Vācijas festivāla Oktoberfest apmeklētāji 17 dienu laikā patērējuši rekorddaudz - 7,5 miljonus litru - alus, ziņo Reuters.

Neraugoties uz Vācijā valdošo ar parādu krīzi saistīto drūmumu, festivāls piesaistījis aptuveni 6,9 miljonus apmeklētāju, informējuši organizatori.

Lai gan lielākā daļa apmeklētāju ieradušies no Bavārijas, Oktoberfest mājvietas, vairāk nekā miljons Minhenē ieradušies no ārvalstīm, galvenokārt no Itālijas, ASV un Austrālijas.

Apmeklētāji arī notiesājuši 118 vēršus un 53 teļus, tomēr ļoti iecienīta bijusi vistas gaļa un cūkgaļas desiņas.

«Atmosfēra Oktoberfest līdz pat pēdējai dieni bija absolūti lieliska,» sacījis Minhenes mērs Kristiāns Ude.

Patlaban pazaudēto un atrasto mantu birojs caurskata savus krājumus. Šogad tajos ietilpst tādi atradumi kā 8 centimetrus garš dzīvs sienāzis, vikingu ķivere, pastaigas rāmis, divi kruķi un zobu protēzes. Kopumā iesniegtas 4750 vienības, ieskaitot 1045 pases un 390 mobilos tālruņus. 48 bērni, kuri festivāla laikā tika pazaudēti, laimīgi atraduši savus tuviniekus.

No 17. septembra līdz 3. oktobrim Minhenes ikgadējā alus festivālā Oktoberfest šogad tiek gaidīti 6,5 miljoni apmeklētāju.

Minhenes Oktoberfest tradīcija jau sen ir kļuvusi par naudas mašīnu, tiek lēsts, ka teltīs saimniekojošie ēdināšanas uzņēmumi šajās nedēļās nopelna vismaz vienu miljonu eiro, raksta Handelsblatt. Teltīs vien, kur dabūt vietu bez iepriekšējas rezervācijas ir teju vai neiespējami, par alu un uzkodām tiek atstāti vismaz 400 eiro, bet viesnīcās un citās Minhenes izklaides vietās- ap 600 miljoniem eiro.

Vienā no mazākajām Oktoberfest teltīm Minhenē ir ap 540 sēdvietu, bet lai rezervētu vietu teltī, jārēķinās, ka katram apmeklētājam ir jāizpilda vismaz minimālā norma, kas gan katrā teltī atšķiras. Smalkajā Käfer- Schänke vienai personai ir jāēd un jādzer vismaz par 80 eiro, citviet pietiek ja viens apmeklētājs vakara gaitā iztukšo divus litrus alus un apēd pusvistu, iztērējot aptuveni 30 eiro. Pērn Minhenes Oktoberfest apmeklēja 6,4 milj. cilvēku, apēdot 505,9 tūkst. ceptu vistiņu, 119 vēršus un 119,3 tūkst. cūkas desiņu. Oktoberfest izvietojas 34 hektāru platībā, teltīs ir 115 tūkst. sēdvietu. Ik gadu Oktoberfest festivāls dod darbu ap 12 tūkst. cilvēkiem. Tā kā teltīs šogad obligāti jāizmanto no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektrība, tas atspoguļojas alus cenā. Šogad litrs alus pirmo reizi maksās tik dārgi- vairāk nekā 9 eiro.

1. un 2.oktobrī Liepājā, Rožu laukumā, pirmo reizi notiks alus festivāls Oktoberfest.

Svētkus rīko Vācu biedrība Deutscher Stammtisch, Db.lv informēja biedrības aktīviste Ausma Štāls. Finansiāli Oktoberfest Liepājā atbalsta Vācijas valdība. Savu dalību jau apstiprinājuši vairāk nekā desmit uzņēmumi, tostarp Lāčplēša alus, restorāns Vincents, Hanzas maiznīca, Liepājas tirgotāji, ražotāji un tūrisma uzņēmēji, Liepājas teātris. Svētku ietvaros 2.oktobrī notiks jau septītās sacīkstes Ērmanītis 2010, kuru dalībniekiem būs jāsacenšas pēc iespējas ātrāk apēst cūkas stilbiņu un jāizdzer kauss Lāčplēša alus. Stilbs sver apmēram 680 gramu, tomēr ēšanas kultūra netiek ņemta vērā. Svētku ietvaros paredzētas arī dažādas loterijas, sacensības un konkursi. Tā kā svētku norises vietas tuvumā ir vairāki vēlēšanu iecirkņi, rīkotāji cer uz lielu ļaužu skaitu.

Minhenē, Vācijā atklāts 178. ikgadējais Oktoberfest, taču pēdējās dienās to izbojājis lietus.

Saskaņā ar Oktoberfest oficiālajā tīmekļa vietnē publicēto informāciju festivāls sācies 1810. gada 12. oktobrī, lai godātu Bavārijas prinča Ludviga un princeses Terēzes laulību. Svinības turpinājās gandrīz nedēļu. Katru gadu festivāls tika atkārtots un tam pievienotas papildus dienas. Vēlāk festivāls tika pārcelts uz septembri, lai izmantotu siltākus laika apstākļus. Šogad Oktoberfest notiek laika posmā no 17. septembra līdz 3. oktobrim.

Festivālā ietilpst 14 alus teltis, dažādas izklaides un ielu pārdevēji. Katrai alus teltij ir sava tēma, taču populārākā ir Schottenhamel telts, kur var ietilpt pat 10 tūkstoši alus baudītāju.

Organizatori cer, ka šogad uz festivālu ieradīsies seši miljoni cilvēku no visas pasaules. Pagājušā gada Oktoberfest apmeklētāju izdzerto viena litra alus kausu skaits ir ap 7,1 miljonu.

Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Uzņēmums Roehlinger B&V sadarbībā ar Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru un ar Vācijas vēstniecības atbalstu Rīgā organizē pasākumu Oktoberfest Rīgā.

Pasākums notiks no 23. līdz 26. septembrim pie viesnīcas Hotel de Rome un tas veltīts Oktoberfest 200 gadu jubilejas svinībām. Svētku laikā apmeklētāji varēs baudīt nacionālos bavāriešu ēdienus un dzērienus, dejas un rotaļas.

Kā zināms, Oktoberfest ir ikgadējs festivāls Vācijas pilsētā Minhenē, kas ilgst no septembra beigām līdz pat oktobra sākumam un ir viens no populārākajiem svētkiem Vācijā, ko ik gadu apmeklē vairāki miljoni cilvēku.

Organizācija, kas cīnās pret skopulību alus ieliešanas procesā, pasludinājusi, ka Minhenes Oktoberfest notiek plaši izplatīta krāpšana. Apmeklētāji milzīgajos 1 litra kausos nesaņemot tik daudz alus, cik gaida, par to maksājot, ziņo thelocal.de.

Pareizi piepildīts kauss Oktoberfest esot retums, apgalvo Līga pret krāpniecisku liešanu (VGBE), kas apmeklējusi 12 dažādas alus teltis, lai pasūtītu gandrīz 100 kausus.

Daudzu alus kausu, kas maksā ap 9 eiro katrs, piepildījums esot vien 90%.

«Tolerancei ir jāpieliek punkts,» sacījis VGBE prezidents, kurš norādījis, ka organizācijas pārstāvji pasūtījuši un samaksājuši par septiņiem kausiem katrā teltī, bet patiesībā saņēmuši vidēji tikai sešus litrus alus.

Dažviet rezultāti bijuši pavisam šokējoši. Tā, piemēram, vienā teltī kausa piepildījums bijis vien 73%, kas nozīmē, ka klientam izkrāpti 2,43 eiro.

Vācijas dienvidu pilsētā Minhenē setsdien, 17.septembrī atklāti ikgadējie alus svētki Oktoberfest.

Šogad tie notiek pastiprinātas drošības apstākļos, kas saistīts ar to, ka pēc jūlijā notikušajiem diviem uzbrukumiem, par kuriem atbildību uzņēmās Islāma valsts, Vācijā vēl aizvien ir izsludināts augsts trauksmes līmenis.

Festivāla teritorijā aizliegt iet ar mugursomām, visiem apmeklētājiem pirms ieejas festivāla norises vietā jāiet caur skeneri, vēsta ārvalstu mediji.

Prognozēts, ka festivālu divu nedēļu agrumā apmeklēs aptuveni seši miljoni cilvēku.

Oktoberfest šogad svin 206 gadu jubileju, taču vairākas reizes tie savulaik ir atcelti – holeras epidēmijas dēļ, Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī ekonomisku un politisku krīžu dēļ.

Minhenes alus svētkos «Oktoberfest», kas noslēdzas svētdien, apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Divas nedēļas ilgušos svētkus apmeklējuši 6,3 miljoni cilvēku jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.

Mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 600 apmeklētājiem, kas bija izdzēruši pārmērīgi daudz alus, jeb par 120 mazāk nekā pērn.

Lai gan «Oktoberfest» šogad svin 209.gadadienu, šie svētki tika rīkoti tikai 186.reizi, jo pasākums vēstures gaitā ir ticis atcelts divu holeras epidēmiju, Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī ekonomisku un politisku krīžu dēļ.

Oktobra alus svētku pirmsākums bija Bavārijas kroņprinča Ludviga un Saksijas-Hildburghauzenes princeses Terēzes kāzu svinības 1810.gada 12.oktobrī.

Šā gada Oktoberfest pirmo reizi litrs alus maksās vairāk par deviņiem eiro, kas liecina, ka cenu pieaugums leģendārajā Minhenes festivālā turpinās, atsaucoties uz pilsētas sniegto informāciju, vēsta thelocal.de.

Šogad kauss, kurā ietilpst litrs alus, maksās līdz pat 9,20 eiro, pavēstījušas Minhenes amatpersonas. Vidējā cena būs 8,97 eiro.

Pagājušajā gadā Oktoberfest 200. gadu jubilejā alus maksāja no 8,30 eiro līdz 8,90 eiro par litru, kas arī liecināja par lielu cenu kāpumu. Pagājušajā gadā cenu kāpums daļēji tika skaidrots ar drošības pasākumiem saistībā ar terorisma draudiem.

Vācijā atklāts ikgadējais un pasaulē lielākais alus festivāls Oktoberfest. Paredzēts, ka festivālu, kuram šogad aprit 179. gadskārta, apmeklēt varētu vismaz seši miljoni viesu.

Aizvadītajā gadā festivāla apmeklētāji kopumā izdzēruši astoņus miljonus tradicionālos viena litra alus kausus, vēsta Bloomberg. Šogad alus plūdi varētu būt nedaudz apvaldītāki, jo šogad strauji pieaugušas alus cenas un viens litra kauss vidēji maksā 9,5 eiro jeb par 35 centiem vairāk nekā pērn.

Kopumā Oktoberfest Minhenē ilgs 16 dienas un beidzas oktobra pirmajā svētdienā. Festivāla saknes iestiepjas 19. gadsimtā, kad 1810. gada 12. oktobrī notika Bavārijas nākamā karaļa kāzas un Minhenes iedzīvotājiem tika sarīkoti dažādi pasākumi.

Mūsdienās pasākums kļuvis par starptautisku alus nozares festivālu.

Pagājušās nedēļas nogalē Vācijā, Minhenē sācies populārais alus festivāls Oktoberfest.

Pasākumu atklāja pilsētas mērs Kristians Ude (Christian Ude), un tas tiek popularizēts kā lielākais alus festivāls pasaulē.

Kā liecina informācija festivāla mājaslapā internetā, dārgākais alus litrs maksā 9,85 eiro (gandrīz 7 latus) un cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir augušas. Lētākais alus litrs maksā 9,40 eiro.

Oktoberfest pirmsākumi meklējami jau 1810. gadā, un tas atpazīstams visā pasaulē.

#1/22

Foto: EPA

#2/22

Foto: AFP

#3/22

Foto: EPA

#4/22

Foto: EPA

#5/22

Foto: EPA

#6/22

Foto: EPA

#7/22

Foto: EPA

#8/22

Foto: AFP

#9/22

Foto: AFP

#10/22

Foto: EPA

#11/22

Foto: AFP

#12/22

Foto: AFP

#13/22

Foto: EPA

#14/22

Foto: EPA

#15/22

Foto: EPA

#16/22

Foto: AFP

#17/22

Foto: EPA

#18/22

Foto: EPA

#19/22

Foto: AFP

#20/22

Foto: AFP

#21/22

Foto: EPA

#22/22

Foto: AFP

Skatīties pārējos attēlus

Piektdien aprit 100 dienas, kopš Vācijā valsts mērogā ieviesta minimālā alga, taču politiķi, ekonomisti un arodbiedrības joprojām debatē par jaunieveduma lietderību.

Nodarbinātības ministre Andrea Nālesa ceturtdien kārtējo reizi slavināja viņas pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) veikumu, panākot minimālās algas ieviešanu visas valsts mērogā un nosakot, ka jebkuram strādājošajam par savu darbu jāsaņem vismaz 8,5 eiro stundā.

«Minimālā alga nav nesusi jebkādu vērā ņemamu darbavietu zaudējumu vai cenu pieaugumu. Tās rezultātā lielam skaitam ļaužu kļuvis labāk. Tā bijusi veiksme,» norādīja ministre.

Arī sabiedrības acīs jaunais likums līdz šim izpelnījies atzinību.

Aptauja, kuru veikusi Arodbiedrību konfederācija (DGB), liecina, ka 86% vāciešu atbalsta minimālās algas ieviešanu, lai gan tā tieši skārusi tikai trīs procentus respondentu.

Alus nozare, tāpat kā daudzas citas, lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskajiem notikumiem pasaulē – iedzīvotāju pirktspējas, izejvielu un elektroenerģijas cenu kāpuma u. tml. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, uzlabojas arī iedzīvotāju ienākumu līmenis, viņi tērē vairāk, iegādājoties dažādas preces un pakalpojumus.

Šobrīd alus nozare ir nedaudz atkopusies, un dati rāda, ka 2010. gadā pārdotā alus apjoms Latvijā palielinājies par aptuveni 6,5%, salīdzinot ar 2009. gadu, tomēr šī izaugsme ir ļoti trausla. 2009. gads tiešām nebija viegls alus darītājiem Eiropā, ko rāda arī nesen publicētais Eiropas Alus darītāju asociācijas pētījums par alus nozari Eiropā krīzes laikā.

Pētījums atklāj, ka Eiropas Savienībā (ES) 2009. gadā kopumā tika saražoti 386 miljoni hektolitru alus, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Jau gadiem ilgi lielākās ražotājvalsts statusu ir saglabājusi Vācija, kas 2009. gadā saražoja gandrīz divas reizes vairāk alus nekā nākamā lielākā valsts pēc saražotā alus daudzuma – Lielbritānija. Latvija, piemēram, 2009. gadā saražoja aptuveni 1,36 milj. hektolitru, kas bija viens no zemākajiem rādītājiem. Salīdzinājumā Lietuvā sarožaja gandrīz 2,8 milj. hektolitru, bet Igaunijā – 1,2 milj. Ir arī jāatzīmē, ka Latvijā saglabājās zemākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju starp visām Baltijas valstīm. Proti, 2009. gadā viens iedzīvotājs vidēji Latvijā izdzēra 67 l alus, Lietuvā – 84 l, bet Igaunijā – 86 l.

Ķīna, kura jau izsenis pazīstama gan ar elektropreču, gan arī ar apģērba viltojumiem ir sasniegusi jaunu pagrieziena punktu pirātisma vēsturē – tagad tajā vilto veselus Apple veikalus, vēsta AFP.

Kāda amerikāņu blogere Ķīnas dienvidu pilsētā Kuņminā atklājusi veselus trīs veikalus, kas bijuši izveidoti kā standarta Apple veikali.

Viens no veikaliem bijis iekārtots kā standarta kompānijas veikals, arī paši produkti izskatījušies kā Apple ražojumi. Veikala darbinieki bijuši ģērbti kā tas pierasts Apple kompānijas veikalos. No sākuma blogere bijusi pārliecināta, ka tas ir īsts Apple veikals.

Tomēr vēlāk viņa pamanījusi vairākas kļūdas – kāpnes bijušas sliktas kvalitātes. Sienas slikti nokrāsotas. Uz birkām, kuras nēsājuši darbinieki esot bijis tikai Apple logotips un uzraksts «darbinieks».