Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Minhenes alus svētkos «Oktoberfest», kas noslēdzas svētdien, apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Divas nedēļas ilgušos svētkus apmeklējuši 6,3 miljoni cilvēku jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.

Mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 600 apmeklētājiem, kas bija izdzēruši pārmērīgi daudz alus, jeb par 120 mazāk nekā pērn.

Lai gan «Oktoberfest» šogad svin 209.gadadienu, šie svētki tika rīkoti tikai 186.reizi, jo pasākums vēstures gaitā ir ticis atcelts divu holeras epidēmiju, Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī ekonomisku un politisku krīžu dēļ.

Oktobra alus svētku pirmsākums bija Bavārijas kroņprinča Ludviga un Saksijas-Hildburghauzenes princeses Terēzes kāzu svinības 1810.gada 12.oktobrī.

Pagājušās nedēļas nogalē Vācijā, Minhenē sācies populārais alus festivāls Oktoberfest.

Pasākumu atklāja pilsētas mērs Kristians Ude (Christian Ude), un tas tiek popularizēts kā lielākais alus festivāls pasaulē.

Kā liecina informācija festivāla mājaslapā internetā, dārgākais alus litrs maksā 9,85 eiro (gandrīz 7 latus) un cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir augušas. Lētākais alus litrs maksā 9,40 eiro.

Oktoberfest pirmsākumi meklējami jau 1810. gadā, un tas atpazīstams visā pasaulē.

#1/22

Foto: EPA

#2/22

Foto: AFP

#3/22

Foto: EPA

#4/22

Foto: EPA

#5/22

Foto: EPA

#6/22

Foto: EPA

#7/22

Foto: EPA

#8/22

Foto: AFP

#9/22

Foto: AFP

#10/22

Foto: EPA

#11/22

Foto: AFP

#12/22

Foto: AFP

#13/22

Foto: EPA

#14/22

Foto: EPA

#15/22

Foto: EPA

#16/22

Foto: AFP

#17/22

Foto: EPA

#18/22

Foto: EPA

#19/22

Foto: AFP

#20/22

Foto: AFP

#21/22

Foto: EPA

#22/22

Foto: AFP

Skatīties pārējos attēlus

Vācijas dienvidu pilsētā Minhenē setsdien, 17.septembrī atklāti ikgadējie alus svētki Oktoberfest.

Šogad tie notiek pastiprinātas drošības apstākļos, kas saistīts ar to, ka pēc jūlijā notikušajiem diviem uzbrukumiem, par kuriem atbildību uzņēmās Islāma valsts, Vācijā vēl aizvien ir izsludināts augsts trauksmes līmenis.

Festivāla teritorijā aizliegt iet ar mugursomām, visiem apmeklētājiem pirms ieejas festivāla norises vietā jāiet caur skeneri, vēsta ārvalstu mediji.

Prognozēts, ka festivālu divu nedēļu agrumā apmeklēs aptuveni seši miljoni cilvēku.

Oktoberfest šogad svin 206 gadu jubileju, taču vairākas reizes tie savulaik ir atcelti – holeras epidēmijas dēļ, Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī ekonomisku un politisku krīžu dēļ.

No trešdienas atkal tiks atļauti sociālie braucieni pāri Vācijas un Austrijas robežai, lai varētu tikties draugi un radinieki, Vācijas dienvidos un Austrijā turpinot mazināties koronavīrusa inficēšanās līmenim.

Bavārijas premjers Markuss Zēders par to pavēstīja pēc tikšanās ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu.

Atkal tiks atļauta iepirkšanās kaimiņvalstī, sacīja Zēders.

Kurcs pavēstīja, ka Austrija no 19.maija atkal būs atvērta tūristiem, bet Bavārija tiks atvērta tūrismam divas dienas vēlāk.

Inficēšanās līmenis samazinājies gan Bavārijā, gan Austrijā, un Bavārijā tas pēdējās septiņās dienās ir 116 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Austrijā - zem 100.

Piektdien aprit 100 dienas, kopš Vācijā valsts mērogā ieviesta minimālā alga, taču politiķi, ekonomisti un arodbiedrības joprojām debatē par jaunieveduma lietderību.

Nodarbinātības ministre Andrea Nālesa ceturtdien kārtējo reizi slavināja viņas pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) veikumu, panākot minimālās algas ieviešanu visas valsts mērogā un nosakot, ka jebkuram strādājošajam par savu darbu jāsaņem vismaz 8,5 eiro stundā.

«Minimālā alga nav nesusi jebkādu vērā ņemamu darbavietu zaudējumu vai cenu pieaugumu. Tās rezultātā lielam skaitam ļaužu kļuvis labāk. Tā bijusi veiksme,» norādīja ministre.

Arī sabiedrības acīs jaunais likums līdz šim izpelnījies atzinību.

Aptauja, kuru veikusi Arodbiedrību konfederācija (DGB), liecina, ka 86% vāciešu atbalsta minimālās algas ieviešanu, lai gan tā tieši skārusi tikai trīs procentus respondentu.

Čehiju, Vāciju, Austriju, Šveici vēl joprojām moka plūdi, un ūdens celšanās nākamās nedēļas sākumā tiek paredzēta arī Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Aizsargvaļņu celšanā iesaistoties tūkstošiem avārijas dienestu darbinieku un brīvprātīgo, no applūšanas izdevies izglābt Vācijas pilsētu Drēzdeni, savukārt Slovākijā aizsargvaļņi palīdzējuši no postažas pasargāt Bratislavu, vēsta pasaules mediji.

Centrāleiropā kopumā plūdos dzīvību zaudējuši 15 cilvēki, un, pārplūstot Elbai, apdraudētas vairākas pilsētas Vācijā. Elbas pietekā Zālē ūdens līmenis sasniedzis augstāko atzīmi pēdējo 400 gadu laikā, savukārt ūdens līmenis Elbā pie Drēzdenes pārsniedz normu par aptuveni septiņiem metriem. Drēzdene smagi cieta plūdos 2002. gadā, ziņo BBC.

Situācija vēl aizvien ir bīstama arī Bavārijā, taču tur ūdens līmenis jau sācis mazināties.

Čehijā vairāki reģioni vēl joprojām ir applūduši. Kopumā ceturtdienas pēcpusdienā zem ūdens bija vairāki simti Čehijas pilsētu un ciematu.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu Austrijā no britu kruīza kuģa izglābti vairāk nekā 120 Lielbritānijas pensionāri, kas plūdu dēļ uz kuģa pavadījuši teju nedēļu. Kruīza kuģis sāka ceļu no Vīnes, taču drīz vien kuģošanu nācās pārtraukt pārplūdušās Donavas dēļ. Ūdens līmenis upē ir augstākais pēdējo 500 gadu laikā.

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Saskaņā ar tiem Latvijā 2016.gadā bez darba bija 17,3% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Latvijā salīdzinājumā ar 2015.gadu jauniešu bezdarba līmenis pieaudzis par vienu procenta punktu.

Savukārt Igaunijā pagājušajā gadā darba nebija 13,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015.gadā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva. Tur bezdarbnieku rindās pērn bija 14,5% jauniešu pretstatā 16,3% jauniešu iepriekšējā gadā.

ES vidēji pagājušajā gadā bezdarbnieku rindās bija 18,7% cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 1,6 procenta punktiem mazāk nekā 2015.gadā.

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Turpinoties spēcīgajiem plūdiem Vācijā, valsts austrumos pārrauts dambis, liekot no plūdu skartās Magdeburgas evakuēt vēl tūkstošiem cilvēku. Ūdens līmenis reģionā sasniedzis 7,44 metrus.

Bīstama situācija saglabājas Bavārijā un Saksijā, kur tiek prognozētas jaunas lietavas, kuru laikā varētu nolīt ievērojams daudzums nokrišņu.

Rekordaugstu līmeni sasniedzis arī ūdens Donavā, apdraudot Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu, tomēr vietējās varasiestādes apgalvo, ka plūdu aizsargbarjerām vajadzētu izturēt. «Budapešta nav katastrofas priekšā, nav prognozēts, ka ūdens līmenis ievērojami kāps,» sacījis Budapeštas mērs Istvāns Tarloss (Istvan Tarlos).

Ungārijā Donavas krastos, aptuveni 700 kilometru garumā, strādā tūkstošiem cilvēku, ieskaitot brīvprātīgos un cietumos ieslodzītos, lai nostiprinātu krastus un celtu aizsargbarjeras plūdu apdraudētāko apdzīvojamo vietu tuvumā. Atsevišķās vietās uzsākta iedzīvotāju evakuācija.

Pirmdien Vācijas dienvidos, tūristu autobusam ietriecoties autofurgonā un aizdegoties, gājuši bojā 18 un ievainoti 30 cilvēki, ziņo policija.

Daudzu ievainoto cilvēku stāvoklis ir smags. Traģiskā avārija notikusi uz šosejas A9 netālu no Minhbergas Bavārijā. Autobusā, kurš pilnībā izdedzis, atradās divi šoferi un 46 cilvēki, lielākoties pensionāri no Saksijas. Avārijas cēlonis vēl nav noskaidrots.

Kas noticis ar satiksmes sastrēgumā uz lielceļa A9 stāvošās kravas automašīnas vadītāju, pagaidām nav zināms. Palīdzību cietušajiem sniedza aptuveni 200 avārijas dienestu darbinieki un tika iesaistīti vairāki glābšanas helikopteri. Policija bloķēja satiksmi uz A9, kamēr turpinājās glābšanas darbi.

Gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers izteikuši līdzjūtību bojāgājušo un cietušo cilvēku ģimenēm.

Divas no trim Vācijas pēdējām atomelektrostacijām (AES) tiks saglabātas rezervē līdz 2023.gada aprīļa vidum, nevis slēgtas šī gada beigās, kā bija plānots.

Atomelektrostacijas, kas atrodas Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, tiks uzturētas darba kārtībā gadījumam, ja tās būs nepieciešamas, lai šoziem stabilizētu elektroenerģijas tīklu Vācijas dienvidos, pirmdien paziņoja Vācijas ekonomikas un klimata ministrs Roberts Hābeks.

Trīs AES bija plānots līdz šī gada beigām slēgt uz visiem laikiem, bet arvien lielāks skaits politiķu iestājies par to saglabāšanu, norādot, ka tās būtu alternatīva gadījumā, ja ziemā apsīktu dabasgāzes piegādes.

Krievija ir gandrīz pilnībā pārtraukusi dabasgāzes piegādes Vācijai, ko Berlīne uzskata par atriebību par sankcijām, kas noteiktas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Āža krogā Mazsalacā nākamgad taps jauna alus ražotne, kur gatavos kviešu alu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Ālus valdes priekšsēdētājs Andris Eglājs, jaunā ražotne specializēsies kviešu alus ražošanā. Šis alus, ko dēvē arī par baltalu, īpaši iecienīts ir Bavārijā, un viņš iecerējis to popularizēt arī Latvijā. «Esmu noskatījis tirgus nišu, 15 gadu laikā Vācijā redzot kviešu alus jeb Bavārijas alus daudzpusību. Latvijā neviens uz to vēl nav specializējies,» stāsta A. Eglājs. Izveidojot jauno ražotni, viņš arī vēlas stiprināt reģionu, jo «Latvija būs spēcīga tad, ja stipri būs tās reģioni».

Jaunās alus darītavas ražotnes projekts jau iesniegts Lauku atbalsta dienestā un uzņēmējs gaida apstiprinājumu, lai varētu piesaistīt ES līdzfinansējumu. Kopumā investīcijas viņš lēš aptuveni pusmiljona eiro apmērā, tostarp iekārtu iegādē – 350 tūkstoši eiro. Investīcijas nepieciešamas arī ēkas renovācijai. Jau noslēdzies iepirkums par iekārtu piegādi - iekārtas alus darīšanai uzņēmumam piegādās Vācijas kompānija BrauKon GmbH, liecina paziņojums IUB.

Ieva Plaude

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Pēc desmit Bavārijā pavadītiem gadiem zīmola "Kolonna" izveidotāja un bijusī uzņēmuma "Douglas Baltic" līdzīpašniece Ieva Plaude ir atgriezusies Latvijā, lai vadītu investīciju fondu, kura mērķis ir ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos, kas darbojas mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sfērā.

"Esmu jaunas dzīves sākumā, formulēju savas vēlmes un plānus nākamajiem desmit gadiem, – ja mana pieredze un atziņas var noderēt citiem, neslēpju sveci zem pūra un ar prieku tajās dalos," žurnālam "Dienas Bizness" saka "Lawrence Asset Management" izpilddirektore.

"Latvija ir mana dzimtene, latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Man ir tikai viena dzīve. Maniem bērniem daudz svarīgāks būs tas, ko es esmu devusi Latvijai, nevis nopelnījusi lielākas naudas summas kaut kur svešumā," viņa atzīst.

"Tas, ka Latvija ir nomale, pēdējais ciems pa ceļam uz Krieviju, lai kā mums arī varētu nepatikt, tomēr ir fakts. Vai mēs to pieņemam un izmantojam savā labā, ir atkarīgs no mums. Manuprāt, tas, ka Latvijā ir atvērta un salīdzinoši ļoti neliela ekonomika, to var nedaudz vairāk pasargāt no krīzēm," viņa teic.

Kompānija "Eco Stor" plāno uzbūvēt vienu no Eiropā lielākajiem bateriju parkiem elektrības uzglabāšanai Fērderštedtā Vācijas austrumos, kura jauda sasniegs 600 megavatstundas (MW), pirmdien paziņoja uzņēmumā.

Bateriju parku pabeigt paredzēts 2025.gadā. Tajā uzglabāt varētu ap 600 megavatstundām (MW) elektrības, ar ko var diennakti nodrošināt 31 250 mājsaimniecību patēriņu, informēja "Eco Stor" izpilddirektors Georgs Gallmetcers.

Projektā plānots investēt 250 miljonus eiro.

Pašlaik Vācijā lielākās elektrības uzkrāšanas sistēmas jauda ir 72 MW, liecina Vācijas valdības dati.

Medijos izskanējis, ka Eiropas lielākā bateriju sistēma ir ASV kompānijas "Tesla" izveidotais parks Lielbritānijā, kura elektrības uzglabāšanas jauda ir 196 MW.

Gallmetcers apliecina, ka arī citas kompānijas Eiropā plāno lieljaudas elektrības uzglabāšanas infrastruktūras izveidi.

Elektrības uzglabāšana īpaši nozīmīga kļūst laikā, kad arvien vairāk elektrības ražošanā tiek izmantota saules un vēja enerģija. Tādējādi uzglabāšanai ir īpaši liela nozīme, lai izlīdzinātu elektrības piedāvājumu visas diennakts laikā.

Izmeklējot Zolitūdes traģēdiju, policija vairākkārt solījusi piesaistīt labākos pašmāju un ārvalstu ekspertus. Taču vismaz viens no ārzemju ekspertiem, kurš līdz šim aktīvi nācis klajā ar savām versijām par notikušo, liek uzdot nopietnus jautājumus par viņa pieredzi un kompetenci.

Valsts policijā portālam Db.lv norādīja, ka Tomass Kaljass nav policijas pieaicināts eksperts Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā. Viņš ir viens no cilvēkiem, kura viedokli policija uzklausa, tāpat kā policija uzklausa informāciju par notikušo no citiem avotiem.

Pēc policijas teiktā, Kaljass nav spējis uzrādīt atbilstošus dokumentus, kas apliecinātu viņa kvalifikāciju un kompetenci, tādējādi izmeklēšanā kā eksperts šī persona nepiedalās.

Somu inženiera Tomasa Kaljasa vārds, kurš jau šodien sniegs policijai savu atzinumu, nav iepriekš piedzīvojis plašu publicitāti. Precīzāk, Zolitūdes traģēdija ir pirmais un pagaidām vienīgais ar būvniecību saistītais notikums, kurā atrodamas ziņas par šo personu. Portāla Db.lv ievāktā informācija raisa arī šaubas par Kaljasa pārstāvētā uzņēmuma Rak-Tek Solutions patiesajiem apmēriem un kompetences sfērām - viena no uzņēmuma norādītajām adresēm ir reģistrēta alus bārā kādā Helsinku guļamrajonā.

Pasažieru vilciena un preču vilciena sadursmē Bavārijā dzīvību zaudējuši vismaz divi cilvēki un 14 ievainoti, pirmdienas vakarā paziņojušas Vācijas dzelzceļa amatpersonas.

Bojā gājis viena vilciena mašīnists un kāds pasažieris.

Abi vilcieni saskrējās apmēram 21.20 (23.20 pēc Latvijas laika) uz sliedēm maršrutā starp Ingolštati un Augsburgu, pavēstīja Vācijas dzelzceļa uzņēmums «Deutsche Bahn».

Kompānijas pārstāvis atklāja, ka daži cietušie ir smagi ievainoti.

Vilcieni sadursmes rezultātā nav noskrējuši no sliedēm.

Negadījuma cēlonis pagaidām nav zināms. Notikuma vietā ieradušies glābēji. Dzelzceļa satiksme maršrutā ir apturēta.

#1/12

Foto:SCANPIX

#2/12

Foto:SCANPIX

#3/12

Foto:SCANPIX

#4/12

Foto:SCANPIX

#5/12

Foto:SCANPIX

#6/12

Foto:SCANPIX

#7/12

Foto:SCANPIX

#8/12

Foto:SCANPIX

#9/12

Foto:SCANPIX

#10/12

Foto:SCANPIX

#11/12

Foto:SCANPIX

#12/12

Foto:SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Vācijas federālā valdība un federālo zemju valdības panākušas principiālu vienošanos pagarināt sociālās distancēšanas noteikumu termiņu līdz 5.jūnijam, tomēr nedaudz tos atvieglojot, trešdien pavēstīja avoti, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.

Līdz šim ārpus mājām vienkopus varēja būt ne vairāk kā divi cilvēki un bija jāievēro pusotra metra distance, lai mazinātu koronavīrusa izplatības riskus.

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus 

Daudzu uzņēmumu darbu ietekmē ne tikai Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības...

Turpmāk būs atļauts tikties divu atsevišķu mājsaimniecību pārstāvjiem, tiesa gan, arī turpmāk būs jāievēro distance.

Dažas federālās zemes jau šobrīd atvieglojušas sociālās distancēšanās noteikumus.

Tā Saksijā-Anhaltē vienkopus var tikties līdz pieciem cilvēkiem, bet Bavārijā atļauta ciemošanās pie tuviem ģimenes locekļiem.

Kā pēc sarunām pavēstīja avoti, atbildību par ierobežojumu atvieglošanu uzņemsies federālās zemes, ja tās ātri reaģēs uz jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu.

Līdz ar to faktiski tiek izbeigti kancleres Angelas Merkeles centieni koordinēt valsts atbildi uz pandēmiju.

Lidostas “Rīga” pasažieru reģistrācijas zālē no trešdienas, 30. augusta, aplūkojama leģendārā latviešu aviokonstruktora, rūpnīcas VEF lidmašīnu būves nodaļas vadītāja Kārļa Irbīša 1937. gadā konstruētās lidmašīnas I–12 replika.

I–12 ir viena no slavenākajām Kārļa Irbīša konstruētajām lidmašīnām, kas pirms Otrā Pasaules kara piedalījusies vairākos aviācijas šovos un izstādēs un guvusi godalgas starptautiskās aviācijas sacensībās.

Otrā Pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju, kur vairākus gadus strādāja par konstruktoru uzņēmumā “Messerschmitt” Bavārijā, Irbītis no 1950. līdz 1970. gadam bija Kanādas lielākā aviācijas uzņēmuma “Canadair” vecākais inženieris. Par šajā laikā radīto vertikālās pacelšanās lidmašīnu “V-STOL CL-84” viņš 1970. gadā saņēmis prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).

Mūža laikā Irbītis radījis 20 lidmašīnu modeļus un pasaules aviācijas vēsturē paliek ar vairākiem Kanādā reģistrētiem patentiem un daudzām publikācijām. Turklāt Irbītis ir arī VEF slaveno radiouztvērēju masveida ražošanas procesa un paša VEF logotipa autors.

Kompānijas Coca-Cola darbinieki Vācijā šīs nedēļas sākumā uzsākuši streiku, pie kura novedis darbinieku un uzņēmuma konflikts par algām un darba laiku. Streiks uzsākts vairākās Coca-Cola ražotnēs, un tas varētu pārņemt visas 50 Coca-Cola ražotnes valstī, ziņo thelocal.de.

Streiki notiek Coca-Cola ražotnēs dazādās pilsētās – Traunreutā un Memmingenā Bavārijā, kā arī Gomaringenā Vācijas dienvidrietumu daļā. Tuvāko dienu laikā gaidāmas aktivitātes vēl 50 vietās Vācijā.

Streika dalībnieki šogad vēlas algu palielināšanu par sešiem procentiem, kā arī streiko pret Coca-Cola plāniem ieviest elastīgu darba laiku, kurš dažkārt paredz arī obligātu darbu nedēļas nogalēs. Tāpat dzērienu ražotājs apsver iespēju samazināt darbavietu skaitu.

Vācijā vairāk nekā 50 ražotnēs strādā 10,6 tūkstoši darbinieku. Pašlaik visu 50 ražotņu strādājošie izteikuši streika brīdinājumu.

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) noslēgusi sadarbības līgumus ar pārstāvjiem sešās ārvalstīs: Igaunijā, Irākā, Itālijā, Samarā (Krievija), Vācijā un Katalonijā (Spānija).

Valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro: «Eksports un pārdošana ir divas uzņēmējdarbības «karstākās» tēmas šodien - mazā tirgus un katastrofālās demogrāfiskās situācijas dēļ tās savu aktualitāti Latvijā nezaudēs vēl ilgi. Šādos apstākļos viena no LTRK prioritātēm ir eksporta atbalsta stiprināšana. Šogad uzsākam visaptveroša LTRK pārstāvju tīkla izveidi.»

«LTRK pārstāvju uzdevums šajās valstīs būs nodrošināt un sekmēt sadarbību ar attiecīgās valsts uzņēmējiem, sniegt tiem dažādus biznesa pakalpojumus, sadarboties ar ārvalsts publiskā un nevalstiskā sektora institūcijām, uzņēmējus apvienojošajām organizācijām un Latvijas ārējām ekonomiskām pārstāvniecībām,» sacīja LTRK valdes loceklis Andris Vanags.