Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.
Grūtā sadarbība
Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.
Ne visiem samazinās
Sastādot budžetu 2009. gadam, izdevumu bāze visām institūcijām jāsamazina par 5 %, par ko vienojusies Rīgas domes valdošā koalīcija. Šobrīd departamenti un iestādes strādā pie šī lēmuma izpildes. Tomēr J. Birks norādīja, ka kļūda būtu šo samazinājumu ieviest mehāniski. «Visiem nevar vienādi samazināt, ir jāizvērtē. Mēs esam definējuši savas prioritātes — sociālās labklājības sfēra, izglītība, drošība un sabiedriskais transports. Protams, viena no svarīgākajām ir labklājības sfēra. Viens no būtiskākajiem ne vien pašvaldības, bet arī valsts uzdevumiem ir palīdzēt tiem, kas paši netiek galā. Esam vienojušies, ka jau šogad papildus labklājības budžetam ir piešķirti 3.2 miljoni latu, lai maznodrošinātie iedzīvotāji līdz gada beigām varētu norēķināties par siltumu un apkuri. Pie bāzes izmaksām papildus nākamajā gadā tiks piešķirti 5.3 miljoni latu,» norādīja J.Birks. Tas pats attiecas uz Pilsētas attīstības departamenta un pilsētas Būvvaldes atdalīšanu, par ko pieņemts politisks lēmums. Lai to pildītu, nāksies tērēt papildus vismaz vienu miljonu latu. «Mēs ar Pilsētas attīstības komitejas vadītāju Sarmīti Pīku daudzas reizes esam pārrunājuši, ka nav nozīmes veidot būvvaldi, ja nemainām kārtību un nesamazinām dokumentu paketi, kas nepieciešama būvatļaujas saņemšanai. Esmu pārliecināts, ka arī Būvvaldes vadītājs Andis Cinis saprot, kas viņam jāsakārto, lai uzņēmēji nesūdzētos par būvvaldes darbu,» tā J.Birks. Viņš atzina, ka domes darba sakārtošanai būtu nepieciešams funkcionālais audits, kāds jau ir veikts Pilsētas attīstības departamentā, taču visām domes struktūrvienībām auditu var veikt divu gadu laikā, un tik ilgi gaidīt pilsēta nevar atļauties. Tāpat J.Birks solīja pirms lēmumu pieņemšanas skrupulozi izvērtēt katra domes departamenta, nodaļas, izpilddirekcijas un uzņēmuma darba rezultātus 2008.gadā un piešķirto līdzekļu izlietošanas lietderību.
Apcirps izdevumus
Rīgas domes 2009. gada budžeta projekts paredz administratīvo izdevumu samazināšanu vairākās pozīcijās, apsolīja Rīgas mērs.
«Mobilo telefonu limitus samazināsim uz pusi, tāpat kā automašīnu nobraukuma limitus samazināsim. Pārskatīsim kritērijus, kam pienākas dienesta automašīnas. Komandējumu apmaksa ir samazināta par miljonu latu. Darba vizīšu būs mazāk, bet tās tiks labāk plānotas,» izteicās J. Birks. «Nekādi jauni kosmētiskie remonti, nekādas jaunas mēbeles, datori un mobilie telefoni,» strikti nosrādīja mērs. Atbildot uz kāda db.lv lasītāja jautājumu, vai krīzes apstākļos ir lietderīgi piedalīties starptautiskās nekustamā īpašuma izstādēs, viņš atzina, ka departamentu vadītājiem būs rūpīgi jāizvērtē, kurp doties komandējumos, kādus mērķus tajos plānots sasniegt un kādi būs rezultatīvie rādītāji. 2009. gadā tiek iesaldēts atalgojums domes vadībai un deputātiem. Tas nozīmē, ka atalgojums nemainīsies arī Rīgas pašvaldības uzņēmumu valžu un padomju locekļiem, tāpat J.Birks ir skeptisks par prēmēšanas iespējām. «Mums ir jāpārskata štata vienības, esam samazinājuši neaizņemtās, saglabājot algu fondu. Struktūrvienību vadītājiem ir iespējas pārskatīt katra darbinieka funkcijas. Atalgojumu palielināt var tikai tiem, kam ir minimālā alga vai nedaudz virs tās,» uzskata J.Birks.
Koordinēs remontdarbus
Db lasītājus satrauc domes dienestu nesaskaņotā rīcība, kad nesen uzklāts asfalta segums tiek uzlauzts remontdarbu dēļ. Šī problēma domē tiks risināta, sastādot par dažādiem remontdarbiem atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju un uzņēmumu plānoto darbu sarakstu. Iecerēts sastādīt darba plānu uz diviem gadiem, saskaņojot uzņēmumu Rīgas Siltums, Latvenergo, Latvijas Gāze, Rīgas Gaisma, Rīgas Ūdens plānotos darbus. Ar plānu tiek solīts iepazīstināt visus interesentus, tai skaitā uzņēmējus, kuru komercdarbību varētu ietekmēt uzņēmuma tuvumā plānots ceļa remonts vai ūdensvada cauruļu nomaiņa. «Sarežģītāk ir avārijas situācijās. Ūdensvads plīst, un ik pēc diviem mēnešiem spiesti lauzt ja ne tajā pašā vietā, tad blakus,» atzina J.Birks. Vēl viens vērā ņemams aspekts — Rīgas pilsētai un valstij ir dažādas iespējas tikt pie Eiropas Savienības finansējuma, tādēļ darbu izpildē rodas problēmas. Piemēram, uzņēmums Rīgas ūdens konstatēja, ka izmaksu sadārdzinājuma dēļ bija spiesti pārskatīt plānotos darbus Eiropas Savienības līdzfinansētajā Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas projektā.
Elastīga īres politika
Viena no iespējām veiksmīgi sadarboties uzņēmējiem un pašvaldībai ir Rīgas pilsētas īpašumu iznomāšana, norāda kāds Db lasītājs. J.Birks tam piekrīt, uzslavējot pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami līdzšinējo darbību īpašumu iznomāšanas jomā, vienlaikus atzīstot, ka krīze nekustamā īpašuma tirgū ietekmē arī Rīgas pašvaldības aktivitātes: «Tirgus situācija šobrīd mainās, telpu nomas maksa krīt. Acīmredzot jābūt pietiekami elastīgiem, lai iegūtu vismaz kaut kādu peļņu. Šobrīd mēs redzam, ka daudzas telpas stāv tukšas, acīmredzot noteikumi nav pieņemami uzņēmējiem. Tas ir jautājums, kas jārisina.» Uzņēmēji izrādījuši interesi arī par plašākām iespējām izvietot pilsētā reklāmas banerus. J.Birks norādīja, ka šis jautājums jārisina, respektējot ēku kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību. «Visu aizklāt ar reklāmas baneriem nebūtu īpaši saprātīgi. Cik zinu no citu pilsētu pieredzes, piemēram, Amsterdamā pilsētnieki paši teica pilsētas vadību, ka ar reklāmām ir aizgājis par traku. Rīgā tam nevajadzētu būt pašmērķim. Uz pārvadiem ir pietiekami daudz reklāmu, bet, aizklājot visu ar reklāmas plakātiem, pilsēta zaudē savu vērtību. Pārdomu vērts var būt jautājums – braucot pār Vanšu tiltu, tā malās uz stabiem ir reklāmas plakātiņi. Bet vērtība jau ir Rīgas panorāma. Ko mēs gribam — iegūt naudu, vai cilvēkiem tomēr novērtēt Rīgas panorāmu, ko var redzēt, braucot pa tiltu?» vaicāja J.Birks.
Darba laiku var koriģēt
Viens no Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājumiem Rīgas pašvaldības vadībai ir pašvaldības iestāžu darba laika koriģēšana, pieskaņojot tos klientu interesēm. «Ir piemēri, ka valsts un pašvaldību iestādēm, mainot darba laiku, tiek iegūti divi pozitīvi efekti. Pirmkārt, ja klientus apkalpojošā personāla daļa sāk strādāt laikā, kad cilvēki var atnākt ārpus sava darba laika, tas ļauj viņiem efektīvāk strādāt pilnu darba laiku savā biznesā. Otrkārt, pilsētā var samazināties sastrēgumi, jo cilvēku plūsma vairāk izkliedējas. Elastīgs darba laiks un slīdošs darba laiks ir arī produktīvāks attiecībā uz pašvaldības darba ņēmējiem,» norādīja Daniels Pavļuts. J.Birks viņam piekrita, norādot, ka vispirms būtu jāuzzina uzņēmēju intereses, kuru iestāžu darba laiki būtu maināmi. Rīgas domes iestādes jau šobrīd strādā no pulksten 8 rītā, un dažām darba laiks ir pēc 17, taču vajadzības gadījumā ir iespējams atsevišķu iestāžu darba laiku pārskatīt. Vienīgā problēma varētu būt tā, ka darbinieku dzīves ritms pielāgots bērnudārzu darba laikam, taču arī šo problēmu varētu risināt, pieļāva J.Birks. LTRK piedāvāja mēram savus konsultantus, kas varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu.
Investīcijas augs lēnāk
«Esam samazinājuši investīciju programmu nākamajam gadam no 113 miljoniem uz 62 miljoniem, bet arī šī samazinātā summa ir par aptuveni 10 miljoniem lielāka nekā šā gada investīciju programmā. Negribētos detalizēti izklāstīt, no kā mēs atteiksimies, tie ir dažādi projekti, kas saistīti ar kultūras attīstību, infrastruktūras attīstību, atsevišķu skolu remontiem utt. Vēlos uzsvērt, ka attīstība tiek nodrošināta, tikai mēs nevaram panākt tādu pieaugumu kā bijām plānojuši,» norādīja J.Birks. Līdzfinansējuma programma Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem ir samazināta par 9 miljoniem latu, bet šo līdzekļu apguve pārcelta uz 2010. gadu. Pašvaldība atteiksies no krāšņiem pasākumiem, piemēram, gandrīz divus miljonus latu vērtā kanālmalas izgaismošanas projekta. Apturēts Sarkandaugavas pārvada projekts ar mērķi izstrādāt biznesa plānu, lai tas tiktu būvēts kā maksas pārvads. «Ja pilsēta dod galvojumu, jāzina, cik liela ir tā daļa, ko nenosegs ienākumi par tilta izmantošanu,» tā J.Birks. Viņš atzina, ka būtisks valsts ieguldījums pašvaldības problēmu risināšanā varētu būt Publiskās un privātās partnerības likums, kas joprojām nav pieņemts. Līdz šim veiksmīgākie uzņēmēju un pašvaldības sadarbības piemēri bijuši pasākumu organizēšanā, piemēram, rīkojot Rīgas svētkus, kuru finansēšanā 200 tūkstoši latu bija pašvaldības daļa, bet privātie investori finansēja pasākumus par 800 tūkstošiem latu.
Ziemai būs gatavi
Db lasītāji atzīst, ka Rīgā ziema katru gadu ir stihija, un iesaka risinājumu, kā efektīvāk kontrolēt veiktos darbus – aprīkot ielu tīrāmo tehniku ar globālās pozicionēšanas sistēmu, kas ļautu sekot, kur šī tehnika atrodas. Privātajā biznesā šo sistēmu pielieto daudzi uzņēmēji.
J.Birks atzina, ka ar GPS tiek apgādāts Rīgas sabiedriskais transports, un satiksmes vadības centram ir ļoti vienkārši kontrolēt, kur atrodas konkrētais sabiedriskā transporta līdzeklis. «Loģiski būtu ar GPS apgādāt arī ielu tīrāmās mašīnas. Mums ir līgumattiecības ar Ceļu pārvaldi un citiem uzņēmumiem, un tā būtu iespēja kontrolēt situāciju. Mēs reizēm saskaramies ar gadījumiem, kad līgumpartneris apgalvo, ka smilšu un sāls maisījums ir kaisīts, bet autovadītājs, kurš stāv pie sasistas automašīnas, saka, ka tur neviens neko nav kaisījis un iela ir kā slidotava. Tad var pārbaudīt, vai ielu tīrāmā mašīna tur ir bijusi. Es ar pilsētas izpilddirektoru pārrunāju par gatavību ziemai, un viņš pēc sarunas ar Ceļu pārvaldi apgalvo, ka viss būs kārtībā,» izteicās J.Birks. «Protams, ka mēs rēķināmies, ka jau šobrīd funkcionē jaunie pārvadi pie Dienvidu tilta, ko autobraucēji ir atzinīgi novērtējuši. Tur vairs nav tie sastrēgumi, kādi tur bija. Bet visi šie pārvadi ir caursalstoši, un pie 0 grādiem tur veidosies ledus kārta. Šai ziemā būs ļoti svarīgi, lai uz šiem pārvadiem tiktu pareizi organizēts darbs, lai tur nebūtu avāriju. Es aicinu autobraucējus būt ļoti uzmanīgiem,» tā Rīgas mērs.