Vērot kalendāru, svārku garumu vai skaitīt izdzerto aspirīnu
Lielākajai daļai investoru neklājas labi ar kādu aktīvu pareizo akciju pirkšanas vai pārdošanas brīžu izvēlēšanos. Tiesa gan, vilinājums īstenot tādas ieguldīšanas stratēģijas, kas sola pārspēt to, ko piedāvā kopējais tirgus, tāpat daudziem ir pietiekami liels. Tādējādi zināmu uzmanību vienmēr piesaista dažādas tirgus anomālijas, kuru izmantošana teorētiski ļautu nopelnīt vairāk.
Šādus spriedumus aktualizējusi oktobra izskaņa.
Tā saucamais Halovīna efekts vai stratēģija paredz, ka pēc šiem svētiem jāpērk akcijas, lai tās atkal pārdotu jau nākamā gada maijā.
Proti, investoriem akciju turēšana novembra-maija periodā vēsturiski sanākusi izdevīgāka nekā maija-novembra periodā, kura ietvaros savukārt derētu padomāt par drošāku finanšu aktīvu (obligāciju) īpatsvara palielināšanu.
Pieejamie dati liecina, ka iepriekšējo 50 gadu laikā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība no novembra līdz aprīļa beigām vidēji ir palielinājusies aptuveni par 7%. Tas ir spīdošs sniegums, ja to salīdzina ar akciju sniegumu periodā no maija līdz oktobra beigām – šajā gada daļā iepriekšējo 50 gadu laikā vidēji ASV S&P 500 indeksa vērtība ir palielinājusies aptuveni par 1%. Turklāt šāds Halovīna efekts vērojams ne tikai ASV. Bieži bijis tā, ka vasara finanšu tirgos ir volatīlāks periods un rudens pirmajos mēnešos notikuši vieni no lielākajiem akciju sabrukumiem vēsturē (sākušās dažādas krīzes). Līdz ar to zināmā mērā ir saprotama tirgus dalībnieku stratēģija, kas paredz šo maija-novembra (neieskaitot) laiku pārziemot.
Pārsvarā finanšu jomas eksperti gan teic, ka pārlieku lielas uzmanības pievēršana šādām kalendārām sakritībām, kuras apvij bezgala daudzas dažādas teorijas un kurām nav kāda pārliecinoša izskaidrojuma, nav vēlama. Tas var daudziem likt pieņemt ātrus uz kādiem faktiem nebalstītus lēmumus un tirgoties biežāk. Nereti tieši šāda biežākā tirdzniecība (tad naudu lielākā mērā apēd arī tirdzniecības komisijas) un pareizo punktu meklēšana ir tas faktors, kādēļ aktīvo investoru guvumi, neskatoties uz to centieniem, gluži kā par spīti, ir mazāki nekā kopējā tirgus sniegums. Tiek norādīts, ka investoru bieži vien iegāž pārspīlēta reakcija, piemēram, uz akciju izpārdošanas uzplūdiem, kas galu galā ir īslaicīgi. Recesijas un akciju cenu sabrukumi gan mēdz būt krietni retāka un īslaicīgāka parādība nekā tirgus kāpumi.
Vērtspapīru tirgū novērojami arī vairāki citi interesanti kalendārie efekti. No tiem var minēt, piemēram, tā saucamo Santa Klausa akciju ralliju ap Ziemassvētkiem.
Visu rakstu lasiet 4. novembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
