Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Teātra apmeklētāju īpatsvars Latvijā ir krietni virs vidējā Eiropas Savienībā. Tomēr budžeta iespējas profesionālo attīstību ierobežo

Deviņus Latvijas repertuāra teātrus katru gadu apmeklē gandrīz miljons cilvēku, no 1000 iedzīvotājiem vairāk nekā 400 ir teātra skatītāji, gandrīz uz pusi pārsniedzot vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Kultūras ekonomikā šādu pieprasījumu pielīdzina zīmola precēm, kas jēdzienam «teātris» piešķir konotāciju «vērtīgs», «prestižs». Tāda līmeņa kultūras nozare rada darbavietas, kas prasa augsti kvalificētu darbaspēku, noteiktu specializāciju profesionāļus. Kvalificēta darbaspēka pieplūdums konkrētā vietā, kā zināms, rada apstākļus, lai attīstītos izglītota sabiedrība ar augstu intelektuālo potenciālu.

Kolumbijas Universitātes profesors Kevins Brauns vienā no savām publiskajām lekcijām formulējis teātra tiešo saistību ar 21. gadsimta globālo ekonomiku – tas attīsta radošumu, asociatīvi atspoguļo sabiedrības aktualitātes, iemāca izpausties un komunicēt iespējami efektīvāk, ļauj iepazīt citas kultūras, veicinot atšķirīgā, citādā pieņemšanu, un tādā veidā mazina etnocentriskumu, kas ir viens no tirgus paplašināšanās kavēkļiem.

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Latvijas Nacionālais teātris turpinās virzīt uz priekšu sabiedrisko domu, centīsies provocēt un neaizmirsīs arī par kvalitatīvu izklaidi.

To Dienas Biznesam sola jaunais Latvijas Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

(Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!)

Kur jūs redzat Nacionālā teātra vietu pasaules kultūras telpā? Kādi ir jūsu izvirzītie mērķi, kā tos plānojat sasniegt?

Tie ir ilgtermiņa mērķi, kas, iespējams, nav sasniedzami viena līguma termiņā jeb piecos gados. Runājot ar viesrežisoriem un apmeklējot izrādes citviet pasaulē, varu secināt, ka Latvijā teātris ir ļoti labā līmenī. Turklāt ne tikai Jaunais Rīgas teātris, bet arī citi Latvijas teātri. Izrādes ir jārāda daudz plašākai publikai, tāpēc ir jāpalielina viesizrāžu skaits. Līdz šim to ir bijis krietni par maz, turklāt nepelnīti, jo mums ir pietiekami daudz labu produktu. Protams, lai organizētu viesizrādes, ir gana daudz tehnisku un finansiālu problēmu, kuras ir jārisina. Ir jāvar vest arī lielformāta izrādes, pie tā šobrīd tiek strādāts.

Tā kā šajā sezonā strauji audzis skatītāju skaits, nākamajā - 107. sezonā - Liepājas teātris ieviesis 2. abonementu.

Tas nozīmē, ka tā īpašnieki varēs apmeklēt katra abonementā piedāvātā jauniestudējuma 2. pirmizrādi, informē teātris. Abonementu cena neatšķiras no 1.abonementa. Skatītāju skaits šajā sezonā pārsniedzis 75 tūkstošus. Ieskaitot viesizrādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, šosezon nospēlētas gandrīz 200 izrādes.

Visvairāk tikusi spēlēta izrāde bērniem Pelnrušķīte (režisors Leons Leščinskis) – kopumā 22. reizes. Otrajā vietā ir mūzikls Pūt, vējiņi! (režisors Dž.Dž.Džilindžers) – 20 reizes, bet trešajā vietā tā paša režisora iestudētā komēdija Atsaldētais, kas skatītājiem rādīta 18 reizes.

VSIA "Dailes teātris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 654 000 eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Pēc "Lursoft" vēstītā, "Dailes teātris" ir ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Šī ir pirmā komercķīla, kas līdz šim reģistrēta "Dailes teātrim".

Komercķīla reģistrēta trešdien, 7.jūnijā.

Pēc "Dailes teātra" publiskotās informācijas, šogad 20.maijā tika sasaukta teātra dalībnieku sapulce saistībā ar lēmumu par aizdevuma ņemšanu digitālo akustisko sistēmu iegādei "Dailes teātra" Lielās zāles pielāgošanai akadēmiskās mūzikas atskaņošanai un muzikālā teātra vajadzībām.

2022.gadā "Dailes teātris" strādāja ar 3,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā 2021.gadā, savukārt teātra peļņa pieauga par 51,5% un bija 5990 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pabeigta plānotā pāļu izbūve jaunajam teātra ēkas apjomam - dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas nodrošinājušas kaimiņu ēkām maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādi, teātra pagalmā sākta pazemes darbnīcu izbūve, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šā gada vasarā atsāktā JRT jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā sekmīgi īstenota. Darbu veikšanai atšķirībā no tradicionālajām pāļu urbšanas metodēm tika izvēlēti risinājumi, ko vairāk nekā 40 valstīs un 6 kontinentos jau iepriekš ir īstenojusi viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller": pāļu iestrādei vienlaikus tika pielietotas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas).

"Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja "SBSC" galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Nemitīgi uzraugām darbu veikšanu, lai apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāte un blakus esošo vairāk nekā 100 gadus veco celtņu drošība neciestu. Šobrīd redzam, ka risinājums ir sekmīgs un pāļu iestrāde ir pabeigta. Izaicinājumu netrūkst arī tālākajā projekta gaitā, tostarp uzsākot pazemes daļas uzbūvi, kur paredzētas modernas teātra darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri "teātris – māja", paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,", norāda R.Griškevičs.

Dailes teātris izsludinājis būvniecības iepirkumu "Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve". Plānotā līguma summa noteikta līdz diviem miljoniem eiro bez PVN, pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš šī gada 4. oktobris.

“Teātrim ir jāspēj dzīvot līdzi laikam, ne tikai izvēloties laikmetīgu repertuāru, bet arī piedāvājot modernus spēles laukumus. Dailes teātra Mazā zāle ir morāli un tehniski novecojusi. Pārbūves, ko esam iecerējuši, būtiski uzlabos gan skatītāju ērtības, gan redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 200 uz 370. Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu. Tāpat varēsim arī modernizēt skatuvi. Turklāt beidzot atrisināsies milzu problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu. Mūsdienās teātra zāles bez šādām modernām sistēmām vairs nedrīkst būt. Šodienas konkurences apstākļos skatītājiem ir svarīgs ne tikai izrāžu mākslinieciskais līmenis, bet arī skatīšanās kvalitāte,” norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

SIA Dailes teātris. pagājušo gadu noslēdza ar negatīvu rezultātu - zaudējumiem 13,195 tūkstošu eiro apmērā, liecina Lursoft dati.

Teātra neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 3,562 miljonus eiro. Lursoft pieejamie dati rāda, ka Dailes teātris pērn ar darbavietām nodrošināja 226 darbiniekus.

2014. gada kvantitatīvie rezultāti uzrāda stabilu teātra darbību, izrādot teātra trijos stacionārajos spēles laukumos 468 izrādes, kā arī sniedzot 15 viesizrādes Latvijas reģionos. Izrāžu skaits Lielajā zālē un Mazajā zālē pērn saglabājies 2013. gada līmenī, turpretim Kamerzālē pieaudzis par 10 izrādēm, kas saistīts ar atsevišķu izrāžu popularitāti skatītāju vidū. 2014. gada laikā Dailes teātra izrādes noskatījušies teju 200 tūkstoši skatītāju.

Pagājušajā gadā Dailes teātris saņēma dotāciju valsts deleģēto kultūras funkciju veikšanai 1,497 miljonu eiro apmērā, savukārt pašu ieņēmumi no biļešu pārdošanas un pārējās saimnieciskās darbības pērn sasniedza 2,168 miljonus eiro.

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

Marka Rotko mākslas centra darbība pierādījusi kultūras tūrisma dzīvotspēju Latgalē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Divu gadu laikā apmeklētāju skaits atjaunotajā Dinaburgas cietokšņa kompleksā, pateicoties Marka Rotko mākslas centra darbībai, pārsniedzis prognozes, apgalvo cietokšņa komandants Jānis Ostrovskis. Tūrisma statistikas dinamika pārliecinoši parāda, ka kultūras objekti izkonkurē gan slavenos Latgales amatniekus, gan zilo ezeru zemes pievilcību. Vienlaikus sarosījušies visi tūrisma jomas uzņēmumi, vēsturisko un kultūras objektu apsaimniekotāji, mēģinot apzināt tūrisma attīstības iespējas, problēmas un trūkumus. Pašvaldība izšķīrusies par jaunu pilsētas logotipu. To veidojusi Daugavpils grafikas dizaina studija Norrskog. Vizuālā identitāte tiecas atspoguļot daudzveidību, kas raksturīga pilsētai – bagātīgs arhitektūras mantojums, daudznacionāla sabiedrība, rosīga biznesa un izglītības vide. Pamatsauklī «Daugavpils ir daudzveidība» kultūra un māksla kā tūrisma objekti ir jauna un spilgta krāsa.

Nākamā gada valsts dotācija profesionālajiem teātriem nesolās būt lielāka; par skatītāju konkurē ar jauniestudējumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā finansējums valsts teātriem plānots 2015. gada līmenī, galīgais finansējuma apjoms tiks noteikts pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, DB norāda Kultūras ministrijā. Šī gada dotācija septiņiem valsts teātriem ir ap 7,5 milj. eiro. Tikai mazliet mazāk – ap 7 milj. eiro – šogad tika paredzēts arī Latvijas Nacionālai operai un baletam.

Finansējumu valsts teātriem veido bāzes finansējums jeb tā dēvētā nemainīgā daļa un iespējamais papildfinansējums, ko dala, vadoties pēc lielās zāles skatītāju vietu skaita un teātra balvai Spēlmaņu nakts izvirzīto nominantu skaitu, kas uzskatāma par motivējošu dotāciju vai mākslinieciskās darbības kvalitātes novērtējumu. 2014./2015. gada Spēlmaņu nakts balvas tiks sadalītas novembra beigās, tām nominēti visu profesionālo teātru pārstāvji.