Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Bīstamā augļu koku infekcija bakteriālās iedegas rada būtisku apdraudējumu augļkopības nozarei un sākusies cīņa par dārzu pastāvēšanu.

Lai gan atsevišķi speciālisti norāda, ka apdraudējums skar tikai slimības skartās saimniecības un līdz šim drakoniskie slimības ierobežošanas pasākumi skāruši tikai piemājas saimniecības, kam solītas kompensācijas no 10 līdz 30 Ls par izcirstu augļukoku, otrdien izplatītā atbildīgo dienestu informācija jau liecina par bīstamās slimības klātbūtni vienā no komercdārziem. Zemkopības ministrija budžeta grozījumos jau pieprasījusi 154 224 Ls sērgas ierobežošanas pasākumu īstenošanai. Kā liecina Db aplēses, ja bīstamā infekcijas slimība skartu ābeļu un bumbieru komercdārzus ap 830 ha platībā, tad būtu vajadzīgi vismaz 5 milj. Ls sērgas ierobežošanai un kompensācijām.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Augi ziemu pārcietuši labi vai pat izcili, bet labas ražas prognozes bremzē bažas par laikapstākļu «atriebību» pavasarī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā augļkopji un lauksaimnieki maigo ziemu vērtē ar dalītām jūtām. «Nopirku slēpes, bet sniega nav jau otro gadu! Bet augļkokiem – ziema kā paradīzē,» atzīst augļkopības saimniecības Akmentiņi Lietuvas pierobežā saimnieks Jānis Baltiņš, kurš saimnieko kopā ar Daci Drošprāti, saimniecības Gaidas īpašnieci. Pēc šādas ziemas arī raža sagaidāma laba, norāda J. Baltiņš. Latvijas Augļkopju asociācijas, kas apvieno 400 lielāko Latvijas augļkopju, konsultants par jautājumiem ābolu audzēšanā Guntis Ofkants vērtē, ka ziema parasti nepaiet pilnīgi bez sekām, tāpēc daba vēl varot paņemt savu daļu.

Latvijā šogad augļu un ogu raža ir lielāka nekā pērn, tomēr nozares pārstāvjus uztrauc degvielas un energoresursu sadārdzinājumus, kā arī iedzīvotāju pirktspēja, atzina aptaujātie augļkopji.

Ražas lielums un kvalitāte šogad Latvijas reģionos ir atšķirīga, sacīja Latvijas augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētaja vietnieks un ZS "Pīlādži" īpašnieks Jānis Zilvers.

Viņš skaidroja, ka Kurzemē un Zemgalē, kur nokrišņu ir bijis vairāk, augļi un ogas ir padevušies lielāki, bet Vidzemē ilgstoši sausa laika ietekmē tie ir mazāki. Tāpat lielais mitruma līmenis ir bijis padevīgs ābeļu kraupim un ir saimniecības, kas nav varējušas nosargāt savas ražas. Zilvers arī gan norāda, ka šogad augļu dārziem nav bijuši lieli krusas postījumi.

Tāpat LAA valdes locekle, Saldus novada augļkope un Z/S "Mucenieki" īpašniece Ligita Rezgale stāstīja, ka viņas saimniecībā ogu raža ir padevusies ļoti veiksmīga.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

"Samazinātās 5% PVN likmes atcelšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir ņirgāšanās par nozari. Faktiski, dārzkopības nozare tiks "sabradāta" no valdības puses," uzskata Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

M. Rudzāte atzīst, ka šī gada sezona augļkopības nozarei bijusi izteikti nelabvēlīga. Vēlais un aukstais pavasaris ar gandrīz astoņu dienu ilgu salu maijā burtiski iznīcināja gandrīz visas augļkoku un ogulāju plantāciju ražas. Līdz ar to Latvijā šogad gandrīz nav dzērveņu, melleņu, ķiršu, pavasara aveņu, plūmju, cidoniju un smiltsērkšķu. Zaudējumi bijuši arī tiem zemeņu audzētājiem, kuri ogas audzē uz lauka. Savukārt zemeņu audzētāji, kuri ogas audzē segtajās platībās, saskārās ar strauju karstumu vasarā, kas būtiski saīsināja ražas ilgumu.

"Šis gads ir bijis traģisks neprognozējamo laika apstākļu dēļ. Ne velti nozarei piešķirts atbalsts no Eiropas savienības līdzekļiem, bez kuriem daudziem audzētājiem būs sarežģīti izdzīvot un sagatavoties nākamajai sezonai," pauž M. Rudzāte, atklājot, ka šogad augļkopības nozarē tika piedzīvots 60% ražas kritums, bet atsevišķās saimniecībās pat 90%.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Lai kaut kā risinātu problēmu saistībā ar ārprātīgi lielajām kravas automašīnu rindām uz Latvijas - Krievijas robežpunktiem, savulaik tika nolemts ieviest eirovinjetes jeb maksu par kravu pārvadājumiem pa mūsu valsts teritoriju.

It kā jau doma vienkārša - ja reiz ārvalstu pārvadātāji grib izmantot mūsu ceļus un radīt zināmas neērtības to pašvaldību iedzīvotājiem, kur atrodas robežpunkti, tad par to lai arī maksā.

Diemžēl laika gaitā izrādījās, ka attiecībā uz šo jaunievedumu var attiecināt senu, taču skumju teicienu - gribējām, kā labāk, bet sanāca kā vienmēr. Respektīvi, izrādījās, ka apmēram 80 % no visiem ienākumiem, pērkot eirovinjetes, valstij nodrošinātu nevis dažādas ārvalstu kompānijas, bet gan vietējie pārvadātāji. Turklāt nevis tie, kuri naudu pelna ar starptautiskajiem pārvadājumiem, bet gan, piemēram, zemnieki, dažādi preču piegādātāji utt., kas braukā tikai pa mūsu valsts teritoriju.

Ir grūti iedomāties tehnoloģiju aktualitāti, kas šobrīd būtu pārņēmusi pasauli vairāk nekā mākslīgais intelekts (AI). Jo īpaši pēc ChatGPT izrāviena ir novērota vēl nebijusi investoru interese par AI nišu. Nav brīnums, ka arī kriptovalūtu tirgus seko tendencēm un arvien biežāk ietver AI jaunākajos blokķēdes projektos.

Šajā rakstā skaidrosim, kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgū, kā arī izskatīsim, kuras šobrīd ir perspektīvākās AI kriptovalūtas izdevīgām investīcijām.

Kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgu

AI izmaina un turpinās izmainīt ne vienu vien nišu, un kriptovalūtu tirgus nav izņēmums. AI kriptovalūta atšķiras no citām kriptovalūtām vairākos aspektos, bet galvenokārt ar tās uzlaboto lietderību. Šādām monētām ir iebūvēta AI platforma, kas var būt paredzēta dažādiem izmantošanas veidiem.

Ieguldot šāda veida kriptovalūtās, investori piekļūst ekskluzīvām AI darbināmām programmām. Piemēram, ir kriptovalūtu projekti, kas izstrādājuši savu tirgus izpētes platformu, kas investoram palīdz automatizēt tirdzniecību un pieņemt labākos iespējamos tirdzniecības lēmumus nākotnē.

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

Eiropas komisija (EK) nolēmusi sniegt 125 miljonu eiro lielu atbalstu lauksaimniekiem, kurus negatīvi ietekmē Krievijas noteiktais produktu embargo. Palīdzību saņems tomātu, burkānu, puķkāpostu, kivi, un vēl citu dārzeņu un augļu audzētāji. Tomēr, kā norāda nozares pārstāvji, visticamāk, mūsu lauksaimnieki paliks bešā, jo Latvija un Krievija konkrētos produktus eksportē ļoti niecīgos apjomos, otrdien raksta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Mucenieces Dienai atklāj, ka pagaidām precīzi eksporta apjomi uz Krieviju tieši šai produktu kategorijai netiek izdalīti, vien redzams, ka eksports ir ļoti niecīgs. «Zemkopības ministrs šobrīd vairāk runā par to, kā nodrošināt pēc iespējas lielāku ķēžu atbalstu, lai mūsu zemkopjiem ir, kur realizēt savu produkciju,» norāda Muceniece.

Savukārt asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš pauž sašutumu par EK iecerēto kompensāciju kārtību: «Mēs esam vienotā tirgus telpā. Ja tagad kādām valstīm sniegs atbalstu, citām ne, tā ir tirgus kropļošana. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas eksportēja uz Krieviju. Dārzkopji un augļkopji cīnījās vietējā tirgū un tagad nesaņems neko, bet tirgus jau principā būs pārpildīts ar Polijas un Ukrainas lētajiem dārzeņiem.»

Būvniecības tirgus turpinās attīstīties, taču citā virzienā, secināts būvmateriālu ražotāja maxit veiktajā būvniecības sektora ekspertu aptaujā.

Ja līdz šim lielākā būvniecības aktivitāte notika mājokļu sektorā, tad nākotnē tiek prognozēts, ka pieaugs biroju, tirdzniecības un sakaru ēku būvniecība, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits. Turklāt gan būvniecības uzņēmumiem, gan būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātei, Db.lv informē Inta Poča, A.W.Olsen & Partners pārstāve.

„Pēdējo divu gadu laikā būvniecības sektora attīstības tendences bija vairāk kā progresīvas, un šādu izaugsmi nodrošināja gan augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam, gan arī investīciju pieplūdums,” norāda SIA maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa, piebilstot, ka būvniecības sektoram pienācis laiks mainīties un šajā jomā strādājošajiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kā turpināt attīstīt biznesu pārmaiņu apstākļos.

Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), aģentūru LETA informēja ZM.

Zaudējumu apmērs tiks precizēts rudenī. EK bija lūgusi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 30.augustam iesniegt informāciju par esošo situāciju un sausuma ietekmi uz ražošanu kopuma.

Ilgstošā sausuma dēļ šajā pavasarī un vasaras sākumā zālāju attīstība aizkavējās visā Latvijas teritorijā, norādīja ZM. Saimniecības ir novākušas pirmos pļāvumus, kuru ražība šogad vidēji valstī ir par 54% mazāka, nekā pēdējos trīs gados, turklāt rodas papildu izmaksas, jo ir samazināta zaļmasas ražība un nepieciešams veikt atkārtotus pļāvumus līdz pat rudenim, kā arī zāles zemās ražības dēļ jāpļauj daudz lielākas platības.

Papildu izmaksas saistītas ar papildmēslojumu zālājiem, lai veicinātu to augšanu un varētu veikt atkārtotus pļāvumus, kā arī veicot atkārtotus zālāju pļāvumus un pļaujot lielāku platību kā pagājušos gados, papildu izmaksas rodas par degvielas iegādi, tehnikas apkalpošanu un darbaspēka izmaksām, skaidroja ZM. Parasti Latvijas lauksaimnieki lopbarības sagatavošanu veic uz vietas saimniecībā, savukārt šogad vismaz trešdaļu nepieciešamās lopbarības lauksaimnieki būs spiesti iepirkt tirgū, un jārēķinās, ka šogad lopbarības iegādes cenas palielinājušās par vairāk nekā divām reizēm, nekā tirgus cenu normāla līdzsvara tirgus apstākļos, kas rada būtisku papildu izmaksu pieaugumu.

Mazāka PVN likme vietējiem augļiem un dārzeņiem veicinātu melnā tirgus apkarošanu un legālā tirgus pieaugumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība rīt vērtēs Zemkopības ministrijas projektu svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem no nākamā gada 1.janvāra piemērot samazinātu PVN likmi 5 % apmērā. Augļkopji un dārzeņu ražotāji šādu ieceri vērtē atzinīgi un teic, ka tās akceptēšanas gadījumā gatavi pieciest zaudējumus, kas šogad lēšami 14 miljonu eiro apmērā.

Kā liecina ZM sagatavotais informatīvais ziņojums, PVN likmi paredzēts samazināt no 21% uz 5%. Samazinot PVN likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, būs iespējams panākt pozitīvu efektu, ievērojami mazinot uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, un palielināt legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, secina ZM.

Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē, viss sākas ar vietējiem investoriem, intervijā DB paziņoja Oksfordas universitātes Said Business School profesors Tims Dženkinsons.

Kādēļ uzreiz nevar piesaistīt ārvalstu investoru naudu?

Ja vietējie investori neiegulda naudu investīciju fondos, ārvalstu investors var jautāt sev: «Ja vietējie tur neiegulda naudu, tad kādēļ man būtu jāiegulda?» Ir jāpiesaista ārvalstu investoru nauda, taču tas ir nākamais solis. Pastāv Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, un investīcijām var piesaistīt arī vietējos pensiju fondus. Un tad jau var pievērsties citiem investoriem.

Cik daudz laika aizņem process no ieguldījumu fonda izveides līdz ārvalstu investoru naudas ieguldīšanai?Dažkārt tas aizņem 4-5 gadus. Viņi skatās uz to rezultātu, kuru uzrādījuši pirmie fondi. Ja viss ir kārtībā, var gaidīt, ka viņi nāks.

Līdz 30. novembrim lauksaimnieki var reģistrēt laukstrādniekus.

Sezonas laukstrādnieku modulis ir pieejams LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā – saimniecības sezonas laukstrādniekus var reģistrēt EPS, informē Lauku Atbalsta dienestā (LAD). To var veikt saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms būtiski samazina nodokļu slogu tiem cilvēkiem, kas tiek nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15% apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma. Iepriekš augļkopji un dārzkopji ļoti atzinīgi novērtēja šo kārtību, kas ļauj ātri un vienkārši reģistrēt sezonas darbiniekus.

Apsekojot laukus pirms sinoptiķu prognozētā sala, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi secina, - pagaidām sējumi izskatās labi un ir cerība, ka salu tie spēs pārlaist samērā veiksmīgi.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: «Nekādu riskus nesaskatām ziemas labības laukos, jo labība tajos ir spēcīga un tumši zaļa, kas liecina, ka augs ir labi barots. Savukārt ziemas rapsis, vismaz Zemgalē, jau ir gatavs ziedēt. Labi, ka vēsais laiks šo procesu ir piebremzējis un masveida ziedēšana varētu sākties jaunnedēļ. Tādēļ, ja naktīs tiešām būs tik auksti,kā solīts, apsals vien daži ziedi.»

Prognozētais sals draudus nerada arī tādiem savlaicīgi iesētiem vasarājiem kā pupas un zirņi. Problēmas var rasties ar vasaras miežiem, kas ir jutīgāka kultūra, - augs var apsalt jau pie -2 grādiem. Agronomi gan mierina, ka mieži jau ir labi iesakņojušies, tādēļ apsalt varētu lapas, kuras pēc tam izdzīs no jauna.