Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Liepājnieki izgatavojuši melnu kasti, kur varēs skatīties teātra izrādes, kinofilmas vai pat svinēt kāzas. Tā ir pārvietojama metāla un koka konstrukcija, kas izveidota Liepājas neatkarīgā teātra Goda teātris vajadzībām, vēsta Latvijas Radio.

Saliekamajā teātra zālē izveidotas 250 skatītāju vietas. Konstrukcija ir izjaucama un to iespējams pielāgot mazākiem pasākumiem. Saliekamā teātra zāle nodēvēta par Black Box. Liepājas teātra aktieris un Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods radio pastāstīja, ka novērojis – Latvijas skolās ir pietiekami labas aktu zāles, kur rādīt teātri, savukārt deviņi reiz 18 metri ir skolas zāles volejbola laukuma izmērs, pēc kura arī tapusi Black Box.

Pārvietojamo teātri radījis dizainers Reinis Kuncītis. Tas bijis aplūkojams arī mūzikas festivālā Summer Sound. Liepājas parkā to izdevies gan veiksmīgi salikt, gan izjaukt. Pārvietojamā teātra sols, kas paredzēts skatītājiem, saliekams vienkārši un ātri, bet pašas konstrukcijas uzmeistarošanai vajadzīgas vismaz divas stundas, vēsta radio.

Tā kā šajā sezonā strauji audzis skatītāju skaits, nākamajā - 107. sezonā - Liepājas teātris ieviesis 2. abonementu.

Tas nozīmē, ka tā īpašnieki varēs apmeklēt katra abonementā piedāvātā jauniestudējuma 2. pirmizrādi, informē teātris. Abonementu cena neatšķiras no 1.abonementa. Skatītāju skaits šajā sezonā pārsniedzis 75 tūkstošus. Ieskaitot viesizrādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, šosezon nospēlētas gandrīz 200 izrādes.

Visvairāk tikusi spēlēta izrāde bērniem Pelnrušķīte (režisors Leons Leščinskis) – kopumā 22. reizes. Otrajā vietā ir mūzikls Pūt, vējiņi! (režisors Dž.Dž.Džilindžers) – 20 reizes, bet trešajā vietā tā paša režisora iestudētā komēdija Atsaldētais, kas skatītājiem rādīta 18 reizes.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Rēzeknes, Liepājas un Cēsu pašvaldību pārstāvji tikšanās laikā kultūras ministrei Žanetei Junzemei - Grendei pieprasījuši ilgtermiņa atbalsta programmu reģionālo kultūras centru atbalstam.

«Valstij ir finansiāli jāatbalsta topošo koncertzāļu darbība nākotnē. Tie būs visa reģiona, ne tikai Liepājas, Cēsu un Rēzeknes, nozīmīgi kultūras centri. Kvalitatīvi kultūras procesi un profesionālās mākslas pieejamība ir jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī cilvēkiem reģionos. Ar šādu mērķi reģionālo koncertzāļu programma valstī tiek īstenota,» sarunā ar kultūras ministri uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Sarunu mērķis ir panākt, lai valsts līmenī tiktu izstrādāta un apstiprināta skaidra ilgtermiņa programma reģionālo koncertzāļu atbalstam, nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīviem kultūras pasākumiem un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, skaidro S. Golde. «Tas būtu taisnīgi, jo Rīgā gandrīz visas profesionālās mākslas institūcijas tiek finansētas no valsts budžeta – Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, muzeji, savukārt reģionu pašvaldībām pašām jāatrod līdzekļi kultūras iestāžu uzturēšanai un attīstībai,» tā Silva Golde.

SIA Liepājas simfoniskais orķestris, SIA Latvijas Nacionālais teātris un SIA Latvijas Koncerti drīkstēs valstij nemaksāt dividendes par 2011. gadā gūto peļņu, otrdien, atbalstot attiecīgus Kultūras ministrijas sagatavotus rīkojuma projektus, nolēma Ministru kabinets.

Saskaņā ar valdībā lemto, Liepājas simfoniskais orķestris dividendēs maksājamos līdzekļus – teju 24 tūkst. Ls – drīkstēs izmantot jaunu mūzikas instrumentu iegādei.

Latvijas Nacionālais teātris dividendēs neizmaksāto naudu – 6223, 5 Ls – varēs izmantot divu skatuves datoru nomaiņai, bet Latvijas Koncertiem valdības lēmums atļaut šai SIA nemaksāt dividendes ļaus ietaupīt 12 775, 5 Ls. Šos līdzekļus plānots izmantot stīgu instrumentu restaurācijai.

Jāatgādina, ka valsts kapitālsabiedrībām dividendēs jeb maksā par valsts kapitāla izmantošanu ir jāmaksā 90 % no tīrās peļņas.

Liepājas teātris sācis abonementu tirdzniecību uz nākamās - 105. sezonas izrādēm. Piecu iestudējumu abonements būs nedaudz dārgāks nekā šajā seszonā.

Starp abonentiem piedāvātajām izrādēm būs divi dārgāki iestudējumi - Kārļa Lāča un Jāņa Elsberga mūzikls Pūt, vējiņi! pēc Raiņa lugas motīviem. (režisors Dž.Dž.Džilindžers) un Mārtiņa Zīverta muzikālā leģenda Minhauzena precības Valda Lūriņa režijā, Db.lv informēja teātra literārā padomniece Zanda Borga. Līdz 20. jūnijam abonementu cenas būs no 25 līdz 41 latam (skolēniem, studentiem un pensionāriem no 16 līdz 27 latiem), bet no 20. jūnija tie kļūs vēl dārgāki. Šajā sezonā dārgākā abonementa cena bija 36 lati. Papildus jau minētajām izrādē Liepājas teātris nākamsezon abonentiem piedāvās R. Kūnija komēdiju Ģimenes lietas (režisors Rolands Augustins); L. Gundara drāmu Advents Silmačos Ģirta Ēcža režijā. Bet viena režisora Dž.Dž. Džilindžera iestudējuma nosaukums vēl netiek atklāts.

Liepājas teātris 2012. gadā nospēlējis 205 izrādes, pulcējot 81,7 tūkstošus skatītāju.

Tas nozīmē, ka teātra izrādes noskatījies vairāk cilvēku, nekā Liepājā ir iedzīvotāju - saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem pilsētā ir aptuveni 75 tūkstoši iedzīvotāju.

No kopējā izrāžu skaita 54 izrādes nospēlētas izbraukumā, skatītāju skaits viesizrādēs sasniedzis gandrīz 27,8 tūkstošus, informē teātra mārketinga daļa.

Gadu iepriekš - 2011.gadā - apmeklētāju kopskaits bija nepilni 60 tūkstoši.

2012.gadā teātra 106.sezonai tika pārdoti 238 abonementi (2011.gadā - 140). Maijā Liepājas teātris sācis abonementu tirdzniecību nākamajai - 107.sezonai. Pirmo reizi abonementa īpašnieki uz teātri tiks aicināti 13. septembrī uz sezonas atklāšanu, kad pirmizrādi piedzīvos P. Džemsas lugas Piafa muzikālais iestudējums Lauras Grozas režijā.

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Latvijas profesionālajos teātros katrs valsts ieguldītais lats aptuveni tikpat piesaista no citiem avotiem.

Teātris, tāpat kā citas radošās industrijas, rada un izmanto intelektuālo īpašumu, līdz ar to tā efektivitāti noteikt ir sarežģīti. Latvijā pēdējā desmitgadē ir veikti vairāki pētījumi, lai noteiktu kultūras nozīmi tautsaimniecībā. Tie apliecina, ka teātris ir viena no ekonomiski efektīvākajām kultūras nozarēm gan tā popularitātes, gan sintētiskās dabas dēļ – iestudējumu veidošana prasa dažādu citu nozaru produktu patēriņu. Dotācijas ir pielīdzināmas ES fondu finansējumam ražošanā – tās «silda» industrijas aktivitāti. Teātra mākslu Latvijā pozitīvi raksturo arī tradicionālie ekonomikas indikatori – uzņēmumu skaits, nodarbinātība, apgrozījums, eksports. Raksturīgākais un vienlaikus visgrūtāk izmērāmais lielums ir produkta pievienotā vērtība. «Nav izmērāma cilvēka pacilātība, iedvesma, pašapziņa. Bet tās ir lietas, ko dod nemateriālā pievienotā vērtība rutīnas nogurdinātam cilvēkam,» norāda Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Lai noskaidrotu, kā 2013.gadā strādājuši Latvijas lielākie teātri, Lursoft infografikā apkopojis datus gan par to apgrozījumu un darbinieku skaitu, gan arī nospēlēto izrāžu un jauniestudējumu skaitu.

Lai gan apgrozījuma ziņā pirmajās vietās izvirzās abi lielākie teātri – Latvijas Nacionālais un Dailes teātris – , kas ir likumsakarīgi, zinot to nospēlēto izrāžu skaitu un zāļu ietilpību, atsevišķos rādītājos tiem sīvu konkurenci sagādājuši arī reģionos esošie teātri. Tā, piemēram, Valmieras drāmas teātrī pērn iestudētas 13 jaunas izrādes, kas ir vien par 2 jauniestudējumiem mazāk nekā Dailes teātrī, savukārt Liepājas teātris var lepoties ar ievērojamu balvu birumu Spēlmaņu naktī.

Liepājas teātris sācis biļešu tirdzniecību uz jaunās - 105. sezonas izrādēm, saglabājot visai plašu biļešu cenu amplitūdu - no diviem līdz 12 latiem.

Teātra sezonu atklās 9. septembrī Liepājā ar mūziklu Vestsaidas stāsts. 17. septembrī pirmizrādi piedzīvos Reja Kūnija komēdija Ģimenes lietas Rolanda Augustina A. režijā. Lomās būs Anete Berķe, Edgars Pujāts, Egons Dombrovskis, Everita Pjata, Gatis Maliks, Ilze Būde, Inese Kučinska, Kaspars Gods, Kaspars Kārkliņš, Leons Leščinskis, Sandis Pēcis, Signe Ruicēna un Viktors Ellers.

27. septembrī skatītājiem tiek piedāvāta izrāde Ragana, kas izvirzīta Spēlmaņu nakts balvai piecās nominācijās.

Db.lv jau rakstīja, ka abonementu cenas šogad Liepājā būs nedaudz dārgākas nekā pērn un svārstīsies no 28 līdz 45 latiem.

Liepājas teātrī sākts darbs pie sezonas grandiozākā un finansiāli ietilpīgākā iestudējuma - mūzikla Vestsaidas stāsts. Vēl pirms darba sākšanas daļa biļešu uz izrādēm decembrī jau ir izpirktas.

Skatītāju aktivitāte ir pārsteidzoša, atzīst teātra literārās daļas vadītāja Zanda Borga. Lai gan teātris neatklāj iestudējuma budžeta apjomu, tomēr norāda, ka piesaistīts ģenerālsponsors - SEB banka, kā arī iegūts Kultūrkapitāla atbalsts projektam.

Mūzikla Vestsaidas stāsts pirmizrāde paredzēta 10. decembrī. Mūziklu Liepājas teātrī iestudē režisors Valdis Lūriņš kopā ar muzikālo vadītāju un diriģentu Andri Veismani un horeogrāfu Albertu Kivlenieku. Iestudējumam scenogrāfiju veido Aigars Ozoliņš, bet kostīmus – Ilze Vītoliņa.

Izrādes papildinās Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi un masu skatiem papildu algos atlases konkursu izturējušus jauniešus. Galvenajās lomās pieaicināti viesmākslinieki Annija Putniņa un Jolanta Strikaite, Emīls Kivlenieks un Juris Jope. Pārējās lomās - Liepājas teātra aktieri.

Par spīti ierobežotiem līdzekļiem šā gada budžetā Liepājas teātris laidis klajā mūzikas disku Piafa, kurā dziesmas dzied titullomas atveidotāja tāda paša nosaukuma izrādē Agnese Jēkabsone. Tirāža ir 1000 disku.

13. septembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja muzikāls dzīvesstāsts Piafa Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Titullomā iejutās aktrise Agnese Jēkabsone, kura par savu tēlojumu un Piafas dziesmu izpildījumu saņēmusi daudzus komplimentus. «Sasitīšu degunu, bet to disku mēs uztaisīsim!» jau pirms pirmizrādes solīja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins

Diskā iekļautas 10 dziesmas, ko aktrise izpilda izrādes laikā. Tām aranžiju veidojis Kārlis Auzāns, kurš ir arī ieraksta muzikālais producents.

«Ideja par šo dziesmu versiju iemūžināšanu CD formātā man radās pēc pirmās noklausīšanās, kurā Agnese izdziedāja visus desmit izrādes skaņdarbus. Šāda interpretācija un kvalitāte mani gan pārsteidza, gan iepriecināja. Uzskatu, ka Agneses sniegums ir unikāls un ka šis ieraksts ir tas, kas mums visiem paliks kā vienreizēja reminescense par izrādi, kurā dzirdamas Edītes Piafas dziesmas mūsdienu jaunās aktieru un mūziķu paaudzes izpildījumā,» par ieceri radīt disku stāsta K. Auzāns.

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

1. un 2.oktobrī Liepājā, Rožu laukumā, pirmo reizi notiks alus festivāls Oktoberfest.

Svētkus rīko Vācu biedrība Deutscher Stammtisch, Db.lv informēja biedrības aktīviste Ausma Štāls. Finansiāli Oktoberfest Liepājā atbalsta Vācijas valdība. Savu dalību jau apstiprinājuši vairāk nekā desmit uzņēmumi, tostarp Lāčplēša alus, restorāns Vincents, Hanzas maiznīca, Liepājas tirgotāji, ražotāji un tūrisma uzņēmēji, Liepājas teātris. Svētku ietvaros 2.oktobrī notiks jau septītās sacīkstes Ērmanītis 2010, kuru dalībniekiem būs jāsacenšas pēc iespējas ātrāk apēst cūkas stilbiņu un jāizdzer kauss Lāčplēša alus. Stilbs sver apmēram 680 gramu, tomēr ēšanas kultūra netiek ņemta vērā. Svētku ietvaros paredzētas arī dažādas loterijas, sacensības un konkursi. Tā kā svētku norises vietas tuvumā ir vairāki vēlēšanu iecirkņi, rīkotāji cer uz lielu ļaužu skaitu.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, jo tieši cilvēki ir tie, kas palīdz uzņēmumam sasniegt nospraustos mērķus, atzīmē Rihards Nikiforovs, SIA Būvinženieru konstruktoru birojs vadītājs.

Viens nav karotājs, spriež R.Nikiforovs. Lai arī cik ļoti tu censtos, vienatnē tu nespēj izdarīt tik daudz, cik strādājot komandā, tāpēc darbinieki uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē ļoti lielu lomu, uzskata R.Nikiforovs. Šī iemesla dēļ vadītājam ir jāspēj sev apkārt veidot spēcīga komanda - lojāli profesionāļi, kuri raugās vienā virzienā un ir gatavi strādāt kopīgu mērķu vārdā, secina SIA Būvinženieru konstruktoru birojs vadītājs.

Nebaidās mēģināt

Savu pirmo darba pieredzi guvu jau diezgan agrā vecumā, strādājot pie tēta galdniecības uzņēmumā, atminas R.Nikiforovs. “Jau desmit, vienpadsmit gadu vecumā brīvajā laikā nācu un palīdzēju tētim. Sākumā strādāju pāris nedēļas vasaras brīvlaikā, taču pusaudžu gados darbā pavadīju visu vasaru. Atceros, ka citi mani draugi atpūtās, gāja skrituļot un darīja visādas muļķības, bet man bija jāiet strādāt. Darba kultūru iepazinu ļoti agri, tāpat arī faktu, ka, lai nopelnītu naudu - ir kaut kas jādara,” stāsta R.Nikiforovs. Viņš atklāj, ka bērnībā viņam nebija vienas konkrētas sapņu profesijas.

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, kopā ar sievu Ivonnu Kalitu Liepājā attīsta ne vien ēdināšanas un izklaides biznesu, bet arī piedāvā dažādas nakšņošanas iespējas.

«Pārdevām Fontaine Royal Hotel viesnīcu, jo mums patīk radīt, bet nepatīk īsti vadīt ilgstoši. Viesnīca bija izaugusi liela - aptuveni 160 darbinieki un tā jau ir gandrīz kā fabrika. Visu laiku ir administratīvās problēmas, pavadi daudz laika, ieguldi, bet tas nesniedz gandarījumu,» stāsta I.Kalita.

Jau ziņots, ka 2017. gada rudenī viesnīcu Fontaine Royal Hotel iegādājās uzņēmējs Māris Mors.

«Lielā viesnīca mums palika neinteresanta. Gribējās kaut ko citu, jaunu un nepietika tam visam spēka. Viesnīcas pārdošana bija 100% pareizs lēmums, jo tagad ir lielāka radošā brīvība. Neko nenožēlojam,» secina I.Kalita.

Šobrīd S.Lorenss ar sievu piedāvā vairākas nakšņošanas iespējas, četrās dažādās adresēs Liepājā.

Lai gan Latvijas 1. Rokkafejnīca Vecrīgā darbojas jau kopš janvāra, tomēr visa nama oficiālā atklāšana plānota trīs dienas – no 9. līdz 11. februārim.

Trīs stāvos, uz divām skatuvēm, ar Ģitāras bāru, mīlīgiem buduāriem un tik grezniem interjera elementiem, ka roka cienītājiem aizraujas elpa – tā turpmāk tiks rakstīta Latvijas 1. Rokkafejnīcas vēsture galvaspilsētā, sola Reiterna nama jaunie apsaimniekotāji, liepājnieki Mareks un Raivo Mediņi. Nama interjers piemērots rokkafejnīcas stilam un vajadzībām sadarbībā ar arhitektiem Aiju un Andri Kokiniem, stingrā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzraudzībā.

Atklāšanas pasākumu sērija sāksies ceturtdien 9.februārī pulksten 22, kad uz Rokkafejnīcas Lielās skatuves muzicēs grupas The Soul Scouts un Screampiece no Rīgas, kā arī grupa Deep Silence no Liepājas. 10.februārī muzikālo saturu veidos mūziķi, kuru vārdi cieši sasieti Liepājas pilsētu. Atklāšanas svētki kulmināciju sasniegs 11.februārī, kad notiks Rokkafejnīcas draugu koncerts.