Valdības «sāpju bērni» – būvniecība un enerģētika, kā prioritāti Straujuma norāda izglītību, kā arī Latvijas gatavošanās darbus saistībā ar ES prezidentējošās valsts statusu.
Latvijā uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, lai nebūtu situācijas, kad katrā budžeta veidošanas procesā tiek mainīti nodokļi, parādoties jaunām iniciatīvām, piemēram, kā iepriekš ar nodokli neveselīgai pārtikai, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai arī esošā valdība strādās līdz oktobrim, tik un tā nākamā gada valsts budžeta rāmis tai būs jāizveido. Tāpēc viņa cer, ka ministrijas nenāks ar priekšlikumiem par jaunu nodokļu iekasēšanu, jo uzņēmējiem ir jādod vismaz gads, lai sagatavotos pārmaiņām.
Valdība šobrīd aktīvi strādā pie nepieciešamajām aktivitatēm Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu dēļ 2014.–2020.gadam. Ir uzstādījums ES fondu līdzekļus novirzīt ne tik daudz ceļu infrastruktūrai, bet vairāk ieguldīt zinātnē, izglītībā. Vienlaikus L. Straujuma turpmākā darbā vēlētos lielāku sadarbību ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām, jo ne vienmēr ministri redz tehniskās lietas, kas tiek iestrādātas Ministru kabineta noteikumos.
Solījumus saglabās
Pagājušā valsts budžeta veidošana pārsteidza visus uzņēmējus, jo valdība nepildīja likumā ierakstītos solījumus par darba spēka nodokļiem. Piemēram, iepriekš tika solīts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 2014. gadā tiks samazināta līdz 23%, tomēr likme tika saglabāta 24% līmenī, un šobrīd ir solījums likmi samazināt no 2015. gada. «Ko varam cerēt no nākamā valsts budžeta veidošanas, vai solījumi būs spēkā un likums netiks mainīts?» tā Ministru prezidentei jautāja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Valdība pērn, veidojot budžetu, iekrāsoja ciparus arī 2015.gadam un 2016.gadam. «Šobrīd man ir stingra apņēmība neko nemainīt,» atbildēja L. Straujuma. Savukārt uz DB jautājumu, vai Latvijai ar saviem līdzekļiem būs jāpiedalās Ukrainas glābšanā un kas noteiktu līdzekļu apmēru – Latvija vai Brisele, premjere atzina, ka esošā situācija Ukrainā ir pietiekami sarežģīta, tomēr diez vai katra valsts «metīs» naudu glābšanai.
Atbildības jautājums
Latvijā tiek apspriestas ieceres noteikt papildu atbildību komercsabiedrību valdes locekļiem, tostarp paredzot atbildību par nodokļu parādiem ar visu valdes locekļa mantu. «Šāds signāls biznesam ir biedējošs,» DB kluba biedru tikšanās laikā atzīmēja Dienas Bizness valdes loceklis Jānis Ogsts. Latvija ir tiesiska valsts, tāpēc gribētu, lai atbildība tiktu prasīta no ierēdņiem un politiķiem. Ja ir grūtības, kā precīzi definēt atbildību, tam ir juristi, tomēr, ja viņi nevares nodefinēt, uzņēmēji var piesaistīt speciālistus attiecīgā likumprojekta izveidei, skaidroja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Latvijā vēl aizvien ir augsts ēnu ekonomikas potenciāls, tāpēc nodokļi valstī būtu jāsamazina. Arī valsts aparāts būtu jāsamazina trīs reizes, bet atalgojums jāpalielina divas reizes un jāievieš personīgā atbildība. Valsts aparātā ir daudz neprofesionālu speciālistu, klāstīja A. Babris. Latvijā būtu jānodala politiķu algas no ierēdņu atalgojuma. Kopējo ierēdniecībai atvēlēto nevar palielināt, bet būtu jāpanāk situācija, kad iestāžu vadītāji var paaugstināt algas tiem cilvēkiem, kuri strādā labi, skaidroja L. Straujuma.
Aktuālie grozījumi
Valstij stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem ir jāpaliek nozares pārraudzībā, tomēr valsts īpašumā nebūtu jāpatur tie uzņēmumi, kur ir tirgus iespējas. L. Straujumas uzskatus saistībā ar virzītajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem un «nolikto atslēgu principa» ieviešanu vēlējās noskaidrot Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Liela daļa cilvēku, kas ir paņēmuši kredītus t.s. treknajos gados, šobrīd ir lielā parādu nastā. Protams, arī cilvēkam ir jāuzņemas atbildība, vai tas ir jārisina šajā virzienā, kā šobrīd tiek skatīts Saeimā, vai citādi, tas ir jādomā, atbildēja L. Straujuma. Šobrīd ir jāskatās uz nākotni, no pagātnes kļūdām visi ir cietuši, tomēr lēmumi par uzņēmējdarbības vidi ir jāpieņem ļoti uzmanīgi, aicināja R. Paņko. Latvijas Dzelzceļa prezidents Uģis Magonis aicināja nodokļu politikas jautājumu vērtēt ilgtermiņā, lai izvairītos no situācijas, kad vienu gadu valsts papildu līdzekļus iekasē nodokļos, tomēr nākamajos gados ir nodokļu samazinājums. Jāskatās plašāk, nevis tikai rēķinot tabulās datorā, jo sākotnēji jānoskaidro, vai iekasēto nodokļu apmērs tiešām pieaugs. Viņaprāt, ēnu ekonomiku varētu padarīt mazāku tieši ar nodokļu politiku, lai uzņēmumiem būtu vieglāk samaksāt samērīgus nodokļus nekā domāt shēmas. Kādas ir esošās valdības prioritātes, Ministru prezidentei jautāja Latvijas balzama ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš – Āboliņš. Būtisks ir izglītības sektors, Latvija nākamgad būs ES prezidentējošā valsts, kam ir jāsagatavojas. Arī Būvniecības likums šobrīd ir haosā, par gāzes tirgus liberalizāciju nemaz nerunājot, atbildēja L. Straujuma, vienlaikus vēršot uzmanību uz nevienlīdzību valstī, tāpēc būtu jārunā arī par ienākumu izlīdzināšanu. Uzņēmējdarbībā svarīga ir stabilitāte, visus šos jautājumus, kurus apspriežam DB kluba tikšanās laikā, dzirdam vismaz gadus 20, tāpēc Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis aicināja valdību nesteigties ar reformu īstenošanu. Latvijā ir vajadzīga stabilitāte valdībā starp partijām un Saeimā, pamatoja A. Dāvis. Savukārt, runājot par gāzes tirgus liberalizāciju, viņš akcentēja skaidri un kodolīgi: «Rokas nost no Latvijas gāzes!»