Vācijas festivāla Oktoberfest apmeklētāji 17 dienu laikā patērējuši rekorddaudz - 7,5 miljonus litru - alus, ziņo Reuters.

Neraugoties uz Vācijā valdošo ar parādu krīzi saistīto drūmumu, festivāls piesaistījis aptuveni 6,9 miljonus apmeklētāju, informējuši organizatori.

Lai gan lielākā daļa apmeklētāju ieradušies no Bavārijas, Oktoberfest mājvietas, vairāk nekā miljons Minhenē ieradušies no ārvalstīm, galvenokārt no Itālijas, ASV un Austrālijas.

Apmeklētāji arī notiesājuši 118 vēršus un 53 teļus, tomēr ļoti iecienīta bijusi vistas gaļa un cūkgaļas desiņas.

«Atmosfēra Oktoberfest līdz pat pēdējai dieni bija absolūti lieliska,» sacījis Minhenes mērs Kristiāns Ude.

Patlaban pazaudēto un atrasto mantu birojs caurskata savus krājumus. Šogad tajos ietilpst tādi atradumi kā 8 centimetrus garš dzīvs sienāzis, vikingu ķivere, pastaigas rāmis, divi kruķi un zobu protēzes. Kopumā iesniegtas 4750 vienības, ieskaitot 1045 pases un 390 mobilos tālruņus. 48 bērni, kuri festivāla laikā tika pazaudēti, laimīgi atraduši savus tuviniekus.

Minhenes Oktoberfest apmeklētājiem šogad par alu būs jāmaksā vairāk nekā iepriekšējā gadā, vēsta Bloomberg.

Alus darītavas šā gada alus festivālā Oktoberfest, kas norisināsies no 18. septembra līdz 4. oktobrim, par litru alus prasīšot no 8,30 līdz 8,90 eiro.

Pērn cenas svārstījās no 8,10 eiro līdz 8,60 eiro par litru.

Bloomberg gan mierina ASV tūristus, kuri plāno doties uz 200 gadus seno alus festivālu, ka viņiem eiro vērtības samazināšanās dēļ pret ASV dolāru nav par ko uztraukties. Kopš 2009.gada Oktoberfest vienotā valūta ir zaudējusi 16% no tās vērtības pret ASV dolāru.

Pērn Oktoberfest pēdējā dienā ASV tūristam alus esot izmaksājis 12,54 ASV dolārus litrā. Pamatojoties uz šodienas valūtas tirdzniecību, alus šā gada Oktoberfest varētu izmaksāt ne vairāk kā 10,95 ASV dolārus.

No 17. septembra līdz 3. oktobrim Minhenes ikgadējā alus festivālā Oktoberfest šogad tiek gaidīti 6,5 miljoni apmeklētāju.

Minhenes Oktoberfest tradīcija jau sen ir kļuvusi par naudas mašīnu, tiek lēsts, ka teltīs saimniekojošie ēdināšanas uzņēmumi šajās nedēļās nopelna vismaz vienu miljonu eiro, raksta Handelsblatt. Teltīs vien, kur dabūt vietu bez iepriekšējas rezervācijas ir teju vai neiespējami, par alu un uzkodām tiek atstāti vismaz 400 eiro, bet viesnīcās un citās Minhenes izklaides vietās- ap 600 miljoniem eiro.

Vienā no mazākajām Oktoberfest teltīm Minhenē ir ap 540 sēdvietu, bet lai rezervētu vietu teltī, jārēķinās, ka katram apmeklētājam ir jāizpilda vismaz minimālā norma, kas gan katrā teltī atšķiras. Smalkajā Käfer- Schänke vienai personai ir jāēd un jādzer vismaz par 80 eiro, citviet pietiek ja viens apmeklētājs vakara gaitā iztukšo divus litrus alus un apēd pusvistu, iztērējot aptuveni 30 eiro. Pērn Minhenes Oktoberfest apmeklēja 6,4 milj. cilvēku, apēdot 505,9 tūkst. ceptu vistiņu, 119 vēršus un 119,3 tūkst. cūkas desiņu. Oktoberfest izvietojas 34 hektāru platībā, teltīs ir 115 tūkst. sēdvietu. Ik gadu Oktoberfest festivāls dod darbu ap 12 tūkst. cilvēkiem. Tā kā teltīs šogad obligāti jāizmanto no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektrība, tas atspoguļojas alus cenā. Šogad litrs alus pirmo reizi maksās tik dārgi- vairāk nekā 9 eiro.

Minhenē, Vācijā atklāts 178. ikgadējais Oktoberfest, taču pēdējās dienās to izbojājis lietus.

Saskaņā ar Oktoberfest oficiālajā tīmekļa vietnē publicēto informāciju festivāls sācies 1810. gada 12. oktobrī, lai godātu Bavārijas prinča Ludviga un princeses Terēzes laulību. Svinības turpinājās gandrīz nedēļu. Katru gadu festivāls tika atkārtots un tam pievienotas papildus dienas. Vēlāk festivāls tika pārcelts uz septembri, lai izmantotu siltākus laika apstākļus. Šogad Oktoberfest notiek laika posmā no 17. septembra līdz 3. oktobrim.

Festivālā ietilpst 14 alus teltis, dažādas izklaides un ielu pārdevēji. Katrai alus teltij ir sava tēma, taču populārākā ir Schottenhamel telts, kur var ietilpt pat 10 tūkstoši alus baudītāju.

Organizatori cer, ka šogad uz festivālu ieradīsies seši miljoni cilvēku no visas pasaules. Pagājušā gada Oktoberfest apmeklētāju izdzerto viena litra alus kausu skaits ir ap 7,1 miljonu.

Organizācija, kas cīnās pret skopulību alus ieliešanas procesā, pasludinājusi, ka Minhenes Oktoberfest notiek plaši izplatīta krāpšana. Apmeklētāji milzīgajos 1 litra kausos nesaņemot tik daudz alus, cik gaida, par to maksājot, ziņo thelocal.de.

Pareizi piepildīts kauss Oktoberfest esot retums, apgalvo Līga pret krāpniecisku liešanu (VGBE), kas apmeklējusi 12 dažādas alus teltis, lai pasūtītu gandrīz 100 kausus.

Daudzu alus kausu, kas maksā ap 9 eiro katrs, piepildījums esot vien 90%.

«Tolerancei ir jāpieliek punkts,» sacījis VGBE prezidents, kurš norādījis, ka organizācijas pārstāvji pasūtījuši un samaksājuši par septiņiem kausiem katrā teltī, bet patiesībā saņēmuši vidēji tikai sešus litrus alus.

Dažviet rezultāti bijuši pavisam šokējoši. Tā, piemēram, vienā teltī kausa piepildījums bijis vien 73%, kas nozīmē, ka klientam izkrāpti 2,43 eiro.

Uzņēmums Roehlinger B&V sadarbībā ar Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru un ar Vācijas vēstniecības atbalstu Rīgā organizē pasākumu Oktoberfest Rīgā.

Pasākums notiks no 23. līdz 26. septembrim pie viesnīcas Hotel de Rome un tas veltīts Oktoberfest 200 gadu jubilejas svinībām. Svētku laikā apmeklētāji varēs baudīt nacionālos bavāriešu ēdienus un dzērienus, dejas un rotaļas.

Kā zināms, Oktoberfest ir ikgadējs festivāls Vācijas pilsētā Minhenē, kas ilgst no septembra beigām līdz pat oktobra sākumam un ir viens no populārākajiem svētkiem Vācijā, ko ik gadu apmeklē vairāki miljoni cilvēku.

Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Vācijā atklāts ikgadējais un pasaulē lielākais alus festivāls Oktoberfest. Paredzēts, ka festivālu, kuram šogad aprit 179. gadskārta, apmeklēt varētu vismaz seši miljoni viesu.

Aizvadītajā gadā festivāla apmeklētāji kopumā izdzēruši astoņus miljonus tradicionālos viena litra alus kausus, vēsta Bloomberg. Šogad alus plūdi varētu būt nedaudz apvaldītāki, jo šogad strauji pieaugušas alus cenas un viens litra kauss vidēji maksā 9,5 eiro jeb par 35 centiem vairāk nekā pērn.

Kopumā Oktoberfest Minhenē ilgs 16 dienas un beidzas oktobra pirmajā svētdienā. Festivāla saknes iestiepjas 19. gadsimtā, kad 1810. gada 12. oktobrī notika Bavārijas nākamā karaļa kāzas un Minhenes iedzīvotājiem tika sarīkoti dažādi pasākumi.

Mūsdienās pasākums kļuvis par starptautisku alus nozares festivālu.

Pagājušās nedēļas nogalē Vācijā, Minhenē sācies populārais alus festivāls Oktoberfest.

Pasākumu atklāja pilsētas mērs Kristians Ude (Christian Ude), un tas tiek popularizēts kā lielākais alus festivāls pasaulē.

Kā liecina informācija festivāla mājaslapā internetā, dārgākais alus litrs maksā 9,85 eiro (gandrīz 7 latus) un cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir augušas. Lētākais alus litrs maksā 9,40 eiro.

Oktoberfest pirmsākumi meklējami jau 1810. gadā, un tas atpazīstams visā pasaulē.

#1/22

Foto: EPA

#2/22

Foto: AFP

#3/22

Foto: EPA

#4/22

Foto: EPA

#5/22

Foto: EPA

#6/22

Foto: EPA

#7/22

Foto: EPA

#8/22

Foto: AFP

#9/22

Foto: AFP

#10/22

Foto: EPA

#11/22

Foto: AFP

#12/22

Foto: AFP

#13/22

Foto: EPA

#14/22

Foto: EPA

#15/22

Foto: EPA

#16/22

Foto: AFP

#17/22

Foto: EPA

#18/22

Foto: EPA

#19/22

Foto: AFP

#20/22

Foto: AFP

#21/22

Foto: EPA

#22/22

Foto: AFP

Skatīties pārējos attēlus

Minhenes alus svētkos «Oktoberfest», kas noslēdzas svētdien, apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Divas nedēļas ilgušos svētkus apmeklējuši 6,3 miljoni cilvēku jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.

Mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 600 apmeklētājiem, kas bija izdzēruši pārmērīgi daudz alus, jeb par 120 mazāk nekā pērn.

Lai gan «Oktoberfest» šogad svin 209.gadadienu, šie svētki tika rīkoti tikai 186.reizi, jo pasākums vēstures gaitā ir ticis atcelts divu holeras epidēmiju, Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī ekonomisku un politisku krīžu dēļ.

Oktobra alus svētku pirmsākums bija Bavārijas kroņprinča Ludviga un Saksijas-Hildburghauzenes princeses Terēzes kāzu svinības 1810.gada 12.oktobrī.

Šā gada Oktoberfest pirmo reizi litrs alus maksās vairāk par deviņiem eiro, kas liecina, ka cenu pieaugums leģendārajā Minhenes festivālā turpinās, atsaucoties uz pilsētas sniegto informāciju, vēsta thelocal.de.

Šogad kauss, kurā ietilpst litrs alus, maksās līdz pat 9,20 eiro, pavēstījušas Minhenes amatpersonas. Vidējā cena būs 8,97 eiro.

Pagājušajā gadā Oktoberfest 200. gadu jubilejā alus maksāja no 8,30 eiro līdz 8,90 eiro par litru, kas arī liecināja par lielu cenu kāpumu. Pagājušajā gadā cenu kāpums daļēji tika skaidrots ar drošības pasākumiem saistībā ar terorisma draudiem.

Vācijas dienvidu pilsētā Minhenē setsdien, 17.septembrī atklāti ikgadējie alus svētki Oktoberfest.

Šogad tie notiek pastiprinātas drošības apstākļos, kas saistīts ar to, ka pēc jūlijā notikušajiem diviem uzbrukumiem, par kuriem atbildību uzņēmās Islāma valsts, Vācijā vēl aizvien ir izsludināts augsts trauksmes līmenis.

Festivāla teritorijā aizliegt iet ar mugursomām, visiem apmeklētājiem pirms ieejas festivāla norises vietā jāiet caur skeneri, vēsta ārvalstu mediji.

Prognozēts, ka festivālu divu nedēļu agrumā apmeklēs aptuveni seši miljoni cilvēku.

Oktoberfest šogad svin 206 gadu jubileju, taču vairākas reizes tie savulaik ir atcelti – holeras epidēmijas dēļ, Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī ekonomisku un politisku krīžu dēļ.

Ķīna, kura jau izsenis pazīstama gan ar elektropreču, gan arī ar apģērba viltojumiem ir sasniegusi jaunu pagrieziena punktu pirātisma vēsturē – tagad tajā vilto veselus Apple veikalus, vēsta AFP.

Kāda amerikāņu blogere Ķīnas dienvidu pilsētā Kuņminā atklājusi veselus trīs veikalus, kas bijuši izveidoti kā standarta Apple veikali.

Viens no veikaliem bijis iekārtots kā standarta kompānijas veikals, arī paši produkti izskatījušies kā Apple ražojumi. Veikala darbinieki bijuši ģērbti kā tas pierasts Apple kompānijas veikalos. No sākuma blogere bijusi pārliecināta, ka tas ir īsts Apple veikals.

Tomēr vēlāk viņa pamanījusi vairākas kļūdas – kāpnes bijušas sliktas kvalitātes. Sienas slikti nokrāsotas. Uz birkām, kuras nēsājuši darbinieki esot bijis tikai Apple logotips un uzraksts «darbinieks».

Piektdien aprit 100 dienas, kopš Vācijā valsts mērogā ieviesta minimālā alga, taču politiķi, ekonomisti un arodbiedrības joprojām debatē par jaunieveduma lietderību.

Nodarbinātības ministre Andrea Nālesa ceturtdien kārtējo reizi slavināja viņas pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) veikumu, panākot minimālās algas ieviešanu visas valsts mērogā un nosakot, ka jebkuram strādājošajam par savu darbu jāsaņem vismaz 8,5 eiro stundā.

«Minimālā alga nav nesusi jebkādu vērā ņemamu darbavietu zaudējumu vai cenu pieaugumu. Tās rezultātā lielam skaitam ļaužu kļuvis labāk. Tā bijusi veiksme,» norādīja ministre.

Arī sabiedrības acīs jaunais likums līdz šim izpelnījies atzinību.

Aptauja, kuru veikusi Arodbiedrību konfederācija (DGB), liecina, ka 86% vāciešu atbalsta minimālās algas ieviešanu, lai gan tā tieši skārusi tikai trīs procentus respondentu.

Alus nozare, tāpat kā daudzas citas, lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskajiem notikumiem pasaulē – iedzīvotāju pirktspējas, izejvielu un elektroenerģijas cenu kāpuma u. tml. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, uzlabojas arī iedzīvotāju ienākumu līmenis, viņi tērē vairāk, iegādājoties dažādas preces un pakalpojumus.

Šobrīd alus nozare ir nedaudz atkopusies, un dati rāda, ka 2010. gadā pārdotā alus apjoms Latvijā palielinājies par aptuveni 6,5%, salīdzinot ar 2009. gadu, tomēr šī izaugsme ir ļoti trausla. 2009. gads tiešām nebija viegls alus darītājiem Eiropā, ko rāda arī nesen publicētais Eiropas Alus darītāju asociācijas pētījums par alus nozari Eiropā krīzes laikā.

Pētījums atklāj, ka Eiropas Savienībā (ES) 2009. gadā kopumā tika saražoti 386 miljoni hektolitru alus, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Jau gadiem ilgi lielākās ražotājvalsts statusu ir saglabājusi Vācija, kas 2009. gadā saražoja gandrīz divas reizes vairāk alus nekā nākamā lielākā valsts pēc saražotā alus daudzuma – Lielbritānija. Latvija, piemēram, 2009. gadā saražoja aptuveni 1,36 milj. hektolitru, kas bija viens no zemākajiem rādītājiem. Salīdzinājumā Lietuvā sarožaja gandrīz 2,8 milj. hektolitru, bet Igaunijā – 1,2 milj. Ir arī jāatzīmē, ka Latvijā saglabājās zemākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju starp visām Baltijas valstīm. Proti, 2009. gadā viens iedzīvotājs vidēji Latvijā izdzēra 67 l alus, Lietuvā – 84 l, bet Igaunijā – 86 l.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

Spītējot rudenīgi lietainajiem laika apstākļiem, šodien īsi pēc plkst.11 aptuveni 100 vecāka gadagājuma cilvēku pulcējās Rīgā, Uzvaras parkā, pie Atbrīvotāju pieminekļa, lai svinīgi pieminētu «Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 67.gadadienu».

Sākumā pasākuma dalībnieki nolika ziedus pie pieminekļa, bet pēc tam ar uzrunām un dziesmām uzstājās vairāki kara veterāni un Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) pārstāvji.

Svinīgo pasākumu apmeklēt bija ieradies arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs un Latvijas Antifašistiskās komitejas loceklis Josifs Korens.

Uzrunu teicēji bija sapulcējušies uz pieminekļa paaugstinājuma, kur stāvēja arī vairāki cilvēki ar LSP karogiem un plakātiem, uz kuriem rakstīts «Slava 130.latviešu strēlnieku korpusam!», «Slava Rīgas atbrīvotājiem!», «Slava 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijai!».

Šodien pie Augstākās tiesas (AT) ēkas pulcējušies aptuveni 80 piketētāji, kuri pauž savu protestu pret veikalu tīklu Iki un Cento operatora SIA Palink parādiem vietējiem uzņēmumiem, kā rezultātā tiem rodas naudas grūtības.

Sanākušie protestētāji izvietojušies garā ķēdē zem AT logiem, un gandrīz katrs tur rokās kādu plakātu.

Tāpat uz ielas novietots neliels galdiņš ar telefona aparātu, un blakus tam stāv magnetofons, kas atskaņo latviešu dziesmas.

Protestētāji šim pasākuma sagatavojuši arī īpašus liela izmēra plakātus. Plakāti vēsta, piemēram, Neklausīsimies Rihannu, bet gan Lauri Reiniku, Latvijā nevajag ārzemju uzņēmumus, Latviešu mašīnas labākas. Nevajag mums vācu auto, Pasludinām visus ārvalstu uzņēmumus par maksātnespējīgiem, Ar Iki paliksi pliki.

Tāpat akcijā tiek izmantota jau ierastā antiglobālistu atribūtika, piemēram, liels plakāts ar uzrakstu antiglobālisti.lv vai uz Latvijas karoga krāsas fona izveidots uzraksts Zaudēsim godu, zaudēsim valsti.

Vāgnera koncertzāle Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, ir rezervēta saistībā ar Vācijas vēstniecības iespējamajiem plāniem, informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Pērn Vācijas kanclere Angela Merkele vizītes laikā Latvijā ir iepazīstināta ar ieceri Vāgnera zālē izveidot Latvijas-Vācijas kultūras centru. Merkele izrādījusi interesi par šo projektu.

Par šo ieceri jau ilgāku laiku notiekot aktīvs dialogs starp valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Vācijas vēstniecības amatpersonām. Šajā laikā arī nekustamais īpašums vairākkārtīgi apsekots, piedaloties gan VNĪ pārstāvjiem, gan vēstniecības pieaicinātiem projektēšanas un būvniecības speciālistiem. Tā rezultātā vācu puse apņēmusies veikt nama rekonstrukcijas izmaksu kalkulāciju un pieņemt lēmumu par šī objekta iespējamo nomu, pastāstīja Laukšteina.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Otrdien, 27.augustā, Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 77, ekspluatācijā tika pieņemts Latvijā pirmais vācu mazumtirdzniecības tīkla «Lidl» veikals, pavēstīja Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).

Pērn rudenī Rīgā tika uzsākta arī «Lidl» loģistikas centra būvniecība. «Lidl» ir pārstāvēts 30 pasaules valstīs, tajā ir aptuveni 10 500 veikali, un vairāk nekā 150 loģistikas centri, vēstī uzņēmuma mājaslapa.

Jau ziņots, ka biedrība «Mikrorajons» plāno vērsties tiesā, lai apstrīdētu, iedzīvotāju ieskatā, prettiesiski izsniegtu būvatļauju zemo cenu lielveikalu tīkla «Lidl» loģistikas centra būvniecībai Ulbrokas ielā. Biedrības pārstāvju ieskatā, būvatļauja izsniegta prettiesiski, jo pirms būvatļaujas izsniegšanas nav ievērotas sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī nav izvērtēta būvniecības ieceres iespējamā ietekme uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka 2020.gadā, vienlaikus ar 55 miljonus eiro vērtā loģistikas centra atklāšanu Ulbrokas ielā, Latvijā plānots atvērt vismaz 10 «Lidl» veikalu.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.