Latvija piekrīt Eiropas Komisijas (EK) veiktajam cenu un izmaksu izvērtējumam un tam, ka elektroenerģijas sektorā būtiskākās cenu pieauguma sastāvdaļas ir tīkla izmaksas un nodokļi, teikts šodien valdībā skatītajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas nostāju Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes izskatāmajos jautājumos.
Martā Briselē norisināsies ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksme, kurā tiks skatīts EK paziņojums «Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā».
Atbildot uz Eiropadomes pieprasījumu, EK ir veikusi padziļinātu analīzi par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā, lai palīdzētu politikas veidotājiem izprast problēmas kontekstu, nesenā cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem un politiskās sekas. Paziņojumā sniegti dati par elektroenerģijas un dabasgāzes cenu un izmaksu tendencēm, tostarp dalībvalstu līmenī. Paziņojumā uzmanība pievērsta arī cenu ietekmei uz patērētājiem un piekļuvei pieejamām cenām, kā arī Eiropas rūpniecības sektora konkurētspējai.
EK secinājusi, ka elektroenerģijas cenu pieauguma būtiskākie cēloņi ir tīkla izmaksas un nodokļi vai nodevas. Gāzes jomā liela loma vēl joprojām ir cenu regulēšanai, piegādes ierobežojumiem, ko rada nediversificēts tirgus, un cenu naftas indeksācijai, kas neļauj tirgum reaģēt uz signāliem. Enerģijas izmaksu ziņā EK augstu novērtē energoefektivitātes pasākumus, kas vērsti uz patēriņa samazināšanos.
Gaidāms, ka tirgus liberalizācija radīs plašāku konkurenci un tādējādi nodrošinās pieeju lētākai enerģijai. Vides un klimata politika un dekarbonizācija izstrādātas tā, lai ilgtermiņā gādātu par enerģētikas nozares ilgtspējību, vienlaikus atzīstot, ka tuvākajā laikā būs vajadzīgas lielākas investīcijas.
Lai nodrošinātu, ka ES spēj pārvaldīt visas šīs izmaiņas, vienlaikus turpinot gādāt par to, lai iedzīvotājiem būtu pieejama ilgtspējīga enerģija par pieņemamām cenām, un saglabājot ražošanas konkurētspēju, vajadzīgi centieni gan ES, gan dalībvalstu politikas līmenī, kā arī ražošanas uzņēmumu un atsevišķu patērētāju rīcība.
EK ierosina vairākus darbības virzienus, kuru mērķis ir gādāt par to, lai Eiropas iedzīvotājiem un ražošanas uzņēmumiem būtu iespējams efektīvi risināt enerģijas cenu problēmu un lai ES varētu saglabāt konkurētspēju gan šodien, gan laikposmā līdz 2030.gadam un turpmāk. Starp darbības virzieniem minēta ES Iekšējās enerģētikas tirgus pabeigšana 2014.gadā un tirgus liberalizācija, izmaksu ziņā efektīvu nodevu un nodokļu piemērošana enerģijas politikas finansēšanai, mājsaimniecību un rūpniecības sektora energoefektivitātes veicināšana u.c.
Latvija kopumā atbalsta EK paziņojumu un tajā paustās rekomendācijas. Enerģijas cenu un izmaksu pieaugums mazina ES globālo konkurētspēju, tāpēc Latvija vēlas uzsvērt, ka savlaicīgu rīcībpolitiku izstrāde problēmas novēršanai būs atslēgas elements cenu un izmaksu līmeņa stabilizācijai.
Latvija piekrīt EK veiktajam cenu un izmaksu izvērtējumam un tam, ka elektroenerģijas sektorā būtiskākās cenu pieauguma sastāvdaļas ir tīkla izmaksas un nodokļi. Vienlaikus Latvija norāda, ka, analizējot cenu pieaugumu, nepieciešams ņemt vērā arī Baltijas valstu nepieciešamību pēc starpsavienojumiem, lai Baltijas valstu elektroenerģijas tirgi varētu integrēties ES iekšējā enerģijas tirgū. Latvija ir pateicīga, ka dabasgāzes jomā EK ir uzsvērusi dalībvalstu atšķirīgas situācijas, ņemot vērā nediversificēto piegādi un cenu indeksāciju pēc naftas. Latvija uzsver, ka šajā jautājumā ES līmeņa sarunas ar piegādātājiem varētu sniegt pozitīvu ietekmi uz cenu pieauguma mazināšanu.
Latvija uzskata, ka enerģētikas infrastruktūra, kā arī enerģētikas piegādes avotu un ceļu diversifikācija būs atslēgas elementi enerģētikas cenu līmeņa stabilizācijai un ES globālās konkurētspējas veicināšanai. Tirgus liberalizācija ir Latvijas enerģētikas politikas prioritāte.
