Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

Lai arī kopējais laulību skaits 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 0,7%, laulību noslēgušo senioru skaits pieauga 1,7 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Šādu pieaugumu veicināja grozījumi likumā «Par valsts pensijām».

Pērn laulību noslēdza 1054 vīrieši un 791 sieviete vecumā no 60 gadiem (gadu iepriekš – 668 vīrieši un 442 sievietes). No visiem gada laikā laulātajiem 7,1% bija seniori. Salīdzinājumā 2015. gadā tie bija 3,8% un nākamajos gados – 4,1% un 4,2%.

74% senioru līgavu un līgavaiņu noslēdza laulību gada otrajā pusē, visvairāk – jūnijā, ko ietekmēja jaunās likuma normas pieņemšana aprīlī. Parasti no kopējā laulību skaita gada otrajā pusē tiek reģistrēts ap 66% laulību.

Laulību skaita pieaugums gados vecākiem iedzīvotājiem mainīja arī laulāto vidējā vecuma rādītāju: salīdzinājumā ar 2017. gadu vīriešiem tas pieauga par 1,4 gadiem (no 36,3 gadiem līdz 37,7) un sievietēm par 1,5 gadiem (no 33,8 līdz 35,3).

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 1.septembra plāno uzsākt laulību reģistrāciju internetā, db.lv informēja depozitārija valdes loceklis Indars Aščuks.

Klientu autorizācija un identifikācija notiks caur depozitārija dalībniekiem - bankām -, izmantojot klientu internetbankas.

Maksa par attālinātu laulību reģistrāciju depozitārijā būs tikai pieci lati, bet laulību slēdzējiem vairs nebūs nepieciešama tā sauktā svinīgā ceremonija dzimtsarakstu nodaļā, kuras izmaksas sasniedz pat 30 latus.

Papildus laulību reģistrācijai depozitārijs piedāvās elektronisku šķiršanās iespēju. Lai tas notiku, Saeimai vēl nepieciešams nobalsot par izmaiņām likumā «Par laulībām un šķiršanos».

Centrālais depozitārijs sola nodrošināt arī laulības reģistrēšanai vai šķiršanai atbilstošu muzikālo noformējumu, kuru darījuma veicēji varēs klausīties procedūras laikā savā datorā.

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Gandrīz par desmito daļu šogad audzis noslēgto laulību skaits gada pirmajos 11 mēnešos, un augšupejoša tendence novērota arī iepriekšējos gados. Tikmēr Labklājības ministrija (LM) turpina strādāt pie plāna, lai stiprinātu laulību institūciju un izglītotu sabiedrību par laulību nozīmi. Šobrīd pat tiek veikts pētījums par jauniešu attieksmi par kopdzīves jautājumiem, jo līdz šim viedoklis bijis pretrunīgs. Lielas maiņas ministrijas politikā gan pētījuma rezultāti nenesīšot, taču sabiedrībā varētu atkal aktualizēties jautājums par partnerattiecību sakārtošanu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Ja nav laulības apliecības, valsts acīs tu otram cilvēkam, ar kuru kopā esi dzīvojis pat gadiem ilgi un gatavojies precēties, neesi nekas - šī skaudrā Zolitūdes traģēdijas izgaismotā patiesība bijis viens no iemesliem, kāpēc Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā šogad laulību skaits ir audzis. To nodaļas vadītājai Vinetai Lambertei atklājuši vairāki pāri, kuri pēc traģēdijas apzinājušies, cik liela nozīme ir juridiskajam statusam. Tas mudinājis attiecības oficiāli sakārtot.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada vienpadsmit mēnešos noslēgtas 11 647 laulības, tas ir par 916 laulībām jeb gandrīz 9% vairāk nekā 2013. gada vienpadsmit mēnešos. Attiecīgi novembrī noslēgtas 640 laulību - par 40 laulībām vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Un līdzīga tendence ir iepriekšējos gados ar izteiktu kāpumu 2011. gadā, kad noslēgto laulību skaits 11 mēnešos attiecībā pret iepriekšējo gadu auga gandrīz par ceturto daļu.

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma izsludinātajā metu konkursā saņemti astoņi projektu pieteikumi, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir Valsts nekustamie īpašumi pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Tas izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999. gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli. Plānots visas teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz Dailes teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.

Pašlaik komisija izvērtē projekta pieteikumus (skatīt galerijā), nezinot, kas ir to iesniedzēji. Rezultātus plānots paziņot 22.martā.

Laulību līgumu reģistrācija pēdējos gados ievērojami sarukusi, un visaugstākā popularitāte laulību līgumiem Latvijā bija laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam, novērojis Lursoft.

Pērn tika reģistrēti 832 laulību līgumi iepretim 2009. gada rekordam – 1411 laulību līgumiem. 2010. gadā laulību līgumu skaits sarucis teju uz pusi, salīdzinot ar 2009. gadu, un turpmākajos gados laulību līgumu skaitam bija tendence samazināties.

Savu aktualitāti ir zaudējusi arī laulāto mantisko atiecību līgumu reģistrācija starp pāriem, kur viens no laulātajiem ir ārvalstnieks. Pērn nav reģistrēts neviens šāda veida līgums. Visvairāk laulību līgumi ar ārvalstniekiem reģistrēti 2006. gadā (26) un 2005. gadā (25), informē Lursoft.

Kopumā Latvijā reģistrēti vairāk 13 704 laulāto mantisko līgumi. Visvairāk no tiem – 12 828 – nosaka mantas atšķirību, kas paredz, ka katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi rīkoties neatkarīgi no otra laulātā.

VSIA "Dailes teātris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 654 000 eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Pēc "Lursoft" vēstītā, "Dailes teātris" ir ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Šī ir pirmā komercķīla, kas līdz šim reģistrēta "Dailes teātrim".

Komercķīla reģistrēta trešdien, 7.jūnijā.

Pēc "Dailes teātra" publiskotās informācijas, šogad 20.maijā tika sasaukta teātra dalībnieku sapulce saistībā ar lēmumu par aizdevuma ņemšanu digitālo akustisko sistēmu iegādei "Dailes teātra" Lielās zāles pielāgošanai akadēmiskās mūzikas atskaņošanai un muzikālā teātra vajadzībām.

2022.gadā "Dailes teātris" strādāja ar 3,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā 2021.gadā, savukārt teātra peļņa pieauga par 51,5% un bija 5990 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Dailes teātra Mazajā zālē 5. decembrī jauniestudējumu piedzīvos Anitas Sproģes iestudētā izrāde Kis kis – ņau ņau - ungāru autora Ištvāna Erkēņa spēles pieaugušajiem jeb pieaugušo spēles 2 cēlienos.

Tas ir viegla absurda iezīmēts stāsts par cilvēkiem, kuriem vecums atnes nevis mierīgas, sakārtotas vecumdienas, bet gan īsti plosošas kaislības: greizsirdību, strīdus, intrigas, kaprīzes, arī mīlestību un to pavadošās mokas. Šiem cilvēkiem atkal ir izvēle, tieši tāpat kā agrāk jaunībā – kā dzīvot, kā rīkoties, kā mīlēt.

Izrādē pulcināti skatītāju iemīļoti un cienīti Dailes teātra vidējās un vecākās paaudzes aktieri – Indra Briķe, Ilze Vazdika, Akvelīna Līvmane, Lilita Ozoliņa, Esmeralda Ermale, Olga Dreģe, Harijs Spanovskis, Juris Kalniņš un Juris Strenga. Aktieriem tiks dota iespēja parādīties citā ampluā, ļauties spēlei un arī pasmaidīt pašiem par sevi un citam par citu. Šī izrāde ir īpašs veltījums viņiem.

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Dailes teātra Kamerzālē 5. novembrī ar Mikas Milliaho sievišķīgu traci Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas debitēs jaunais režisors Gundars Cauka.

Iespējams, ka šī ir komēdija, bet varbūt arī nē. Viena istaba un trīs bezpalīdzīgi, taču cerību nezaudējoši vīrieši, kuri apmaldījušies katrs savā dzīvē. Savstarpējos kašķos un attiecību noskaidrošanā viņi cenšas atrast izeju no šī labirinta. Vai tas ir smieklīgi vai traģiski – par to nolēmis tikt skaidrībā režisors G. Cauka kopā ar aktieriem Andri Bērziņu (Džonijs), Pēteri Liepiņu (Leo) un Juri Frinbergu (Makss). Par izrādes vizuālo ietērpu rūpējas Dace Cauka. Lugu tulkojusi Evita Mamaja.

Iestudējums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

No 18. decembra Dailes teātrī varēs noklausīties Ziemassvētku koncertu Kamēr es dvēseli kārtoju zārdos....

Tradicionālā Dailes teātra Ziemassvētku koncerta pirmajā daļā skanēs skaistākās klasiskās mūzikas komponistu Ziemassvētku dziesmas, bet otrajā daļā – latviešu komponistu dziesmas ar dzejnieka Jāņa Baltausa vārdiem.

Koncertā piedalīsies Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Juris Frinbergs, Gints Grāvelis, Ieva Pļavniece, Sarmīte Rubule, Rudīte Būmane un Ērika Eglija.

Pirmoreiz koncerta režija uzticēta jaunajai režisorei Laurai Grozai, bet muzikālā vadība ir Jura Vaivoda pārziņā. Radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Kudiņš.

2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.

«Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām,» stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Reģistrēto laulību līgumu rekordskaits Latvijā fiksēts tieši pirms ekonomiskās krīzes un pašā tās karstumā, kad strauji palielinājās arī fizisku personu maksātnespējas lietu skaits. Bieži maksātnespējas procesi sākti tieši pēc tam, kad noslēgts līgums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Notāri norāda, Latvijā laulību līgumu slēgšana kopumā nav populāra. Zvērināts notārs Jānis Skrastiņš atzīmē, ka pēdējos gados cilvēki ir sākuši interesēties par šādu iespēju. Vairumā gadījumu tā ir vēlme izvairīties no neveiksmēm biznesā. «Laulības līgums gan nav radīts šādiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos iznāk, ka sievai uzticas vairāk nekā biznesa partnerim. Tomēr kur gan ir garantija, ka sieva kļuvusi bagāta, neaizies pie cita?» vaicā notārs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīmē, ka krīzē šādu līgumu skaits bija krietni lielāks, jo daudzi izvēlējās spert šo soli, lai saglabātu ģimenes īpašumu. Viņa arī piebilst, ka laulību līgums nedala mantu, un tas kļūst saistošs trešajām personām tikai tad, kad ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un publicēts Latvijas Vēstnesī. Tomēr daļa pāru galu galā līgumu tā arī nepiereģistrējot.

Dailes teātrī 24. septembrī notiks jaunās sezonas pirmā pirmizrāde uz Lielās skatuves – Reja Kūnija komēdija Ja mana sieva uzzinās..., ko iestudē Dž.Dž.Džilindžers. Izrāde nav paredzēta īgņām un intelektuāļiem.

Rejs Kūnijs izliekot nemitīgas lamatas saviem personāžiem. Neprātīgais pārpratumu karuselis griežas arvien ātrāk, un nekas nav tāds, kā izskatās. Intrigas augstākajā un ne tik augstā sabiedrībā, prātam neaptveramas notikumu šarādes, pārpratumu kaskādes un farsa situāciju lavīna gāžas pār publiku. Tie esot azarta, fantāzijas un asprātības svētki.

Luga Ja mana sieva uzzinās... saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā labākā 1991. gada komēdija.

Galveno lomu jauniestudējumā atveidos Andris Bērziņš. Pārējās lomas uzticētas Artim Robežniekam (Džordžs), Elīnai Dzelmei (Džeina), Pēterim Liepiņam (Pārvaldnieks), Intaram Rešetinam (Antons Pušmucāns), Laurim Subatniekam (Ronijs), Vitai Vārpiņai (Pamela), Marīnai Janaus (Istabene), Kristīnei Belickai (Gledisa) un Aldim Siliņam (Ķermenis).

Dailes teātra vadība ir pieņēmusi lēmumu laikā no 16. līdz 29. martam izsludināt darbinieku dīkstāvi, kas ļauj neierasties darba vietā, saglabājot darbinieku darba algu, informē iestādē.

Pēc atgriešanās no filmēšanas Madridē pašizolācijā atrodas arī teātra direktors Juris Žagars.

"Pats arī atrodos pašizolācijā, jo pagājušajā nedēļā atgriezos no filmēšanas Madridē amerikāņu producētā "Netflix" seriālā, kura ražošana tika aizsākta jau agrāk un ko nevarēja atcelt. Patlaban noturam sapulces ar kolēģiem visos līmeņos "Skype" un "WhatsApp" platformās. Esam pat instalējuši profesionālu konferenču iekārtu, kas, izrādās, nav dārgi un veiksmīgi turpinām administrācijas darbu attālināti. No šīs krīzes noteikti iziesim stiprāki un gudrāki. Cilvēki būs spiesti uzlabot digitālas prasmes un pārliecināsies, ka ne vienmēr kaut kur ir jādodas, lai ar kādu ko sarunātu un procesi neapstātos. Teātrī jau tagad domājam par scenārijiem, ko un kā darīt, ja krīze ieilgs. Esmu pārliecināts, ka risinājumi būs un bez kultūras pakalpojumiem, jo sevišķi bez teātra, Latvijas skatītājs nepaliks. Bet tomēr ceram, ja sabiedrība atbildīgi izturēsies pret ierobežojumiem, jau maijā varēsim atsākt mēģinājumus un jūnijā viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un varēsim sākt spēlēt izrādes," norāda J.Žagars.

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.