Būvniecības tirgus turpinās attīstīties, taču citā virzienā, secināts būvmateriālu ražotāja maxit veiktajā būvniecības sektora ekspertu aptaujā.
Ja līdz šim lielākā būvniecības aktivitāte notika mājokļu sektorā, tad nākotnē tiek prognozēts, ka pieaugs biroju, tirdzniecības un sakaru ēku būvniecība, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits. Turklāt gan būvniecības uzņēmumiem, gan būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātei, Db.lv informē Inta Poča, A.W.Olsen & Partners pārstāve.
„Pēdējo divu gadu laikā būvniecības sektora attīstības tendences bija vairāk kā progresīvas, un šādu izaugsmi nodrošināja gan augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam, gan arī investīciju pieplūdums,” norāda SIA maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa, piebilstot, ka būvniecības sektoram pienācis laiks mainīties un šajā jomā strādājošajiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kā turpināt attīstīt biznesu pārmaiņu apstākļos.
„No ekonomikas attīstības viedokļa, sabremzēšana - bet, protams, ne straujš kritums - būvniecībā bija tikai vēlams, jo tas bija novedis pie tā, ka celtniecības nozare sāka pastiprināti atņemt darbaspēku citām, tajā skaitā uz eksportu vērstām nozarēm, kuras ir ļoti svarīgas sabalansētai attīstībai,” būvniecības sektora tendences analizē Andris Strazds, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs, norādot, ka celtniecības buma periodā arī cenas bija nepamatoti uzpūstas, jo jebkādu neefektivitāti un nesamērīgas prasības attiecībā uz algām varēja iekļaut galaprodukta cenā. Nekustamā īpašuma kompāniju pārstāvji ir vienisprātis, ka būvniecība pavisam nevar apstāties. „Vidējā dzīvojamā platība vienam cilvēkam mūsu valstī ir tikai 27 m2, kamēr Eiropā vidēji tā ir 40 m2 - tā kā būvniecībai vēl ir perspektīvas,” situāciju komentē Jānis Lancers, SIA PBLC valdes loceklis.
Taču tuvākā gada laikā būvniecības apjomi nesasniegs tos apmērus, kādi tie bija 2007.gadā un neviens no ekspertiem nevar konkrēti prognozēt kad un vai vispār būvniecības sektorā būs līdzīga aktivitāte. Runājot par šo gadu, eksperti prognozē nelielu būvniecības apjoma pieaugumu vasaras mēnešos, jo tie būvnieki, kuriem jau iepriekš ir nopirkti apbūves gabali, turpinās ieplānoto projektu attīstīšanu, savukārt tie, kuri savā darbībā nebija nosprauduši ilgtermiņa mērķus, var izrādīties „ārpus tirgus”. „Krīzes situācijas parasti stabilizē tirgu un parāda, kurš ir nopietns, ilgtermiņa spēlētājs un kurš nespēj konkurēt tirgū un tādēļ ir spiests no tā aiziet. Šobrīd tirgus sāk pamazām sakārtoties un no tā aiziet spēlētāji, kas tajā ienāca, lai ātri nopelnītu,” norāda M. Misa.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta dati liecina, ka pieaugumu būvniecības sektorā lielākoties veidos ne–mājokļu celtniecība. „Spriežot pēc 2007.gada 4.ceturksnī izsniegto būvatļauju skaita, var prognozēt, ka 2008.gadā samazināsies mājokļu būvniecība – it īpaši ģimenes māju un daudzdzīvokļu būve, taču pieaugs biroju ēku būvniecība, tirdzniecības un sakaru, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits,” nākotnes attīstības tendences raksturo Santa Liepa, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktora vietniece, piebilstot, ka aktivizēsies ostu un hidrobūvju, maģistrālo cauruļvadu, sakaru un elektropārvades līniju, kā arī rūpniecības kompleksu būvniecība.
Būvniecības sektors ir cieši saistīts ar citām nozarēm, kas dzīvo līdzi šī sektora augšupejai un arī šī brīža kritumiem. Viena no saistītākajām nozarēm ir būvmateriālu ražotāji un tirgotāji.
„Tas būtu paradoksāli, ja, samazinoties būvapjomiem, nebūtu samazinājušies būvmateriālu tirdzniecības apjomi. Konkrēti runājot par SIA maxit - 1.ceturksnī samazinājums ir apmēram 18%. Prognozēju, ka šis būs pārmaiņu gads arī būvmateriālu tirdzniecības sektorā. Tirgus korekcijas apstākļos vislabāk dzīvos tie, kam ir pietiekami resursi, vai kas ir elastīgi savā stratēģijā. Būtiskas izmaiņas varētu notikt to spēlētāju aprindās, kuri ir palielinājuši savas kredītsaistības, balstoties uz cerībām, ka spēs atmaksāt kredītus pateicoties gaišajai nākotnei. Šie spēlētāji pārtrauks savu darbību, vai arī tiks pārņemti no citiem finansiāli spēcīgākiem uzņēmumiem, galvenokārt ar ārzemju kapitālu,” stāsta M. Misa.
„Protams, ka samazinoties būvdarbu apjomam, krītas arī pieprasījums pēc būvmateriāliem. Sevišķi tas jūtams betona piegādātājiem.
Šogad Merks būvlaukumos novērojam, ka arī citi būvmateriāli (piemēram, stikls, akmens vate) tiek piegādāti ātrāk nekā 2007. gadā,” norāda SIA Merks celtniecības direktors Jānis Šperbergs, stāstot, ka pašlaik Latvijas būvniecības nozarei tikai dažus no galvenajiem materiāliem (piem., betonu, kokmateriālus un to izstrādājumus) ražo Latvijā. Visi pārējie materiāli pārsvarā tiek importēti.
Uz nepieciešamību ražot būvmateriālus Latvijā, norāda vairāki eksperti atzīmējot, ka tas būtu ļoti izdevīgi gan ekonomikai kopumā, jo tiktu stimulēta ražošana, radītas jaunas darba vietas, kā arī iegūtu būvnieki, jo būvmateriālus varētu piegādāt savlaicīgāk un tādā veidā uzlabotos kvalitāte. „Lielo būvmateriālu ražotāju ienākšana vietējā tirgū dod mums kā Latvijai savu nozīmīgu vietu globālajā tirgus ekonomikā. Mums kā valstij ir jācīnās par šādām investīcijām, jo nav noslēpums, ka arī citas valstis cer uz tām. Ja mums ir iespēja piesaistīt ārvalstu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū, tad nebūtu prātīgi palikt lepniem un atteikties no šādiem piedāvājumiem,” komentē SIA „maxit” valdes loceklis Mārtiņš Misa, kā iespējamos Latvijas ieguvumus minot nodokļu ieņēmumu pieaugumu, darba vietu skaita palielināšanos, eksporta apjoma pieaugumu, līdz ar to arī tirdzniecības bilances izlīdzināšanos.
Savukārt celtniecības kompāniju pārstāvji neslēpj, ka jo vairāk ir tirgus dalībnieku, jo lielāka konkurence un mazākas cenas. Būvniecības sektoram šobrīd tas var būtiski palīdzēt. Turklāt lielas firmas bieži vien piedāvā arī labāku kvalitāti. J.Lancers uzsver, ka šobrīd ir izveidojusies situācija, kad dominē 3 – 5 lielie tirgotāji, kas nosaka cenu un rodas tendence, ka būvmateriālu cenas ir sasniegušas Eiropas līmeni, taču kā zināms - naudas mums nav tik daudz kā Eiropā.
Saeimā izskatīšanai ir iesniegti grozījumi par Kredītiestāžu un Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Grozījumi paredz izslēgt pantu, kas šobrīd nosaka, ka patērētājiem, kuri vēlas ņemt kredītu virs 100 minimālajām mēnešalgām, obligāti jāveic iemaksa 10% apmērā no plānotā pirkuma summas. Gadījumā, ja grozījumi tiks apstiprināti, bankas un kredītiestādes varēs piedāvāt kredītus 100% apmērā bez pirmās iemaksas.
Nozares eksperti uzskata, ka Saeimas lēmums būs pirmais signāls tiem tirgus dalībniekiem, kas līdz šim atradās nogaidošās pozīcijās. Taču būtiskas pārmaiņas kredītu tirgū šie likuma grozījumi neieviesīs. Baiba Ābelniece, Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste norāda:„10% prasība ir bijusi sāpīga nekustamā īpašuma nozarei un atsevišķām citām saistītām nozarēm – būvniecībai, būvmateriālu ražošanai, sadzīves preču ražošanai tirdzniecībai u.tml. Tomēr ir skaidrs, ka konkrētās prasības atstāšana ir izdevīga pircējiem, kuri šo prasību tomēr spēj izpildīt, jo var cerēt uz izdevīgāku mājokļa pirkuma cenu.”
To, ka 10% pirmās iemaksas atcelšana ir tikai vājš mēģinājums sakārtot tirgu, atzīst arī SIA maxit valdes loceklis: „Spekulāciju izskaušanu būvniecības sfērā vajadzēja plānot jau 2005 gadā un sākt cīnīties ar to 2006 gadā. Nekustamo īpašumu kreditēšanu ierobežot vispār nevajadzēja, tas ir banku sektora bizness. Vajadzēja vērsties pret spekulatīviem darījumiem un nodarboties ar to izskaušanu”.
Šobrīd bankām nav vienota viedokļa, vai tiks veidoti jauni kredītu piedāvājumi, piemēram, kredīts 100% apmērā, tomēr lielākā daļa banku tomēr negrasās atcelt pirmo iemaksu kredītiem. Piemēram, AS Privatbank valdes loceklis Vladislavs Beļskis uzsver, ka šī noteikuma atcelšanai nevajadzētu būtiski ietekmēt dārgā nekustamā īpašuma tirgus attīstību, jo bankas vienmēr bijušas uzmanīgākas pret lieliem kredītiem, un klienta dalība finansējumā ir obligāta. „Taču šī noteikuma atcelšana noteikti pozitīvi ietekmēs vidēja un maza apjoma hipotekāro kredītu attīstību, jo pirmās iemaksas atcelšana noteikti dos bankām iespēju individuāli strādāt ar katru klientu atkarībā no viņa vēlmēm un iespējam,” prognozē V. Beļskis.
Jau vairāku gadu garumā nerimst politiskās kaislības ap jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Tai ir gan daudz pretinieku, gan daudz atbalstītāju, bet viens ir skaidrs – būvniekiem šāda veida pasūtījumi dod labas darba un peļņas iespējas. Taču ar vienu šādu projektu ir par maz, lai palīdzētu būvniecības sektoram, tādēļ eksperti vēlreiz uzsver, ka no valsts puses vajadzētu sekot arī citiem pasūtījuma projektiem – skolām, bērnudārziem, slimnīcām u.tt.
Daļa aptaujāto ekspertu atzīst, ka bibliotēkas celtniecība noteikti ietekmēs būvniecības tirgu un, neanalizējot politisko aspektu – šāda projekta nepieciešamību, droši var teikt, ka tas atdzīvinās nozari. „Ja šī būvniecība būtu uzsākta, piemēram, pirms gada, tirgus pārkaršanas momentā, tas noteikti atstātu negatīvu iespaidu, taču tagad Gaismas pils būvniecība ir vērtējama pozitīvi, jo dos papildus darbavietas un ienākumus,” norāda Māris Grīnbergs, nekustamo īpašumu kompānijas Latio analītiķis.
Arī Līga Kohtanena, Arco Real Estate Jūrmalas filiāles vadītāja, pauž līdzīgu uzskatu, ka bibliotēka ir pietiekami liels projekts. Tādēļ ir pozitīvi, ka valsts vēlas atbalstīt šo nozari, investēt naudu šajā projektā, īpaši situācijā, kad valstī būvniecības tempi ir sākuši buksēt, daudzi projekti paliek tikai uz papīra.
Eksperti min vairākus iespējamos mehānismus, lai aktivizētu būvniecības jomu. Viena daļa ir saistīta ar palīdzību no valsts puses, piemēram, pārdomātiem publiskiem pasūtījumiem, kā arī Eiropas Struktūrfondu finansējuma piesaisti būvniecībai un ražošanas ēku celtniecības atbalstu.
„Valstij ir jāmaina sava attieksme pret celtniecības nozari kopumā – nav skaidras stratēģijas, uz ko tā tiecas, kā tai vajadzētu izskatīties. Tāpēc, pirmām kārtām, vajadzētu sakārtot likumdošanu – būvniecības uzņēmumu reģistrāciju, sertificēšanu, nodokļu politiku,” uzsver Latvijas Būvinženieru savienības Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.
Nozares pārstāvji uzskata, ka valdība tomēr pārāk maz dara, lai panāktu reālas izmaiņas būvniecības sektorā. „Šobrīd valdība vēl nav izdarījusi pietiekoši lielas izmaiņas, lai stimulētu nekustamo īpašumu un būvniecības tirgus atdzīvināšanu. Uzskatu, ka valdībai noteikti vajadzētu apsvērt arī izmaiņas prasībā par obligāto VID izziņu. Tas, protams, ir ļoti labs un iedarbīgs veids kā cīnīties pret aplokšņu algām, tomēr izskatot kredīta pieteikumus VID izziņa bieži vien neataino patiesos ienākumus, kā arī pēc tās nevar spriest par ienākumu stabilitāti. Risinājums varētu būt tāds, ka papildus obligātajai VID izziņai, bankām vajadzētu dot iespēju izvērtēt arī pārējos pircēja ienākumus,” tā Aigars Zariņš, SIA Balsts valdes priekšsēdētājs.
Savukārt M. Misa uz būvniecības tirgus procesiem skatās daudz plašāk - būvniecības jomu aktivizēt atsevišķi, bez kopējās ekonomikas atveseļošanās nevajag: „Šobrīd cilvēkus ir jāmotivē dzīvot, mācīties un pieņemt pārdomātus soļus. Lai kaut ko sasniegtu ir jāstrādā. Pasaulē visu laiku notiek izmaiņas, ja mēs gribam būt efektīvi savā dzīvē, arī mums ir jāiemācās mainīties un pilnveidoties. Ja mēs kā valsts atradīsim savu nišu globālajā ekonomikā, tad mums ir nākotne. Un tad arī aktivizēsies būvniecības procesi”.
Savukārt A. Strazds skaidro, kā paši būvnieki var sev palīdzēt: „Nepieciešams gan uzlabot produktivitāti, gan apzināt eksporta iespējas. Zinu, ka vismaz daži uzņēmumi jau ar to nodarbojas. Profesionāliem spēlētājiem darbs būs vienmēr.”
L. Kohtanena jau tagad ir novērojusi, ka cilvēki izvēlas profesionālu attieksmi un kvalitāti. Piemēram, runājot par apdares materiāliem, ko izvēlas jaunajos projektos, cilvēkiem prioritāra ir kvalitāte. Tie vairs neizvēlas lētas, nezināmas izcelsmes, piemēram, flīzes vai santehniku. Svarīga ir ražotāja reputācija, kvalitāte un garantijas, tādēļ parasti pircējs izvēlas tādu kompāniju produkciju, kas ir pierādījušas sevi darbojoties ilgtermiņā gan Latvijā, gan Eiropā vai pasaulē: „Domāju, ka arī nākotnē saglabāsies pieprasījums pēc kvalitatīviem materiāliem. Naudas vērtība šī brīža ekonomiskajā situācijā ir būtiski pieaugusi, tāpēc iegādājoties nekustamo īpašumu un veicot tā apdari, svarīgi būs, lai izvēlētās lietas kalpo ilgi un sagādā atbilstošu komfortu. Pircēji daudz vairāk pievērsīs uzmanību tam, par ko iztērējuši savu naudu.”
Arī SIA Balsts valdes priekšsēdētājs par situāciju kopumā izsakās, ka vājākie spēlētāji noteikti būs spiesti no tirgus aiziet, paliks spēcīgākie un labākie, kuri spēs nodrošināt augstāko kvalitāti un zemākās izmaksas.
„Ir pienākuši laiki, kad izdzīvo stiprākais. Nākotnē turpinās darboties lielās būvniecības kompānijas, kuru spēkos ir izpildīt valsts pasūtījumus un kuras celtniecības buma laikā spēja radīt pozitīvu priekšstatu pasūtītāju acīs. Tā kā būvniecība nav apstājusies pavisam, bet ir samazinājušies tās apjomi, tad pasūtītājiem ir daudz lielākas iespējas izvēlēties kvalitatīvu un uzticamu būvniecības darbu veicēju. Arī būvmateriālu ražošanas un pārdošanas kompānijām nāksies optimizēt savu biznesu un piemēroties jaunajai Latvijas ekonomiskajai situācijai vai meklēt eksporta iespējas,” nākotnes būvniecības sektora attīstības tendences ieskicē V. Beļskis.
„Runājot par būvniecības tirgu kopumā, var teikt, ka satraukumam un panikai nav racionāla pamata. Ir tikai normāli, ka tirgus attīstās un tajā notiek gan augšupejas, gan lejupslīdes procesi. Tirgus dalībniekiem ir jāmāk pielāgoties situācijai. Šībrīža procesi būvniecības tirgū signalizē par pārstrukturizāciju un jaunu nišu apgūšanu. Ņemot vērā, ka uz valsts atbalstu ne vienmēr var paļauties, svarīgi pašiem atrast izdevīgāko tirgus segmentu, ieņemt tajā stabilu pozīciju un noturēt to ar kvalitatīvu un atbildīgu piedāvājumu,” rezumē SIA maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa.
