Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Piecu gadu laikā nav atrasts veids, kā pagarināt sertifikātus personas datu aizsardzības speciālistiem, viņi zaudēs darbu vai būs spiesti atkārtoti apmeklēt kursus .

Šādā paradoksālā situācijā šobrīd ir nonācis pirmais personas datu aizsardzības speciālists, kuram beidzies 2008. gadā iegūtā sertifikāta piecu gadu termiņš un kurš nav tiesīgs turpināt darbu šajā jomā. «Diemžēl šāds liktenis nedraud tikai vienam vien speciālistam, jo šogad sertificētā personas datu aizsardzības speciālista apliecības termiņš beigsies vēl sešiem, kuri ir sava veida ķīlnieki Datu valsts inspekcijas (DVI) un Tieslietu ministrijas (TM) neizdarībai,» situāciju skarbi vērtē Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Nu jau vairākus gadus Latvijas valdība domā dažādus variantus, kā konsolidēt valsts budžetu, nereti šā mērķa sasniegšanai izvēloties absurdus, neefektīvus vai pat tautsaimniecībai nelabvēlīgus pasākumus. Tajā pašā laikā neizprotamu iemeslu dēļ faktiski tiek ignorēta iespēja mēģināt paņemt teju vai zemē gulošu naudu. Runa ir par bēdīgi slvenajā tā saucamajā Ventspils naftas cauruļvadā esošo bufernaftu, kuras izsūknēšanu nu ir sākusi kompānijas LatRosTrans.

Pirmkārt, īsti nav skaidrs, vai šis cauruļvads nesāks strauji bojāties brīdī, kad bufernafta būs izsūknēta. Protams, var teikt, ka Ventspils cauruļvads netiek izmantots jau vairākus pēdējos gadus, tomēr tas nenozīmē, ka tā izmantošanu nebūtu iespējams veikt kaut kad nākotnē. Jāatgādina vien tas, ka tieši Polocka - Ventspils cauruļvada iespējamā izmantošana ir tikusi apsvērta saistībā ar Venecuēlas naftas transportēšanas iespējām caur Ventspili uz Baltkrieviju.

Otrkārt, kaut kādā mērā fascinējoša ir Latvijas valdības attieksme pret šobrīd notiekošo procesu. Proti… LatRosTrans ir sācis bufernaftas izsūknēšanu, lai gan savā finanšu pārskatā šim produktam ir piešķīris apzīmējumu «iespējamais aktīvs». Tas nozīmē, ka šī nafta varbūt arī pieder LatRosTrans. Taču tikpat labi tā minētajam uzņēmumam var piederēt tikai daļēji vai nepiederēt nemaz. To pašu varētu teikt arī par Balkrieviju vai Latvijas valsti.

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Ir bažas, ka FKTK nozīmēto pilnvarnieku «darba laikā» no Krājbankas tika veikts 1041 maksājums par 41,7 milj. latu. Bez jebkādas izsoles par 224 tūkstošiem latu Satiksmes ministrijai pārdeva vienu no bankas būtiskākajām komercķīlām – 46% airBaltic akciju, faktiski samazinot aktīvus un padarot bankas sanāciju neiespējamu.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauda Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņas Centrs) un Latvijas Krājbankas kraha parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis.

«Diemžēl šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība pierāda kārtējo paradoksu. Proti, ievēlētiem tautas priekšstāvjiem, aizbildinoties ar slepenību, netika sniegta visa informācija un skaidrojumi par daudziem dīvainiem notikumiem ar Latvijas Krājbankas uzraudzību, krahu, FKTK iecelto pilnvarnieku rīcību attiecībā uz pārskaitījumiem. Protams, komisijas rīcībā bija publiski nepieejami materiāli, taču arī tie dod pamatu apšaubīt valsts amatpersonu rīcību atbilstoši tiesiskuma principiem,» intervijā pauda A. Elksniņš.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Lai arī pēdējo piecu gadu laikā būtiski par 22,4% sarucis uzņēmumu skaits ar negatīvu pašu kapitālu, tomēr šādu kompāniju kopējais skaits 2023. gadā bija 35 086.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Proti, ar negatīvu kapitālu 2021. gadā bija 40 978 uzņēmumi, turklāt vidēji uz vienu kompāniju negatīvais pašu kapitāls bija 88 155 eiro, kamēr 2023. gadā pie mazāka skaita ar negatīvu kapitālu esošo uzņēmumu vidējais apjoms uz vienu kompāniju pat pieaudzis līdz 97 811 eiro. Jāņem gan vērā, ka 2022. gadā vidēji uz vienu uzņēmumu negatīvais pašu kapitāls bija vēl lielāks – 101 022 eiro. Lursoft IT secina, ka samazinās šādu uzņēmumu īpatsvars pret kopējo reģistrēto uzņēmumu skaitu. Piemēram, 2019. gadā ar negatīvu pašu kapitālu strādāja 38,76% no visiem uzņēmumiem, 2021. gadā to īpatsvars bija sarucis jau līdz 35,55%, bet pērn – līdz 31,97%. Jānorāda, ka laika periodā kopš 2019. gada ar negatīvu pašu kapitālu strādājošu uzņēmumu skaits samazinājies par nedaudz vairāk kā 10 tūkstošiem kompāniju.

Vērot kalendāru, svārku garumu vai skaitīt izdzerto aspirīnu

Lielākajai daļai investoru neklājas labi ar kādu aktīvu pareizo akciju pirkšanas vai pārdošanas brīžu izvēlēšanos. Tiesa gan, vilinājums īstenot tādas ieguldīšanas stratēģijas, kas sola pārspēt to, ko piedāvā kopējais tirgus, tāpat daudziem ir pietiekami liels. Tādējādi zināmu uzmanību vienmēr piesaista dažādas tirgus anomālijas, kuru izmantošana teorētiski ļautu nopelnīt vairāk.

Šādus spriedumus aktualizējusi oktobra izskaņa.

Tā saucamais Halovīna efekts vai stratēģija paredz, ka pēc šiem svētiem jāpērk akcijas, lai tās atkal pārdotu jau nākamā gada maijā.

Proti, investoriem akciju turēšana novembra-maija periodā vēsturiski sanākusi izdevīgāka nekā maija-novembra periodā, kura ietvaros savukārt derētu padomāt par drošāku finanšu aktīvu (obligāciju) īpatsvara palielināšanu.

Viena kļūda ir būt bezrūpīgam, bet otra - uz drūmāku finanšu tirgu fona krist panikā.

Šobrīd ieguldītājiem ir jāgatavojas tam, lai tie pārdzīvotu svārstīgu 2019. gadu, ko noteiks dažādu faktoru kopums, piemēram, tirdzniecības kari, procentlikmju izmaiņas un kaut vai pats pieņēmums, ka buļļu tirgus un arī visa globālās biznesa cikla izaugsmes stadija atrodas savā vēlīnajā posmā. Tirgus pētnieki skaidro – tas, visticamāk, nozīmēs, ka vairāk lēmumu tiks pieņemti emocionāli un arī visu kopējo tirgu lielākā mērā varēs ievainot kādi uz emocijām balstīti izpārdošanas uzplūdi.

Par lielo neskaidrību liecina arī tas, ka pēdējā laikā daudzu tirgus analītiķu paredzējumi par nākamo gadu, piemēram, tajā pašā akciju tirgū ir visai atšķirīgi un pamatā svārstās starp ļoti liesu pieaugumu un pieklājīgu optimismu. Iepriekšējo gadu laikā viss, kas bija jādara, lai tiktu klāt pienācīgiem (drīzāk – izciliem) guvumiem, bija - jāatrodas tirgū. Daži eksperti joko – labi pelnīt varēja arī piedzērušies mērkaķi. Tas, kam šobrīd piekrīt gandrīz visi, ir tas, ka ceļš uz priekšu būs krietni bedraināks.

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu, nožēlas pilnu atskatu uz vēsturiskiem notikumiem, kas, kā vēlāk izrādās, ir bijuši lielu iespēju brīži, mēs mēdzam iztēloties savu rīcību, ja vien attiecīgajā brīdī būtu bijuši informētāki, aktīvāki un arīdzan darīt gribošāki.

Patlaban šāds brīdis ir cilvēkiem, kuri dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, jo Eiropas Savienība (ES) šo māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro. Izklausās daudz, bet ar šo naudu pietiks labi ja 5% no aptuveni 20 tūkstošiem novecojušo namu, kuros dzīvojam mēs, mūsu vecāki un, iespējams, dzīvos arī mūsu bērni.

Teju 70% cilvēku Latvijā dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, – daudzi no viņiem namos, kas būvēti pagājušajā gadsimtā, ir novecojuši, pat bīstami, jo to atjaunošanā līdzekļi līdz šim nav ieguldīti. Lielākā «aizķeršanās» daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmās kopš to ieviešanas allaž ir bijusi un paliek iedzīvotāju skepse vai pasivitāte. Namos, kur kāds uzņemas iniciatīvu – klausās, skaidro, stāsta, pārliecina –, rēķins par siltumu vēlāk ir samazinājies pat uz pusi. Spilgts piemērs ir nams Rīgā, Bauskas ielā 63. 2015. gadā tika renovēts viens no šīs ēkas korpusiem, un pagājušā gada decembrī izmaksas par apkuri tajā bija divkārt zemākas nekā nesiltinātajā korpusā. Izmaksu starpība ļauj segt renovācijas izmaksas, bet nākotnē tas būs jūtams izmaksu samazinājums ik mēnesi. Nerunājot jau par nama vizuālo izskatu un dzīvokļu tirgus vērtību, kas siltinātos namos ir vidēji par 30% augstāka.

Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.

SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors Andrejs Domkins sarunā ar “Dienas Biznesa” žurnālistu Māri Ķirsonu atklāj, kā valstī valdošā birokrātija ierobežo koksnes izmantošanas attīstību būvniecības nozarē. Analītisku un zinātnē balstītu lēmumu pieņemšana ir izšķiroša tagad, pirms Latvija kļūst tikai par izejmateriālu eksportētāju, tā vietā, lai ļautu attīstīties kokrūpniecības nozarei.

Skaties video un uzzini vairāk par izaicinājumiem kokrūpniecībā, Latvijā un pasaulē īstenotajiem projektiem koka būvniecībā un veidiem, kā sekmēt nozares attīstību.

Video apspriestās tēmas:

Konteineri un intermodālie pārvadājumi ieņem aizvien nozīmīgāku lomu dzelzceļa pārvadājumos, kas dažādās pasaules valstīs ir attīstīti atšķirīgi, III starptautiskajā reģionālajā dzelceļa biznes forumā «Stratēģiskā partnerība 1520: Baltijas reģions» uzsvēra Railway Gazette International galvenais redaktors Kriss Džeksons. Viņaprāt, tas ļauj dzelzceļam atgriezties augstas vērtības kravu pārvadājumu tirgū. Taču tam ir nepieciešama augsti attīstīta infrastruktūra, ieskaitot loģistikas centrus.

Privātie uzņēmumi pašlaik vēl ir kūtri

Privāto uzņēmumu veselības apdrošināšanas tirgu bīda darba devēju cīņa par speciālistiem.

Ražošana

Kokrūpnieki šogad turpina labot trekno

Kokrūpnieku neto apgrozījums šogad pārsniedzis iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts 2008. gadā.

Iegāž sarkanās līnijas

Kā jau tas bija paredzams, Valsts prezidents Andris Bērziņš jaunās valdības veidošanu uzticējis pašreizējam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība). Uz DB jautājumiem par potenciālo koalīciju atbild viens no Vienotības līderiem - Saeimas deputāts Jānis Reirs.

A/s Limbažu siers pēc dīkstāves divos gados ir uzņēmis apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2012. un 2013. gadā a/s Limbažu piens nostāvēja dīkstāvē, bet 2013. gada oktobrī to iegādājās viens no uzņēmuma akcionāriem Ēvalds Putniņš. Piena pārstrādes ražotne Limbažos ieguva jaunu nosaukumu - Limbažu siers. Šobrīd 70% no a/s Limbažu siers saražotās produkcijas ir cietais siers, bet 30% - industriālais krējums, no kura gatavo dažādus produktus, piemēram, kuļ sviestu vai izmanto saldējuma ražošanai. «No uzņēmuma saražotā cietā siera, ko pasaulē pazīst kā Parmezānu (Parmigiano-Reggino), Latvijā paliek tik, cik melns aiz naga, aptuveni 1-2%,» stāsta a/s Limbažu siers valdes priekšsēdētājs Ē. Putniņš.

Atjaunojoties aktivitātei publiskajā sektorā, tostarp apjomīgiem valsts iepirkumiem, aktualizējas jautājums par efektīvu iepirkumu procedūru un kļūdām, ko turpinām pieļaut. Lai arī piedāvājumu izvēles kritērijs iepirkumos pārsvarā gadījumu ir zemākā cena, iepirkuma regulējuma noteikumi nosaka piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Trīs atziņas – par mēbeļu iepirkumu «grābekļiem».

Iztrūkst tirgus un cenu priekšizpētes. Nākas secināt, ka piedāvājuma izvēles kritērija «zemākā cena» izvēle ir pamatota ar pieejamā finansējuma nepietiekamību, kas rodas tādēļ, ka projekta īstenošanas sākuma stadijā netiek pievērsta pienācīga uzmanība mēbeļu iepirkumam nepieciešamajam finansējumam. Tirgus izpētes un līgumcenas priekšizpēte netiek veikta vispār vai tiek veikta nepietiekami. Publicētās paredzamās līgumcenas nereti nav objektīvas un, visticamāk, balstās uz pasūtītāja informāciju un pieredzi. Taču tas ne vienmēr ir pietiekami, jo katra projekta izmaksas ietekmē arī konkrētā līguma mēbeļu daudzums, izpildes termiņš u.c.

Kamēr vieni kurn, ka grandiozās nodokļu izmaiņas Latviju iegāž (vācu investoru viedokļi 18.12. DB), citi apgalvo pretējo, proti, ka nodokļu sistēmas rekonstrukcija valsti burtiski izraus no bedres. Sausais pārmaiņu atlikums gan būs redzams nākamgad ap šo laiku, kad abas puses varēs izdarīt secinājumus par to, ko īsti nesusi valdības milzīgā vēlme nodokļu reformu ne tikai «uzrakstīt», bet arī steigšus ieviest. Kāds iekodīsies uzvarētāja tortē, cits apsūkās zaudējuma kauliņus.

Tas sasaucas ar šī paša datuma citu DB publikāciju, kurā Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Marta Jaksona izsaka savu vērtējumu par vecās nodokļu sistēmas gulšanos uz plastiskās ķirurģijas galda. Viņa intervijā būtībā pasaka atslēgas frāzi šīm «par» un «pret» krustugunīm. Neticami īsā laikā, tam veltot mazāk par 12 mēnešiem, izmaiņas tika akceptētas. It kā steigā, it kā baidoties nokavēt. Pēc M. Jaksonas domām, pie apsveicama darbības ātruma pasprūk jautājumi par kvalitāti. Izmaiņas ne tikai tapa ļoti straujā tempā (un šoreiz patiešām nevaram pārmest bieži pieredzēto politizētu lēmumu procesa īstenošanas smagnējību), bet arī tikpat strauji tika noteikts spēkā stāšanās laiks no 2018. gada janvāra – kā ar mietu pa pieri tiem, kam uz karstām pēdām jāspēj, nesametoties kājām, dancot pēc jaunās nodokļu reformas stabules. Tādēļ Ārvalstu investoru padome Latvijā iepriekš aicināja valdību reformu ieviest tikai no 2019. gada, dodot laiku sagatavoties un atvieglojot jaunās kārtības akceptēšanu ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Latvija ir daļa no globālajiem procesiem, tāpēc jaunas nodokļu politikas ieviešana Latvijā faktiski nozīmē – jauna nodokļu politika, kas no pirmās dienas konkurēs plašākā reģionā un pirmkārt Baltijā. Pieaugot nodokļu likmēm vai sarežģījot to aprēķināšanu, kas iet rokrokā ar birokrātisko darbību nastu, investoru skatieni var novērsties uz kādu no kaimiņvalstīm. Skaidrs, ka jauna nodokļu politika prasīs lielāku grāmatvežu «upurēšanos», tomēr jācer, ka tā neprasīs arī valsts pārvaldes aparāta «uzpumpēšanu», lai tiktu ar to visu galā.

Lai kompensētu realizācijas apjomu kritumu Dienvidaustrumāzijā, SIA Stenders strādā pie jauniem produktiem, cer audzēt muskuļus Krievijas un Eiropas tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad SIA Stenders apgrozījums būs aptuveni 7 miljoni eiro, kas ir par vienu miljonu eiro mazāk nekā pērn, peļņa netiks gūta, pat iespējami zaudējumi, informē SIA Stenders vadītājs Jānis Bērziņš. Ir sarukuši uzņēmuma produkcijas realizācijas apjomi Dienvidaustrumāzijā.

«Jau, sākot darbību Singapūrā, zinājām, ka konkrētā tirdzniecības vieta būs pagaidu risinājums, tā tika plānota kā atspēriena punkts tālākai attīstībai gan Singapūrā, gan visā Dienvidaustrumāzijā. Mums bija svarīgi nokļūt šajā reģionā, lai varētu virzīt attīstību tālāk, diemžēl viss nesanāca tik gludi, kā bija plānots. Liela nozīme bija arī Singapūras kopējo ekonomisko rādītāju kritumam, tostarp samazinājās mazumtirdzniecības apgrozījums, ko ietekmēja gan Ķīna, gan interneta tirdzniecības tempu pieaugums. Pašlaik notiek sarunas par tirdzniecības atsākšanu Singapūrā, jo nepilna gada laikā esam stiprinājuši zīmola kopējo atpazīstamību Āzijas valstīs,» stāsta J. Bērziņš.

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.