Reģistrēto laulību līgumu rekordskaits Latvijā fiksēts tieši pirms ekonomiskās krīzes un pašā tās karstumā, kad strauji palielinājās arī fizisku personu maksātnespējas lietu skaits. Bieži maksātnespējas procesi sākti tieši pēc tam, kad noslēgts līgums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Notāri norāda, Latvijā laulību līgumu slēgšana kopumā nav populāra. Zvērināts notārs Jānis Skrastiņš atzīmē, ka pēdējos gados cilvēki ir sākuši interesēties par šādu iespēju. Vairumā gadījumu tā ir vēlme izvairīties no neveiksmēm biznesā. «Laulības līgums gan nav radīts šādiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos iznāk, ka sievai uzticas vairāk nekā biznesa partnerim. Tomēr kur gan ir garantija, ka sieva kļuvusi bagāta, neaizies pie cita?» vaicā notārs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīmē, ka krīzē šādu līgumu skaits bija krietni lielāks, jo daudzi izvēlējās spert šo soli, lai saglabātu ģimenes īpašumu. Viņa arī piebilst, ka laulību līgums nedala mantu, un tas kļūst saistošs trešajām personām tikai tad, kad ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un publicēts Latvijas Vēstnesī. Tomēr daļa pāru galu galā līgumu tā arī nepiereģistrējot.

2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.

«Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām,» stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Lai arī nedaudz pieaudzis, aizvadītajā gadā reģistrēto laulāto mantisko attiecību līgumu skaits nav spējis pietuvoties 2009. gada rekordam, kad tika reģistrēti 1 410 laulību līgumi.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 872 laulāto mantisko attiecību līgumi. Visaktīvāk jauni līgumi reģistrēti vasaras izskaņā un rudens sākumā, kad to skaits atsevišķos mēnešos pārsniedzis pat 80. Vismazākais laulību līgumu skaits aizvadītajā gadā fiksēts jūnijā, kad reģistrēti vien 50 jauni līgumi, liecina Lursoft dati.

Lielākā daļa jeb 95,48% no visiem noslēgtajiem aktuālajiem līgumiem paredz mantas šķirtību. Lursoft pārstāvji skaidro, ka šāda līguma noslēgšana nosaka, ka katrs laulātais patur ne tikai viņam pirms laulībām piederējušo mantu, bet arī laulību laikā ar to var pastāvīgi rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. Kā liecina prakse, šādu laulību līgumu bieži vien izvēlas slēgt personas, kuras iesaistījušās biznesā, lai tādejādi pasargātu otru no riska zaudēt savu mantu biznesa neveiksmes gadījumā. 2013. gadā no visām personām, kuras noslēgušas laulāto mantisko attiecību līgumu, 627 personas ieņēmušas amatus vai arī bijušas kāda Latvijā reģistrēta uzņēmuma dalībnieces.

Pasaules bagātāko laulāto pāru laulību līguma neesamība var rezultēties ar miljonos ASV dolāru mērāmu naudas apjomu, kas uzņēmējdarbības magnātiem un slavenībām pēc laulības šķiršanas jāatvēl savām bijušajām sievām.

2013. gadā šķīrušies divi ietekmīgi pāri, kuru šķiršanās tiem izmaksājusi krietnu naudas summu.

Martā ziņu aģentūra Reuters ziņoja par Continental Resources vadītāja Harolda Hamma (Harold Hamm) un viņa sievas Sjū Annas Hammas (Sue Ann Hamm) laulības šķiršanu. H. Hamma bagātība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru apmērā. Ja patiesi ir minējumi, ka Continetal Resuorces šefam un viņa sievai nav bijis noslēgts laulību līgums, šķiršanās uzņēmējam varētu būt bijusi dārgākā, kāda jebkad bijusi, raksta CNBC.

Savukārt šā gada jūnijā par šķiršanos no trešās sievas Vendijas Dengas (Wendi Deng) paziņoja miljardieris un mediju magnāts Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch). Tiek ziņots, ka R. Mērdokam ir noslēgts laulību līgums, kas samazinās mediju magnāta šķiršanās izmaksas. R. Mērdoka šķiršanās ar otro sievu Annu, ar kuru laulībā aizvadīti vairāk nekā 30 gadi, bagātniekam izmaksāja 1,7 miljardus ASV dolāru.

Nereti dzirdēts, ka fiziskās personas, kuras vēlas atbrīvoties no saviem parādiem, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ar savu dzīvesbiedru noslēdz laulāto mantisko attiecību līgumu, paredzot, ka visi ģimenes īpašumi un manta pieder otrai pusei.

To, vai šāda prakse mūsdienās tiešām ir izteikta un cik aktīvi uz šādu rīcību ir Latvijā dzīvojošie, centies noskaidrot Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2014.gadā maksātnespēja pasludināta 148 fiziskajām personām, kurām bijis noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums, kas veido nedaudz vairāk nekā 11% no kopējā pērn pasludināto procesu skaita. Lai arī maksātnespēju skaits pēdējo trīs gadu laikā stabili turējies virs 1000 pasludināto procesu un līdz ar to arī bijis lielāks skaits maksātnespējīgo fizisko personu, kurām bijis iepriekš noslēgts laulību līgums, to īpatsvaram kopš 2011.gada bijusi tendence sarukt.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" īpašnieks Iļja Gerčikovs noslēdzis laulību līgumu, liecina "Lursoft" informācija.

Šogad 3.janvārī reģistrētais laulāto mantisko attiecību līgums paredz visas mantas šķirtību.

Vienlaikus minēts, ka Iļja Gerčikova sievai Verai Gerčikovai pieder divi nekustamie īpašumi - dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā, un nekustamais īpašums Babītes pagastā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

Maksātnespējas process tika ierosināts pamatojoties uz "Dzintara" tiesiskās aizsardzības procesa administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo tika konstatēts, ka "Dzintars" ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Arī otrs lielais metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionārs Iļja Segals šā gada maija beigās veicis apjomīgu dāvinājumu: kā rāda zemesgrāmatas dati, viņš savu Jūrmalas villu pirms mēneša uzdāvinājis savam divpadsmit gadus vecajam dēlam.

Kā vēsta portāls Pietiek.com, 7 075 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu un dzīvojamo ēku Jūrmalā, 19. līnijā 1, Segals 2002. gadā bija iegādājies no Latvijas Gāzes vadītāja Adriana Dāvja un viņa radinieka Oļģerta Visvalža Dāvja, kopā, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, samaksājot gandrīz 600 tūkstošus latu.

Pagājušā gada jūnijā, reģistrējot laulību līgumu ar savu dzīvesbiedri Natāliju Segali, iespaidīgā Jūrmalas villa palika Segala vienpersoniskā īpašumā. Taču jau šā gada maijā, kad bija saasinājusies situācija ap Liepājas metalurgu, īpašums atkal mainījis oficiālo saimnieku.

Kā rāda zemesgrāmata, šā gada 21. maijā Segals visu īpašumu atdāvinājis 2000. gada 16. novembrī dzimušajam Eduardam Segalam, cik zināms - I. Segala dēlam, raksta Pietiek.com.

Tieslietu ministrijas iecerētie grozījumi Komercķīlas likumā paredz, ka turpmāk pieteikumus komercķīlu reģistram varēs iesniegt elektroniski tiešsaistes formā. Plānots, ka, izmantojot e-parakstu, krasi samazināsies izmaksas saistībā ar komercķīlas pieteikumu sagatavošanu. Tomēr tiek norādīts, ka atsevišķas raizes dara šī pakalpojuma drošība.

Grozījumi paredzētas divas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Proti, pašas puses, izmantojot portāla latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu, varēs iesniegt pieteikumu ar elektronisko parakstu, pašas veicot visas nepieciešamās darbības – datu ievadi, dokumentu pievienošanu, maksājumu veikšanu, iesniegšanu Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā. Tāpat varēs izmantot arī maksas pakalpojumu un ar pieteikumu vērsties Uzņēmumu reģistrā, kur pušu vārdā komercķīlu reģistrā to iesniegs Uzņēmumu reģistra amatpersona.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši MK noteikumiem par pieteikumu ko iesniedz komercķīlas ņēmējs un devējs kopumā jāmaksā 44,06 Ls. Savukārt ieviešot iespēju to izdarīt e-parakstu izdevumi visticamāk samazināsies, tad pušu administratīvās izmaksas veido tikai elektroniskā paraksta izmaksas. Atbilstoši LVRTC sniegtajiem datiem, viena virtuālā e-paraksta parakstīšanas reize maksā 0,29 Ls. Līdz ar to komercķīlas līgums un dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums pusēm izmaksā 1,74 Ls (6 eParakstīšanas reizes).

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.