Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.
Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.
Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".
Plāns līdz brīdim, kad dabū pa seju
Proti, daudziem dzijušas iepriekšējās finanšu krīzes traumas, un risks ir, ka tas atkal sējis zināmu pamatu pārāk lielai pašpārliecībai. Viņš atgādina, ka no 2007. gada akciju cenu pīķa līdz 2009. gada martam, kad bija vērojams zemākais ASV akciju cenu punkts, šī tirgus kopējā vērtība bija sarukusi par 55%. Turklāt starptautiskajos tirgos šis kritums tuvojās 60%. Savukārt šobrīd vērojama situācija, kad daudziem vērtspapīru mijējiem šie zaudējumi daļēji aizmirsušies. Dž. Cveigs izceļ, ka tipisks investors nu atbild, ka iepriekšējās finanšu krīzes laikā zaudējis aptuveni 20% līdz 25%. Tāpat arvien lielāks akciju mijēju skaits dažādās aptaujās norādot, ka līdzīga krituma (kā tas bija 2008. gadā) apstākļos uzpirktu akcijas, lai gūtu labumu no lētākas to iegādes. WSJ eksperts teic - varot saprast, kādēļ daudzi izvēlas bloķēt šādas savas sāpīgas atmiņas. Tiesa gan, ja atmiņā minimizēti šādi iepriekšējās krīzes zaudējumi, pastāv risks, ka tiks pārvērtēta spēja būt tik drosmīgiem tad, kad pienāks nākamie nozīmīgie sarežģījumi.
Jau rakstīts, ka, atbildot uz kādas aptaujas jautājumiem, ir viegli norādīt, ka būsi dzelžains ilgtermiņa investors vai arī, ka akcijas (vai kādus citus aktīvus) braši sāksi iegādāties gadījumā, ja to cena saruks par 10%, 20% vai pat 40-50%, un tādā veidā gūsi lielāku labumu no lētiem pirkumiem un situācijas, kad šo aktīvu vērtība atkal sāks celties. Tiesa gan, jau daudz grūtāk kaut ko tādu ir īstenot realitātē, kad tirgū ilgi dominē spilgta sarkanā krasa, visi runā par jaunu finanšu krahu, darbavietu cirpšanu, sāk parādīties pārdomas par pietiekamiem līdzekļiem ikdienišķiem tēriņiem un, piemēram, ģimene lūdz, lai vairs šajās liesmās nesadedzini vēl lielāku naudas apmēru. Tiek norādīts - tad risks vairs nav jēdziens - tas ir kļuvis par emociju. Šajā ziņā var citēt slaveno bokseri Maiku Taisonu: «visiem ir plāns līdz brīdim, kad tie dabū pa seju».
Prognozes ir vien nesenās pagātnes projekcijas
Ļoti izplatīta parādība ir, ka cilvēki nākotni vērtē pēc nesenās pagātnes. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī finanšu tirgi, kuru aplēses (arī profesionāļu) par nākotni visai bieži mēdz būt nesenās pagātnes projekcijas. Piemēram, 2009. gadā daudzi gaidīja, ka procentu likmes kāps, inflācija atgriezīsies, ASV dolārā cena saruks, izejvielu cena pieaugs un ASV akcijām klāsies smagnēji. Populārs bija viedoklis, ka pasaules kārtība noteiks zemākus guvumus gan no akciju, gan obligāciju tirdzniecības (jeb turpināsies daudzmaz ierastais).
Tā vietā procentu likmes nu noslīdējušas līdz nekad vēl neredzēti zemam līmenim, inflācija ir pazudusi no dienaskārtības, ASV dolārs ir kļuvis spēcīgāks, izejvielu cena ir stagnējusi vai sarukusi, un ASV akcijas ir demonstrējušas gluži vai neapstādināmu vērtības pieaugumu (šī desmitgade tām ir viena no pašām veiksmīgākajām vēsturē). Faktiski pilnībā apgāzti arī daudzi citi tā laika finanšu tirgus dalībnieku bāzes paredzējumi.«Pagātnes skatīšana caur rozā atpakaļskata spoguli ir tas, ko psiholoģi sauc par pozitīvo ilūziju. Tas var palīdzēt uzturēt pārliecību pat tad, ja tā nav gluži pamatota. Tas var būt labi garīgajai veselībai, bet bīstami ieguldījumu portfelim.
Ja esat aizmirsuši, cik viegli pirms desmit gadiem pakļāvāties kādām populārākajām stratēģijām, tad jums arī šodien varētu būt nosliece ieguldīt pašās sakarsušākajās lietās. Daudzas no šīm "karstajām tendencēm" tagad ir pilnīgi pretējas tam, kādas tās bija pirms 10 gadiem. Protams, tirgus tendences - gluži kā pēc pulksteņa - nemainās ik pēc 10 gadiem, un nav nekādas garantijas, ka nākamie 10 gadi atkal būs citādāki. Tomēr tad, kad grasāties likt likmi uz to, ka nākotne būs tāda pati kā pagātne, būtu vērts atcerēties, ka šī desmitgade nebija tāda, kā to pirms 10 gadiem paredzēja investori» skaidro Dž. Cveigs.
Jāatceras - vēsture liecina, ka periodisks akciju tirgus sabrukums ir norma, un, ja esi nopircis akcijas, tu paraksties uz to, ka piedzīvosi šādus satricinājumus. Jau rakstīts - vainojot visus citus, izņemot sevi, vērojama tendence nemācīties no kļūdām, un netiek pieņemts arī fakts, ka šādi kritumi tomēr šim tirgum ir raksturīgi. Eksperti vairākkārt norādījuši, ka daudzus investorus iegāž neturēšanās pie plāna un mēģinājumi nenokavēt kāpumus un izvairīties no kritumiem. Tie norāda, ka fondi masveidā parasti tiek pirkti tad, kad tiem jau kādu laiku gājis ļoti labi. Savukārt tad, kad to cena aug mazāk strauji (piem., par kopējo tirgu), daudzi metās savas fonda daļas pārdot. Rezultātā investoriem ir daudz mazāki guvumi vai pat zaudējumi salīdzinājumā, piemēram, ar tā paša fonda uzrādītajiem rezultātiem.