiem kā starp ES un Austrāliju.

Eiropas Komisija vilcinās ar ASV brīvās tirdzniecības līguma publiskošanu. Ja tas tiešām abām pusēm ir tik izdevīgs, kāpēc tāda slepenība?

Kad Eiropas Komisijas pārstāvjiem uzdod jautājumus par ilgi slīpēto un spodrināto transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, kam jānodrošina brīva preču plūsma starp ASV, Kanādu un ES, slavinājumi plūst kā no pārpilnības raga. Tas nodrošināšot izaugsmi un labklājību, mazināšot birokrātiju un izdevumus, kā arī radīšot jaunas darba vietas – vismaz 700 tūkstošus Eiropas Savienībā un kādu miljonu ASV. Vairāku ES valstu pilsoņi gan ir skeptiski par šī līguma solītajām piena un medus upēm un turpina regulāri rīkot protesta akcijas, prasot līgumu pārskatīt vai vismaz atklāt tā saturu. Viņiem pievienojas arī atsevišķi politiskie spēki ES dalībvalstīs, kas var radīt nopietnus šķēršļus šī līguma darbībai.

Latvijā uzņēmējiem pietrūkst informācijas par būtiskāko tirdzniecības un konkurētspēju skarošo dokumentu – ES un ASV tirdzniecības līgumu; tomēr arī uz sanāksmēm viņi pagaidām nesteidzas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik vēl nevar runāt par ES un ASV sarunām par Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju līguma (TTIP) nosacījumiem, līdz ar to tikai pieņēmumu formā var vērtēt iespējamos ieguvumus un potenciālos riskus, kā arī zaudējumus. Aptaujātie rūpnieki vairāk redz potenciālos ieguvumus, kas varētu pavērties līdz ar ievedmuitas atcelšanu Latvijā ražoto preču eksportam uz ASV, kā arī atbilstības novērtēšanas atzīšanu.

Tomēr ir vairāki jautājumi par iespējamām pārmaiņām ES tirgū sakarā ar ASV ražojumu (it īpaši to, kuriem zema pašizmaksa) ieplūšanu. Šīs bažas vēl papildina fakts, ka ASV ir brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu un Meksiku un jautājums par preču izcelsmes formulēšanu – komplektējošās detaļas Meksikā (vai vēl zemāku izmaksu Karību jūras valstīs), montāža (komplektēšana) ASV. Daļa rūpnieku par šo faktiski būtiskāko tirdzniecības un konkurētspēju skarošo dokumentu un sarunām par to vismaz pašlaik neinteresējas. To apliecina arī mazskaitlīgā uzņēmēju saime, kura bija atnākusi uz Ārlietu ministrijas tikšanos LTRK.

Ar iebildumiem un labojumiem ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums tomēr virzās uz priekšu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Visai spraigā diskusijā Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) ir apstiprinājusi rekomendācijas Eiropas Komisijas pārrunu vedējiem par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP). «Par» bija 28 komitejas locekļi, «pret» – 13. Visa EP priekšā rekomendācijas tiks celtas plenārsesijas balsojumam nākamnedēļ, 10. jūnijā. DB novērojumi liecina, ka balsojumam jābūt pozitīvam, tomēr nebūt ne gludo EP diskusiju dēļ tas reizē ir arī signāls EK gan lielākai TTIP sarunu atklātībai, gan nepieciešamībai pēc izvērstas attieksmes tādā strīdīgā jautājumā kā investīciju aizsardzības mehānismi.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Jādomā, ka pēc panāktā Klusā okeāna brīvās tirdzniecības līguma Vašingtona pamatīgāk pievērsīsies Eiropai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Desmit gadus ilgušais process par Āzijas–Klusā okeāna valstu brīvās tirdzniecības zonas izveidi ir noslēdzies. Panāktais Klusā okeāna reģiona sadarbības līgums (angliskais saīsinājums – TPP) apvieno 12 reģiona valstis, ieskaitot ASV, Kanādu un Meksiku, Čīli Klusā okeāna Amerikas pusē un Japānu un Vjetnamu – Āzijā u.c. Tirdzniecības savienības ietvaros, kuru dalībnieces veido vairāk nekā trešo daļu no pasaules ekonomikas apjoma, tiks atcelti muitas nodokļi, radīta vienota kārtība intelektuālā īpašuma aizsardzībā eksportējamajām precēm, un turpmāk ir iespējama arī šo valstu valūtas politikas plānu saskaņošana.

Transatlantiskais līgums sola eksporta iespējas ražotājiem, bet apdraud atsevišķas lauksaimniecības jomas

Latvijas uzņēmumiem ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums (TTIP) pavērtu iespējas vieglāk ieiet ASV tirgū, jo tiktu vienkāršots produkcijas apstiprināšanas process un samazināti ievedtarifi, taču pastāv bažas par iespējamo atsevišķu nozaru apdraudējumu Latvijas tirgū, Lielbritānijas vēstniecības, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un laikraksta Dienas Bizness rīkotajā konferencē «ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums: ieguvumi un riski» pauda tās dalībnieki.

Grūti ieiet

Sarunas par TTIP sāktas 2013. gada jūnijā. Nolīgums paredzēs pakāpenisku savstarpēju preču un pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu un ar tiem saistītu noteikumu liberalizāciju, īpašu uzmanību veltot nevajadzīgu regulatīvu šķēršļu novēršanai, liecina Ārlietu ministrijas sniegtā informācija.