Tāds ir A/S BDO Latvia valdes priekšsēdētāja, zvērināta advokāta Jāņa Zelmeņa ātrais vērtējums populārāko politisko spēku 4000 zīmju programmām, kuras iesniegtas Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās.
Lasot šīs programmas, viņš secinājis, ka daudziem politiskajiem spēkiem tiesiskums un ar to saistītā problemātika vispār netiek atspoguļota vai arī tā ir izteikta skaļās, bet neko nenozīmējošās frāzēs.
«Būtībā ierindas vēlētājam varētu būt grūti izprast jautājumus, kuri ir saistīti ar tiesiskumu, un tāpēc politiķu 4000 zīmju programmās vairāk domāts par pirmklasniekam uztveramām lietām,» politiķus aizstāv J. Zelmenis. Viņš kā pozitīvu piemēru min Jaunās konservatīvās partijas un arī Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu programmas, kurās ir jaunas vēsmas.
Raksti par tēmu
«Latvijas tieslietu sistēma ir mainījusies, ir redzams progress gan tās materiāli tehniskajā bāzē, gan arī Jelgavas specializētās tiesas veidolā, ir profesionāli tiesneši.
Tas ir labi, bet ar to vien nepietiek, ja mēs domājam un rīkojamies ambiciozi,» tā J. Zelmenis. Viņš norāda, ka, piedaloties dažādu valstu uzņēmēju savstarpējo darījumu un līgumu sagatavošanā, katram no līgumslēdzējiem ir savas mītnes zemes nosacījumi, kā rezultātā ir vajadzība strīdus gadījumu izšķiršanu uzticēt kādai atzītai tiesu sistēmai vai atrast piemērojamo likumdošanu. «Manā praksē ir bijušas situācijas, ka strīdus gadījumu izšķiršana un/vai piemērojama likumdošana tiek paredzēta Šveicē, Lielbritānijā, kā arī Stokholmas arbitrāžā ar Zviedrijas tiesībām, bet ne Latvijā,» stāsta J. Zelmenis.
Viņš uzskata, ka politiķi nav «uzķēruši» ideju Latviju padarīt par vietu, kur notiek starptautisko strīdu izšķiršana. «Varētu taču būt tā, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji slēdz līgumu un tajā paredz, ka strīdus gadījumā vērsīsies Latvijā, lai mūsu tiesneši to izšķir,» iespējamo nākotni atklāj J. Zelmenis. Viņš arī steidz piemetināt, ka Latvija šo procesu varētu stimulēt ar pirmatklājēja statusu – normatīvo aktu regulējumu, piemēram, kriptovalūtu jautājumā. «Baidos, ka Latvija šajā jautājumā nevis pati kaut ko mēģinās radīt, bet gan gaidīs norādījumus no Briseles un Strasbūras, kaut arī, proaktīvi rīkojoties (izstrādājot savu normatīvo aktu sistēmu), būtu iespējas piesaistīt kriptovalūtu jomas darboņus Latvijai,» secina J. Zelmenis. Viņš arī norāda, ka Komerclikumā nekā attiecībā uz kriptovalūtām nav un nekā par tām nav arī nodokļu normatīvos.
Visu rakstu Kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā nesola lasiet piektdienas, 31.augusta laikrakstā Dienas Bizness!
