Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma
Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.
Vairāki uzņēmēji atzina, ka saistībā ar to ir ļoti daudz neskaidru jautājumu. Ir arī tādi, kuri nevēlas, lai to uzvārdi būtu masu medijos, taču norāda, ka jautājumi ir saistīti ar normatīvu piemērošanu. Neskaidrības ap SEN ieviešanu uzsver arī SIA Ziedi JP īpašnieks Juris Pilveris. «Šobrīd ir pieņemts likums, bet nav skaidri kritēriji. Neviens uzņēmējs neko nevar saprast. Piemēram, par skaitītājiem – kur tos novietot, ko tas dos? Jautājām Ekonomikas ministrijai, tur saka – vērsieties Lauku atbalsta dienestā Tur atkal skaidro, ka skaitītājiem jābūt, bet skaidrības nav nekādas,» sūrojas J. Pilveris. Savukārt SIA Druvas Unguri valdes priekšsēdētājs Teovils Stengrevičs atzina, ka 5 % SEN likme nav nekas neiespējams, tikai nedaudz darba jāiegulda. Uzņēmums startējis, vadoties pēc MK noteikumiem Nr. 221, kas paredzēja, ka siltums obligāti būs jāizmanto, un tas arī notiek. Z/s Līgo īpašnieks Jānis Vinters atzīst, ka viņa vadītā saimniecība atbilst 5 % SEN likmes saņēmēja statusam un ar to problēmu neesot. Taču nav saprotams, kāpēc par atskaites periodu tiek noteikts viens mēnesis. «Viens mēnesis kā atskaites periods nav pareizs, ir jābūt vismaz vienam gadam. Viena mēneša laikā var būt dažādi apstākļi, kas pēkšņi var mainīt izejvielu sadalījumu,» – tā J. Vinters.
Izejvielu lieta
«Uzņēmēju bažas nav radušās no zila gaisa, bet gan konstatējot SEN likuma un attiecīgo MK noteikumu pretrunas, kā arī viegli interpretējamus nosacījumus, kas uzpeld, aizpildot Lauku atbalsta dienestam paredzēto pieteikumu veidlapu,» situāciju vērtē zvērināts advokāts Kristaps Ābelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka viegli interpretējamie parametri 5% SEN likmes piemērošanai ir par resursiem. Proti, ir prasība, kādai jābūt izejvielu proporcijai, cik daudz un no kurienes tās drīkst iegādāties. Tomēr nekur neesot teikts, kādā laikā šī proporcija ir nosakāma – gada griezumā, pusgadā, ceturksnī, mēnesī, nedēļā, dienā vai stundā. K. Ābelis atzīst, ka kontrolētāji var uzskatīt – procentuālajai atbilstībai izejvielu pusē jābūt gan dienā, gan gada griezumā, taču tā ir būtiska atšķirība. «Šīs atstātās brīvās interpretācijas dēļ var gan nekvalificēties 5% SEN nodokļa likmei, gan zaudēt tās piemērošanas tiesības,» brīdina K. Ābelis. Viņš atgādina, ka, iesniedzot pieteikumu par 5% SEN piemērošanu, šī izejvielu proporcija tiks pārbaudīta pēc grāmatvedības dokumentiem un, ja būs vērojama kaut vai vismazākā nobīde, tad nebūs tiesību piemērot samazināto nodokļa likmi. «Ir jau arī tādi SEN maksātāji, kuriem elektroenerģijas ražošanas licence izsniegta pirms vairākiem gadiem ar izejvielu citādā proporcijā, nekā to prasa pašreizējais likums, skaidro K. Ābelis. Viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir ieteikums uzņēmējiem pārskatu nesniegt par 2013. gadu, bet gan, piemēram, par šā gada janvāri.
Vēl viens klupšanas akmens 5% SEN likmes saņemšanai varot būt likumā un noteikumos paredzētās radikāli atšķirīgās prasības par saražotās elektrības blakusprodukta – siltuma – izmantošanu. «Likums prasa, ka ne mazāk kā 70% no koģenerācijā iegūtā siltuma jāizmanto augu veģetācijas nodrošināšanai segtajās platībās, kas ir ne mazāka par 5000 m2, vai siltums jāpiegādā saisītajam ražotājam, kurš arī šo siltumu izmanto, savukārt valdības noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, par lietderīgo siltumenerģiju atzīst tikai to, kura ir pārdota,» sarežģīto situāciju skaidro K. Ābelis. Faktiski, ja vērtē pēc šiem valdības noteikumiem, tad, viņaprāt, elektroenerģijas ražotājiem no biogāzes 5% SEN likmes saņemšanai siltums ir jāpārdod pat tad, ja ir Latvijas mērogiem ļoti liela siltumnīca.
Minēto normu brīvās improvizācijas dēļ arī vairākiem uzņēmējiem ir radies viedoklis, ka 5% SEN juridiski atļauto nodokļa likmi faktiski daudzi piemērot nevarēs, kas veicina aizdomas par to, ka šādas prasības apzināti iestrādātas normatīvos. «Tas liecina, ka viss ir noticis lielā steigā,» uzskata K. Ābelis. Viņaprāt, šobrīd valdībai šajos diskutablajos un dažādi interpretējamos jautājumos ir jāievieš skaidrība ar grozījumiem. Lai arī kritikas bultas tiek raidītas Ekonomikas ministrijas virzienā, tomēr attiecīgo noteikumu projektu izstrādājuši Zemkopības ministrijas darbinieki. Jāņem vērā, ka tobrīd šo ministriju vadīja pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Tomēr zīmīgi, ka attiecīgos MK noteikumus līdzās tā brīža premjeram Valdim Dombrovskim zemkopības ministres vietā parakstījusi toreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele. Diskusijas par šajos noteikumos ietverto ir bijušas gana karstas, tomēr formulējumi ir sarežģīti, kas apgrūtina to izpratni. Ir arī viedoklis, ka ar grozījumu izdarīšanu vienos vai otros MK noteikumos vēl nevajag steigties, bet esot jāsagaida LAD pārbaudes un tajās konstatētais un tikai tad jālemj par izmaiņām normatīvos. Ir arī viedoklis, ka šis normatīvu prasību kalambūrs ir speciāli radīts, lai samazināto – 5% – SEN likmi pēc iespējas grūtāk būtu saņemt tiem, kuri subsidēto elektroenerģiju ražo no biogāzes. Protams, pastāv iespēja tiem, kuri sākotnēji būs maksājuši 10% lielo SEN, bet vēlāk pierādījuši, ka tomēr viņiem pienākas 5% SEN, vēlāk prasīt pārmaksātā nodokļa atmaksu.
