Alus nozare, tāpat kā daudzas citas, lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskajiem notikumiem pasaulē – iedzīvotāju pirktspējas, izejvielu un elektroenerģijas cenu kāpuma u. tml. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, uzlabojas arī iedzīvotāju ienākumu līmenis, viņi tērē vairāk, iegādājoties dažādas preces un pakalpojumus.
Šobrīd alus nozare ir nedaudz atkopusies, un dati rāda, ka 2010. gadā pārdotā alus apjoms Latvijā palielinājies par aptuveni 6,5%, salīdzinot ar 2009. gadu, tomēr šī izaugsme ir ļoti trausla. 2009. gads tiešām nebija viegls alus darītājiem Eiropā, ko rāda arī nesen publicētais Eiropas Alus darītāju asociācijas pētījums par alus nozari Eiropā krīzes laikā.
Pētījums atklāj, ka Eiropas Savienībā (ES) 2009. gadā kopumā tika saražoti 386 miljoni hektolitru alus, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Jau gadiem ilgi lielākās ražotājvalsts statusu ir saglabājusi Vācija, kas 2009. gadā saražoja gandrīz divas reizes vairāk alus nekā nākamā lielākā valsts pēc saražotā alus daudzuma – Lielbritānija. Latvija, piemēram, 2009. gadā saražoja aptuveni 1,36 milj. hektolitru, kas bija viens no zemākajiem rādītājiem. Salīdzinājumā Lietuvā sarožaja gandrīz 2,8 milj. hektolitru, bet Igaunijā – 1,2 milj. Ir arī jāatzīmē, ka Latvijā saglabājās zemākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju starp visām Baltijas valstīm. Proti, 2009. gadā viens iedzīvotājs vidēji Latvijā izdzēra 67 l alus, Lietuvā – 84 l, bet Igaunijā – 86 l.
Vācijas ievērojamie ražošanas apjomi skaidrojami ar to, ka šajā valstī ir 1327 alus darītavas, turklāt arī senas alus dzeršanas tradīcijas. Ne velti Vācijas tradicionālā festivāla „Oktoberfest” laikā tiek izdzerti aptuveni 5,7 milj. litru alus. Latvijā, pēc Latvijas Alus darītāju savienības datiem, šobrīd ir 15 alus darītavas – 3 liela un 12 mazas. Vismazāk alus darītavu ir Maltā – viena.
Raugoties uz saražotā alus daudzumu ES valstīs, redzamas paralēles ar patēriņa apjomiem. Kopējais alus patēriņš 2009. gadā samazinājās par 4%, sasniedzot 359 milj. hektolitru. Zīmīgi, ka 2009. gadā lielākais pārdošanas apjomu kritums bija tūrisma un ēdināšana sektorā (bāriem, restorāniem u.c.) - par 9,2% salīdiznājumā ar gadu iepriekš. Taču to nedaudz kompensēja alus patēriņa pieaugums off-trade (veikalu) segmentā. Arī Latvijā ir novērojama šāda situācija, kad alus patēriņš bāros un restorānos ir ļoti neliels salīdzinājumā ar kopējo pārdoto alus apjomu. Latvijā alus pārdošanas apjoms šajā segmentā ir aptuveni 6,5%. Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir augstāki – attiecīgi 11,1% un 8,5%.
No 2009. gadā kopējā saražotā alus apjoma ES aptuveni 66 milj. hektolitru eksportēja. Lielākie eksportētāji 2009. gadā bija Nīderlande, Beļģija un Dānija. Savukārt lielākie importētāji galvenokārt ir valstis, kurās alus ražošana nav attīstīta, piemēram, Luksemburga, kur alus imports veido 90% no kopējā apjoma. Arī Latvijas alus darītāji eksportē savu produkciju, galvenokārt uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Diemžēl Latvija ir kūtrākā no Baltijas valstu eksportētājām, lai gan situācija ar katru gadu nedaudz uzlabojas. Piemēram, Aldaris savu eksprotu 2010. gadā kāpināja par 74%. Importa alus Latvijas tirgū veido tikai aptuveni 10% no kopējā piedāvājuma klāsta.
Cik liela nozīme alus nozarei ir valstu ekonomikā? 27 ES valstīs alus nozare ar PVN, akcīzes nodokļiem, sociālās apdrošināšanas iemaksām u.c. nodokļiem valsts budžetus ir papildinājusi par 51 mljrd. eiro. Lai gan pret iepriekšējo gadu bijis kritums par 6%, tomēr šis skaitlis ir ievērojams. Jāatzīmē, ka Latvija ir bijusi tā valsts, kurā krīzes laikā visstraujāk pieaudzis akcīzes nodoklis. Citas Eiropas valstis ar nodokļu paaugstināšanu bijušas daudz piesardzīgākas.
Eiropas Alus darītāju asociācijas pētījuma ietvaros veiktā aptauja arī norāda uz tiem izaicinājumiem, ar kuriem alus darītājiem būs jāsaskaras tuvākajā nākotnē. Pirmkārt, tā ir lēnā ekonomikas atveseļošanās un alus patēriņa samazināšanās, iespējamā nodokļu sloga paaugstināšanās, izejvielu cenu pieaugums, kā arī stingrāki alus tirgus ierobežojumi. Arī Latvijai šie izaicinājumi ir būtiski, jo ar tiem jāsaskaras nepārtraukti.
Dati rāda, ka sarežģītā situācija, kāda bija 2009. gadā, ir aiz muguras, tādēļ būtu ļoti svarīgi, lai pašlaik, kad nozare cenšas atkopties no ekonomiski sarežģītās situācijas iepriekšējos gados, netiktu uzlikti dažādi apgrūtinājumi no valsts puses, jo tas nopietni var ietekmēt tālāko attīstību.