Jaunākais izdevums

Holivudas aktieris Vils Smits ir atzīts par 2008.gada ienesīgāko aktieri, ziņo Reuters.

Tas atzīts pēc ikgadējās ASV kinoteātru īpašnieku un filmu izplatītāju aptaujas Quigley. V.Smits Holivudas vēsturē ir kļuvis par otro melnādaino aktieri pēc Sidneja Puatjē, kurš saņēmis Oskaru.

Otro vietu šajā reitingā ieņem Dzelzs vīra galvenās lomas atveidotājs Roberts Daunijs juniors, trešo - Kristians Beils par Betmena lomu filmā Tumšais bruņinieks, bet ceturto - Šia La Befs par lomu Indiāna Džonss un Kristāla galvaskausa karaļvalsts.

Tāpat arī ASV biznesa žurnāls Forbes nosaucis V.Smitu par labāk pelnošo aktieri Holivudā, viņa ienākumi sasnieguši aptuveni 80 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas pelnošākais aktieris laika posmā no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam nopelnījis 65 miljonus ASV dolāru. Žurnāla Forbes izveidotais pelnošāko aktieru tops...

1. Harisons Fords (Harrison Ford)

Peļņa: 65 miljoni ASV dolāru

H. Fords vairākus gadus nebija parādījies Holivudas filmās līdz beidzot 2008. gadā iznāca filma Indiana Jones And The Kingdom of The Crystal Skull, kas ir pēc kārtas ceturtā filma no Indiana Jones filmu sērijas, no kuras pirmā filma uz lielajiem ekrāniem parādījās 1981. gadā. H. Fordam ar filmas veidotājiem bija īpašs līgums, kurš paredzēja aktierim atvēlēt daļu no filmas kopumā 786 miljonu dolāru ienākumiem.

2. Ādams Sandlers (Adam Sandler)

Peļņa: 55 miljoni ASV dolāruĀdams Sandlers (Foto: REUTERS/SCANPIX)Ādams Sandlers (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Finanšu krīze iegriež zivrūpniekiem

Sandra Dieziņa, Db,10.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošo maksājumu kavēšanās dēļ lielākie zivrūpniecības uzņēmumi nākamā gada sākumā apsver iespēju uz laiku apturēt ražošanu.Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits

To konferencē par Latvijas Zivsaimniecības attīstības iespējām līdz 2013. gadam atklāja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Zivrūpnieku priekšstāvis klāstīja, ka šobrīd uzņēmumiem it kā viss nepieciešamais ražošanai ir – izejvielas, iekārtas un darbaspēks, taču lielākie zivrūpnieki sastopas ar maksājumu kavēšanu tādās valstīs kā Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Lai risinātu šo problēmu, nākamā gada sākumā, kad zivrūpniekiem ir tā saucamais tukšais periods, uzņēmumi apsver iespēju daļēji apturēt zivju produkcijas ražošanu. D. Šmits saredz, ka šobrīd visām iesaistītajām pusēm vajadzētu sēsties pie viena galda, lai apzinātu steidzami darāmos darbus. Viens no svarīgākajiem būtu nepieciešams atcelt ierobežojumus ES finansējuma saņemšanai lielajiem pārstrādes uzņēmumiem, kā arī jāatbalsta eksportspējīgie. «Uzskatu, ka jāmaina pieeja ES projektu vērtēšanai, jo šobrīd finansējumu saņem nevis eksportspējīgākie uzņēmumi, bet piemājas kūpinātavas,» tā D. Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere,21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālajam mājokļa pircējam ienākumi ir stabili un bankas gatavas piešķirt hipotekāro kredītu, patlaban būtu vērts pirkt mājokli un nepaļauties uz iespējamu lielāku cenu samazinājumu nākotnē, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Šis ir dziļi filozofisks jautājums. Mēs vienmēr esam teikuši, ka īpašums ir jāpērk tad, kad to vajag. Ja jūs uzdodat jautājumu - vai es šobrīd pirktu mājokli dzīvošanai sev un ģimenei, ja man ir labvēlīga situācija, ienākumi stabili un esmu kategorijā, kur bankās esmu gaidīts klients? Es visdrīzāk pirktu. Tādēļ, ka šobrīd redzam, ka arī attīstītāji jaunajos projektos nereti piedāvā akcijas cenas un dažādas īslaicīgas izpārdošanas. Ja kāds domā, ka tagad nogaidīs un cenas vēl ievērojami kritīsies, tad es uz to pilnīgi nepaļautos, jo nav tā, ka līdz šim cenas bija "ārprātā kosmosā"," stāstīja Šmits.

Kā banka vērtē klienta aizņemšanās iespējas? 

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties...

Viņš skaidroja, ka jauno projektu pārdodot par 1600 eiro kvadrātmetrā, jāatceras, ka cena ir ar pievienotās vērtības nodokli. Reālais ienākums attīstītājam ir 1320 eiro par kvadrātmetru, savukārt būvniecības izmaksas jaunajos projektos ir apmēram 1000-1100 eiro par kvadrātmetru. Ja pievieno zemes iegādi, projektēšanas un pārējās izmaksas, tad attīstītājam peļņa praktiski nepaliek un tie ir uz izdzīvošanas robežas, pauda Šmits.

"Ja salīdzinām ar 2007.gada krīzi, kad tika finansēts pilnīgi viss, tad tagad tirgū ir uz vienas rokas saskaitāmi attīstītāji, kas būvē jaunos projektus, tādēļ neredzu, ka būtu pamats kaut ko gaidīt ar cerību, ka cenas kritīsies. Vienīgi varētu pagaidīt, lai redzētu, kā kopumā ekonomika atgūsies. Ja man tagad būtu jāizvēlas, vai maksāt īri un tērēt papildu naudu, tad es noteikti iegādātos savu īpašumu un ieguldītu tajā," stāstīja Šmits.

Būtisks nekustamā īpašuma cenu kritums nav gaidāms 

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē...

Eksperts norādīja, ka nekustamā īpašuma iegāde ir jāvērtē ilgtermiņā, cenas var koriģēties gan uz augšu, gan leju, taču peļņa fiksējas tajā brīdī, kad īpašumu pārdod.

"Ja cilvēks īpašumu ir nopircis sev dzīvošanai par, piemēram, 1000 eiro kvadrātmetrā un ja cena kādā brīdī uzkāpj līdz 1600 eiro, tad kāpēc viņš mājokli nepārdod, var taču labi nopelnīt. Savukārt, ja dzīvoklis nopirkts par 1600 eiro kvadrātmetrā, bet kādā brīdī nelielas ekonomiskās korelācijas dēļ cena samazinās līdz 1400 eiro, tad cilvēkam sākas stress un ir klāt pasaules gals. Nē, ir jānogaida, jo cena kādā brīdī atkal palielināsies. Nav jāsastrebj karsta putra," sacīja Šmits.

Jautāts, vai attīstītāji šajā brīdī aktīvi piedāvā dažādus īpašos piedāvājumus un akcijas, ņemot vērā, ka tirgus ir nedaudz apstājies, Šmits sacīja, ka tā tas varētu būt, bet viņš negribētu ar to spekulēt.

"Ja cilvēks ir atradis kādu sev interesējošu dzīvokli jaunajā projektā, tad, gaidot uz akciju vai īpašo piedāvājumu, viņš šo īpašumu var vienkārši palaist garām. Attīstītājs vienmēr var nolemt pārdot vai nepārdot īpašumu par pircēja piedāvāto cenu. Ir brīvais tirgus, cenas nav iekaltas akmenī," piebilda Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze vissmagāk ir skārusi īres tirgu, taču, līdz ko situācija normalizēsies un atjaunosies tūristu plūsma, arī īres tirgus atgūsies, sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Īres tirgus ir cietis diezgan būtiski, tas nav noslēpums, tieši tūrisma plūsmas apstāšanās dēļ. Esmu dzirdējis, ka tagad Vecrīgā ekskluzīvus dzīvokļus var dabūt par ļoti lētām īres cenām. Pirms tam izīrēja par 800 eiro mēnesī, tagad 400 eiro. Taču šādus līgumus par lētām cenām īsti neviens no īpašniekiem nav gatavs slēgt ilgtermiņā," stāstīja Šmits. Viņš piebilda, ka tiklīdz atsāksies tūristu plūsma, šādi īres līgumi tiks lauzti un pārslēgti.

"Vai šie dzīvokļi varētu saglabāties ilgtermiņa tirgū? Nedomāju vis. Tas šobrīd īpašniekiem ir īstermiņa risinājums, lai nezaudētu vispār ienākumus - 400 eiro nav 800 eiro, taču tā arī nav nulle. Vismaz ir iespējas samaksāt kredītus un komunālos pakalpojumus. Es absolūti nedomāju, ka šāda situācija turpināsies ilgtermiņā, tas ir īstermiņa krīzes risinājuma variants," sacīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā vien 20% nekustamā īpašuma darījumu notiek ar licencētu aģentu un uzņēmumu starpniecību

LETA,11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gadā notiek apmēram 50 000 nekustamā īpašuma darījumu, un vien 20% no tiem notiek ar licencētu aģentu un uzņēmumu starpniecību, piektdien Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā diskusijā sacīja LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

LANĪDA vadītājs uzsvēra, ka 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, bet 2023.gada 7.jūnijā stājās spēkā grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, ar kuriem pastiprinātas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību.

Šmits uzsvēra, ka LANĪDA ieskatā šis likums nedarbojas un nekustamo īpašumu darījumu nozare joprojām ir diezgan "pelēka".

Atsaucoties uz "Cenu bankas" datiem, Šmits norādīja, ka gadu no gada nemainīgi apmēram 33-34% nekustamā īpašuma darījumu notiek par neticamām summām, proti, par tādām, kuras neatbilst reālajai tirgus situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma SIA “Lindstrom” apgrozījums 2023.gadā Latvijā ir sasniedzis 12,9 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada rezultātiem, liecina uzņēmuma apkopotie neauditētie finanšu dati.

“Lindstrom” vadītājs Latvijā Ivars Šmits uzsver, ka iemesli apgrozījuma kāpumam ir dažādi, bet viens no tiem – aizvien vairāk uzņēmēju pārskata biznesa vadības procesus, meklējot videi zaļākus risinājumus. To veicina gan ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstība, sekojot vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, gan zaļā kursa mērķi, kas iegūst aizvien lielāku uzmanību Eiropas un Latvijas dienaskārtībā.

Turpina I. Šmits: “Pieaugošais pieprasījums pēc tekstila nomas pakalpojumiem ir skaidrs signāls, ka tirgus ir gatavs ilgtspējīgākiem risinājumiem. Redzam, ka mainās ne tikai paradumi, bet ir noticis arī attieksmes lūzums, aizvien vairāk uzņēmumu priekšroku dodod nevis tekstila, piemēram, darba apģērbu iegādei, bet gan tā nomai. Tādā veidā uzņēmēji strādā atbilstoši aprites ekonomikai un Eiropas zaļajam kursam,” norāda I.Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākie Holivudas aktieri nereti saņem tādu darba samaksu, kuru viņi nemaz nebūtu pelnījuši, liecina jaunākais Bankability Index pētījums, kas analizējis, cik naudas Holivudas zināmākie aktieri patiesībā ģenerē savām filmām, raksta Times.

Secināts, ka tie, kuri ģenerē lielāko naudu filmām, bieži vien nemaz nav apmaksātākie aktieri.

Trīs gadu laikā tika pētīti 65 tūkstošu režisoru un aktieru ienākumi no filmām un video. Kā secināts, visvairāk naudas iekasē režisors Stīvens Spīlbergs – vidēji 27,4 miljonus dolāru gadā un 13,7 miljonus dolāru par filmu. Otrajā vietā ierindojies aktieris Semjuels L. Džeksons ar 24,4 miljonu vidējiem gada ienākumiem un 6,2 miljoniem dolāru par filmu.

Trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi iekļuvuši aktieri Džonijs Deps un Toms Krūzs.

Savukārt Forbes ikgadējā vislabāk apmaksāto aktieru saraksta pirmajā vietā iekļuvis Roberts Daunijs juniors, šogad vidēji nopelnot 75 miljonus dolāru, neskatoties uz to, ka indeksa pētījumā viņš ierindojas vien devītajā vietā, kas ģenerē 20,6 miljonus dolāru gadā savām filmām. Nākamie četri Forbes sarakstā iekļautie aktieri - Čenings Tatums (ar 60 miljoniem), Hjū Džekmens (55 miljoniem), Marks Vālbergs (52 miljoniem) un Dveins Džonsons (46 miljoniem) Bankability Index pirmajā desmitniekā nav iekļuvuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu un amerikāņu režisora Kristofera Nolena filma "Oppenheimer" ("Openheimers") kļuvusi pelnošāko biogrāfisko kinolenti, apsteidzot līdzšinējo rekordisti "Bohemian Rhapsody" ("Bohēmista rapsodija"), liecina jaunākās aplēses.

Kinoteātros visā pasaulē filma par "atombumbas tēvu" Robertu Openheimeru nopelnījusi 912,7 miljonus dolāru (856 miljoni eiro), savukārt "Bohēmista rapsodija" par britu rokgrupas "Queen" solistu Frediju Merkūriju - 910,8 miljonus dolāru (854,2 miljoni eiro).

"Openheimers", kas uz ekrāniem iznāca jūlijā, jau pārspējis vairākus kases rekordus. Nesen tā kļuvusi par ienesīgāko Otrā pasaules kara tematikas filmu, kā arī trešo ienesīgāko šā gada kinolenti aiz "Barbie" ("Bārbija) un "The Super Mario Bros." ("Super Mario brāļi").

Tā kļuvusi arī par režisora Nolena trešo ienesīgāko filmu aiz diviem Betmena franšīzes kinodarbiem "The Dark Knight" ("Tumšais bruņinieks") un "The Dark Knight Rises" ("Tumšais bruņinieks atgriežas").

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu tirgum ir nepieciešami cilvēki

Jānis Goldbergs,02.05.2022

Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums spriež Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Fragments no intervijas

Kā kompānija tirgojat dzīvokļus jaunajos projektos. Cik šobrīd ir jāpelna, lai varētu sākt domāt par dzīvokļa iegādi?

A. Šmits: 1000 eiro “uz rokas” ir par maz. Pat 1500 eiro “uz rokas” vēl ir par maz. Jaunajā projektā patlaban pērkot dzīvokli, runa ir par ģimeni, kur abi ģimenes locekļi pelna aptuveni 2000 eiro “uz rokas”. Tad var sakrāt pirmajai iemaksai un pēc pirkuma 30% no ieņēmumiem atlicināt maksājumiem ik mēnesi. Tas arī ir pie noteikuma, ka nav auto līzingi, pāris bērni, suns, kaķis un citi ikdienas izdevumi, kas patiesībā paņem lielu daļu ienākumu.

Jaunie projekti - kādas patlaban ir cenas par kvadrātmetru, kāda ir nākotnes tendence?

A. Šmits: Uzsāktajos jaunajos projektos pārdošanas cenas tiek prognozētas ap 2200 eiro par kvadrātmetru. Te ir runa par ekonomiskās klases mājokļiem. Piedāvājumus zem 2000 eiro par kvadrātmetru praktiski nav iespējams atrast.

M. Laukalējs: Vēl pērnā gada sākumā runājām par 1500 līdz 1600 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd 2000 ir zemākais piedāvājums, bet ir līdz pat 2900 eiro par kvadrātmetru.

Kā prognozējat pārdošanas dinamiku?

A. Šmits: Ar to daudzviet varētu būt problēmas. Jāņem vērā, ka katrs mēnesis, kas pārdošanā ievelkas, nes zaudējumus, jo kapitāls maksā naudu. Tas mani dara bažīgu! Vēl nesen bija seminārs, kurā stāstīja, ka jāsāk pierast pie jaunā lēti, kas ir 2000 eiro par kvadrātmetru. Pat gads nav pagājis kopš šīs sarunas, kad jaunais lēti jau ir par 400 eiro vairāk.

Igaunijā un Lietuvā dzīvokļi maksā vēl dārgāk!

A. Šmits: Taisnība, mēs esam naski salīdzinātāji. Igaunijā līdzīga līmeņa projektos dzīvokļi maksā, sākot no 3000 eiro par kvadrātmetru un vairāk. Lietuvā viss izpārdots par labām cenām. Ķeza jau ir, ka Latvijā nav šīs pārdošanas dinamikas pat pie zemākas cenas.

M. Laukalējs: Jā, viens no dzinuļiem, kas cenu dzen uz augšu arī Latvijā, ir tuvākās kaimiņzemes - Lietuva un Igaunija. Nesen Klīversalā, jaunajā projektā, atbrauca igaunis un rezervēja pārdesmit dzīvokļus. Pēc šīs rezervācijas cena pieauga par 20% līdz 30%. Saprotams, ka, atbraucot no Igaunijas, cilvēks redz labu cenu par līdzvērtīgu produktu. Šis apstāklis dzīvokļu pārdošanas cenu ietekmē, neievērojot Latvijas cilvēku pirktspēju.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē nav pamata cerēt, ka cenas īpašumiem kritīsies, stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Covid-19 krīzes iespaidā ir ievērojami samazinājies darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū, notikušo darījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju ir samazinājies par apmēram 30-40%.

"Šobrīd gan mēs uzskatām, ka ir pagājis pārāk maz laika kopš Covid-19 krīzes sākuma, lai varētu novērtēt ietekmi un sekas, ko tā radījusi nekustamo īpašumu tirgum. Īpašumu cenas līdz Covid-19 sākumam nebija nekādos griestos, lai būtu iemesls domāt, ka tagad cenas pēkšņi strauji samazināsies. Nav jau īsti kur tām cenām gāzties. Ir drīzāk samazinājies piedāvājums, jo cilvēki nogaida un notiek tā teikt "vispārējās ekonomikas vides atelpa"," sacīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķis Didzis Šmits (KPV LV) atsaucis savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam.

Politiķis par savu lēmumu paziņoja televīzijas kanāla «Rīga TV24» raidījuma tiešraidē. Viņš norādīja, ka šajā valdībā nestrādās un par to kā deputāts arī nebalsos.

Pamatojot savu lēmumu, Šmits apgalvoja, ka trešdien viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV), kurā viņam esot pateikts, ja «es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) - tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā -, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā». «Tas bija pateikts ļoti skaidri,» apgalvoja «KPV LV» biedrs.

Šmits pagaidām uz aģentūras LETA zvaniem neatbild.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pateicies Šmitam par ieguldīto darbu un norādījis, ka aicinās «KPV LV» izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu. Kariņš par Šmita lēmumu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē

Db.lv,16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē, lai nākotnē izvairītos no krīzēm, ko rada būtisks cenu kritums, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Laikam būs jārīkojas pašai valdībai," teica Šmits, norādot, ka Eiropas Komisija kopš 2013.gada ir devusi tiesības dalībvalstīm nacionālā līmenī noteikt obligātas prasības ilgtermiņa līgumiem, tostarp gan prasības attiecībā uz līgumu garumu, gan arī attiecībā uz nosacījumiem kā veidojas cena.

Piena krīze jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem 

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības...

D. Šmits akcentēja, ka līdz šim gan piena pārstrādātāji, gan arī piena ražotāji ir kategoriski attiekušies no šāda risinājuma, izvēloties svārstīgās cenas, lai varētu vairāk nopelnīt, kad cena ir augsta.

"Ja atsakāmies no ilgtermiņa līgumiem, tad nav īsti korekti katru reizi [kad cena būtiski samazinās] nākt pēc papildu finansējuma," uzsvēra Šmits.

Latvijas piena ražotāji gatavi boikotēt veikalus un izliet piena cisternas pie valdības mājas 

Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas...

Ministrs teica, ka negrasās prasīt ārkārtas finansējumu no budžeta, jo cenu "kalniņi" ir faktiski visās nozarēs, tostarp arī meža nozarē un būvniecībā.

"Karš Ukrainā ir radījis nestabilitāti, kas vienā brīdī uzdzina cenas ļoti augstu, bet tagad šīs cenas krīt. Ļoti daudzi ir saražojuši produkciju par ļoti augstu cenu, bet tagad nespēj to realizēt. Tāpēc ir pārprodukcija. Kaut kad šī situācija, protams, iztaisnosies," sacīja Šmits.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šobrīd nav iespējams pateikt, vai cenu kritums piena nozarē ir mēneša parādība, divu vai trīs.

"Ja tā ir mēneša vai pat divu mēnešu parādība, tā tiks pārdzīvota. Šādi notikumi lauksaimniecības nozarē notiek ar regularitāti reizi piecos gados. Ja šī krīze ieilgs, mums būs jārūpējas par to, lai mums ir pietiekami piena resursi piena pārstrādei un attiecīgi eksportam. Tad būs ārkārtas lēmumi," teica ministrs, piebilstot, ka šobrīd cenu kritums ir divas nedēļas un divas dienas, kamēr pagājušā gada beigās piena cena bija sasniegusi Latvijas visu laiku augstāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomika - kara hospitālis, kurā gaida, kamēr pacienti nomirs

,27.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas nozares flagmaņi uzskata, ka valdības vadītājam būtu pēdējais laiks uzlabot savas komandas darbu vai arī to nomainīt.

Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektors Didzis Šmits sacīja, ka jau aptuveni divus mēnešus dažādu ministriju neskaitāmās sanāksmēs un apspriedēs notiek nemitīgas diskusijas par to, ka jāsniedz atbalsts uzņēmējiem, bet reāla rezultāta nav. «Viss nogrimst valsts pārvaldē,» sacīja, D. Šmits, tēlaini salīdzinot ekonomiku ar kara hospitāli, kur mediķiem jeb valsts pārvaldei jāsniedz palīdzība ievainotajiem, bet viņi gaida, līdz tie pamazām nomirst. Šobrīd valsts pārvalde ir jāreformē fundamentāli, jo ražotāji vairs nevarot gaidīt ne dienu ilgāk. Kā sacīja LPUF valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis, «šodien ielās ir zemnieki, rīt būs metālapstrādātāji, parīt pārtikas rūpnieki. Briest revolucionāra situācija, bet ticam, ka to var risināt,» tā J. Jonaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro?

LETA,26.04.2023

Nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsvēra, ka laiks šobrīd ir tik dinamisks, ka visas prognozes ātri mainās un nepiepildās.

Tostarp Šmits pauda, ka nav skaidrs, kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro, jo tādējādi jaunus dzīvokļus var piedāvāt tikai pāriem, bet viens cilvēks dzīvokli iegādāties nespēj.

Cik jāpelna, lai saņemtu aizdevumu mājokļa iegādei jaunajā projektā? 

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo...

Tāpat Šmits pauda, ka, viņaprāt, bankas ir "trakas", ka kreditē jaunos projektus, savukārt attīstītāji tos būvē bez īpaša ienesīguma.

Pēc Šmita prognozētā, otrreizējais dzīvokļu tirgus turpinās attīstīties, jo ar cenu 2500-3000 eiro par kvadrātmetru pārdot jaunos dzīvokļus būs sarežģīti, un vairums cilvēku var iegādāties tikai sērijveida dzīvokļus.

Tāpat Šmits pauda, ka nav saprotams, kam patlaban tiek būvēti biroji, jaunās biroju ēkās ieguldot simtiem miljonu eiro investīcijas. Tostarp viņš atzīmēja, ka attīstītāji cer uz kādiem jauniem starptautiskiem nomniekiem, taču norises tirgū liecina, ka to nav un notiek tikai esošo īrnieku migrācija no viena biroju kompleksa uz citu.

"Iespējams, ka attīstītājiem ir tik daudz naudas, ka tā tiek uzglabāta ēkās, bez ienesīguma, bažās, ka būvniecība pēc pāris gadiem būs vēl dārgāka," pieļāva Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Google vadītājs Ēriks Šmits (Eric Schmitd) negrasās atkāpties no sava amata kompānijas Apple valdē, pat neskatoties uz to, ka ASV valdība saistībā ar šo situāciju uzsākusi izmeklēšanu, raksta BBC.

Ē. Šmits norāda, ka jau sen ir iegājies tā, ka tiklīdz valdes sēdēs tiek runāts par iPhone viņš telpu pamet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas Google izpilddirektors Ēriks Šmits (Eric Schmidt) nolēmis atkāpties no sava amata Apple valdē. Šajā amatā Google boss pavadījis trīs gadus, ziņo Times.

Db.lv jau ziņoja, ka ASV Federālā tirdzniecības komisija izmeklē iespējamu pārkāpumu konkurences likumā, Ē. Šmitam ieņemot augstus amatus kompānijās Google un Apple, jo abas kompānijas ir savstarpēji konkurējošas, izstrādājot interneta pārlūkprogrammas un tālruņu operētājsistēmas, tādējādi rezultātā ir iespējams interešu konflikts.

Db.lv arī vēstīja, ka Google nākamgad plāno prezentēt arī savu operētājsistēmu, kas nozīmē, ka kompānijai būs vēl viens ar Apple konkurējošs produkts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija laiks, kad Ivara Godmaņa valdība pieņēma daudzus, šad tad ne līdz galam izsvērtus lēmumus, par ko viņam pārmetumus izteica gan sabiedrība, gan uzņēmēji, gan arī opozīcija.

Šobrīd izveidojusies situācija, kad jaunveidojamās valdības atbildīgākajos — premjera un finanšu ministra — posteņos būs līdzšinējie opozicionāri jaunlaicieši Valdis Dombrovskis un Einars Repše.

Taču tas, ko vismaz viens no viņiem — Dombrovskis piesola jau tagad, atgādina kaut kur dzirdētu frāzi par to, ka aktieri mainās, bet luga paliek tā pati vecā. Proti, tiek solīts samazināt valsts pārvaldes institūcijā strādājošo algas vismaz par 10%, turklāt lineāri, kas galīgi neatbilst šo politiķu agrāk paustajam. Tiesa, viņi arvien biežāk izceļas ar to, ka vienu dienu apgalvo vienu, bet otru — kaut ko pavisam citu. Tagad pat nerunāsim par to, ka daudziem no šiem cilvēkiem, visticamāk, ir kredīti, kurus atmaksāt kļūs arvien grūtāk utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomists: SVF prognozes pārāk optimistiskas

,03.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas lejupslīde būs dziļāka pat nekā to iepriekš prognozēja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Tā aģentūrai Reuters norādījis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas galvenais ekonomists Klauss Šmits-Hēbels (Klaus Schmidt-Hebbel).

Tālāka procentu likmju samazināšana no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Anglijas Centrālās bankas (Bank of England) ir pilnībā attaisnotas, norāda K. Š. Hēbels, piebilstot, ka tas ir sagaidāms sliktākajā ekonomiskajā situācijā kopš 1946. gada, kad pēc Otrā Pasaules kara samazinājās tēriņi militārajā sektorā.

"Recesija padziļināsies... šaubu nav," sacīja K. Š. Hēbels, piebilstot, ka 2009. gada pirmais ceturksnis būs grūtākais no visiem.

Šī gada 28. janvārī SVF paziņoja prognozi, kas paredz globālo izaugsmi 2009. gadā 0.5% apmērā. Iepriekš SVF prognozēja 2.2% izaugsmi. Fonds arī prognozē, ka pasaules attīstīto valstu kopējo ražošanas apjomu samazināšanos 2% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere,09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru