Teju visās jomās, kur vēsturiski ir bijis izveidojies monopols, jāveic liberalizācija, turklāt jo ātrāk, jo labāk – šāds uzstādījums ir bijis aktuāls, kopš Latvija iestājās ES. Jāatzīst, ka principā jau doma nav nepareiza – jo vairāk konkurentu piedāvā vienu un to pašu preci vai pakalpojumu, jo uz pievilcīgāku cenu var cerēt patērētājs. Tā tas ir atbilstoši brīvā tirgus principiem.
Savukārt Latvija sistemātiski cenšas pierādīt, ka ir iespējams visu izdarīt pilnīgi ačgārni. Piemēram, kā zināms, no nākamā gada aprīļa Latvijā pilnībā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. It kā cenām tādējādi vajadzētu kristies vai vismaz saglabāties pašreizējā līmenī, bet jau tagad tiek prognozēts, ka tās palielināsies.
No ačgārnuma principa ievērošanas nav izmukusi arī pasta pakalpojumu liberalizācija mūsu valstī, tiesa gan, citādākā veidā. Proti, no šā gada par tādiem pašiem tarifiem kā valsts kompānija Latvijas pasts (LP) korespondenci var izplatīt arī citas kompānijas. Saproptot, ka tādējādi LP vairs neiekasēs tik daudz naudas, cik iepriekš, ātri vien tika izstrādāts un pieņemts universālā pasta pakalpojuma (UPP) likums, nosakot, ka uzņēmējiem, kuri šajā biznesā vēlas strādāt, jāmaksā 9,23% liela nodeva, tādējādi kompensējot zaudējumus LP. Turklāt likumu pieņēma vispirms, bet nodevas apmēru 9,23% rosina apstiprināt tikai šobrīd, pamanoties tās maksāšanai piemērot atpakaļejošu datumu. Tātad... Pirmkārt, totāli absurdi ir likt veikt jebkādu maksājumu par periodu, kas ir bijis pirms konkrētas maksājamās summas noteikšanas. Iznāk, ka uzņēmēji, noteiktu periodu ir strādājuši, pat nenojaušot, kādas ir viņu ražošanas izmaksas. Šo aspektu viņi nav zinājuši nevis, piemēram, pašu neizdarības dēļ, bet gan tāpēc, ka valdība acīm redzami ilgstoši nav tikusi skaidrībā, ko tā īsti vēlas. Otrkārt, ņemot vērā, ka minētās nodevas veidā maksājamā nauda nonāk tieši LP rīcībā, jāatzīst, ka pasta pakalpojumu liberalizācija ir stipri vien iluzors pasākums. De iure liberalizācija ir notikusi, de facto visiem jāmaksā «jumtam» - LP. Argumentācija šādam solim vienkārši fantastiska – tā kā LP ir teju vienīgais, kurš piegādā korespondenci ne tikai galvaspilsētas ietvaros, bet arī attālākajos Latvijas lauku nostūros, uzņēmumam rodoties zaudējumi, kas kaut kādā veidā jākompensē. Vispirms jau jāteic, ka katram uzņēmumam pašam sava darbība jāorganizē tā, lai zaudējumu nebūtu. Turklāt jāatgādina, ka LP ir firma, kas regulāri tika dotēta vēl pirms lielās konkurences ar privātajiem pasta piegādātājiem. Tāpat jāatzīst – nav nekādas garantijas, ka LP uzņēmumu «samesto» naudu izmantos tieši lauku korespondences nodrošināšanai, nevis kādām citām, «svarīgākām» vajadzībām. Nav arī radīts mehānisms, kas nodrošinātu, ka šo nodevu tiešām maksās visas attiecīgajā komercdarbībā iesaistītās kompānijas.
Citiem vārdiem sakot, tas, ko citur Eiropā saprot ar jēdzienu «tirgus liberalizācija», Latvijā ir izvērties par sistēmu, kad mazie uzņēmumi uztur vienu lielu.