Viss ir labs, kas labi beidzas, tā acīmredzot nospriedis a/s Latvijas gāze (LG) lielākais akcionārs Vācijas kompānija E.ON Ruhrgas International GmbH. Proti, vairs nav nekāds noslēpums, ka šis uzņēmums vēlas doties prom no Austrumeiropas, tostarp Latvijas, priekšroku dodot tālākiem un ne tik ļoti kontrolētiem tirgiem.
Protams, kā jau jebkurš uzņēmums, arī E.ON Ruhrgas darbojas, atbilstoši savām interesēm jeb tam, kā īpašnieki uzskata par nepieciešamu. Jautājums, šobrīd ir par to, kas acīmredzot jau visai drīzā nākotnē notiks ar 47,23% LG akciju, kas šobrīd pieder E.ON Ruhrgas? Šo akciju irmpirkuma tiesības ir Latvijas valstij, bet...
Protams, ņemot vērā, ka šogad valdība samaksāja Liepājas metalurga īpašnieku savulaik ņemto kredītu vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, pretī neiegūstot neko, E.ON Ruhrgas prasītie 100 miljoni latu par teju pusi akciju pelnošā uzņēmumā nemaz nešķiet tik liela summa. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas valstij no līšanas biznesā vajag turēties pa gabalu. Paanalizējot notikumus pagātnē, kļūst skaidrs, ka ar neskaitāmiem skandāliem ir bijuši apvīti dažādi uzņēmumi, kuros pietiekami lielu daļu ir kontrolējusi mūsu valdība, un daudz kas ir atrisinājies drīz pēc tam, kad valstij piederošās kapitāldaļas vai akcijas ir nonākušas privātās rokās. Vēl jo dramatiskāk viss parasti izvēršas tad, ja Latvijas valsts ir nevis simtprocentīgs īpašnieks, bet gan ir sasaistījusies ar privāto partneri, uzņēmuma akcijas sadalot līdzīgās daļās. Nereti šādos gadījumos notiekošais vairāk atgādina nevis normālu saimniecisko uzņēmuma darbību, bet gan sliktu latīņamerikāņu ziepju operu ar aizdomām par neuzticību, greizsirdības skandāliem, trauku plēšanu un visbeidzot – šķiršanās scēnām. Tātad diez vai valstij vajadzētu izmantot šīs savas pirmpirkuma tiesības. Savukārt, ja to neizdara valsts, nākamie piedāvājumi E.ON Ruhrgas jāizsaka divām ar Krievijas kapitālu saistītām kompānijām, attiecīgi – Gazprom un Itera.
Kas mainīsies gadījumā, ja Adriana Dāvja vadītais uzņēmums nonāks divu Krievijas kompāniju ietekmē? Visticamāk, nekas. Pirmkārt, gāzes tirgus Latvijā joprojām tiek regulēts. Otrkārt, Latvijai piegādātās gāzes cenas formula jau šobrīd ir atkarīga no tā, kā savā starpā ir vienojušās Latvijas un Krievijas valdības. Treškārt, Krievijas valsts budžets vistiešākajā mērā ir atkarīgs no naudas par pārdotajiem energoresursiem, un tādējādi diez vai Gazprom vēlēsies mainīt līdz šim iedibināto kārtību. Vienīgais, kam šāda scenārija īstenošanās gadījumā no valsts puses būtu jāpievērš pamatīgāka uzmanība, ir gāzes piegāžu drošība. Redz, nav noslēpums, ka Latvijā esošie gāzes vadi tiek uzturēti ar vācu pedantismu, bet tieši Vācijas akcionāri vēlas LG pamest.
Citiem vārdiem sakot, būtu vērts pievērst uzmanību tam, lai, piemēram, ekonomija nenotiek uz kvalitātes rēķina un Latvija neierindojas starp tām valstīm, kur gāzes vadu eksplozijas nav nekas neparasts.