Bija laiks, kad Ivara Godmaņa valdība pieņēma daudzus, šad tad ne līdz galam izsvērtus lēmumus, par ko viņam pārmetumus izteica gan sabiedrība, gan uzņēmēji, gan arī opozīcija.
Šobrīd izveidojusies situācija, kad jaunveidojamās valdības atbildīgākajos — premjera un finanšu ministra — posteņos būs līdzšinējie opozicionāri jaunlaicieši Valdis Dombrovskis un Einars Repše.
Taču tas, ko vismaz viens no viņiem — Dombrovskis piesola jau tagad, atgādina kaut kur dzirdētu frāzi par to, ka aktieri mainās, bet luga paliek tā pati vecā. Proti, tiek solīts samazināt valsts pārvaldes institūcijā strādājošo algas vismaz par 10%, turklāt lineāri, kas galīgi neatbilst šo politiķu agrāk paustajam. Tiesa, viņi arvien biežāk izceļas ar to, ka vienu dienu apgalvo vienu, bet otru — kaut ko pavisam citu. Tagad pat nerunāsim par to, ka daudziem no šiem cilvēkiem, visticamāk, ir kredīti, kurus atmaksāt kļūs arvien grūtāk utt.
Ar šādu kārtējā algu samazinājuma soli pirms funkciju izvērtēšanas tiks reizi samazināts patēriņš valstī. Citiem vārdiem sakot, visas līdzšinējās runas par nepieciešamību sildīt ekonomiku tā arī ir palikušas tikai runu līmenī. Ja ņem vērā, ka paralēli algu samazinājuma procesam notiek un ir plānota arī mērķtiecīga līdzekļu «apgriešana» investīcijām, piemēram, dažādos infrastruktūras objektos, nākas secināt, ka Latvijas politiķu mērķis ir nevis kaut ko sildīt vai stimulēt, bet gan vienkārši izņemt naudu no šīs valsts ekonomikas. Tas, ko šobrīd gatavojas paveikt mūsu valstsvīri, līdzinātos situācijai, ja vīriem, kas upmalā zvejo, tiktu atņemtas makšķeres, tās pārdotas, bet iegūtā nauda — iztērēta zivju iegādei.
Pie unikālajiem jau paveiktajiem un vēl tikai iecerētajiem darbiem droši var pieskaitīt arī atalgojuma samazināšanu pedagogiem par 15 %, bet augstskolu mācībspēkiem tas jau ir sarucis par 40%. Reiz kāds politiķis vārdā Vilis Krištopans kaut ko izteicās par Latviju kā muļķu zemi, un daudzi toreiz uz viņu apvainojās, bet velti — tādi esam un acīmredzot tur arī ir mūsu vieta. Diez kā gan mūsu ekonomika atveseļosies, ja investīcijas tiek apgrieztas, patēriņš — samazināts līdz minimumam un paralēli tam augs mazizglītota tauta?!
To visu redzot, rodas loģisks jautājums — interesanti, kāpēc vēl nesen tieši Jaunais laiks bija viens no iniciatoriem Godmaņa valdības gāšanai, ja tās līderi šobrīd iet faktiski to pašu iepriekšējās valdības ceļu? Acīmredzot līdz ar cilvēka nokļūšanu no opozīcijas koalīcijā viņa domāšana kardināli mainās.
