Jaunākais izdevums

Vāgnera koncertzāle Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, ir rezervēta saistībā ar Vācijas vēstniecības iespējamajiem plāniem, informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Pērn Vācijas kanclere Angela Merkele vizītes laikā Latvijā ir iepazīstināta ar ieceri Vāgnera zālē izveidot Latvijas-Vācijas kultūras centru. Merkele izrādījusi interesi par šo projektu.

Par šo ieceri jau ilgāku laiku notiekot aktīvs dialogs starp valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Vācijas vēstniecības amatpersonām. Šajā laikā arī nekustamais īpašums vairākkārtīgi apsekots, piedaloties gan VNĪ pārstāvjiem, gan vēstniecības pieaicinātiem projektēšanas un būvniecības speciālistiem. Tā rezultātā vācu puse apņēmusies veikt nama rekonstrukcijas izmaksu kalkulāciju un pieņemt lēmumu par šī objekta iespējamo nomu, pastāstīja Laukšteina.

Lai varētu prognozēt turpmāko rīcību ēkas apsaimniekošanā, šā gada 9. februārī VNĪ Vācijas vēstniecībai ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu paust viedokli par jaunākajiem plāniem un iespējamajiem termiņiem saistībā ar Riharda Vāgnera ielas 4 izmantošanu. Atbilde vēl neesot saņemta.

Namā Riharda Vāgnera ielā 4 no 1837. līdz 1839.gadam strādāja izcilais vācu komponists Rihards Vāgners. Šajā zālē ir koncertējuši Ferencs Lists (1842), Klāra Šūmane (1844), Antons Rubinšteins (1844) un Hektors Berliozs (1847).

Namā atradās Muses biedrība, kas bija izklaidējoša rakstura klubs, dibināts 1787.gadā pēc Pēterburgas Angļu kluba parauga ar stingri reglamentētiem noteikumiem. Klubam tika ierādītas telpas jaunceltajā teātra ēkā Ķēniņa ielā, tagadējā Riharda Vāgnera ielā. Kluba biedri bija turīgāko kārtu pārstāvji, galvenokārt no Baltijas vāciešu vidus, biedru skaits bija apmēram 400. Klubam bija sava bibliotēka un lasītava, darbojās deju klubs, kungu klubs, notika deju vakari, masku balles, muzikāli vakari un koncerti, kuros piedalījās ievērojami mākslinieki. Formāli klubs pastāvēja līdz 20.gadsimta 30.gadiem.

Biedrības Muses ēka ir vairākkārtīgi pārbūvēta: 1882.gadā pārbūvi veica arhitekts Jūlijs Augusts Hāgens, 1988.gadā - arhitekts Juris Gusevs, 1994.gadā - arhitekts Juris Poga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera nama atjaunošanai nepieciešami finanšu ieguldījumi aptuveni 16,5 miljonu eiro apmērā, liecina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aplēses .

VNĪ informē, ka šobrīd tiek apzinātas «Vāgnera nama» topošā lietotāja vajadzības VSIA «Latvijas koncerti» darbības nodrošināšanai vēsturiskajā ēkā. «Esam gatavi uzsākt darbu pie nama atjaunošanas, tiklīdz tam tiks atrasts finansējums», atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Iespējamie finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve nākamajā plānošanas periodā (2021. – 2027.g.). Viņaprāt, lai nodrošinātu šādu iespēju, finansējuma piesaiste būtu iekļaujama Nacionālā attīstības plāna ietvaros.

Atbilstoši valdības lēmumam, Vāgnera namā plānots izvietot VSIA «Latvijas Koncerti» māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga», Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu, VSIA «Latvijas Koncerti» biroju, kā arī koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Liepiņš: Izrādi nevar nodot kā Barona ielas remonta darbus

Kristīne Stepiņa,01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

Komentāri

Pievienot komentāru