Piektdien aprit 100 dienas, kopš Vācijā valsts mērogā ieviesta minimālā alga, taču politiķi, ekonomisti un arodbiedrības joprojām debatē par jaunieveduma lietderību.
Nodarbinātības ministre Andrea Nālesa ceturtdien kārtējo reizi slavināja viņas pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) veikumu, panākot minimālās algas ieviešanu visas valsts mērogā un nosakot, ka jebkuram strādājošajam par savu darbu jāsaņem vismaz 8,5 eiro stundā.
«Minimālā alga nav nesusi jebkādu vērā ņemamu darbavietu zaudējumu vai cenu pieaugumu. Tās rezultātā lielam skaitam ļaužu kļuvis labāk. Tā bijusi veiksme,» norādīja ministre.
Arī sabiedrības acīs jaunais likums līdz šim izpelnījies atzinību.
Aptauja, kuru veikusi Arodbiedrību konfederācija (DGB), liecina, ka 86% vāciešu atbalsta minimālās algas ieviešanu, lai gan tā tieši skārusi tikai trīs procentus respondentu.
Diskusijās pirms likuma pieņemšanas izskanēja bažas, ka tas novedīs pie daudzu darbvietu likvidēšanas un pie cenu kāpuma.
Tomēr arī Vācijas Ekonomikas institūta eksperts Ferdinands Fišers atzīst, ka «nacionālās minimālās algas ieviešana nav izraisījusi tādu cenu pieaugumu plašākā nozīmē, par ko nāktos maksāt pašiem cilvēkiem».
Tajā pašā laikā ikgadējā Minhenes alus festivāla Oktoberfest rīkotāji šonedēļ paziņoja, ka, pateicoties minimālajai algai, spiesti paaugstināt savas alus cenas virs desmit eiro.
Savukārt Nodarbinātības pētīšanas institūta direktors Joahims Mellers intervijā žurnālam Der Spiegel norādījis, ka «darba tirgus sašaurināšanās, ko prognozēja daži ekonomisti, vienkārši nav notikusi».
Tikmēr daļa darba devēju un dažas arodbiedrības jaunieviesto likumu kritizē tāpēc, ka tas esot «pārāk birokrātisks».
Vācijas Darba devēju konfederācijas prezidents Ingo Krāmers sarunā ar laikrakstu Passauer Neue Presse pieļāvis, ka likumu vajadzētu pārskatīt.
«Uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem maksā daudz vairāk nekā minimālo algu, nevajadzētu sekot visiem birokrātiskajiem noteikumiem,» norāda Krāmers.
Arī Kvalificēto amatnieku konfederācijas ģenerālsekretārs Holgers Švānneke intervijā avīzei Neue Osnabrücker Zeitung žēlojas, ka dokumentācija, kuru uzspiež likums par minimālajām algām, daudzus ģimenes uzņēmumus padara par aizdomās turētajiem.
Tikmēr Nālesa paudusi neizpratni, kā gan obligātie dokumenti, kurus pieprasa jaunais likums, varētu vairot birokrātiju, un atkārtoti uzstājusi, ka jebkādas izmaiņas likumā neesot pieļaujamas.
Atbalstu ministrei izteicis arī sabiedriskajā sektorā nodarbināto arodbiedrības Ver.di priekšsēdētājs Franks Bsirske, norādot, ka obligātā darbalaika uzskaite esot neizbēgama, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro likuma prasības.
Neskatoties uz Nālesas iebildumiem, iespējamās izmaiņas jaunajā likumā tiks apspriestas valdības 23.aprīļa sēdē, jo kanclere Angela Merkele jau paziņojusi, ka vēlas likumu padarīt «praktiskāku».
Pagaidām nav publiskoti nekādi statistikas dati par uzņēmumiem, kas nav pakļāvušies jaunajām normām.
