Z/s Pīlādži mērķtiecīgi attīsta augļkoku stādu audzēšanu, apgrozījums septiņu gadu laikā audzis vairāk nekā divas reizes.

Siguldas novada z/s Pīlādži pērn strādāja ar 135 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā 2011. gadā, kad apgrozījums bija 50,9 tūkstoši eiro. Savukārt peļņa pērn sasniedza 23 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Saimniecība izveidota 1991. gadā vēl toreizējā valdības vadītāja Viļņa Edvīna Breša laikā, tātad to var dēvēt par Breša saimniecību. «Toreiz bijām, iespējams, vienīgā saimniecība, kas uzreiz nolēma nodarboties ar augļkopību. Lielākajai daļai tolaik bija sava cūciņa, sava gotiņa, tīrums, bet mēs sākām uzreiz ar augļkopību. Toreiz sapratām, ka Latvijā un īpaši Vidzemē trūkst augļkoku un ogulāju stādu. Gribējām iestādīt dārzu, nevarējām dabūt stādus, kas bija milzu deficīts. Bija viena nopietna kokaudzētava Pūrē, taču, kad viņi tirgojās, rindā bija vismaz 50 cilvēki. Aizbraucot pie viņiem, tur gāja vaļā gandrīz kautiņi, lai dabūtu kāroto šķirni. Latvijā tolaik punduru un puspunduru potcelmi bija zināmi, arī pirmās Latvijas laikā tie bija pazīstami, bet praktiski nebija iespējams nopirkt augļkoku stādus uz klona potcelmiem, kas dod ātrāku ražību un ierobežo augumu ābelēm. Tolaik robežas vēl bija vaļā, pats braucu ekspedīcijā uz Ļvovu, vedu veselu kravas auto ar potcelmiem, lai varētu sākt audzēt ābeles lielākā daudzumā augļudārziem,» stāsta z/s Pīlādži saimnieks Jānis Zilvers.

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Saglabājoties ilgstošam aukstumam, Inčukalna krātuve nespētu nodrošināt pieprasīto dabasgāzes apjomu

Lai gan šobrīd Inčukalna krātuve tiek galā ar klientu pieprasījumu pēc dabasgāzes, situācija var kļūt kritiska - Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atzīst, ka gadījumā, ja šī gada janvāris būtu bijis aukstāks vai aukstums ieilgtu, Inčukalna pazemes gāzes krātuve nespētu apmierināt patērētāju vajadzību pēc dabasgāzes, jo krātuves jaudas būtu nepietiekamas. Lai izvairītos no enerģētikas krīzes, šādas situācijas Z.Kotāne aicina risināt preventīvi, ieviešot Latvijā obligātās dabasgāzes uzglabāšanas rezerves.

Viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvenergo gan šādu risinājumu vērtē negatīvi, prognozējot, ka tādā gadījumā gala produkta cena paaugstinātos, bet tirgus kļūtu mazāk likvīds. «Inčukalnam būtu jāstrādā, balstoties uz ekonomiskajiem principiem, ieinteresējot tirgotājus ar atbilstošu cenu piedāvājumu. Ja glabāšana Inčukalnā būtu izdevīgāka, augtu arī pieprasījums. Visur pasaulē ir pieņemts, ka glabāšanas izmaksām ir jābūt zemākām par vasaras un ziemas cenu starpības izmaksām,» skaidro Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš atzīmē, ka apgādes drošuma jautājumi ir jārisina dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram, tāpēc uzlikt šo slogu uz tirgotāju pleciem nebūtu pareizi. «Tas nav tirgotāju pienākums, šī problēma jārisina pašam Conexus, veicot tarifu izmaiņas vai palielinot savu stratēģisko rezervi,» pauž M.Kuņickis.

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Turpmāk Latvijā gaidāms vēsāks laiks, nākamnedēļ varētu sākties šīs ziemas aukstākā daļa, prognozē sinoptiķi.

Šosestdien būs visai saulains laiks, saule uzspīdēs arī svētdien, kad naktī un priekšpusdienā no ziemeļiem virzīsies atmosfēras fronte, atnesot mērenu līdz stipru sniegu. Gaisa temperatūra saglabāsies esošajā līmenī.

Arī nākamās nedēļas pirmajā pusē stiprs sals maz iespējams, vēlāk pieaugs varbūtība, ka gaisa temperatūra noslīd zem -20 grādiem. Pagaidām prognozes ir mainīgas - gan par temperatūru, gan par nokrišņu iespējamību.

Sinoptiķi iepriekš prognozēja, ka lielākais sals un dziļākais sniegs būs ziemas otrajā pusē. Gaidāmais aukstums, kas visvairāk varētu skart Eiropas rietumu un centrālo daļu, lielā mērā saistīts ar izmaiņām stratosfērā, kas sākās decembrī.

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Auto īpašnieka dzīvē var būt dažādi izaicinājumi – daudzi ir saskārušies arī ar jautājumiem vai problēmām, kas saistīti ar transportlīdzekļa akumulatoru.

Ja kādreiz esi pagriezis aizdedzes atslēgu vai piespiedis “Start” pogu, lai iedarbinātu spēkratu un nedzirdi neko vairāk kā tikai centienus iedarbināt auto, tad tas varētu liecināt, ka ir problēma un bieži vien tā ir saistīta ar akumulatoru. Visbiežāk tas notiek nolietota auto akumulatora dēļ. Un te tad jāmeklē iespēja - vai nu uzlādēt akumulatoru vai nomainīt uz jaunu.

Kas ir automašīnas akumulators?

Automašīnas akumulators ir atkārtoti uzlādējama enerģijas uzkrāšanas ierīce, kas nodrošina elektroenerģijas padevi dažādām transportlīdzekļa sastāvdaļām un sistēmām.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS «Conexus Baltic Grid» aizsācis diskusiju par ilgtspējīga Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) darbības modeļa izveidi, informē uzņēmums.

Ja netiks ieviests jauns darbības regulējums, pastāv risks, ka nākotnē krātuve nespēs izpildīt tai uzticētās valsts nozīmes stratēģiskā objekta funkcijas, nodrošinot Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Par dzīvotspējīga risinājuma nepieciešamību pēc AS «Conexus Baltic Grid» iniciatīvas rīkotajā konferencē «Pazemes dabasgāzes krātuves ieguldījums piegādes drošības problēmu risināšanā», aizvadītajā nedēļā diskutēja nozares eksperti un lēmuma pieņēmēji. Konferences laikā tika apskatīta gan aktuālā situācija Latvijas tirgū, gan arī uzklausīta starptautiskā pieredze no Francijas, Ungārijas, Polijas, kur dabasgāzes krātuves operatori ir saskārušies ar līdzīgām problēmām, kādas tās ir šobrīd Latvijā. Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka risinājums būs jāatrod.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Elpu aizraujoši dabasskati, dziļa garīgā pieredze, kalni, budistu tempļi un mūki, kā arī unikāla kultūra – ja tas viss jūs uzrunā, tad ceļojums uz Tibetu ir īstais galamērķis, ko iekļaut savā pasaules iepazīšanas plānā.

Gaiss ir vēss un plāns, skatienam paveras klinšainas kalnu grēdas. Izņemot vēju, vienīgās skaņas, ko dzirdi, ir mūku dziedājumi zemās balsīs un svētceļnieku lūgšanu murdoņa. Klosteros uz tevi pilnīgā klusumā un mierā veras milzīgas, zeltītas Budas statujas, ko apspīd jaku tauku sveces. Tādi ir mani pirmie iespaidi, nonākot Tibetas senajā galvaspilsētā Lhasā.

Taču ir vēl arī citi iespaidi, kas saistās ar pamatīgām un teju vai nebeidzamām ķīniešu ierēdņu un robežsargu organizētām drošības un pases kontrolēm, pirms vispār tiek saņemta atļauja iebraukt Tibetas autonomajā reģionā. Šis nav gluži tas ceļojums, kurā savā nodabā var brīvi klīst apkārt, ļaujoties tikai savai personīgajai izzināšanas kārei, – nāksies rēķināties ar Ķīnas valdības akreditēta tūrisma biroja pārstāvju klātbūtni. Taču mūsu gadījumā šī pieredze bija pozitīva – vietējais Tibetas gids runāja labā angļu valodā un ar lielu entuziasmu iepazīstināja ar skaistākajām un ievērības cienīgākajām Tibetas vietām, ko savā aptuveni nedēļu garajā ceļojumā varējām pagūt apskatīt.

Mums ir korumpēta valdība. Visticamāk, zviedru un amerikāņu banku korumpēta valdība, kura, kā redzējām, ne mirkli neaizstāvēja Latvijas intereses ļoti grūtajā situācijā, kādā mūsu valsts nonāca pēc ASV Valsts kases finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) paziņojuma 13.februārī.

Kopš tā laika Latvija ir zaudējusi miljardu eiro mēnesī, kas aizplūda no Latvijas bankām. Taču galvenais zaudējums, ko cieš Latvijas pilsoņi, bizness un valsts reputācija, ir pašlaik notiekošā banku patvaļa attiecībā uz kontu slēgšanu. Kontu var slēgt katram uz aizdomu pamata.

Nodarīt zaudējumus, aizturēt līdzekļus kontos, graut uzņēmējdarbību uz aizdomu pamata – tā ir tiesiskas valsts graušana pašā saknē, tās vietā radot subjektīvisma vājprātu un milzīgas korupcijas un afēru iespējas gan banku darbinieku līmenī, gan valsts ierēdņu līmenī. Ar korupciju pie mums parasti saprot elementāru kukuļdošanu. Arī tā tagad varēs uzplaukt banku sektorā, kurā ir apdraudēts katrs uzņēmējs un pilsonis, kam subjektīvi var radīt problēmas ar kontiem, bet, protams, tikpat subjektīvi var paskatīties uz katrām aizdomām citādi.

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Ogu raža šogad Latvijā varētu būt lielāka nekā pērn, norāda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Pēc viņas teiktā, ja pēkšņi neuznāks liels sals, tad šogad pietiekošā daudzumā ienāksies ļoti laba melleņu, zemeņu, dzērveņu un aveņu raža, kas varētu pārsniegt iepriekšējā gadā ievāktās ogu ražas apmēru.

"Ja ziemā būtu bijis aukstums, būtu draudējis izsalšanas risks, bet ziema bija bez sniega un viss ir kārtībā," sacīja Rudzāte.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja piebilda, ka arī ķiršu raža šogad varētu būt laba, ja vien salnas ziedēšanas laikā nebūs kaitējušas konkrētās saimniecībā.

Vienlaikus viņa pauda bažas, vai visu izaudzēto izdosies novākt labas ražas gadījumā. Ogu lasīšanu nav iespējams automatizēt, jo daudz ogas nevar vākt ar kombainu. Tajā pašā laikā jau iepriekšējos gados ir saasinājies darbaspēka trūkums augļu un ogu nozarē, un būs liela problēma arī šogad. Arī ar bezdarbnieku piesaisti ogu lasīšanas darbiem nesekmējas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šie cilvēki nevēlas darīt šo darbu neatkarīgi no samaksas. Tāpat ir potenciāls arī labai augļu ražai, ja vien bites augļkokus būs pietiekami apputeksnējušas.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem.

SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu.

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.

Slēpošanas trases šogad varētu būt atvērtas līdz pat Lieldienām, informē Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.

«Mūsu pieredzē šis ir pirmais gadījums, kad pat martā vēl iespējams pieražot sniegu, jo tuvojošais aukstums un ziemas atgriešanās marta otrajā pusē patiešām ir reta parādība,» viņš saka.

Asociācijā norāda, ka par spīti vēlam sākumam šogad ziema ir bijusi intensīvākā un aukstākā pēdējo piecu gadu laikā, turklāt ilgtermiņa prognozes liecina, ka ziemīgie laikapstākļi pēc nelielā pārtraukuma šogad varētu saglabāties neierasti ilgi - līdz pat marta beigām. To savā labā ir izmantojušas arī slēpošanas trases, saražojot sniega rezerves vairāk nekā jebkuru gadu un nodrošinot ilgāku slēpošanas trašu darbību.

Gan «Riekstukalnā», gan «Milzkalnā» sniega rezerves pašlaik esot pietiekamas, arī Siguldas trases ir nodrošinājušās ar sniegu garai sezonai, tas pats arī Cēsu trasēs - «Žagarkalnā» un «Ozolkalnā». «Žagarkalnā» uzkrāti pat 15 000 kubikmetru sniega, ko zem speciāla materiāla iespējams saglabāt visu vasaru, līdz pat nākošās slēpošanas sezonas sākumam.

Jau šo piektdien, 9.februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā tiks atklātas XXIII Ziemas olimpiskās spēles un pilsētā vēl noris pēdējie sagatavošanās darbi tām.

Spēļu nevainojamu norisi apdraud lielais aukstums, kas iestājies pilsētā – pašlaik tur ir aptuveni mīnus 20 grādu liels sals. Sinoptiķi prognozē, ka spēļu atklāšanas dienā varētu būt par desmit grādiem siltāks. Taču, pat jā tā notiks, ir lielas iespējas, ka Phjončhanas olimpiskās spēles varētu būt vienas no aukstākajām vēsturē, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Olimpiāde Dienvidkorejā notiks no 9. līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Lasi Vēl:

Olimpiskais ciemats Dienvidkorejā

FOTO: Dienvidkorejas sporta būvju krasie pretstati

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.