2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Ja rudenī augs saslimstība ar Covid-19, tad plānotajiem ierobežojumiem jābūt vienkāršiem, ceturtdien nozaru ministru un valdības partneru veidojošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš sanāksmē klātesošos informēja par rudenī īstenojamu stratēģiju gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 atkal pieaugs.

Pavļuts uzsvēra, ka stratēģija paredz jau vasarā novērst epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos rudenī, lai, rudenī, piemēram, vakcinēti pakalpojumu sniedzēji apkalpotu vakcinētus klientus. Viņš norādīja, ka visas patlaban pieejamās vakcīnas pret Covid-19 ir efektīvas pret jaunajiem vīrusa paveidiem. "Jāvirzās uz to, ka strādājam vakcinēti, tāpēc ir jāmobilizē sabiedrība un komersanti vakcinēties," uzsvēra Pavļuts.

Vienlaikus ministrs brīdināja, ka gadījumā, ja situācija pasliktināsies, tad nozarēm būs jāgatavojas strādāt ierobežotos apstākļos, rēķinoties ar attiecīgu valsts atbalstu.

Aktīvu pārvaldes grupa Invalda INVL uzsāks pirmo publisko fiksētas procentu likmes obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā privātajiem un institucionālajiem ieguldītājiem Baltijas valstīs.

Emisijas termiņš ir 3 gadi. Obligāciju gada procentu likme tiks noteikta 7-8 % robežās un paziņota pēc izvietošanas pabeigšanas. Procentus ieguldītājiem izmaksās reizi pusgadā.

Ar šo obligāciju emisiju Invalda INVL plāno finansēt savas vispārējās korporatīvās vajadzības, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

"Šī ir pirmā reize, kad publiski emitējam obligācijas, jo vēlamies, lai mums būtu diversificēti parāda kapitāla avoti un vienlaikus sniegtu iespēju tajā piedalīties visiem ieguldītājiem, kas darbojas Baltijas valstīs, tostarp privātajiem ieguldītājiem," saka Invalda INVL izpilddirektors Darius Šulnis.

Privātie un institucionālie ieguldītāji Lietuvā, Latvijā un Igaunijā varēs iegādāties līdz 10 000 uzņēmuma obligāciju ar nominālvērtību 1 000 EUR. Minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR. Obligācijas tiks publiski piedāvātas līdz 12. jūnija plkst. 13:00. Invalda INVL publisko obligāciju emisiju organizē Šiaulių Banka un finanšu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar INVL Family Office zīmolu. Obligāciju pilnvarnieks ir auditorkompānija Audifina.

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Koncerna Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmums Enefit Green publicējis uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņojis par reģistrēšanos IPO akciju iegādei, kas ilgs līdz 2021. gada 14. oktobrim.

Paredzams, ka tirdzniecība ar Enefit Green akcijām Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā varētu sākties 2021. gada 21. oktobrī.

Akciju sākotnējā publiskajā piedāvājuma apjoms ir līdz 115 miljoniem eiro, ko veido jaunas Enefit Green akcijas ar kopējo vērtību līdz 100 miljoniem eiro un uzņēmuma Eesti Energia sekundārās akcijas 15 miljonu eiro vērtībā. Pamata scenārijs paredz, ka tiek piedāvāti līdz 17,3% no visām Enefit Green akcijām. Sekundāro akciju skaits var tikt palielināts līdz 60 miljoniem eiro. Ja tiek izmantota iespēja palielināt akciju skaitu, kopējais darījuma apjoms var sasniegt 175 miljonus eiro, kas atbilstu līdz 26,4% no visām Enefit Green akcijām. Akcijas tiek publiski piedāvātas tikai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Lai gan sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma (IPO) gadījumu skaits Lietuvā joprojām ir neliels, obligāciju tirgū ir ievērojama aktivitāte. Lielākajā daļā obligāciju emisiju pieprasījums no ieguldītājiem pārsniedz piedāvājumu, liecinot par augstu ieguldītāju likviditāti un ienesīguma apetīti.

Tomēr 2024. gads ir sniedzis arī svarīgu atgādinājumu par ieguldījumu riskiem – piemēram, starptautisko kravas pārvadājumu kompānija Integre Trans, kas 2023. gadā piedāvāja pievilcīgi augstus procentus nesošas obligācijas, saskārās ar maksātnespējas problēmām. Šajā kontekstā tiek ieviestas jaunas regulatīvās un institucionālās iniciatīvas ar mērķi veicināt gan tirgus attīstību, gan ieguldītāju aizsardzību.

Kapitāla tirgus stratēģiskā attīstība

Lietuvas kapitāla tirgū notiek nozīmīgas pārmaiņas, kas tiek īstenotas koordinēti institucionālā līmenī. 2023. gadā izveidotā Kapitāla tirgus padome informē, ka vairāk nekā puse no kopā 41 sagatavotā priekšlikuma un iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot tirgus efektivitāti un pieejamību, jau ir ieviesti vai ir ieviešanas fāzē. Pasākumi aptver gan tehniskus tirgus infrastruktūras uzlabojumus, gan uz ieguldītājiem vērstas aktivitātes.

INVL Partner Power Opportunities Fund, slēgts fonds informētiem ieguldītājiem, kura darbību 2024. gada septembrī uzsāka Baltijas vadošais alternatīvo aktīvu pārvaldītājs INVL Asset Management, kas ir daļa no Invalda INVL grupas, no ieguldītājiem ir piesaistījis 24,71 miljonus ASV dolārus.

Kopumā fondā ieguldījis 71 ieguldītājs. Fonda ieguldījumu vienības Baltijas valstīs izplatīja ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas zem zīmola INVL Family Office.

"Kārtējo reizi redzam, ka ieguldītāji mūsu reģionā atzinīgi vērtē šādas pasaules līmeņa ieguldījumu iespējas. Ieguldīšana šajā fondā ne tikai palīdz ieguldītājiem diversificēt savus portfeļus un sasniegt ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, bet arī ļauj viņiem veicināt pozitīvas pārmaiņas enerģētikas un infrastruktūras nozarēs globālā mērogā," saka INVL Family Office vadītāja Asta Jovaišienė.

Minimālā ieguldījumu summa INVL Partner Power Opportunities Fund ir 145 000 ASV dolāru. Paredzams, ka šis slēgtais fonds informētiem ieguldītājiem sasniegs vidējo gada ienesīgumu 16–18 % apmērā. Paredzamais fonda darbības ilgums ir 10 gadi.

Eiropas Komisija (EK) emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) instrumentā "Sure", informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

EK ir pieņēmusi neatkarīgi izvērtētu sociālo obligāciju satvaru, lai ieguldītājiem šajās obligācijās dotu pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim.

Iepriekš ES Padome apstiprināja finansiālu atbalstu, ko "Sure" instrumentā saņems 16 dalībvalstis, lai palīdzētu aizsargāt darbavietas un strādājošos.

"Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbavietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu," uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Nesen piedzīvotais augstais akciju tirgu svārstīgums, kur dažu dienu laikā akciju indeksi zaudēja vairāk nekā 10% no savas vērtības, var būt priekšvēstnesis līdzīgām un iespējams pat asākām svārstībām vēl šogad. Tāpat, tas arī liek atcerēties par procentu likmju un finanšu tirgu savstarpējo saistību, kur nestabilitāte akciju tirgos var izraisīt tālāku ķēdes reakciju obligāciju, finansējuma un nekustamā īpašuma segmentos.

Mēnešiem ilgi cerības par procentu likmju samazinājumu ir dominējušas diskusijās finanšu tirgus analītiķu un uzņēmēju vidū. Rūpīgi ir sekots līdzi Centrālajam bankām, ar cerībām, ka tiks doti signāli, kas varētu samazināt aizņēmumu izmaksas un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Sākotnēji bija cerības, ka šie likmju samazinājumi notiks rudenī. Tomēr, rudens pagāja bez jebkādām izmaiņām un centrālās bankas saglabāja piesardzīgu nostāju, norādot uz ilgstošo inflācijas spiedienu un neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tad cerības par likmju samazināšanu pārnesās uz pavasari, taču, neskatoties uz pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, centrālās bankas atkal palika pie sava. Rūpes par algu inflāciju, piegādes ķēdes traucējumiem un ģeopolitisko spriedzi bija iemesli, lai saglabātu līdzšinējo kursu.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Capitalica Baltic Real Estate Fund I, ko pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Capitalica Asset Management, trīs mēnešus agrāk nekā plānots publiski izplatījis visu 5 miljonu eiro vērtu obligāciju emisiju, kurā piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti divu A klases biznesa centru kompleksā VERDE Rīgā.

«Sekmīga un ātrāka nekā paredzēts emisijas izplatīšana apstiprināja mūsu pieņēmumu, ka zemo procentu likmju vidē ieguldītājus interesē plašāka finanšu instrumentu palete, lai ieguldītu NĪ. Ņemot vērā pašreizējo obligāciju pieprasījumu, kas ievērojami pārspēja mūsu cerības, domājams, ka tādus tirgus instrumentus kā obligācijas ar fiksētu ienākumu ieguldītājiem piedāvāsim arī tuvā nākotnē, — sacīja Capitalica Asset Management ģenerāldirektors Andrjus Barštis (Andrius Barštys). NĪ attīstītājus obligācijas piesaista ar iespēju izvērst projektu finansēšanas avotus.

Iepriekš tika plānots, ka Capitalica Baltic Real Estate Fund I obligācijas tiks izplatītas trīs posmos, un emisijas izplatīšana turpināsies līdz 3. decembrim, taču pietika ar diviem posmiem. Kā apgalvo Capitalica Asset Management vadītājs, tirgū acīmredzami ir jūtams augstāka ienesīguma ieguldījumu instrumentu vakuums. Pēc A. Baršta teiktā, zemo procentu likmju ērā ieguldītāji aktīvi meklē visdažādākos līdzekļu ieguldīšanas variantus, un pēc būtības tikai profesionāliem ieguldītājiem pieejamie Capitalica nekustamā īpašuma projekti kļuvuši sasniedzami arī mazākiem.

Kompānija Under Armour prezentējusi tērpu kolekciju, ar kādiem Virgin Galactic pasažieri dosies kosmosā.

Par tērpiem speciāli nebūs jāmaksā, un tie iekļauti biļetes cenā. Tērpu komplektā būs iekļauts speciāli izgatavots tērps, uz kura uzšūts ceļotāja vārds un pārstāvošās valsts karogs, treniņtērps, kurpes un žakete. Šī, pēc Under Armour un Virgin paziņojumā teiktā, ir pirmā šāda veida kolekcija, kas radīta tieši privātajiem astronautiem.

Kopējā biļetes cena 90 minūšu braucienam kosmosā būs 250 tūkstoši dolāri un plānots, ka lidojumi tiks uzsākti nākamajā gadā. Līdz augustam braucienam pieteikušies vairāk nekā 600 ceļotāji.

Galerijā augstāk - ieskats jaunajā tērpu kolekcijā!

Pēc 5% atlaides ieviešanas elektroniskajām vilciena biļetēm, septembrī pārdoto e-biļešu skaits sasniedzis 22.8% no kopējā vienreizējo biļešu apjoma, informē AS «Pasažieru vilciens». Kopumā 2019. gada deviņos mēnešos AS «Pasažieru vilciens» pakalpojumus izmantojuši 14.07 miljoni pasažieru, kas ir par 2.2% vairāk nekā līdzvērtīgā laika posmā 2018. gadā.

Lielākais pasažieru apjoms arī šajā periodā saglabājies Tukuma līnijā, šajā virzienā līdz septembra beigām ir veikti 5.15 miljoni braucienu. Aizkraukles līnijā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos ir braukuši 3.41 miljoni pasažieru (pieaugums par 2.6%), Jelgavas līnijā – 2.29 miljoni pasažieru (pieaugums 6.1%).

No dīzeļvilcienu maršrutiem visbiežāk izmantotā ir Valgas līnija, tajā šogad ir veikti 756.6 tūkstoši braucienu vilcienā, kas ir par 11% vairāk nekā 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pasažieru visiecienītākais vilcienu biļešu veids joprojām ir vienreizējās biļetes, 2019. gada deviņos mēnešos šo biļešu veidu braucienam vilcienā ir izvēlējušies 67.4% pasažieru, bet pārējie 32.6% braucienam ir izmantojuši kādu no piedāvātajiem abonementa biļešu veidiem.

2019.gada 1.maijā velosipēdisti Rīgā piedalījās braucienā Kritiskā masa, brīžiem aizkavēja auto kustību, bet būtiski konflikti starp satiksmes dalībniekiem neveidojās.

Pārsvarā pasākumā piedalījās gados jauni velobraucēji, kuri, dodoties uz pasākuma sākuma vietu pie Dailes teātra, vismaz pret gājējiem bija salīdzinoši miermīlīgi. Taču sākoties pašam braucienam, tā dalībnieki traucēja automašīnu brīvu plūsmu pa ielām.

Valsts policija pirms nesakcionētā velobrauciena Kritiskā masa pauda viedokli, ka atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra Kritiskās masas laikā neesot savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiekot rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. «Rodas jautājums, vai klaja Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana - haotiska braukšana pa brauktuves vidu, arī vietās, kur paralēli tai ir izbūvēts velosipēdu ceļš, luksofora aizliedzošā signāla neievērošana un citi noteikumu pārkāpumi, ir veids, kā kultivēt savstarpējo ceļu satiksmes dalībnieku cieņu vienam pret otru, veicināt infrastruktūras uzlabošanu un jaunajai paaudzei radīt izpratni par ceļu satiksmi un tās drošību?» bija teikts policijas paziņojumā.

Taksometru pārvadātāju nozares darba devēju organizācijas rīkotajā piketā, iebilstot pret Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, trešdienas rītā pie Saeimas pulcējušies apmēram 30 cilvēku.

Četriem piketētājiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem - «Linkaits - taksometru nozares bojāeja», «Tautsaimniecības komisija - palīdziet!», «Nē, satiksmes ministra patvaļai» un «Gribam maksāt nodokļu, nevis atdot pēdējo kreklu!».

Organizācijas ieskatā, lai sakārtotu taksometru pārvadājumu nozari, jāveic izmaiņas vairākos likumos, tādēļ tā aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju neskatīt sagatavotos likuma grozījumus un deputātus izveidot darba grupu, kas strādātu pie visām pusēm - taksometru vadītājiem, pārvadātājiem, valstij un tās budžetam - izdevīga nozares regulējuma.

Saeimas Tautsaimniecības, agrāro un vides jautājumu komisija trešdien pirms otrā lasījuma skata grozījumus Autopārvadājumu likumā.

Autotransporta direkcija atkārtotā konkursā par vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izstrādi, uzturēšanu un izmaiņu pieprasījumu realizāciju noslēgusi līgumu ar SIA "Codex", kuras piedāvātā līgumcena bija 557 600 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Kā norādīja direkcijā, sistēmu paredzēts izstrādāt apmēram desmit mēnešu laikā, lai iekļautos sākotnējos plānos to ieviest jau šogad, lai gan konkursa nolikumā teikts, ka papildu četri mēneši tiek atvēlēti sistēmas pieņemšanai un ieviešanai produktīvajā lietošanā.

Tāpat sistēmas uzturēšanas termiņš, kura laikā var tikt veiktas izmaiņas pieprasījumu realizācijā, ir 36 mēneši no brīža, kad ir parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts par sistēmas izstrādes noslēgšanu.

Iepirkumam pieteicās kopumā sešas kompānijas, tostarp "Codex", kuru piedāvājums bija finansiāli lētākais. Pirms iepirkuma kā paredzamo līgumcenu Autotransporta direkcija bija noteikusi 650 000 eiro.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Papildus ierastajai apmaksai atbilstoši katra taksometru pārvadātāja noteiktajiem laika un attāluma tarifiem Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieriem turpmāk būs iespējams iegādāties arī vaučerus braucienam ar taksometru no lidostas uz pilsētas centru un Pārdaugavu.

Vaučeru sistēma ļaus pasažieriem un lidostas viesiem izvēlēties taksometru braucienus par iepriekš noteiktu un skaidri zināmu cenu neatkarīgi no ceļā pavadītā laika un nobraukto kilometru skaita vaučeru darbības zonā. Iepriekš iegādātos vaučerus pasažieri var izmantot to pārvadātāju taksometros, kas saņēmuši īpašās licences kartītes darbam lidostas teritorijā, – “XTaxi” un “TaksiLV”. Šie taksometri atrodas pirmajā līnijā pie izejām no ielidošanas termināļa.

Vaučerus nav iespējams izmantot citu zīmolu vai citu pārvadātāju transportlīdzekļos.

Pasažierim pirms brauciena ir jāuzrāda vaučers taksometra vadītājam, kurš to validēs un pārliecināsies par tā derīgumu. Vaučers ir derīgs vienam braucienam virzienā no lidostas uz galapunktu Rīgas centrā vai Pārdaugavā vaučeru darbības zonā. Ja brauciena galapunkts atrodas tālāk par vaučera darbības teritoriju, tālāk par braucienu pasažieris maksā ierastajā kārtībā, norēķinoties pēc skaitītāja.

Covid-19 straujā izplešanās pēdējo pāris gadu laikā ir radikāli mainījusi pasauli. Esam pieņēmuši attālinātu darbu, saziņu interneta vidē, masku nēsāšanu, distancēšanos, dokumentu pārbaudes pie veikaliem utt. kā normu.

Līdz ar pandēmijas beigām kaut kas no šī aizies pagātnē, bet daļa šī brīža ieradumu, kā, piemēram, attālinātais darbs virknē profesiju, saglabāsies, lai arī varbūt ne tik lielā apmērā kā tagad. Tas būs kaut kad nākotnē, taču nu esam nonākuši pie cita pagrieziena punkta, kad paradoksāli, bet, vīrusa izplatībai vēl straujāk pieaugot, ir nevis, tā teikt, jāslēpjas aiz vēl biezākas čaulas, bet gan beidzot jābūt gataviem sadzīvot ar vīrusa klātbūtni. Citādi viss var būt paralizēts.

Covid-19 paveids omikrons izplatās ārkārtīgi strauji. Pat pie lokdaunam līdzīgiem ierobežojumiem, panākot nevakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 40% un vakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 30%, tieši omikrona lipīguma dēļ februāra vidū paredzami ap 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā, paudis Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis. Savukārt Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paredz, ka līdz aprīlim, omikrona skarti, ar Covid-19 izslimos teju vai visi, tiesa, absolūtā pārsvarā gadījumu tas šoreiz būs iesnu vai viegla drudža formā, nevis tik smagi kā vīrusa delta paveida ietekmē. Tam, protams, jāgatavojas.

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Spriedelēt par kara cēloņiem, šausmināties par notiekošo, vainot vienus un otrus, perināt sazvērestības teorijas un iespējamos nākamo pavērsienu scenārijus, protams, var, un to daudzi dara, taču lielā mērā tā ir lieka laika un spēka tērēšana situācijā, kad visā pasaulē tikai retais ir vispusīgi labi informēts par faktisko notikumu gaitu.

No biznesa viedokļa daudz saprātīgāk ir vadīties pēc ļoti racionālas pieejas: situācija ir tāda, kāda ir, vienas durvis aizvērušās, jāskatās, kuras atveras vai kuras drīzumā tiks atvērtas.

Pārfrāzējot teicienu par Angliju, nu var teikt, ka Krievija ir aizslēgta un atslēgas viena pēc otras tiek salauztas. Protams, ir kaut kādi logi, caur kuriem vēl manāma kustība, tiek izmantotas vēl kādas iespējas, pamatā, lai nodrošinātos ar resursiem, taču ļoti ar to rēķināties nevar. Tas nozīmē, ka biznesam steidzami jāpārorientējas uz citām piegādēm, citiem noieta tirgiem, varbūt arī citiem darbības virzieniem.

Jā, var teikt, ka visur priekšā konkurenti, taču labā ziņa ir tā, ka mēs esam daudz elastīgāki, pārmaiņām gatavāki, arī sīkstāki par Rietumu konkurentiem. Galvenais šajā brīdī ir neļauties vājumam, neļauties iet līdzi pesimistiskajiem “viss ir slikti” stabulēs pūtējiem.

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Vērtspapīrošanas likumu, kura mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā.

Tāpat galīgajā lasījumā pieņemti saistītie grozījumi Kredītiestāžu likumā, Maksātnespējas likumā un Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā.

Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu, piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus, tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem.

Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO finansēto aizdevumu apjoms pārkāpis viena miljarda eiro slieksnim, ierindojot TWINO starp nedaudzajām investīciju platformām, kuru piesaistīto ieguldījumu apmērs sasniedz vairāk kā vienu miljardu eiro.

Turklāt uzņēmums aktīvi strādā pie tā, lai jūnijā īstenotu savu pirmo finansējuma piesaistes (fundraising) kampaņu.

Komentējot sasniegto, TWINO Investments izpilddirektore Anastasija Oļeiņika norāda: “Viena miljarda eiro atzīme ir nozīmīgs panākums ne tikai TWINO Investments komandai, bet visiem mūsu ieguldītājiem kopumā. Tas demonstrē mūsu aizvien pieaugošās 58 000 ieguldītāju kopienas uzticību, un kalpo kā atalgojums produktu izstrādē ieguldītajam darbam, kas ir ļāvis nodrošināt apsolīto klientu servisa līmeni un piedāvātās ieguldījumu iespējas.”

“Virzībā uz turpmāko izaugsmi, mēs ne tikai tiecamies sasniegt nākamā miljarda atzīmi, bet aktīvi strādājam pie ieguldījumu atdeves palielināšanas. Tuvākajās nedēļās mēs sāksim piedāvāt ieguldījumus caur regulētiem finanšu instrumentiem, kas iezīmēs pārejas perioda beigas, TWINO kļūstot par pilnvērtīgu ieguldījumu brokeru sabiedrību, vienlaicīgi turpinot darbu pie jaunu produktu izstrādes,” norāda A. Oļeiņika.