Nākamā gada valsts dotācija profesionālajiem teātriem nesolās būt lielāka; par skatītāju konkurē ar jauniestudējumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
2016. gadā finansējums valsts teātriem plānots 2015. gada līmenī, galīgais finansējuma apjoms tiks noteikts pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, DB norāda Kultūras ministrijā. Šī gada dotācija septiņiem valsts teātriem ir ap 7,5 milj. eiro. Tikai mazliet mazāk – ap 7 milj. eiro – šogad tika paredzēts arī Latvijas Nacionālai operai un baletam.
Finansējumu valsts teātriem veido bāzes finansējums jeb tā dēvētā nemainīgā daļa un iespējamais papildfinansējums, ko dala, vadoties pēc lielās zāles skatītāju vietu skaita un teātra balvai Spēlmaņu nakts izvirzīto nominantu skaitu, kas uzskatāma par motivējošu dotāciju vai mākslinieciskās darbības kvalitātes novērtējumu. 2014./2015. gada Spēlmaņu nakts balvas tiks sadalītas novembra beigās, tām nominēti visu profesionālo teātru pārstāvji.
Nepietiekama
Ja esam pieņēmuši lēmumu, ka teātris Latvijā darbojas pēc repertuāra principa un plāns ir pašreizējais skatītāju apjoms – vairāk nekā 900 tūkst. biļešu gadā kopā teātros un operā un baletā –, tad dotācijai ir izšķiroša nozīme, DB saka Dailes teātra direktors Andris Vītols. Ja veidojam projektu teātru sistēmu, tad šie projekti varētu cīnīties par dažādu fondu finansējumu, atliktu tikai jautājums par teātra nozares ilgtspējas nodrošinājumu, viņš turpina.
Lai gan ar vairākiem lēcieniem 2011. un 2014. gadā valsts dotācija par 90% ir atgriezusies pirmskrīzes apjomā, tā joprojām nav pietiekama. «Pašreizējā dotācija joprojām ir izdzīvošanas režīmā, jo teātris nespēj nodrošināt darbiniekiem vidējo atalgojumu valstī, nevar realizēt viesizrāžu programmu, jo jāspēlē Rīgā, lai gūtu biļešu ienākumus, turklāt biļešu ienākumi mākslinieciskas vai komerciālas neveiksmes gadījumā var svārstīties pat par 200 tūkst. eiro gadā, nav riska nodrošinājuma, personāla noslogojuma un līdzekļu trūkuma dēļ netiek realizēta darbinieku apmācība un profesionālā attīstība, kas ir drauds ilglaicīgā periodā,» uzskaita Dailes teātra direktors Andris Vītols. Viņš pieļauj, ka «teātri ir izdarījuši paši sev «lāča pakalpojumu», ar centību un teātra mīlestību pierādot savu dzīvotspēju krīzes periodā, tomēr tā nevar būt ilglaicīga politika, ja vēlamies saglabāt un attīstīt teātri kā svarīgu kultūras sastāvdaļu. 2014. gadā valsts dotācija – ap 1,5 milj. eiro – veidoja 41% teātra kopējo ieņēmumu, izriet no gada pārskata. Šogad tiek prognozēts, ka dotācija veidos ap 42% ieņēmumu, 48% – ieņēmumi no biļešu pārdošanas, pārējos 10% – telpu īre, ziedotāji, sponsori, Kultūrkapitāla fonda finansējums, reklāmas, programmu tirdzniecība utt. «Optimālais sadalījums būtu 40% pašu ienākumi un 60% - valsts dotācija. Tuvākais mērķis – 50% pret 50%,» saka A. Vītols. Par zemu nav novērtējama arī ziedotāju un sponsoru loma – bez tiem, kā saka Dailes teātra vadītājs, teātris būtu daudz garlaicīgāks un vienveidīgāks. Atbalstītāju finansējums tiek lietots izrādes tapšanas periodā, tas atļauj piesaistīt papildu māksliniecisko personālu, (piemēram, rakstīt oriģināldramaturģiju vai oriģinālmūziku izrādei, pieaicināt ārzemju māksliniecisko personālu) vai realizēt tehniskās novitātes.
Visu rakstu Valsts teātriem vairāk naudas nesola lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.