«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Teju visās jomās, kur vēsturiski ir bijis izveidojies monopols, jāveic liberalizācija, turklāt jo ātrāk, jo labāk – šāds uzstādījums ir bijis aktuāls, kopš Latvija iestājās ES. Jāatzīst, ka principā jau doma nav nepareiza – jo vairāk konkurentu piedāvā vienu un to pašu preci vai pakalpojumu, jo uz pievilcīgāku cenu var cerēt patērētājs. Tā tas ir atbilstoši brīvā tirgus principiem.

Savukārt Latvija sistemātiski cenšas pierādīt, ka ir iespējams visu izdarīt pilnīgi ačgārni. Piemēram, kā zināms, no nākamā gada aprīļa Latvijā pilnībā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. It kā cenām tādējādi vajadzētu kristies vai vismaz saglabāties pašreizējā līmenī, bet jau tagad tiek prognozēts, ka tās palielināsies.

No ačgārnuma principa ievērošanas nav izmukusi arī pasta pakalpojumu liberalizācija mūsu valstī, tiesa gan, citādākā veidā. Proti, no šā gada par tādiem pašiem tarifiem kā valsts kompānija Latvijas pasts (LP) korespondenci var izplatīt arī citas kompānijas. Saproptot, ka tādējādi LP vairs neiekasēs tik daudz naudas, cik iepriekš, ātri vien tika izstrādāts un pieņemts universālā pasta pakalpojuma (UPP) likums, nosakot, ka uzņēmējiem, kuri šajā biznesā vēlas strādāt, jāmaksā 9,23% liela nodeva, tādējādi kompensējot zaudējumus LP. Turklāt likumu pieņēma vispirms, bet nodevas apmēru 9,23% rosina apstiprināt tikai šobrīd, pamanoties tās maksāšanai piemērot atpakaļejošu datumu. Tātad... Pirmkārt, totāli absurdi ir likt veikt jebkādu maksājumu par periodu, kas ir bijis pirms konkrētas maksājamās summas noteikšanas. Iznāk, ka uzņēmēji, noteiktu periodu ir strādājuši, pat nenojaušot, kādas ir viņu ražošanas izmaksas. Šo aspektu viņi nav zinājuši nevis, piemēram, pašu neizdarības dēļ, bet gan tāpēc, ka valdība acīm redzami ilgstoši nav tikusi skaidrībā, ko tā īsti vēlas. Otrkārt, ņemot vērā, ka minētās nodevas veidā maksājamā nauda nonāk tieši LP rīcībā, jāatzīst, ka pasta pakalpojumu liberalizācija ir stipri vien iluzors pasākums. De iure liberalizācija ir notikusi, de facto visiem jāmaksā «jumtam» - LP. Argumentācija šādam solim vienkārši fantastiska – tā kā LP ir teju vienīgais, kurš piegādā korespondenci ne tikai galvaspilsētas ietvaros, bet arī attālākajos Latvijas lauku nostūros, uzņēmumam rodoties zaudējumi, kas kaut kādā veidā jākompensē. Vispirms jau jāteic, ka katram uzņēmumam pašam sava darbība jāorganizē tā, lai zaudējumu nebūtu. Turklāt jāatgādina, ka LP ir firma, kas regulāri tika dotēta vēl pirms lielās konkurences ar privātajiem pasta piegādātājiem. Tāpat jāatzīst – nav nekādas garantijas, ka LP uzņēmumu «samesto» naudu izmantos tieši lauku korespondences nodrošināšanai, nevis kādām citām, «svarīgākām» vajadzībām. Nav arī radīts mehānisms, kas nodrošinātu, ka šo nodevu tiešām maksās visas attiecīgajā komercdarbībā iesaistītās kompānijas.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Atliekot elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, var izveidoties situācija, ka elektrības cenas kāpums tirgus ieviešanas brīdī būs vēl lielāks.

Kā norāda energoresursu pārvaldes uzņēmuma Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, tā netiek atrisināta. Elektrības cena gada beigās, kuru piedāvātu tirgotāji, var atšķirties no tās, kas ir noteikta uz 1.aprīli. Taču nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tirgotāji mājsaimniecībām piedāvās zemāku cenu. Jau pašlaik tirgotāji mājsaimniecībām faktiski piedāvājuši zemāku cenu, nekā tai vajadzētu būt.

Ja valdība vēlas atlikt brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecībām līdz brīdim, kad elektrības cena būtu zemāka, tad tas jāatliek līdz 2016.gadam, kad tiks izveidots starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, skaidro Samtiņš. Taču tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos līdz 2015.gadam liberalizēt elektroenerģijas tirgu.

Latvija piekrīt Eiropas Komisijas (EK) veiktajam cenu un izmaksu izvērtējumam un tam, ka elektroenerģijas sektorā būtiskākās cenu pieauguma sastāvdaļas ir tīkla izmaksas un nodokļi, teikts šodien valdībā skatītajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas nostāju Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes izskatāmajos jautājumos.

Martā Briselē norisināsies ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksme, kurā tiks skatīts EK paziņojums «Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā».

Atbildot uz Eiropadomes pieprasījumu, EK ir veikusi padziļinātu analīzi par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā, lai palīdzētu politikas veidotājiem izprast problēmas kontekstu, nesenā cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem un politiskās sekas. Paziņojumā sniegti dati par elektroenerģijas un dabasgāzes cenu un izmaksu tendencēm, tostarp dalībvalstu līmenī. Paziņojumā uzmanība pievērsta arī cenu ietekmei uz patērētājiem un piekļuvei pieejamām cenām, kā arī Eiropas rūpniecības sektora konkurētspējai.

Nepieciešama neatkarīgu ekspertu un sabiedrības uzraudzība pār Latvijas Gāzes sadalīšanas procesu, jo tas valstij ir pārāk svarīgs jautājums

Tā intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte. Gāzes tirgus liberalizācija būs viens no būtiskākajiem uzdevumiem jaunajai valdībai. «Jautājums par Latvijas Gāzi ir krietni sarežģīts. Jo no vienas puses tas skar komunālos pakalpojumus, līdz ar to cilvēku maciņus, bet no otras – runa ir par neaptverami vērtīgu Latvijas dabas resursu, jo šeit ir pazemes dabasgāzes krātuves,» uzsver R. Karnīte.

Pašlaik šo liberalizāciju politiķi mēģina veikt ļoti sasteigti, neskatoties uz akcionāru līgumu iespējamajiem pārkāpumiem, kas draud ar starptautisku tiesvedību.

Tieši tāpēc liberalizācijas sakarā es pat ne tik daudz uzsvērtu draudošo cenu celšanās jautājumu, kā iespēju pazaudēt pazemes gāzes krātuves. Jo jautājumi par Latvijas Gāzi un pazemes gāzes krātuvēm ir jāskata kopā. Nav teikts, ka liberalizācija Latvijas Gāzi iznīcinās, bet, protams, tā uzņēmumu apdraud. Izskatās, ka uzņēmums pašlaik cīnās, lai sevi pasargātu. Un mēs, Latvijas sabiedrība, esam ieinteresēta, lai visai valstij svarīgais uzņēmums pastāv un attīstās, nevis tiek iznīcināts.

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Desmito reizi Dienas Bizness konferences sadarbībā ar Pohjola Bank organizē lielāko Dienas Biznesa zīmola konferenci Biznesa prognozes 2015, kas turpina pirms vienpadsmit gadiem aizsākto tradīciju - pieaicināt nozaru ekspertus un valdības pārstāvjus, lai viņi sniegtu informāciju un stratēģisku ieskatu par nākamo gadu.

Norises vieta un laiks: Rīga, 2014. gada 26. novembris, Radisson Blu Daugava.

Konferencē saņemsim atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem:

Kā biznesu 2015. gadā ietekmēs valdības lēmumi?

Kādas būs algas nākamgad, ar ko jārēķinās darba devējam?

Vai enerģētikas tirgus pilnīga liberalizācija būs izdevīga Tavam uzņēmumam?

Vai saražoto produkciju varēsim eksportēt uz Krieviju arī turpmāk?

Kādas nodokļu izmaiņas sagaidāmas nākamgad?

Vajag naudu biznesam? Ko sola bankas 2015.gadā?

Vai atkal sagaidāma enerģētikas tarifu paaugstināšana?

Eksporta tirgus.Vai vienīgā Latvijas ražotāja problēma?

Konferences mērķis ir radīt interaktīvu platformu uzņēmējiem, ekspertiem un valsts institūciju pārstāvjiem, lai diskutētu par reāli sagaidāmajām Latvijas ekonomikas prognozēm 2015.gadam.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen jau ir ticis galā, tagad jāseko arī valstiskām un ļoti dārgi izmaksājošām lietām.

To intervijā DB saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīst, ka Dienas Bizness ir viņa lasāmās preses sarakstā, jo «saprātīgi runā par saimnieciskām lietām». Ap pragmatiski saimnieciskiem jautājumiem arī vijas šī intervija.

Cik lielā mērā esat apmierināts ar valdības veidošanas procesu?

Par apmierinātību vai neapmierinātību varēs spriest pēc gala rezultāta. Šis process tuvo vēlēšanu dēļ ir ļoti sarežģīts. Tāpēc šīs valdības veidošana reizē ir ar priekšvēlēšanu ietekmi, kur katrs grib pielikt savu roku. Tomēr cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, ir pieredzējuši, tāpēc ceru, ka labākais kompromiss tiks atrasts.

Darbinieki Latvijā strādājot pavada ievērojami lielāku daļu dzīves nekā vācieši, dāņi, norvēģi un nodarbinātie no vēl trijiem desmitiem valstu, tādu ainu rāda OECD pētījums. «Sliņķu» topa uzvarētāji vācieši darbā pavada divas trešdaļas no tā laika, ko algas pelnīšanai atvēl «čaklie» latvieši.

Nosacīti vēl čaklāki no pētījumā ietvertajām zemēm ir tikai Krievijā, Polijā, Meksikā un vēl pāris tālās zemēs strādājošie. Nosacīti, jo darba rezultāts reizē ir un nav atkarīgs no ieguldītā laika. Nesen kāds reģionu uzņēmējs man stāstīja par veidu, kā «apmaksātā bezdarbība» tiek apkarota viņa uzņēmumā. Domāšanas maiņa nenotiek vienā dienā, un tas apgrūtina progresīvu izmaiņu iedzīvināšanu ikvienā jomā. Tomēr gadu pēc gada, «mācoties strādāt», pamazām darbinieki mainījuši pieeju profesionālajiem pienākumiem. Pašlaik kompānijā darbojas motivēts kolektīvs, par labāko dzinuli kalpo paša paveiktais, paša sasniegtie rezultāti. Laužot veco kārtību, ar katru gadu viena darbinieka veikums padarītā darba apjoma ziņā minētajā uzņēmumā līdz šim spējis uzlaboties par 10–15 procentiem.

Jo sabiedrība attīstītāka, jo kritiskāk tā izturas pret izglītības kvalitāti

Tā intervijā DB saka Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Informētību, kritisko domāšanu VISC direktors atzīst par vēlamām sabiedrības iezīmēm. Diemžēl medaļai ir otra puse – spiediens no sabiedrības rada nepieciešamību izglītības sistēmai demonstrēt ātrus rezultātus, piemēram, atzīmes, un samazina radošumu.

VISC vadītāja amatā G. Catlaks ir kopš šīs vasaras sākuma. Iepriekš viņa pieredzē ir darbs Sorosa fondā Latvija, vadot programmu Pārmaiņas izglītībā, un pasaules izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību konfederācijā Education International, vadot pētījumu nodaļu.

Grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņus, visticamāk, tiks pieņemti, pieļaujot nelielus trūkumus.

Lai arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti kvoruma trūkuma dēļ nespēja nobalsot par grozījumu nodošanu Saeimai trešajam lasījumam, ir skaidrs, ka opozīcijas priekšlikumi netiks ņemti vērā un norādes par nepilnībām Maksātnespējas likuma 155. pantā aprakstītajos noteikumos tiks atliktas debatēm uz vēlāku laiku.

Parādnieku paradokss

Priekšlikums izņemt no Maksātnespējas likuma 155. panta 3. daļas otro punktu, kas paredz segt tikai 20% no kopējām saistībām. Iesākumā liekas, kādēļ opozīcija iestājas pret zemāko saistību atmaksas summu, jo pārējās panta sadaļas paredz 50%, 35% un 33% atmaksu no saistībām.

Diskusijas, kā izrādās, par šo lietu jau notikušas 12. Saeimā. Likuma grozījumus uz pēdējo lasījumu Saeimā pieteica deputāts Igors Pimenovs, norādot, ka priekšlikums ir svarīgs, jo attiecas uz fiziskas personas maksātnespējas procesu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai.

Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015. gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.

Apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0 % 2013. gadā līdz 16,9 % 2015. gadā. Pērn 17,1 % mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus (par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā).

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Stāstot vienu un darot citu, nav iespējams veidot ne pagalam enerģētikas, ne ekonomikas ilgtspējīgu politiku. Subsidētās enerģijas jautājumos politiķi ir sapinušies pilnībā.

Pašlaik Latvijas iedzīvotāju prātus jau ir sajaukusi visai pretrunīgā elektrības un gāzes tirgus liberalizācija. Pareizāk sakot, pretrunīga ir nevis pati liberalizācija, pakāpeniska starpsavienojumu izbūve ar citām valstīm un iekļaušanās vienotā Eiropas tirgū, bet gan tas, kā tas tika pasniegts Latvijas patērētājiem. Proti, patērētājiem tika stāstīts, ka līdz ar tirgu energomaksājumi patērētājiem saruks. Taču faktiski maksājumi patērētājiem turpina tikai pieaugt, un patiesos šī pieauguma iemeslus neviens politiķis tā arī līdz šim nav jēdzīgi izskaidrojis. Otrs līdzīgi manipulētas informācijas piemērs ir šogad ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Patērētāji ir tik daudz biedēti ar ļauno zaļo enerģiju un enerģijas obligātā iepirkuma (OIK) komponenti, ka tās saīsinājumu OIK atpazīst jau teju katrs Latvijas bērns. Un atkal – cilvēkiem tika stāstīts, ka ieviešot SEN, kas 5 – 15% apmērā gulsies uz subsidētās elektrības ražotājiem, tiks apturēts briesmīgais OIK pieaugums un patērētājiem būs labāk, lasi, lētāk dzīvot un strādāt. Lai izrādītu labvēlību zaļajai enerģijai, šīm stacijām tika solīta mazākā - 5% SEN likme, kamēr fosilo energoresursu izmantotājiem nodoklis būšot lielāks. Taču patiesībā tieši OIK jautājuma priekšā likumdevēji un likumlēmēji kapitulēja, visu pilnīgi saputrojot un reālu izmaksu samazinājuma labā nepakustinot ne pirkstu.

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.