Jaunākais izdevums

Bija laiks, kad Ivara Godmaņa valdība pieņēma daudzus, šad tad ne līdz galam izsvērtus lēmumus, par ko viņam pārmetumus izteica gan sabiedrība, gan uzņēmēji, gan arī opozīcija.

Šobrīd izveidojusies situācija, kad jaunveidojamās valdības atbildīgākajos — premjera un finanšu ministra — posteņos būs līdzšinējie opozicionāri jaunlaicieši Valdis Dombrovskis un Einars Repše.

Taču tas, ko vismaz viens no viņiem — Dombrovskis piesola jau tagad, atgādina kaut kur dzirdētu frāzi par to, ka aktieri mainās, bet luga paliek tā pati vecā. Proti, tiek solīts samazināt valsts pārvaldes institūcijā strādājošo algas vismaz par 10%, turklāt lineāri, kas galīgi neatbilst šo politiķu agrāk paustajam. Tiesa, viņi arvien biežāk izceļas ar to, ka vienu dienu apgalvo vienu, bet otru — kaut ko pavisam citu. Tagad pat nerunāsim par to, ka daudziem no šiem cilvēkiem, visticamāk, ir kredīti, kurus atmaksāt kļūs arvien grūtāk utt.

Ar šādu kārtējā algu samazinājuma soli pirms funkciju izvērtēšanas tiks reizi samazināts patēriņš valstī. Citiem vārdiem sakot, visas līdzšinējās runas par nepieciešamību sildīt ekonomiku tā arī ir palikušas tikai runu līmenī. Ja ņem vērā, ka paralēli algu samazinājuma procesam notiek un ir plānota arī mērķtiecīga līdzekļu «apgriešana» investīcijām, piemēram, dažādos infrastruktūras objektos, nākas secināt, ka Latvijas politiķu mērķis ir nevis kaut ko sildīt vai stimulēt, bet gan vienkārši izņemt naudu no šīs valsts ekonomikas. Tas, ko šobrīd gatavojas paveikt mūsu valstsvīri, līdzinātos situācijai, ja vīriem, kas upmalā zvejo, tiktu atņemtas makšķeres, tās pārdotas, bet iegūtā nauda — iztērēta zivju iegādei.

Pie unikālajiem jau paveiktajiem un vēl tikai iecerētajiem darbiem droši var pieskaitīt arī atalgojuma samazināšanu pedagogiem par 15 %, bet augstskolu mācībspēkiem tas jau ir sarucis par 40%. Reiz kāds politiķis vārdā Vilis Krištopans kaut ko izteicās par Latviju kā muļķu zemi, un daudzi toreiz uz viņu apvainojās, bet velti — tādi esam un acīmredzot tur arī ir mūsu vieta. Diez kā gan mūsu ekonomika atveseļosies, ja investīcijas tiek apgrieztas, patēriņš — samazināts līdz minimumam un paralēli tam augs mazizglītota tauta?!

To visu redzot, rodas loģisks jautājums — interesanti, kāpēc vēl nesen tieši Jaunais laiks bija viens no iniciatoriem Godmaņa valdības gāšanai, ja tās līderi šobrīd iet faktiski to pašu iepriekšējās valdības ceļu? Acīmredzot līdz ar cilvēka nokļūšanu no opozīcijas koalīcijā viņa domāšana kardināli mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātrim būs Beigta balle

Vēsma Lēvalde, Db,24.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas teātrī top līdz šim neiestudēta luga - Beigta balle, kas veidota pēc krievu dramaturga Nikolaja Erdmana lugas Pašnāvnieks.

Tas būs pirmais jauniestudējums Liepājā šajā sezonā, un to iestudē režisors Rolands Augustins (Atkočūns). Pašnāvnieks ir viena no ievērojamākajām padomju laikā aizliegtajām lugām un viens no ģeniālākajiem krievu humora daiļdarbiem, kurā kopā savijies gan smieklīgais, gan cildenais. Stāsts ir par «mazo cilvēku», kura nodomu izdarīt pašnāvību pārējie cenšas padarīt par žestu tikai un vienīgi savu interešu labad. Tā kā Staļins Pašnāvnieku nosauca par tukšu un pat kaitīgu un tās autors – Nikolajs Erdmans tika izsūtīts uz Sibīriju, pastāvošā režīma dēļ luga nespēja rast ceļu pie skatītājiem - Padomju Savienībā to iestudēja tikai 1982. gadā (luga sarakstīta 1928. gadā), lai gan Eiropā un ASV tā tikusi iestudēta neskaitāmas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākie Holivudas aktieri nereti saņem tādu darba samaksu, kuru viņi nemaz nebūtu pelnījuši, liecina jaunākais Bankability Index pētījums, kas analizējis, cik naudas Holivudas zināmākie aktieri patiesībā ģenerē savām filmām, raksta Times.

Secināts, ka tie, kuri ģenerē lielāko naudu filmām, bieži vien nemaz nav apmaksātākie aktieri.

Trīs gadu laikā tika pētīti 65 tūkstošu režisoru un aktieru ienākumi no filmām un video. Kā secināts, visvairāk naudas iekasē režisors Stīvens Spīlbergs – vidēji 27,4 miljonus dolāru gadā un 13,7 miljonus dolāru par filmu. Otrajā vietā ierindojies aktieris Semjuels L. Džeksons ar 24,4 miljonu vidējiem gada ienākumiem un 6,2 miljoniem dolāru par filmu.

Trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi iekļuvuši aktieri Džonijs Deps un Toms Krūzs.

Savukārt Forbes ikgadējā vislabāk apmaksāto aktieru saraksta pirmajā vietā iekļuvis Roberts Daunijs juniors, šogad vidēji nopelnot 75 miljonus dolāru, neskatoties uz to, ka indeksa pētījumā viņš ierindojas vien devītajā vietā, kas ģenerē 20,6 miljonus dolāru gadā savām filmām. Nākamie četri Forbes sarakstā iekļautie aktieri - Čenings Tatums (ar 60 miljoniem), Hjū Džekmens (55 miljoniem), Marks Vālbergs (52 miljoniem) un Dveins Džonsons (46 miljoniem) Bankability Index pirmajā desmitniekā nav iekļuvuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas naftas plūsma uz Centrāleiropu varētu apsīkt

Dienas Bizness,02.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Krievija vairākkārt teikusi, ka tai nav plānu samazināt naftas piegādi Eiropas tirgiem, rodas arvien vairāk pierādījumu, ka tā koncentrējas uz Ziemeļrietumu Eiropas, Klusā okeāna reģionu un Ķīnu, tādējādi kaitējot Melnās jūras un Centrāleiropas maršrutiem, vēsta euractiv.com.

Medijs raksta, ka Centrālajai Eiropai šī problēma var izrādīties grūti risināma. Vācijas pārstrādātāji paļaujas uz jēlnaftu no Družba cauruļvada tādā mērā, ka tas galu galā varētu radīt nopietnas bažas Vācijas politiķiem.

«Tas izklausās traki tagad, bet mēs varam nonākt pie tā, ka Vācija un Polija importēs jēlnaftu no Baltijas jūras Družba vietā,» sacījis kāds Krievijas treideris.

Pirms desmit gadiem, kad Krievija atklāja Primorsku, savu pirmo naftas ostu Baltijas jūrā, lai samazinātu paļaušanos uz tranzītu caur bijušajām padomju Baltijas republikām, tikai daži treideri būtu uzdrošinājušies prognozēt, ka maršruts varētu aizstāt Melno jūru kā galveno eksporta kanālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas aktieris Vils Smits ir atzīts par 2008.gada ienesīgāko aktieri, ziņo Reuters.

Tas atzīts pēc ikgadējās ASV kinoteātru īpašnieku un filmu izplatītāju aptaujas Quigley. V.Smits Holivudas vēsturē ir kļuvis par otro melnādaino aktieri pēc Sidneja Puatjē, kurš saņēmis Oskaru.

Otro vietu šajā reitingā ieņem Dzelzs vīra galvenās lomas atveidotājs Roberts Daunijs juniors, trešo - Kristians Beils par Betmena lomu filmā Tumšais bruņinieks, bet ceturto - Šia La Befs par lomu Indiāna Džonss un Kristāla galvaskausa karaļvalsts.

Tāpat arī ASV biznesa žurnāls Forbes nosaucis V.Smitu par labāk pelnošo aktieri Holivudā, viņa ienākumi sasnieguši aptuveni 80 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiks Dailes teātra 9. studijas diplomdarbu izrādes

,26.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātrī būs skatāmas jauno aktieru diplomdarbu izrādes.

Šogad Latvijas Kultūras akadēmiju beidz 17 dramatiskā teātra aktiermākslu studējošie topošie aktieri asoc. prof. Mihaila Gruzdova un Indras Rogas vadībā - Gints Andžāns, Lauris Bokišs, Dana Čerņecova, Artūrs Dīcis, Elīna Dzelme, Inita Dzelme, Ērika Eglija, Kārlis Freimanis, Dainis Grūbe, Andris Liseckis, Baiba Neja, Lienīte Osipova, Mārtiņš Počs, Artūrs Putniņš, Kristaps Rasims, Anrijs Sirmais un Daumants Švampe.

31. maijā Dailes teātra Kamerzālē notiks pirmizrāde – Fjodora Dostojevska Idiots. Pēdējā nakts, ko izrādes veidotāji dēvē par atgriešanos dzimtenē 13 ainās. Režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga jauniestudējumu veido kopā ar topošajiem absolventiem, Dailes teātra 9. studijas audzēkņiem, un Dailes teātra pazīstamākajiem aktieriem. Izrādes notiks arī 1., 2., 3. un 4. jūnijā, kā arī nākamajā sezonā, jo izrāde tiks uzņemta Dailes teātra repertuārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas teātris atzīmēs «vīriešu dienu» ar vienu no populārākajiem iestudējumiem

Vēsma Lēvalde,07.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. februārī Liepājas teātris aicina uz iestudējuma Viss par vīriešiem jubilejas - 50. izrādi.

Izrādi Viss par vīriešiem 2007. gada nogalē iestudējis režisors Rolands Augustins (Atkočūns), un tā kļuvusi par vienu no Liepājas teātra skatītāju iemīļotākajām izrādēm. Kopumā to noskatījušies jau vairāk nekā 11 tukstoši skatītāju ne tikai Latvijā, bet arī ASV, kur 2009. gada vasarā viesojās izrādes kolektīvs.

Izrādi iemīļojuši arī tās aktieri – Egons Dombrovskis, Leons Leščinskis un Kaspars Gods.

«Izrādes materiālā jūtamies ļoti brīvi. Tas ir tāds optimāls teātra modelis – trīs vīriešu ansamblis, vīrietis – režisors un ļoti laba luga, kuru arī uzrakstījis vīrietis. Nez cik apakšveļas pāri ir novalkāti šo gadu laikā,» nosmej L. Leščinskis. (Izrādē redzams striptīzs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dailes teātrī būs pirmizrāde – Dostojevska Idiots. Pēdējā nakts

,12.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra Kamerzālē 31. maijā notiks pirmizrāde – Fjodora Dostojevska Idiots. Pēdējā nakts, ko izrādes veidotāji dēvē par atgriešanos dzimtenē 13 ainās. Režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga jauniestudējumu veido kopā ar topošajiem absolventiem, Dailes teātra 9. studijas audzēkņiem, un Dailes teātra pazīstamākajiem aktieriem.

Lomās būs Dailes teātra 9. studijas audzēkņi Mārtiņš Počs vai Dainis Grūbe (kņazs Ļevs Nikolajevičs Miškins), Kārlis Freimanis vai Artūrs Dīcis (Parfjons Rogožins), Inita Dzelme (Nastasja Fiļipovna Baraškova), Baiba Neja vai Lienīte Osipova (Aglaja Ivanovna Jepančina), Gints Andžāns vai Kristaps Rasims (Gavrila Ardalionovičs Ivolgins), Ērika Eglija vai Dana Čerņecova (Varvara Ardalionovna Ivolgina, vēlāk Pticina), kā arī Dailes teātra aktieri Rēzija Kalniņa (Ļizaveta Prokofjevna Jepančina), Juris Žagars (Ivans Fjodorovičs Jepančins), Artūrs Skrastiņš (Lukjans Timofejevičs Ļebedevs), Juris Bartkevičs (Ardalions Aleksandrovičs Ivolgins), Ģirts Ķesteris (Jevgeņijs Pavlovičs Radomskis) un Harijs Spanovskis (Afanasijs Ivanovičs Tockis).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Pats šausmīgākais bizness


Inita Šteinberga, speciāli DB,31.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Te nevarētu būt teātris,» ikvienam var uzmākties šaubas, caur puspamestu rūpniecisku teritoriju dodoties uz teātra Psaiho.lv norādīto adresi kādreizējā VEF

Taču viss ir pareizi – pat apkārtne jau noskaņo uz īstā viļņa. Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība.

«Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» teic Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko. Kā teātris ar savām telpām Psaiho.lv darbojas gandrīz divus gadus. Izstrādāti vairāki izrāžu varianti. Vasaras sākumā nomainīts arī priekšnesuma saturs, lai apmeklētājiem būtu interesanti nākt atkal un atkal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa starp materiālajām un garīgajām vērtībām ir mūžīga, uzskata aktieris Mārtiņš Kalita. Galvenais – lai cilvēki nepārstāj domāt.

Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita tikko noslēdzis sezonu ar titullomu iestudējumā Minhauzena precības. Šovasar tiks uzņemta arī pēdējā epizode filmai, kurā liepājnieks lomu ieguva, izkonkurējot Bredu Pitu. Vismaz tā vēstīja Krievijas mediji, komentējot faktu, ka latviešu aktieris apstiprināts galvenajai lomai Ņikitas Mihalkova filmā pēc Ivana Buņina divu darbu – Saules dūriens un Nolādētā diena – motīviem. Lai arī šis fakts šķita pārsteidzošs, iespējams, daļēji to veicināja Mārtiņa Kalitas veiksmīgi veidotais portfolio, kura tapšanā lieti noderēja aktiera prasmes reklāmā. 2010.gadā viņš bija viens no dibinātājiem Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmumam – sociālo mediju aģentūrai CCS. Tiesa, tagad viņa dzīvi pilnībā piepilda aktiera darbs. Pēc sarunas ar Bkodu Mārtiņš dodas atvaļinājumā – sapņu braucienā uz Grieķiju. Jaunā sezona teātrī atkal sāksies ar Minhauzenu, kurš tik ļoti pārņēmis aktiera domas, ka abu personības šķiet saplūdušas vienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valmieras teātrī būs pirmizrāde iestudējumam Karalis Līrs nabagmājā

,05.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras teātris ir atsācis sezonu un gaida skatītājus uz pirmizrādi 11.septembrī - Karalis Līrs nabagmājā. Tas ir stāsts par nevienam nevajadzīgajiem ļaudīm, kas mitinās veco ļaužu pansionātā un iestudē Šekspīra traģēdiju. Pansionāta telpas tiek remontētas, lai tās ar peļņu varētu pārdot, bet pansionāta iemītniekus pārvietot tālāk no acīm.

O.Bagaturijas luga Karalis Līrs nabagmājā ir stāsts par bijušajiem - nevienam nevajadzīgajiem ļaudīm, kas vada savas dienas veco ļaužu pansionātā un iestudē Šekspīra traģēdiju Karalis Līrs. Tikmēr pansionāta telpas tiek remontētas, lai tās ar peļņu varētu pārdot, bet pašus pansionāta iemītniekus pārvietot tālāk no acīm. Darījumu cenšas izjaukt režisore Dodo (Dace Eversa) un kādreiz slavenais aktieris Sandro (Tālivaldis Lasmanis).

Izrādes režisors un lugas autors O. Bagaturija (1941) ir viens no pieredzes bagātākajiem Gruzijas aktieriem un režisoriem. Strādājis Tbilisi Jaunatnes teātrī, spēlējis nozīmīgas lomas gruzīnu klasikas iestudējumos. Luga Karalis Līrs nabagmājā iestudēta piecos teātros, tulkota slovāku, turku un tagad arī latviešu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras teātra Mazajā zālē 16. oktobrī plkst. 18.30 pirmizrādi piedzīvos Raiņa Zelta zirgs, ko iestudē režisors Viesturs Meikšāns. Izrādes koncepcija ir drosmīgi un pat skarbi dekonstruēt šo pasaku, ieliekot to mūsdienu realitātē.

Izrādes režisors Viesturs Meikšāns: «Rainis Zelta zirgu rakstīja par sava laika ideāliem un skaisto un mūžīgo ideju - dots devējam atdodas. Taču šodienas realitātē neviens vairs nevar atļauties sapņot. Šis ir vilšanās laiks, un Saulcerīte nav laime. Saulcerīte ir ilūzija, taču neviena vilšanās nedrīkst iznīcināt tautas garīgās vērtības, kopību, valodu un tradīcijas.»

Kā akcentē teātris, izrādes Zelta zirgs koncepcija ir drosmīgi un pat skarbi dekonstruēt šo pasaku, ieliekot to mūsdienu realitātē.

Antiņa lomā iejutīsies Ivo Martinsons, Saulcerīte būs Dace Eversa. Pārējās lomās: Mārtiņš Meiers, Oskars Morozovs, Rihards Rudāks, Ieva Puķe, Ingus Kniploks, Māris Bezmers un Ilze Lieckalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Vairs nevaru atļauties tikai dažus labus produktus

Anda Asere,31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Viss ir mainījies. Šķiet, ka piecus gadus jau esmu strādājusi, bet saprotu, ka vairāk vai mazāk viss ir sācies no nulles.»

SIA Waras ula biznesu un tirgus apgūšanu sāka ar karamelizētu sīpolu džemu, bet šobrīd uzņēmuma produktu portfelī ir jau četri produkti, kurus drīz papildinās vēl vismaz divi

«Vairs nevaru atļauties tikai dažus labus produktus – ir vajadzīgi vairāki. Tāpēc eksperimentēju ar dažādām receptēm un receptūrām. Tas nav viegli, jo vajadzīgs ilgs laiks, lai iegūtu tādu rezultātu, kādu gribu – lai tas būtu visādā ziņā perfekts. Lai to sasniegtu, nepietiek ar trim mēģinājumiem,» teic Ineta Vilciņa, SIA Waras ula īpašniece. Vaicāta, kas nosaka to, vai kāds eksperiments pārvērtīsies produktā, viņa teic, ka tas notiek pēc tam, kad pati ir apmierināta ar produktu, tas ir pilnībā noslīpēts, saņēmis potenciālo pircēju novērtējumu un ir izstrādāts iepakojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra Mazajā zālē 5. decembrī jauniestudējumu piedzīvos Anitas Sproģes iestudētā izrāde Kis kis – ņau ņau - ungāru autora Ištvāna Erkēņa spēles pieaugušajiem jeb pieaugušo spēles 2 cēlienos.

Tas ir viegla absurda iezīmēts stāsts par cilvēkiem, kuriem vecums atnes nevis mierīgas, sakārtotas vecumdienas, bet gan īsti plosošas kaislības: greizsirdību, strīdus, intrigas, kaprīzes, arī mīlestību un to pavadošās mokas. Šiem cilvēkiem atkal ir izvēle, tieši tāpat kā agrāk jaunībā – kā dzīvot, kā rīkoties, kā mīlēt.

Izrādē pulcināti skatītāju iemīļoti un cienīti Dailes teātra vidējās un vecākās paaudzes aktieri – Indra Briķe, Ilze Vazdika, Akvelīna Līvmane, Lilita Ozoliņa, Esmeralda Ermale, Olga Dreģe, Harijs Spanovskis, Juris Kalniņš un Juris Strenga. Aktieriem tiks dota iespēja parādīties citā ampluā, ļauties spēlei un arī pasmaidīt pašiem par sevi un citam par citu. Šī izrāde ir īpašs veltījums viņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dailes teātrī būs izrāde par laulību noziegumiem

,01.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra Mazajā zālē 16. septembrī paredzēta pirmizrāde Ērika Emanuela Šmita detektīvam Mazie laulību noziegumi, ko iestudē viesrežisors Rolands Atkočūns (Lietuva), lomas uzticot Rēzijai Kalniņai un Ģirtam Ķesterim.

2006. gadā režisors Dž.Dž.Džilindžers Dailes teātrī iestudēja Ē. E. Šmita drastisko komēdiju Izvirtulis.

Filigrāni izstrādātajā attiecību trillerī Mazie laulību noziegumi (2003) satiekas visi trīs 2008. gada skatītāju aptaujas METAXA teātra zvaigzne uzvarētāji: labākie aktieri Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris, kā arī labākās izrādes Manu sievu sauc Moriss režisors Rolands Atkočūns. Ilūziju fantomi un kārdinošie cilvēka apziņas dziļumi veido klasisko, vienmēr aktuālo stāstu par divu dzimumu karu. Kāda laulāta pāra dzīvē ir noticis lūzums, kas mainīs visu nākotnes eksistenci. Vai viņi spēs un vēlēsies palikt kopā vai arī ne? Luga slēpj daudz pārsteigumu un noslēpumu, saglabājot intrigu, kas skatītājam atklājas tikai pamazām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Gods un… nedaudz slavas

Vēsma Lēvalde,26.02.2013

Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija, saka Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Foto: Aigars Hibneris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Desmit bērnu māte no Latvijas Lielbritānijā pieprasa lielāku mājokli

LETA,20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit bērnu māte no Latvijas pārtiek no pabalstiem un ir pieprasījusi varasiestādēm lielāku mājokli, tā raksta britu laikraksts The Sun.

«Dodiet man lielāku māju!»31 gadu vecās vientuļās māmiņas Lindas Kozlovskas sacīto citē tabloīds.

L. Kozlovska pēc iespējas piestrādā par apkopēju, bet galvenokārt pārtiek no Lielbritānijā maksātajiem pabalstiem, kas kopumāsasniedz 654 sterliņu mārciņas (572 latus) nedēļā.

L. Kozlovska uz Lielbritāniju pārcēlās 2008. gadā ar trim no saviem bērniem. Tobrīd Latvijā viņai palika vēl četri bērni, kas pamazām pārcēlās pie viņas uz Lielbritāniju. Taču pēdējos gados Lielbritānijā viņa laidusi pasaulē vēl trīs mazuļus.

L. Kozlovska laikrakstam The Sun pavēstīja, ka bērnus audzina viena pati un atteicās izpaust, no cik vīriešiem viņai ir bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis,01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru